Stenogramma

R.Pīks

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Sākam 6.aprīļa Saeimas sēdi. Pirms izskatīt apstiprināto darba kārtību, izskatām izmaiņas darba kārtībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas 6.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaut pirmajā sadaļā "Prezidija ziņojumi" likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nosūtīšanai komisijām. Iebildumu nav? Iekļaujam pirmās sadaļas beigās.

Bez tam Prezidijs saņēmis sekojošu priekšlikumu izmaiņām. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 11.punktu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iekšējā tirgus aizsardzību"" . Iekļaujam darba kārtībā. Tā, ja iebildumu nav, tad izslēdzam šo no darba kārtības. Nav iebildumu. Paldies!

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosinām izdarīt grozījumus šī gada 6.aprīļa izsludinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām" izskatīšanai pirmajā lasījumā. To ierosina Juridiskā komisija. Vai nav iebildumu? Nav. Ieslēdzam darba kārtībā likumprojekta izskatīšanu. Tātad komisija prasa konkrētu vietu, kur iekļaut, — pēc 24. sēdes darba kārtības jautājuma. Nav iebildumu deputātiem? Iekļaujam darba kārtībā pēc 24. darba kārtības punkta.

Līdz ar to priekšlikumi izmaiņām darba kārtībā ir izskatīti. Uzsākam izskatīt iepriekš apstiprināto darba kārtību.

Pirmais. "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas konvenciju par nolēmuma atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Izteikties vēlas Seiksta kungs, "Latvijas ceļš". Lūdzu ieslēgt Seiksta kunga mikrofonu!

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo projekts būtiski skar cilvēku intereses. Varētu teikt arī — cilvēktiesības. Mums nav priekšlikumu un iebildumu par atbildīgās komisijas nozīmēšanu, bet mēs lūdzam nodot arī mūsu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Izteikties vēlas Aija Poča, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Iepazīstoties ar likumprojektu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" un arī nosakot to, iepazīstoties ar šī likuma galveno mērķi, kas ir darbinieka prasījuma apmierināšanas vispārīgie noteikumi darba devēja maksātnespējas gadījumā un darbinieka prasījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība, es uzskatu, ka šeit pamatā tomēr ir budžeta vadības jautājumi, finansu vadības jautājumi, un es lūdzu noteikt kā atbildīgo — Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Vai par Seiksta kunga priekšlikumu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir iebildumi deputātiem? Nav iebildumu. Tātad nododam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Vai par Počas kundzes priekšlikumu nozīmēt Budžeta, finansu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju deputātiem ir iebildumi? Es atvainojos, Požarnova kungam ir iebildumi. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Mēs, protams, nevaram izskatīt likumprojektu, kas prasa papildu finanses, bez Finansu ministrijas vai valdības atzinuma. Šis konkrētais dokuments ir ienācis no valdības ar valdības lēmumu, un tādēļ visi finansiālie jautājumi tiks ņemti vērā. Bet pamatā šeit ir sociālie jautājumi. Un tādēļ es aicinu noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad balsojam priekšlikumu iesniegšanas kārtībā. Vispirms par deputātes Aijas Počas priekšlikumu — nozīmēt par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Kas ir par šo... Jā, lūdzu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 23. Priekšlikums pieņemts.

Līdz ar to likumprojekts "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir nozīmēta kā atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par atbildību par preces un pakalpojumu trūkumiem" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu. Nododam komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Preču un pakalpojumu drošuma likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Nododam komisijai. Es atvainojos...

Tātad nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Ir nodots komisijai. Līdz ar to mums izskatīta ir pirmā sadaļa — Prezidija ziņojumi.

Nākamais — amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana. Par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Juridiskās komisijas vārdā — vārds Rasnača kungam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi ieteikumu, ko ir parakstījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Juridiskā komisija šo ieteikumu izskatīja. Ieteikumā minēts, ka tiek ieteikts atkārtoti iecelt par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Astrīdu Bērziņu. Juridiskā komisija, aizklāti balsojot, vienprātīgi atbalstīja šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir apstiprināts. Lūdzu nākamo!

Dz.Rasnačs . Juridiskā komisija saņēma arī otru ieteikumu, ko ir parakstījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Ieteikums ir iecelt Kārli Valdemieru par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju . Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstīja minēto kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 2, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Uzsākam likumprojektu izskatīšanu. Likumprojekts "Lauku atbalsta dienesta likums" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Slaktera kungs.

A.Slakteris (TP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem nr.1725 un 1770. Tātad sākam ar 1.priekšlikumu. Pirms atbalstām pirmo priekšlikumu, gribu teikt, ka Tautsaimniecības komisija, ņemot vērā deputātu ierosinājumus, izteica vairākus priekšlikumus, kā vajadzētu likumu mazliet savādāk sastrukturēt, un Zemkopības ministrija kopā ar Juridisko biroju to ir veikusi. Un 1.priekšlikums tāpēc ir Juridiskā biroja un Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris . 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris . 3. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris . Šajā 1.pantā ir redakcionāli precizēts termins vairākās vietās. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris . 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris . 5. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, ietverts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Slakteris . 6.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš komisijā, protams, ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris . 7.priekšlikums — deputāta Imanta Burvja priekšlikums, un komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 46, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Slakteris . 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts, ietverot Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumā, kas būs kā 9. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 8.priekšlikumu.

A.Slakteris . Līdz ar to arī deputāti ir atbalstījuši 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 9.priekšlikumu.

A.Slakteris . 10.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris . Deputāta Burvja priekšlikums ir 11., kas arī daļēji atbalstīts un ietverts atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris . 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris . 13.priekšlikums ir Tautsaimniecības komisijas sagatavotais priekšlikums, ko, protams, arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris . 14.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja tādējādi, ka caur Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu, kas ir kā 15. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 14. un 15.priekšlikumu.

A.Slakteris . 16.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Slaktera priekšlikums, kas atbalstīts daļēji, ietverts Juridiskā biroja priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja 17.priekšlikumā?

A.Slakteris . 17. un 18.priekšlikums un arī 19. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 16., 17., 18. un 19.priekšlikumu.

A.Slakteris . 20.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris . 21.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, ietverts Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra nākošajā priekšlikumā, kas ir 22. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

A.Slakteris . 23.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris . 24.priekšlikums ir deputāta Burvja priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 24. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 28, atturas — 36. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Slakteris . 25. ir deputāta Burvja priekšlikums, ko arī komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 25. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 32, atturas — 36. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Slakteris. Jā, pateicos deputātiem par izpratni. 26.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts un redakcionāli precizēts. Un es katrā ziņā gribētu paskaidrot, ka arī Burvja kunga priekšlikumi netika atbalstīti tādā sakarībā, ka šis likums tomēr orientēts uz to, lai šis Lauku atbalsta dienests varētu administrēt Eiropas Savienības naudu, un tās prasības mums nosaka naudas devēji — šajā gadījumā mums tās normas ir jāievēro.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Slakteris. 27. ir deputāta Burvja priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 28. priekšlikums — Juridiskā biroja un Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra kopējs priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Slakteris. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 31. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 32. priekšlikums — deputāta Burvja priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 34. priekšlikums — deputāta Burvja priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 35. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 36. — Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 37. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 38. priekšlikums — deputāta Burvja priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 40. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 41. ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ko, protams, komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 42. — Juridiskā biroja, Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra kopējs priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 43. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi, ietverot komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. Līdzīgs liktenis ir 44. priekšlikumam, kas ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts, iekļaujot komisijas sagatavotajā 45. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 44. un 45. priekšlikumu.

A.Slakteris. 46. priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Slaktera priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. Un 47. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 48. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 49. priekšlikums — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 50. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Slaktera priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 51. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Slakteris. 52. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 53. — Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 54. ir parlamentārā sekretāra priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Slakteris. Un 55. ir pēdējais priekšlikums, kas ir komisijas sagatavotais priekšlikums, kurš nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un komisija to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Slakteris. Lūdzu aicināt deputātus balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Šis likumprojekts ir steidzams? Tātad mēs balsojam par likumprojektu, otrajā lasījumā galēji pieņemot. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu "Lauku atbalsta dienesta likums", steidzams, otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem"" , otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Počas kundze.

A.Poča (LC). Lūdzu sameklēt dokumentu nr. 1776a, kuru jums šorīt izdalīja un kur ir apkopoti priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem"" otrajam lasījumam. Pavisam ir saņemti četri priekšlikumi. Kā pirmais ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums par 1. panta 6. daļas precizēšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Arī 2. ir parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums par 7. panta 2. daļas 4. punkta jaunu redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir pilnīgi identisks tātad, un pēdējo, ceturto, priekšlikumu, kas ir par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu arī to atbalstīt komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 3. un 4. — komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Poča . Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zvērinātiem revidentiem"", otrais, steidzamais, tātad galējais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"" , otrais lasījums, steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 1777a. Kā pirmais ir saņemts otrajam lasījumam finansu ministra Krastiņa priekšlikums par 9. panta 2. daļas 3. punkta redakciju, kuru viņš ierosina iekļaut likumā un kas nosaka, ka sabiedriskajām organizācijām ir tiesības kārtot grāmatvedību vienkāršā ierakstu sistēmā, ja ieņēmumi no darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu. Komisijā, diskutējot šo priekšlikumu, veidojās viedoklis, ka šis likumprojekts būtu jāsaskaņo ar citiem uzņēmējdarbību regulējošiem likumiem un konkrēti arī ar nodokļu likumiem, un tā kā slieksnis, no kura ir jāsāk maksāt pievienotās vērtības nodoklis, ir 10 000 latu, un ka savulaik, veidojot nodokļu un grāmatvedības principus Latvijā, mēs kā stratēģisku mērķi nospraudām vēlmi, lai visas institūcijas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kārtotu grāmatvedību dubulto ierakstu sistēmā, komisija nolēma šo slieksni samazināt līdz 10 000 latiem. Līdz ar to es lūgtu atbalstīt komisijas vārdā nevis ministra Krastiņa priekšlikumu, bet gan 2. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Vārds Jānim Lagzdiņam, Tautas partijas frakcija. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Kāda ir lietas būtība? Mūsu valstī ir vairāk nekā 4000 dažāda veida nevalstisko organizāciju. Tāpat ir reģistrēti vairāki simti dažādu reliģisko organizāciju. Nelielai daļai no šīm nevalstiskajām reliģiskajām organizācijām pieder dažādi īpašumi, galvenokārt ēkas, kurās ir izvietotas attiecīgās reliģiskās organizācijas vai nevalstiskās organizācijas jeb kā mēs saucam — sabiedriskās organizācijas. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" ir ļoti precīzi noteikts, ar kāda veida saimniecisko darbību drīkst nodarboties sabiedriskās organizācijas. Tāpat likumā ir noteikts pavisam skaidri, ka gadījumā, ja sabiedriskā organizācija kaut kādu apsvērumu dēļ grib nodarboties ar uzņēmējdarbību, tad obligāti likumā noteiktajā kārtībā attiecīgai sabiedriskajai organizācijai, tāpat kā ikvienam no mums, tātad jebkurai privātpersonai, privāto tiesību subjektam ir jāizveido uzņēmējsabiedrība. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka faktiski reliģiskās un sabiedriskās organizācijas var nodarboties ar ļoti ierobežotu saimnieciskās darbības veidu, proti, izīrēt sev piederošos uzņēmumus, proti, ēkas galvenokārt, dažos gadījumos arī zemi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka faktiski finansiālās darbības uzskaite ir ļoti vienkārša, ļoti elementāra, un nebūtu nepieciešams sabiedriskajām organizācijām un reliģiskajām organizācijām uzlikt par pienākumu veikt savas saimnieciskās darbības grāmatvedības sakārtošanu tādā veidā, kā to dara lielas firmas, dažādas uzņēmējsabiedrības, kas veic visdažādākos saimnieciskos un uzņēmējdarbības veidus. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu, lai netraucētu sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumu apsaimniekošanu, neradītu birokrātiskus šķēršļus šo organizāciju nodrošināšanai pašai ar saviem finansu resursiem, es aicinātu atbalstīt finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu.

Runājot par to argumentu, ko minēja godājamā Počas kundze. Nav nekāda sakara grāmatvedības formai ar nodokļu maksāšanu. Ja mēs runājam par šīm dažādajām naudas izteiksmes robežām, tad tās mūsu likumā ir noteiktas visdažādākās. Paskatieties šajā pašā likumprojektā, iepriekšējā apakšpunktā ir noteikta 45 000 latu liela robeža. Tātad, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt finansu ministru, lai mēs netraucētu darboties reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām, nebirokratizētu viņu lietvedību, grāmatvedību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Lagzdiņa kungam! Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 3, atturas — 30. 1. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums — pieņemts. Lūdzu, tālāk, Počas kundze!

A.Poča (LC). Līdz ar to kā nākamais mums jāizskata 3.— Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī 4., finansu ministra Krastiņa priekšlikumu, par 13.panta ceturtās daļas 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Tāpat lūdzu atbalstīt finansu ministra Krastiņa 5. priekšlikumu par 13.panta ceturtās daļas papildināšanu ar 3. un 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Komisija neatbalstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikumu, jo, mūsuprāt, šeit vienkārši bija ieviesusies tehniska kļūda, bet pēc būtības šī pati doma ir iekļauta Juridiskā biroja 7.priekšlikumā, kuru komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Parlamentārais sekretārs Jirgena kungs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Manuprāt, te ir kaut kāds pārpratums, jo praktiski 6. un 7. priekšlikums ir pilnīgi identiski, un acīmredzot ailītē "Komisijas lēmums" ir kaut kāda neprecizitāte. Vienīgā atšķirība šeit ir noteiktā un nenoteiktā galotne vārdā "ietilpstošajiem". Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča (LC). Piedodiet, es tomēr domāju, ka šeit nav tīri precīzs Jirgena kunga viedoklis. Jirgena kunga priekšlikumā skan, ka vienā koncernā ietilpstošajiem valdošajiem uzņēmumiem un atkarīgajām sabiedrībām ir vienāds gada pārskats. Nevar būt dažādām uzņēmējsabiedrībām vienāds gada pārskats. Es domāju, ka šeit runa ir par viena vienota pārskata gadu. Respektīvi, tas nozīmē, ka pārskata gads var būt vai nu kalendārais gads, vai arī 18 mēneši, kā to nosaka citi likumi. Līdz ar to tieši šo divu vārdu samainīšana vietām ir tā vienīgā būtiskā atšķirība, bet tā ir ļoti būtiska atšķirība.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti prasa balsojumu par Jirgena kunga 6.priekšlikumu? Paldies, nē. Lūdzu, tālāk, Počas kundze!

A.Poča . Tātad es lūdzu, es saprotu, ka ir atbalstīts 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 7.priekšlikumu.

A.Poča . 8. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par termiņiem, kādā stājās spēkā grozījumi likuma 9.pantā. Visi priekšlikumi līdz ar to ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"" pieņemšanu, otrais lasījums, steidzams. Tātad galējais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"" , trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Požarnova kungs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1780. Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. 1. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Požarnovs . Vairāk priekšlikumi saņemti nav. Es lūdzu atbalstīt likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"", trešais, galējais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Gaigala kungs.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Kas to būtu domājis, ka mēs tik raiti strādāsim. Tātad strādāsim ar dokumentu nr. 1778a un sāksim izskatīt priekšlikumus. 1. bija vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra priekšlikums — papildināt likumprojektu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Gaigals . 2. — deputāta Salkazanova priekšlikums — izslēgt 3.panta trešo daļu, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Gaigals . 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals . 4. priekšlikumu — tāpat.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Gaigals . 5. — deputātes Seiles priekšlikums. Par parka vīngliemežiem. Izteikts komisijas redakcijā 6.priekšlikumā un līdz ar to atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Gaigals . 7. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam par 5. un 6. priekšlikumu.

J.Gaigals . Tātad 5.priekšlikums iestrādāts 6., un lūgums atbalstīt komisijas redakciju. Tātad 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals . 7.priekšlikums — tātad izteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals . Par 8.priekšlikumu, kur noteica nedaudz savādākas tātad nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu, komisija nolēma atstāt otrajā lasījumā nobalsoto redakciju. Līdz ar to neatbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Gaigals . 9.priekšlikums. Atbalstīt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals . 10.priekšlikums. Komisija nolēma nepapildināt 7.tabulu ar jaunām pozīcijām, līdz ar to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Gaigals . 11.priekšlikums par nodokļu likmēm dažām produktu iepakojuma grupām, konkrēti stikla tarai. Lūgts atbalstīt komisijas precizētajā redakcijā 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

J.Gaigals . 13.priekšlikums par gaisa piesārņojumu. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Gaigals . Savukārt 14. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Gaigals . 15. priekšlikums sakarā ar to, ka netika atbalstīts 10.priekšlikums, nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Gaigals . 16. priekšlikums par pārejas noteikumiem, atbalstīt un noteikt līdz ar to ceturksni vēlāk šo likuma punktu spēkā stāšanās kārtību nekā likumam kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Gaigals . 17. un 18. priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 17. un 18.priekšlikumu.

J.Gaigals . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"", trešais, galējais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāts Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, izvērtēja vairāk nekā 50.priekšlikumus. 1.priekšlikumā, kuru iesniedzis īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs, tiek ierosināts izteikt likuma nosaukumu precizētā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 2.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 3.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 3.pantā pēc vārda "pilsētas" ar vārdu "novadi". Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 4.priekšlikums. Deputāts Oļegs Deņisovs ierosina izteikt 5.pantu piedāvātā redakcijā. Šo normu pieņemot Oļega Deņisova piedāvātajā variantā, tiktu dotas tiesības vēlēt domes (padomes) arī nepilsoņiem. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Miroslavs Mitrofanovs, frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs atkārtoti apspriežam mūsu frakcijas priekšlikumu par nepilsoņu tiesībām piedalīties vietējās vēlēšanās. Kad šis jautājums tika diskutēts otrajā lasījumā, tad es biju pateicis, ka atļaut nepilsoņiem vēlēt, tas ne tikai atbilst Eiropas Savienības un mūsu kaimiņvalstu praksei, bet arī var nodrošināt jaunas perspektīvas liberālām un kreisām partijām. Es runāju par to, ka šajā gadījumā papildu balsis varētu saņemt mūsu apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", sociāldemokrāti, Jaunā partija un "Latvijas ceļš". Un pat "Tēvzemei un Brīvībai" nav viss zaudēts, jo tikai 15% no nepilsoņiem ir pilnīgi noraidoši noskaņoti pret tēvzemiešiem. Un slēdziens tādai manai runai bija tāds, ka šī izmaiņa Vēlēšanu likumā nevar radīt radikālas izmaiņas Latvijas politiskajā dzīvē. Bet šodien es vairs tā nedomāju. Mēs rūpīgi esam izanalizējuši situāciju. Un tagad es gribu atzīt, ka, ja nepilsoņiem tiks piešķirtas vēlēšanu tiesības, tad Latvijas politiskajā dzīvē notiks radikālas izmaiņas. Būs dziļas pārmaiņas Latvijas politiskajā elitē, kur ilgā laikā jau ir novērojama stagnācija, un tāpēc, ka ir vāja konkurence, un mākslīgi ierobežota konkurence. Ja nepilsoņiem būs tiesības vēlēt, tad mūsu apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" uzvarēs vēlēšanās Rīgā, un tas atveseļos politisko dzīvi un administratīvo pārvaldi. Balsosim par labām pārmaiņām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais deputāts Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es ļoti atbalstu pārmaiņas, it īpaši, ja tās ir patīkamas. Un patīkamas pārmaiņas būtu tad, ja beidzot tie nepilsoņi sāktu cienīt latviešu valodu, sāktu mācīties latviešu valodu un varbūt kāds pat mēģinātu kļūt par pilsoni. Ko jūs, kolēģi, ar šādu priekšlikumu gribat veicināt? Jūs gribat veicināt starpnacionālā naida kurināšanu Latvijā. Jūs esat īstie kara kurinātāji šeit. Nepietiek jau, ka Jurkāna kungs demonstrē apskaužamu vēstures nezināšanu. Diez vai Latvijā var vēl kādu skolnieku sameklēt ar tik vājām vēstures zināšanām, kādas demonstrē šeit Jānis Jurkāns. Viņš pat nebija spējīgs nevienu savu domu pateikt. Viņš nolasīja vienkārši dokumentu, ko katrs kaut cik sevi cienošs cilvēks sen ir izlasījis. Tagad tiek piedāvāts kārtējais joks, es uzskatu. Jūs taču briesmīgi cīnījāties par grozījumiem Pilsonības likumā. Droši, vareni cīnījāties, pat iepriekšējais Valsts prezidents vēlēšanu dienā atļāvās vēlēšanu iecirknī aģitēt. Baidīja mūs, lai nu mēs tikai neiedrošināmies nepieņemt, lūk, šos te grozījumus Pilsonības likumā. Visi logi vaļā! Varat startēt uz pilsonību. Lūdzu!

Bet redziet, te jau parādās tā iedzimtā necieņa, desmitiem gadu kultivētā, kaut kāda iepotētā staļiniskā necieņa pret latviešu tautu, pret latviešu valodu. Kas jums liedz mācīties? To jūs, redziet, negribat. Jūs tad tagad nāksiet un stāstīsiet par starptautiskajām tiesībām un vēl nezin par ko. Pie tam nebija neērti tieši pirms plenārsēdes sarīkot atkal kārtējo izrādi, protams, iegūstot zināmu popularitāti šajā izrādē. Tika runāts par to, ka panākšot, lūk, starptautisko organizāciju spiedienu uz Latviju. Pareizi! Jums vispār neinteresē, kas notiek ar nepilsoņiem Latvijā, kas notiek ar dažādu tautību pārstāvjiem, tāpēc, ka jums ir vienkārši vajadzīgs politiskais kapitāls. Tā ir tikai ārēja izrādīšanās un vairāk nekas cits. Patlaban Latvijā ir ļoti liberāls Pilsonības likums. Tas ir ārkārtīgi liberāls. Tas ir daudz liberālāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Un šādos apstākļos, kad Latvijā dzimušie bērni, vispār tikai pamatojoties uz vecāku iesniegumu, var kļūt par pilsoņiem, kas mūsu apvienībai bija galīgi nepieņemami, jums pat tas ir par maz. Nē, jūs gribat, lai visi šitie te piecu latu piketētāji, nezinot latviešu valodu, ietu un vēlētu. Pasakiet, vai viņi vispār sapratīs, par ko viņi vēl? Es labi atceros, kā bija pirms 7.Saeimas vēlēšanām — jūs man te nestāstiet, dodiet man tikai 6.sarakstu. Vairāk viņus nekas cits neinteresēja. Tad šādus cilvēkus jūs vēlaties iesaistīt politiskos procesos. It īpaši pilsētās, kur latvieši diemžēl ir diezgan lielā mazākumā, arī Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā. Un šī te visa runāšana par kaut kādu demokratizāciju ir vienkārši unikāla liekulība. Neizdevās pirms pāris gadiem martā sarīkot provokāciju, neizdevās šogad provokācija, izgāzāties Maskavā, redziet Krievija neizlēma par sankcijām, nu tagad mēģināsim šitādā veidā. Es katrā ziņā uzskatu, ka tas ir kārtējais mēģinājums vairot savu lēto popularitāti. Par to, ka jūs te mūs mierināt, mūsu apvienību, ka kāds par mums arī balsos, paldies jums par to. Es jums ieteiktu pašiem nobalsot par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, nolikt savus mandātus, lai jūsu vietā nāk citi deputāti un lai stājas mūsu frakcijā. Tas būtu īsts draudzības un cieņas apliecinājums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — deputāts Jurkāns Jānis, frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Dobeļa kungs ļoti daudz ko pateica, viņš aizmirsa tikai pateikt, kāda ir sīpolu cena mūsu tirgos. Runājot par lietas būtību, tad tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās nav nekāda sakara ar Pilsonības likumu. Jūs pieminējāt Eiropas valstis, Dobeļa kungs, tad parociet dziļāk, un jūs redzēsiet, ka Eiropā, civilizētajā Eiropā, pašvaldību vēlēšanās piedalās attiecīgo valstu nepilsoņi, ja viņi nodzīvojuši attiecīgā apgabalā, reģionā, rajonā zināmu gadu skaitu. Arī mūsu gadījumā, ja mēs nopietni domājam par Eiropu, būs jāpienāk pie situācijas, ka nepilsoņiem būs tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pašvaldības nav politika, to mēs visi ļoti labi zinām. Ja jūs gribat atlikt jeb bremzēt Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību, kā jūs, Dobeļa kungs, to nemitīgi šeit darāt, Saeima var to atbalstīt, bet tad nebūsim liekuļi, neteiksim, ka Eiropas Savienība ir mūsu garants, ka mēs būsim pārticīga valsts, ka mēs būsim demokrātiska valsts. Tad strādāsim Eiropas virzienā, jo pašvaldību vēlēšanas, un jūs to saprotiet, tur nav politikas, ja. Jūs runājat par sabiedrības integrāciju, nu vismaz cita šīs Saeimas daļa jeb frakcijas runā par integrāciju. Parādīsim, ka mēs gribam integrēt šo sabiedrību, ļausim tiem cilvēkiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Kāds ļaunums valstij no tā, ja viens cilvēks vēl, viņš neprot valodu, lai viņš nav pilsonis, bet kāpēc šis cilvēks, kurš piedzimis attiecīgā apgabalā, kaut kādā pagastā, kāpēc viņam nav tiesību izlemt, kur būs autobusa pietura? Es domāju, ka viņam ir šīs tiesības. Parādīsim, ka mēs gribam būt Eiropā civilizēta valsts, ka mēs gribam integrēt šo sabiedrību, kas ir priekšnoteikums tam, lai mēs realizētu šo svarīgo Latvijas ārpolitisko mērķi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Jakovs Pliners, frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

J.Pliners (PCTVL). Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka vairums no nepilsoņiem jau pierādīja, ka ciena Latviju un latviešus, kad viņi nobalsoja par Latvijas neatkarību. To, ko Dobeļa kungs tikai uzzinās, es nešaubos, ka Jurkāna kungs jau visu to zināja vismaz desmit gadus atpakaļ. Un es domāju, ka ārlietu ministrs Jurkāns izdarīja Latvijas labā tik daudz, cik neizdarīja visi pēc viņa nākošie ārlietu ministri kopumā. Man arī rada izbrīnu, kāpēc mēs visu politizējam, kāpēc mēs baidāmies no savas tautas. Taču īstenībā pašvaldībām nav jānodarbojas ar politiku, tām jānodarbojas ar sociāliem jautājumiem, ar izglītības un kultūras dzīves organizāciju, ar ceļiem, ar apkuri un tā tālāk. Un es domāju, ka arī tie nepilsoņi, tas ir faktiski visās skandināvu valstīs, tas ir arī Igaunijā, nepilsoņi, kuri šeit pastāvīgi dzīvo, kuri maksā nodokļus, faktiski pašvaldībās vajadzētu būt labākiem saimniekiem, labākiem organizatoriem un es jūs arī aicinu atbalstīt šo deputāta Deņisova kunga priekšlikumu. Paldies! (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nevar atbalstīt!")

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais deputāts Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina pietiekami pragmatiski, nevis balstoties uz emocijām, jo Latvijā viens no galvenajiem mērķiem ir saliedēt sabiedrību. Diemžēl, ja mēs atbalstītu Deņisova kunga priekšlikumu, tad faktiski mēs nevis stimulētu saliedētas sabiedrības rašanos, bet panāktu pilnīgi pretēju efektu. Es nedomāju, Dobeļa kungs, ka šis priekšlikums, ko šeit piedāvā Deņisova kungs, ir joks, kā jūs teicāt, jo šobrīd šo priekšlikumu atbalsta ne tikai frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", bet to atbalsta arī Jaunā partija, kas to deklarēja savā konferencē, to atbalstīja savā laikā 6.Saeimā viens no redzamākajiem sociāldemokrātu politiķiem Ādamsona kungs, balsojot par pašvaldību vēlēšanu likumu iepriekšējā Saeimā. Tā ka tas nav joks, šī lieta jau ir ieguvusi diezgan nopietnu skanējumu.

Šeit no tribīnes vairākkārt un arī šodien ir izskanējis citu valstu piemērs, arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas piemērs. Gribu tomēr atgādināt, ka, pirms mēs salīdzinām Latviju ar mūsu kaimiņvalstīm, derētu iepazīties ar to raksturojošiem lielumiem, jo Latvija tiešām Eiropā un, es domāju, arī pasaulē ir pietiekami unikāla valsts, lai kā daudziem šīs vārds nepatīk, bet unikāla valsts sakarā ar to, ka nevienā citā valstī okupācijas rezultātā nav notikušas tik katastrofālas demogrāfiskās izmaiņas vai, pareizāk sakot, iedzīvotāju izmaiņas pēc nacionālā sastāva. Salīdzinājums ar Igauniju ir nekorekts. Latvijā latviešu ir nepilni 56%, kamēr Igaunijā vairāk nekā 66%. Turklāt Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, kur parasti izšķiras politika, politika, kā zināms, parasti izšķiras lielajās pilsētās, galvaspilsētā igauņu jau ir vairāk nekā puse. Latvijā sešās no septiņām lielākajām pilsētām latvieši ir mazākumā, turklāt divās lielākajās pilsētās izteiktā mazākumā.

Rīgā, galvaspilsētā, 38,8%, Daugavpilī tikai 15%. Arī tādās divās vidēji lielās pilsētās kā Salaspilī, Olainē latvieši ir izteiktā mazākumā. Igaunijā no lielākajām pilsētām tikai divās — Kohtla–Jervē un Narvā situācija ir līdzīga. Ja mūsu valdība būtu palikusi, un paldies Dievam, ka valdība nepalika pie vecā reģionālās reformas koncepcijas varianta, kad izvēlējās sākotnēji deviņus reģionus, tad es gribētu atgādināt, ka, ja, nedod Dievs, valdība būtu palikusi pie vecā varianta, tad Dienvidlatgalē, kur Daugavpils rajons ietilptu, Preiļu rajons, Krāslavas rajons un Daugavpils, latviešu īpatsvars būtu tikai 24%, tātad mazāk par ceturto daļu.

Kāpēc pragmatiskie igauņi izšķīrās par šādu risinājumu? Acīmredzot tāpēc, ka Igaunijā atšķirībā no situācijas Latvijā krievvalodīgie iedzīvotāji dzīvo ārkārtīgi koncentrētā teritorijā — Igaunijas ziemeļaustrumos, tas ir Kohtla–Jervē, Narvā, Sillamē, un tur pie jebkura vēlēšanu likuma visticamākais, ka igauņi negūs vairākumu pašvaldībās. Turklāt gribu atgādināt, ka Igaunijā, un tas ir ļoti svarīgi, reģiona administrāciju ieceļ no augšas, es atkārtoju — ieceļ no augšas. Pragmatiski domājot, mums visu laiku ir jāpatur prātā, ka Latvijā ir ļoti svarīgi īstenot šo sabiedrības saliedēšanas politiku. Ir jāizaudzina paaudze, kurai latviskās vērtības nebūs svešas. Pēdējos gados latviešu mācību valodas plūsmā audzēkņu skaits strauji pieaug, un pat Rīgā šobrīd vairāk nekā puse bērnu pirmajās klasēs jau mācās latviešu mācību valodā. Kad šī paaudze izaugs, cienījamie kolēģi, tad varbūt arī vēlēšanu likumu varēs grozīt, bet visticamākais, ka tas vispār nebūs nepieciešams, jo tie jau būs kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, kuri perfekti runās latviski, cienīs mūsu kultūru un mūsu vēsturi un kuri kā jau pilsoņi varēs piedalīties vēlēšanās.

Šobrīd, piešķirot vēlēšanu tiesības visiem, mēs varam radīt vienīgi nestabilitāti, es atkārtoju, nestabilitāti, nevis stabilitāti, kā šeit no tribīnes apgalvoja, un izveidot tādas pašvaldības, kas nebūt necentīsies sekmēt sabiedrības saliedēšanas procesu. Piemēram, lai nostiprinātos tendence iegūt izglītību latviešu valodā, pašvaldībās ir jāreorganizē izglītības tīkls, un ne tikai par autobusu pieturām, kā šeit minēja Jurkāna kungs, pašvaldībās lemj. Un diez vai prokrieviski orientētie pašvaldību deputāti to darīs. Pārliecības, ka Latvijā visi cittautieši šobrīd ir tikpat lojāli Latvijai kā, piemēram, Daugavpils mērs Vidavskis...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūs esat savu laiku izmantojis.

Dz.Ābiķis . ... man diemžēl vēl nav. Jo, piemēram, Jurkāna—Rubika bloka deputāts, es piemirsu viņa uzvārdu, šobrīd Rīgas domē propagandē to, ka viņš nekādā gadījumā nerunās latviski, ka viņš visur runās tikai krieviski un ka viņu neviens nepiespiedīs latviski runāt. Tāda arī diemžēl ir reālā situācija. Un tāpēc nobeigumā...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, laiks!

Dz.Ābiķis . Jā, es beidzu... Nobeigumā es gribu pateikt, ka Tautas partijai atšķirībā no vairākām partijām mūsu Saeimā ir nepārprotami simtprocentīgs viedoklis, ka sabiedrības stabilitātes labad šobrīd pašvaldības jāvēlē ir vienīgi pilsoņiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Miroslavs Mitrofanovs, frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", otro reizi.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Es gribu īsi precizēt. Ir tāds stereotips, par kuru arī Dobeļa kungs runāja, par to, ka tagad it kā visiem nepilsoņiem ir iespējas kļūt par pilsoņiem, ka Pilsonības likums to atļauj katram cilvēkam. Diemžēl tā nav īsti īstenība, jo ir zināmas kategorijas, kurām nav atļauts naturalizēties. Ir runa par opozīcijas dalībniekiem, kuri piedalījās komunistiskajā opozīcijā deviņdesmito gadu sākumā, par daļu no militārpersonām un tā tālāk.

Bet tas nav galvenais. Galvenais ir, ka mūsdienu apstākļos pēc oficiāliem datiem tikai apmēram viena puse no nepilsoņiem vispār var kļūt par pilsoņiem, jo vairākumam to neatļaus vecums un tas fakts, ka viņiem nav iespēju apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ir skaidrāks par skaidru, ka mēs nobalsosim pret šo priekšlikumu, un faktiski nevajadzētu runāt. Bet kāpēc arī es esmu tribīnē un mani kolēģi ir nākuši no dažādām frakcijām un izteikuši savas domas? Tāpēc, ka diemžēl tā saucamā Jurkāna—Rubika bloka deputāti aizvien nav sapratuši savu sūtību, un droši vien nav sapratuši, kāpēc viņi ir ievēlēti Saeimā. Bet viņi savu dziesmu, savu plati, protams, nemainīs, tas ir skaidrs, bet vairāk jārunā šiem cilvēkiem, faktiski, vēlētājiem, kas vēlējuši par viņiem. Lai viņi saprastu, ka tas, ko runā šodien šie cilvēki un ka izvirza šādus priekšlikumus, ir kaitīgi viņiem pašiem. Jums, Jurkāna kungs, vispirms vajadzētu skaidrot saviem vēlētājiem, kas īsti Latvijā notiek un kādai vajadzētu būt šo cilvēku attieksmei pret šo valsti. Iemācīt viņiem cienīt šo valsti vispirms. Cienīt! Rūpēties par šo valsti un tikai pēc tam prasīt šīs vēlēšanu tiesības. Vēlēšanu tiesības ir jādod tiem cilvēkiem, un tāpēc jau arī ir Pilsonības likums, kurš paredz attiecīgus priekšnoteikumus, ka šiem cilvēkiem jābūt ieinteresētiem valsts labklājībā, nevis tikai savā personiskajā labklājībā. Un ja to nesapratīsit jūs, šīs partijas deputāti, tad jo ilgāk nesapratīs arī jūsu vēlētāji un jo grūtāk viņiem būs dzīvot šajā valstī.

Lūk, piemērs. 38 000 šo cilvēku nav apmainījuši pases. Viņi vēl tur šīs dievinātās sarkanās padomju pases, un nepilsoņu pasi viņi uzskata par kaunu. Es atvainojos, kas tie par cilvēkiem, kas tie par Latvijas interešu aizstāvjiem? Vai tad viņi patiešām grib tikai, Jurkāna kungs, noteikt, kur ir izliekamas pieturvietas? Es domāju, ka ne. Jūs mērķējat uz kaut ko pavisam citu. Neatzīdami, ka Latvijā ir okupācija bijusi, jūs, protams, to labprāt pavērstu otrādi un paziņotu, ka tāda nav bijusi, tāpēc māciet, lūdzu, saviem vēlētājiem, stāstiet viņiem, nevis kuriniet naidu. Tāpat kā krieviski rakstošā prese Latvijā kurina tikai naidu. Lielāko tiesu kurina naidu, nevis palīdz šiem cilvēkiem iejusties Latvijā, dzīvot normālu dzīvi un veidot šo valsti un šīs valsts labklājību un reizē arī savu labklājību. Lūk, Jurkāna kungs, Mitrofanova kungs un pārējie, par Sokolovska kungu nemaz nerunājot, saprotiet vienreiz par visām reizēm šo patiesību, un tad jums būs vieglāk orientēties lietās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Valdis Lauskis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (LSDSP). Godātais Preizidij, augsti godātie deputāti! Par šo jautājumu es arī gribu izteikt savu viedokli, un es domāju, ka jautājums par nepilsoņiem stāv nepārtraukti līdzās jautājumam par valodu. Ja ir Saeimas vēlēšanas, tad mēs vienmēr saskaramies, ka mums ir vajadzīga otra valsts valoda, un, ja līdz šim vienmēr bija pašvaldību vēlēšanas, tad vienmēr jautājums par nepilsoņiem stāvēja arī, ka attiecīgajās pilsētās bija nepieciešama kaut kāda konkrēta oficiāla, pilsētai raksturīga otra valoda. Un šie jautājumi tātad... Ja mēs skaram nepilsoņus, mēs varam būt pārliecināti, ka vienmēr arī uz priekšu parādīsies jautājums par valodas vietu un statusu, un tas būs tālāku demokratizācijas procesu attīstībā.

Par šiem jautājumiem domājot, es gribētu pateikt, ka mēs nevaram šodien dot iespēju nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās dažu apstākļu dēļ. Pirmām kārtām, protams, ka šie cilvēki lielākā tiesa nezina valodu. Un ja mūsu stāvokli valstī salīdzina ar citām valstīm, kur citās valstīs nepilsoņiem ir dotas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, tad ir šis viens arguments. Diemžēl okupācijas sekas valstī mūsu Latvijā ir tik dziļas, ka šie cilvēki lielākā tiesa, ir jāatzīst, ļoti liela daļa krievu cilvēku, pilsoņu, kuri mums dzīvo, jau nezina latviešu valodu. Un vēl lielākā daļa nepilsoņu, kuri varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās, arī nezina latviešu valodu. Tās ir mūsu valsts okupācijas sekas, tās ir mūsu valsts bēdas. Citās valstīs, ja cilvēki dzīvo vairākus gadus, dzīvo un strādā, tad nav iedomājama situācija, ka viņi, tajā valstī dzīvojot, neprastu tās valsts valodu. Attiecībā uz to, kāpēc es sasaistu šo jēdzienu — tieši nepilsoņus ar valodas zināšanām. Es sasaistu viena konkrēta iemesla dēļ. Patiešām pašvaldībās nenodarbojas tikai ar komunālajiem jautājumiem, nenodarbojas tikai ar infrastruktūru. Pašvaldībās ļoti konkrēti nodarbojas pirmām kārtām arī ar tiem jautājumiem, kurus līdzīgi kā parlaments risina, veidojot kopēju ar Latvijas valsti, un tie ir vieni no tādiem būtiskākajiem, tie ir izglītības jautājumi, tie ir kultūras jautājumi, no kuriem sastāv kopumā jebkuras tautas pamats. Un, ja cilvēki tiek pielaisti pie sava viedokļa izteikšanas, nesaprot absolūti neko, par ko ir runa, kādā veidā viņi var risināt jautājumus un iestāties par kaut kādām vērtībām? Viņi var tikai emociju līmenī nodot kaut kādam politiskajam spēkam savu gribu.

Protams, šis jautājums ir pietiekami būtisks, un ir jāatzīst, ka jebkurā pašvaldībā politiķi balstīsies, varbūt tas ir arī objektīvi, uz šajā teritorijā dzīvojošā vairākuma gribu. Līdz ar to automātiski iznāks, ka noteikts politisks spēks vienmēr balstīsies uz šiem cilvēkiem, un tas nekādā gadījumā neveicinās varbūt tādas valsts attīstību, par kuru mēs ierakstījām savā pamatdokumentā Satversmē.

Es gribētu, lai mēs varētu mērķtiecīgi risināt šos jautājumus. Ir vajadzīgs laiks, un tad, kad arī pēc kāda laika daudzi citi Eiropas Savienības valstu dalībnieku pilsoņi ieradīsies Latvijā un atbilstoši Eiropas Savienības tradīcijām viņi varēs kā nepilsoņi, kā mūsu valsts pilsoņu kopai nepiederoši piedalīties vēlēšanās, viņi ieradīsies no civilizētām valstīm, viņi ieradīsies ar ļoti konkrētu attieksmi pret šīm vērtībām. Un, ja viņi piedalīsies, ļoti konkrēti iekļausies mūsu valsts valodas vidē. Tā ir perspektīva.

Domājot par izglītības jautājumu, par kuru es runāju, protams, es...

Sēdes vadītājs. Lauska kungs, jūs esat pārtērējis jums atvēlēto laiku.

V.Lauskis . Jā, paldies! Pašreizējā laika posmā ir ļoti būtiski, kā mēs iziesim uz 2004.gadu, kas saistībā ir izglītības reformu ir ļoti būtiski. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Lai kā es cienītu Jurkāna kungu, man viņš jāapbēdina, ka šis iesniegtais priekšlikums nav iespējams ne procesuāli, ne saskaņā ar esošo Latvijas likumdošanu viena iemesla dēļ. Latvijas Satversmē rakstīts, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas tautai. Arī pašvaldību līmenī. Vara diemžēl pieder Latvijas tautai. Ko nozīmē Latvijas tauta, tas ir izskaidrots divdesmito un trīdesmito gadu gan tā laika Saeimas deputātu dažādajos izteikumos, gan arī Senāta skaidrojumos, un ļoti labi var atrast nesen iznākušajā grāmatā par vācbaltu politiķi Paulu Šīmeni: Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņi un nekas vairāk.

Līdz ar to mums ir jāmaina Satversme. Ja mēs gribam ieviest šādus priekšlikumus un pieņemt to, ka suverēnā vara Latvijā var arī nepiederēt Latvijas pilsoņiem, tad mums ir jāraksta attiecīgs labojums Satversmē, ka suverēnā vara Latvijā var piederēt arī Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai Latvijas tautai.

Nākamais. Te es nevaru piekrist Plinera kunga apgalvojumam, ka latviešu tautai no tā nebūs nekāds ļaunums, ja pašvaldību vēlēšanās piedalīsies nepilsoņi. Plinera kungs, Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņi. Latvijas pilsoņi ir arī ebreji, ir arī vācbalti, ir lietuvieši, ir latvieši, un šeit nekur nav teikts par latviešu tautu. Tāds pats likums attiecas vienādi gan uz Latvijas pilsoņiem ebrejiem, gan uz Latvijas pilsoņiem lietuviešiem, gan uz Latvijas pilsoņiem krieviem. Nejauksim šīs divas lietas! Mani vienmēr izbrīna tas, ka attiecīgās frakcijas deputāts tā vietā, lai lietotu jēdzienu — "Latvijas pilsoņi", visu laiku runā par latviešiem nezin kāpēc. Sevišķi arī tiekoties ar saviem kolēģiem Maskavā, un ir interesanti, ka arī Krievijā ļoti veikli pārtver šo jēdzienu un runā, ka šeit likumi tiek rakstīti saskaņā ar iedzīvotāju etnisko izcelsmi vai tautību. Tā ir apzināta provokācija manā izpratnē, un es aicinātu līdz ar to mums stingri pieturēties pie Satversmē precīzi teiktajiem terminiem.

Nākamais. Nav taisnība, Jurkāna kungs, ko jūs šeit apgalvojāt. Es pateikšu, ka tie ir klaji meli. Eiropas Savienībā pašreiz tikai četras valstis ir ratificējušas to, ka Eiropas Savienības pilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Jā, ir dažas valstis ārpus Eiropas Savienības vēl. Bet ir precedents. Eiropas tiesa noraidīja Portugāles prasību pret Luksemburgu, jo Portugāle bija iesūdzējusi Luksemburgu, un sūdzības pamatā bija teikts, ka vairākās paaudzēs, tātad jau divās paaudzēs, tas ir, 40 gadu laikā, ar Luksemburgas iestāžu atļauju ir ieceļojuši viesstrādnieki, kuru bērni un mazbērni netiek pielaisti pašvaldību vēlēšanās. Tiesa noraidīja šo prasību. Tātad precedents kā tāds, tā joprojām ir katras valsts, arī Eiropas Savienības valsts, iekšējā lieta jeb likumdošanas lieta.

Jā, tad, kad Latvija būs Eiropas Savienības valsts, visi Eiropas Savienības pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas teritorijā. Bet, ja mēs gribēsim šeit ieviest šo principu, ka nepilsoņi... Piemēram, ja Orenburgā dzimis, kā teica Jurkāna kungs, citos apgabalos dzimuši pilsoņi, teiksim, Orenburgā dzimis un 20 gadus atpakaļ iebraucis Latvijā dzīvojošs nepilsonis gribēs sēdēt Rīgas skolu valdē un lemt, teiksim, par valsts valodas jautājumiem Rīgas skolās, tad mums diemžēl Jurkāna kungs, ir jāmaina Satversme. To varētu panākt nākamajās vēlēšanās, attiecīgai partijai izziņojot, ka tās galvenais uzdevums nākamajā Saeimā būs nepilsoņu pielaišana pašvaldību vēlēšanās, tad šai partijai būtu jāiegūst divas trešdaļas, jāizdara nākamajā Saeimā attiecīgie grozījumi, un tikai tad šāds likums varētu būt spēkā. Tāpēc šādi priekšlikumi pašreiz ir muļķīgi kā tādi, jo mēs skaidri zinām, ka šajā Saeimā divas trešdaļas mēs nevaram dabūt šādiem priekšlikumiem, un mēs veltīgi tērējam laiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kiršteina kungs! Nākamais Egils Baldzēns — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Godājamie Latvijas Republikas Saeimas deputāti! Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji! Sociāldemokrāti šeit gribētu atgādināt to, ka mums ir bijusi pietiekami stingra un godīga nostāja, kopš mūsu partijas darbības atjaunošanas šeit, Latvijā. 1989.gadā mēs pirmo reizi šo jautājumu risinājām. Ābiķa kungs varbūt nav tomēr iepazinies ar mūsu partijas dokumentiem. Tas ir dabiski. Viņam tie arī obligāti nav jāzina. Bet es gribu pateikt skaidri un gaiši, ka mēs esam uzskatījuši, ka nav nepieciešams nepilsoņiem pašvaldībā dot tātad šīs vēlēšanu tiesības, ir nepieciešams radīt nosacījumus, lai cilvēki pārvarētu tos šķēršļus, kas viņus šķir līdz pilsonībai, latviešu valoda, noteikts laiks Latvijā dzīvots, un attiecīgi arī lojalitāte, lai varētu kļūt par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Tieši šī integrācijas pakāpe Latvijas kultūrā un Latvijas sabiedrībā nosaka iespēju arī reāli strādāt šajā sabiedrībā un lemt par tās likteni. Tas ir galvenais.

Un arī šeit es gribētu piekrist mana kolēģa Lauska uzsvērtajam, ka pašvaldības, tie nav tikai komunālie jautājumi, ka šeit arī vesela virkne pašvaldību politikas jautājumi, kas skar arī tādas svarīgas lietas kā izglītība, kultūra un valodas jautājumi. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu tomēr iet šo ceļu, nevis mēģināt rast kaut kādu tādu statusu, kas varētu būt līdzīgs, nu atvainojiet varbūt par tādu parupju izteicienu, puspilsoņa statusu, ka pašvaldību vēlēšanās viņi var attiecīgi vēlēt, bet Saeimas vēlēšanās ne. Es domāju, ka tas ceļš ir skaidrs. Ir jākļūst par pilsoni uz pilnu slodzi. Visi nosacījumi arī ir skaidri, sen definēti un referendumā arī precizēti. Tātad šeit ir jādomā par to, kāda būs šī naturalizācija, kāda ir šo cilvēku kvalitāte. Un tie, kas spēj šos noteikumus izpildīt, kurus arī Eiropas Savienība ir attiecīgi atzinusi par pietiekamiem un arī par demokrātiskiem, es domāju, ka tas viss ir iespējams. Tā ka, ja mēs gribētu domāt no citas puses, mazliet tāda loģiska analīze par šiem nodokļu maksājumiem, tad nodokļu maksājumus tik tiešām maksā kā iedzīvotāji, tā pilsoņi. Bet arī tādā gadījumā mums jāsaprot tas, ka ir arī mums šeit Latvijā Krievijas pilsoņi, ASV pilsoņi, Francijas pilsoņi un arī viņi, ja viņi šeit strādā un dzīvo, maksā šeit visus nepieciešamos nodokļus, tāpēc mēs arī nevarētu vienkārši šo kritēriju virzīt kā tādu, kas dotu tiesības arī pašvaldību vēlēšanās startēt vai arī, teiksim, tikai vēlēt.

Tāpēc nodoms sociāldemokrātiem ir ļoti vienkāršs — šīs tiesības ir saņemamas kopā ar integrāciju Latvijas sabiedrībā un kultūrā, un tas praktiski prasa tos kritērijus, kas ir nepieciešami pilsoņiem. Es aicinu tos, kas vēlas piedalīties vēlēšanās, izpildīt šos kritērijus un attiecīgi balsot kā Saeimā, tā pašvaldību vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs! Nākamais — Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ābiķa kungs nav lāgā sapratis manis teikto vārdu "joks", diemžēl kārtējo reizi. Es gribētu atgādināt to ārkārtīgo mīkstčaulību, ar kādu savā laikā Saeima deva iespēju Latvijā palikt aptuveni 20 tūkstošiem militārpensionāru, ieskaitīsim vēl viņu ģimenes locekļus, ieskaitīsim visus tos, kas tajos gados nelikumīgi šeit demobilizējās un papildināja latviešu nīdēju skaitu Latvijā, un padomāsim, cik no tiem ir vispār spējīgi būt kaut kam lojāli, nerunājot nemaz par lojalitāti pret Latvijas Republiku. Šāda darbība, kas patlaban notiek, lieki uzkurinās jaunos nacionālšovinistus, krievu lielšovinistus. Tātad tās organizācijas, kur viņi patlaban Latvijā diezgan aktīvi uzkurina, šie jaunie cilvēki, šie nacionālboļševiki diez vai kādreiz domās par latviešu valodas mācīšanos. Un ja runā par to, ka pašvaldības tikai ar autobusiem nodarbosies, nu tad tā vienkārši ir ākstīšanās, tā nav runāšana. Lielajās pilsētās un Latvijas Republikas galvaspilsētā īpaši svarīgs ir plāns līdz 2004.gadam skolām, ko finansē no valsts un pašvaldību līdzekļiem, pāriet uz mācībām latviešu valodā, nerunājot nemaz par pilsētu ārējo veidolu noformēšanu, ielu nosaukumiem un tā tālāk, un tā tālāk.

Kas attiecas uz nodokļiem. Ļoti vienkāršs risinājums. Visi, kam nepatīk, ka viņi nevajadzīgi maksā nodokli Latvijā, var šo nodokli maksāt Krievijā, Baltkrievijā un citās pasaules vietās. Ceļš uz turieni ir pilnīgi brīvs un vaļā. Nav nekādu ierobežojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamā Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! "Latvijas ceļš" un arī es personiski nevaru piekrist pilnīgi visam tam, ko teica Dobeļa kungs viens pret vienu, un tas arī nav nekāds brīnums, ka "Latvijas ceļa" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK viedoklis tīri motivācijas ziņā ne vienmēr sakrīt.

Taču, runājot par konkrēto priekšlikumu, "Latvijas ceļš" gatavojas balsot pret tiesībām nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc? Tāpēc, ka naturalizācijā šobrīd Latvijas Republikā nav nekā sarežģīta. Tas zināšanu kopums, kas cilvēkam ir jāapgūst, vai nu tas attiecas uz latviešu valodu, vai uz pamatlietām, kas saistās ar mūsu valsti un mūsu valsts vēsturi, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi vienkārši. Un "Latvijas ceļš" ir daudz darījis, lai cilvēkus aicinātu naturalizēties. Mēs nekad nevērsīsimies pret lojālu, Latvijai lojālu cilvēku pievienošanos pilsoņu lokam, taču mēs uzskatām, ka naturalizācija vai pilsonības iegūšana ir tas minimālais, kas cilvēkam būtu jāizdara, lai viņš varētu piedalīties politiskajā dzīvē, ievēlot pašvaldības un arī Saeimas deputātus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais Aleksandrs Bartaševičs, frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie kolēģi! Es brīnos, klausoties dažus mūsu kolēģus, jo viņi lieto diezgan nepareizus salīdzinājumus, un, pieņemsim, Ābiķa kungs, kad viņš salīdzināja Narvu Igaunijā un Daugavpili, viņš teica, ka Narva ir kā labs piemērs, jo tur kompakti dzīvo nepilsoņi un neigauņi. Bet, salīdzinot ar Daugavpili, tur tāda pati situācija, un Narva izrādās kā labs reģions, un tas ir labs piemērs, bet Daugavpils slikti, jo tur dzīvo tikai nelatvieši.

Vēl vienu argumentu no Ābiķa kunga es dzirdēju, ka ļoti nepareizi un ļoti slikti, un tas apdraudēs Latvijas stabilitāti, jo mēs atļausim nepilsoņiem piedalīties balsošanā. Bet, atvainojiet, tad mēs varam nonākt pie slēdziena: jo mazāk cilvēku piedalīsies vēlēšanās, jo stabilāk būs valstī. Un visstabilākais valdīšanas veids ir diktatūra, kas pēc Ābiķa teiktā. Diemžēl es nonācu pie slēdziena, ka daudzi no partijām, kas strādā Saeimā, vienkārši baidās no nepilsoņiem, un Dobelis bija tik nobaidījies, ka gatavs atņemt mandātus pat mūsu frakcijai.

Par to, ko teica Kiršteina kungs. Patiešām, 1992.gadā Eiropas Padomes rāmjos tika pieņemta konvencija par ārzemnieku piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē vietējā līmenī. Un konvencija patiešām deklarē nepilsoņiem un ārzemniekiem tiesības piedalīties un pasīvi un aktīvi piedalīties vēlēšanās, ja šis cilvēks nodzīvoja piecus gadus tajā reģionā. Un četras valstis ratificēja. Šī kārtība strādāja ne tikai tajās četrās valstīs, bet arī Dānijā. Un, runājot par Luksemburgu, Kiršteina kungs sajauca vietējās vēlēšanas ar parlamenta vēlēšanām. Un tas bija nekorekti. Tieši šo argumentu dēļ es piedāvāju tomēr Saeimai atbalstīt Deņisova priekšlikumu un balsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pieteicies vēl Ražuka kungs. Bet, Ražuka kungs, palikusi vēl viena minūte līdz pārtraukumam. Jums pietiks ar to? Lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks (LC). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Kā persona, kas izbaudīja abus šos statusus, gan nepilsoņa, gan tagad Latvijas Republikas pilsoņa un Latvijas Saeimas deputāta, es aicinu pārtraukt šīs neauglīgās, nekam nevajadzīgās debates, jo vienreiz Latvijas tauta referendumā jau ir izteikusies par šiem jautājumiem, par naturalizāciju, atvieglotu naturalizāciju, iespēju naturalizācijas procesā iegūt visas tās tiesības, kas ir nepieciešamas Latvijas Republikas pilsonim un jebkura līmeņa varas vēlētājam.

Es ļoti labi atceros tos atmodas cilvēkus, nelatviešus, cittautiešus, kas bija kopā ar latviešiem, kas gāja, tādi kā Ita Kozakēviča un citi. Viņus visus raksturoja ļoti laba šeit Latvijā notiekošā procesa, kultūras izpratne. Tas ir vienīgais ceļš, kurš ir iespējams. Par to mēs esam diskutējuši, runājuši, tāpēc es aicinu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Es aicinātu balsot atbilstoši savu partiju programmām, vēlētājiem dotiem solījumiem un deputātu sirdsapziņai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Deņisova 4.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 63, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Mums ir pienācis pārtraukuma laiks. Mums ir jāreģistrējas pirms pārtraukuma. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu! Kamēr Saeimas sekretāres biedrs gatavojas nolasīt reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam Jānim Ādamsonam, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēdi Nacionālās drošības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam, "Latvijas ceļa" frakcija.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde lūdzu šajā pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bartaševiča kungs, lūdzu nolasīt izdruku.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Monika Zīle, Edvīns Inkēns, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Juris Sinka, Jānis Straume, Valdis Lauskis, Mariss Andersons. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Sāksim Saeimas sēdes darbu! Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! 5.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 9.panta 3.punktu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 6.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 9.panta 4.punktu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 7.un 8.priekšlikums ir jāskata kontekstā. Tātad Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis ierosina papildināt 9.pantu, šā panta 5.punktu, kas nosaka ierobežojumus kandidēt pašvaldību vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP, Latvijas komunistiskajā partijā un citās tolaik pretvalstiskās organizācijās, tātad deputāti iesaka papildināt šo normu ar izņēmumu, kas dotu tiesības kandidēt personām, kuras 1996.gada 29.maijā ir bijušas ievēlētas pilsētas domē vai pagasta padomē. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ar vienas balss pārsvaru, klātneesot vairākiem deputātiem, atbalstīja, skatīt lūdzu 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Jānis Gailis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt pārsteigumu par to, kas notika komisijā. Jāatzīmē, ka šis balsojums par komisijas atbalstu notika nez kādēļ divas reizes. Pirmajā reizē komisija ar balsu vairākumu, nebūtisku, bet spēkā esošu balsu vairākumu noraidīja šo Lāčplēša kunga izmaiņu. Tanī pašā laikā nākošā komisijas sēdē nezināmu iemeslu dēļ tika pieprasīts pārbalsojums. Un kā teica Lagzdiņa kungs, klāt neesot vairākiem komisijas locekļiem, ar vienas balss vairākumu tika izteikts atbalsts šim priekšlikumam redakcijā, kā ir komisijas traktējumā. Es gribu piezīmēt to, ka grozījumu paredz saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo pilsētas domes, rajona padomes un pagastu pašvaldības vēlēšanu likumu.

Godātie kolēģi, likumdošana nav kaut kas sastindzis, bet tā ir attīstībā esošā laika vektorā. Bet jebkurā gadījumā jebkurām izmaiņām likumdošanā ir jākalpo Latvijas valsts un Latvijas tautas interesēm. Šie cilvēki, kuri, kā es minēju, saskaņā ar tā laika spēkā esošo likumdošanu tika ievēlēti un nostrādāja šo laiku, nebūt nav uzskatāmi par Latvijas valstij un Latvijas tautai lojāliem pilsoņiem, jo, būdami aģenti vai dienestā, vai arī darbojoties attiecīgajās institūcijās, kuras pēc tam tika atzītas par pretvalstiskām, nevar uzskatīt, ka viņi ir bijuši lojāli Latvijas valstij. Es lūdzu godājamos kolēģus rūpīgi izvērtēt savu attieksmi pret šo izmaiņu, vēl jo vairāk tādēļ, ka komisijā, diskutējot par šo tēmu, mēs gandrīz vai vienbalsīgi nonācām pie slēdziena, ka šāda izmaiņa likumdošanā principā tiek radīta dažu cilvēku visā Latvijā dēļ, tikai dažu cilvēku, kuri tātad tajā laikā ir bijuši ievēlēti un tajā pašā laikā pirms tam bijuši attiecīgo institūciju locekļi, dalībnieki. Nav nopietni, ja Saeima pieņem izmaiņas likumos, kas ir tendēti uz dažu atsevišķu, es pasvītroju, atsevišķu, cilvēku paplašinātu tiesību loku vai uz dažiem cilvēkiem attiecināmi. Tādā gadījumā drīz mēs pieņemsim likumus, kas attiecas vēl uz kaut kādiem, vēl uz kaut kādiem, un mēs nonāksim galīgā likumdošanas saputrojumā. Es lūdzu izvērtēt rūpīgi un neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Runājot Tautas partijas frakcijas vārdā, mūsu pozīcija kā atbildīgajā komisijā, tā arī Saeimā ir tāda, ka mēs neatbalstām izņēmumu noteikšanu tām personām, kuras neatkarības izcīņas periodā aktīvi vērsušās pret Latvijas valsti, tādēļ mēs arī neatbalstām deputāta Jāņa Lāčplēša priekšlikumu un arī atbildīgās komisijas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lāčplēša kungs, es atvainojos, es "nositu", un tad man parādījās tikai šeit, ka jūs vēlējāties, bet debates ir beigušās. Komisijas vārdā Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš . Jābalso!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Lāčplēša priekšlikumu. Par komisijas? Es atvainojos, balsojam par 7. — deputāta Jāņa Lāčplēša priekšlikumu. Deputāti pieprasa balsot pēc kārtas, ja pieprasa balsot pēc kārtas, tad balsojam. Kā, lūdzu? Deputāts Lāčplēsis atsauc savu priekšlikumu.

Godājamie kolēģi, deputāts Lāčplēsis atsauc savu priekšlikumu, viņš uzskata, ka tas ir iestrādāts 8. — komisijas priekšlikumā, līdz ar to balsojam par 8. atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Es atvainojos. Atkārtot lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Ieslēgt balsošanas režīmu atkārtoti! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 37, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš . 9. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 9. panta 6. punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 10. priekšlikums — ministrs Jānis Bunkšs ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 10. pantā. Aicinām atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Burvja kungs, lūdzu netraucējiet sēdes gaitu! Jūs pieteicāties pēc tam, kad jau bija nākamais priekšlikums. Lagzdiņa kungs, lūdzu vēlreiz.

J.Lagzdiņš . 10. priekšlikums, kuru ir iesniedzis ministrs Jānis Bunkšs, aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 11. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 10. panta 1. daļā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta... Es atvainojos, Burvja kungs ir pieteicies. Atklājam debates. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Es vienkārši lūdzu protokolā ierakstīt protestu pret nemākulīgu sēdes vadīšanu, jo es biju pieteicies vēl 9. labojuma laikā. Un, ja Pīka kungs nemāk vadīt sēdi, tas tikai norāda uz sēdes vadītāja kompetenci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, turpinām.

J.Lagzdiņš (TP). 12. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 12. pantā pēc vārdiem "pilsētas, rajoni" ar vārdu "novadi". Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 13. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 12. pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Nākamie divi priekšlikumi, proti, 14. un 15., ir jāskata kontekstā, jo attiecas uz vienām un tām pašām normām. Tautas partijas frakcija ierosina 15. panta 1. un 2. daļu izteikt redakcijā, kas nosaka, ka pilsētās un pagastos, kur iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt tikai reģistrētas politiskas organizācijas vai partijas, kā arī šo reģistrēto politisko organizāciju reģistrētas apvienības. Savukārt mazākās pašvaldībās, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000, tāpat kā līdz šim varētu iesniegt deputātu kandidātu sarakstus arī vēlētāju apvienības.

Atbildīgā komisija nedaudz precizēja šo redakciju un piedāvā jums pieņemšanai sekojošu variantu, proti, ka pilsētās un novados, tātad, kolēģi, jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu ir iespējams izveidot pašvaldību, tātad pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt tātad politiskās organizācijas vai to apvienības. Savukārt visos pagastos neatkarīgi no tā, cik daudz iedzīvotāju ir — 5000 vai mazāk par 5000, var iesniegt deputātu kandidātu sarakstus arī vēlētāju apvienības. Aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto variantu, proti, 15. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu par 14. un 15. priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . Nākamais priekšlikums, ko iesniedz atbildīgā komisija, proti, atbildīgā komisija aicina izslēgt 15. panta 3. daļu. Aicinātu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 16. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 15. panta 5. daļā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 17. priekšlikums. Tautas partijas frakcija ierosina izslēgt 16. panta 2. daļā vārdu "rajoni". Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 18. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina precizēt 16. panta 2. daļu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 19. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 17. panta 1. daļu ar jaunu 3. punktu piedāvātajā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 20. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina izdarīt precizējumu 17. panta 2. daļā. Komisijas vārdā aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 21. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina precizēt 17. panta 8. daļu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 22. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 19. pantā pēc vārda "pilsētas" ar vārdu "novadi". Aicinātu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 23. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 22. panta 1. daļā pēc vārda "pilsētas" ar vārdu "novadi". Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 24. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 22. panta 3. daļas 1. punktu. Aicinātu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 25. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 22. panta 3. daļas 4. punktā vārdus "kam ir Krimināllikumā paredzētā nozieguma sastāva pazīmes".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš 26. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 22. panta 3. daļas 5. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 27. priekšlikums, kas ir saistāms kontekstā ar pirms brīža debatēto, proti, pirmo — deputāta Jāņa Lāčplēša priekšlikumu, šis priekšlikums ir par 22.panta 3. daļas 7. punktu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš . 28. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 23. panta 2. daļā pēc vārdiem "rajonu, pilsētu domes" ar vārdiem "novadu domes". Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 29. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 23. panta 2. daļu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 30. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likuma 24. pantu ar jaunu pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinātu neiebilst!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 31. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 24. panta līdzšinējo pirmo daļu kā otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 32. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 24. panta 3. daļā pēc vārda "pilsētas" ar vārdu "novadi". Aicinātu neiebilst!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 33. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 24. panta 5. daļu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 34. priekšlikums. Tautas partijas frakcija ierosina izteikt 25. panta 1. daļu piedāvātajā redakcijā, proti, šī norma nosaka to, ka par trijām stundām tiek pagarināts balsošanas laiks vēlēšanu dienā, proti, tiek ierosināts noteikt, ka balsot var sākt, sākot ar pulksten 7 rītā, un balsošanu beidz 10 vakarā. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

J.Lagzdiņš . 35. priekšlikums pēc būtības nav balsojams. To iesniedzis Oļegs Deņisovs, tas ir saistīts ar gari debatēto priekšlikumu dot vēlēšanu tiesības arī nepilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš . 36. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 25. panta 4. daļu ar piedāvāto redakciju. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 37. priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 26. panta 2. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 38. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 26.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī nākamais — 39.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Oļegs Deņisovs, nav balsojams pēc būtības, jo ir saistīts ar iepriekš norādītajām normām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 32.panta trešo daļu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 41. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt un izteikt 32. panta piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 42.priekšlikums attiecas uz 35.pantu. Tiek piedāvāts izteikt šā panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Nākamais — 43.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 35.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 36.pantā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 45.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 40.panta devīto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Savukārt atbildīgā komisija ierosina izteikt šo pašu normu jaunā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 47.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 41. panta pirmo daļu ar piedāvāto redakciju. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 48.priekšlikums. Deputāts Kārlis Leiškalns piedāvā izteikt 44.panta otrās daļas 2.punktu piedāvātā redakcijā. Komisija ir to noraidījusi, jo šāds piedāvājums dod tiesības neproporcionāli daudz, godājamais Leiškalna kungs, deputātu vietas iegūt pašvaldības vēlēšanās tām politiskajām partijām, kuras ir ieguvušas ievērojamu pārsvaru pār pārējiem sarakstiem. Šādas normas ieviešana rada netaisnīgu sistēmu, godātais Leiškalna kungs, godājamais demokrātijas aizstāvi, Kārli Leiškaln!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Paldies, Lagzdiņa kungs! Ak, taisnība, kur gan tu paliec! Kā mēs gribējām partiju biedru skaitu noteikt 1000 cilvēku, lai tik netiek pie tā "pīrāga", kas saucas "varas dalīšanas klāsts". Es saprotu, Lagzdiņa kungs, ka jūs runājat komisijas vārdā. Es runāju taisnības jebšu patiesības vārdā, jo taisnība pieder tikai avīzei "Pravda".

Ko es gribēju teikt. Šeit ir skaidri un gaiši, atklāti starptautiskā praksē lietots paņēmiens, kā izslēgt no varas dalīšanas mazas, sīkas un dažu deputātu atbalstītas politiskas grupiņas, pat ne politiskas partijas. Šeit parlamentā sēž, ieskaitot Jauno partiju, lielas partijas, kurām pieder nākotne, kas spēj pieņemt lēmumus un ilglaicīgi par tiem atbildēt. Un tām ir jādala vara, sākot no pašvaldībām un beidzot ar parlamentu. Tāpēc es aicinu pieņemt šo dalīšanas metodi — dontu metode saucās. Un, ja dontu metode būtu pielietota pagājušajās velēšanās, Lagzdiņa kungs, jūs bijāt tieši tas, kurš iebilda pret šo manu priekšlikumu pagājušajā Saeimā, tad Rīgas Domē mazo vieninieku, kas taisa politisku tirgu politisku lēmumu vietā, šodien nebūtu. Pilnīgi skaidrs. Tas būtu varbūt netaisnīgi pret dažiem politiski apšaubāmiem darbonīšiem, bet tas būtu ļoti taisnīgi un patiesi attiecībā pret elektorātu un attiecībā pret vēlētājiem, un attiecībā pret šo sabiedrību, kuras vārdā tiek pieņemti lēmumi, ilglaicīgi lēmumi, kurus pieņem politiskas partijas, kas var uzņemties atbildību nevis vienas reģistratūras laikā, bet ilglaicīgu politisku atbildību. Lagzdiņa kungs, es aicināšu jūs un arī jūsu tuvāko draugu, kas plātās ar rokām — Ābiķi, atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Lagzdiņa kungs, komisijas vārdā vēlaties? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Vēlreiz komisijas vārdā. Kādēļ komisija noraidīja šo ļoti interesanto deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu? Tādēļ, godātie kolēģi, ka, pieņemot šo priekšlikumu, mēs ar likumu noteiktu tādu sistēmu, ka tas saraksts, kurš iegūs lielu pārsvaru pašvaldību vēlēšanās pār citiem sarakstiem, iegūtu neproporcionāli lielu vietu skaitu, kas neatbilst viņu vēlētāju skaitam attiecīgajā pašvaldībā. Ko tas nozīmē? Es minēšu piemēru no Saeimas vēlēšanām. Ja šāda sistēma būtu bijusi 5.Saeimas vēlēšanās, tad "Latvijas ceļš" būtu ieguvis vismaz 45 deputātu vietas. Leiškalnu Kārli, jūsu partija, Demokrātiskā centra partija, vispār būtu ieguvusi varbūt divas vietas tikai. (Zālē smiekli.) Paldies! Es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju, nevis Kārli Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 48. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 23, atturas — 27. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš . Nākamais — 49. priekšlikums. Ministrs Bunkšs ierosina redakcionāli precizēt 44.panta pirmās daļas 1.teikumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt ar 50.priekšlikumu 44.panta pirmās daļas 3.teikumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lagzdiņa kungs, lūdzu tuvāk mikrofonam, man grūti jūs dzirdēt.

J.Lagzdiņš . Es kaut kā nevaru trāpīt šeit īstajā mikrofonā. Te ir četri mikrofoni, un es nezinu, kurā.

51.priekšlikums. Īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 44.panta ceturtajā daļā pēc vārdiem "pilsētas domes" ar vārdiem "novada domes".

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 52.priekšlikums. Īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 45.pantā pēc vārda "pilsētas" ar vārdu "novada".

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 53.priekšlikums. Ministrs Jānis Bunkšs ierosina papildināt 46.panta otrajā daļā pēc vārda "pilsētas" ar vārdu "novada". Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Tas, godātie kolēģi, bija pēdējais priekšlikums. Aicinu balsot par pēdējo, trešo lasījumu par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Ieslēdzam balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" trešajā, pēdējā balsojumā. Trešais, pēdējais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 15, neviens neatturas. Likumprojekts pieņemts.

Godājamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: "Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu iekļaut to 6.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja nav iebildumu, tad Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šī likumprojekta izskatīšanu trešās sadaļas "Likumprojektu izskatīšana" beigās. Likumprojekts iekļauts.

Nākamais — likumprojekts "Autortiesību likums" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Muciņa kungs.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatāmais dokuments nr. 1805 — "Autortiesību likums". Likumprojekta reģistrs nr. 221, trešajam lasījumam. Juridiskā komisija ir saņēmusi veselu rindu priekšlikumus arī trešajam lasījumam, kurus tā ir rūpīgi izskatījusi, un piedāvā godātiem deputātiem ar savu viedokli. 1. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 2. — deputāta Kiršteina priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 3. — kultūras ministres Kārinas Pētersones priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 4. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Nr.13—SB

L.Muciņš . 5. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 6. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 7. — kultūras ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 8. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 9. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 10. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 11. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 12. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 13. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 14. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 16., 17. un 18. — kultūras ministres, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir identiski, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 16., 17. un 18.priekšlikumu.

L.Muciņš . 19. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 20. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 21. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 22. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 23. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 24. — deputāta Kiršteina priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 25. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 26. — parlamentārā sekretāra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 27. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 28. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 29. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 30. — juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 31. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 32. — deputāta Kiršteina priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 33. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 34. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 35. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 36. — deputāta Kiršteina priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādāts 5.punktā iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 37. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 38. — deputāta Kiršteina priekšlikums, pēc būtības iestrādāts 5.panta pirmās daļas 2.punktā, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 39. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 40. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 41. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 42. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 43. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 44. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 45. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 46. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 47. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 48. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 49. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 50. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 51. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 52. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 53. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 54. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 55. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 56. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 57. — Juridiskā komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 58. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādājot to 59. — Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš . 60. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 61. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 62. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 63. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 64. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 65. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 66. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 67. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 68. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 69. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 70. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 71. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 72. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 73. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 74. — kultūras ministres priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 75. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . Un 76. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 77. — kultūras ministres priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 78. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 79. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 80. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 81. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 82. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 83. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . Un 84. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 85. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 86. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādājot to 87. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 86. un 87.priekšlikumu.

L.Muciņš . 88. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 89. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 90. — kultūras ministres priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 91. — kultūras ministres priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 92. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 93. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 94. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 95. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 96. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 97. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas 99.priekšlikumā.

Tāpat arī atbalstīts ir 98. — kultūras ministres priekšlikums, iestrādājot to atbalstītajā 99. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 97., 98. un 99.priekšlikumiem.

L.Muciņš . 100. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 101. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 102. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 103. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 104. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 105. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 106. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 107. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 108. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 109. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts daļēji, redakcija iestrādāta iepriekšējā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 110. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 111. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 112. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 113. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 114. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 115. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 116. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 117. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 118. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 119. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 120. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 121. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 122. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 123. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 124. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 125. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts 126. — Juridiskā biroja priekšlikuma redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 125. un 126.priekšlikumu.

L.Muciņš . 127. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 128. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 129. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 130. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 131. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 132. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 133. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 134. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 135. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 136. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 137. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 138. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 139. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 140. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 141. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 142. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 143. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 144. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 145. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 146. — kultūras ministres priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 147. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 148. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . Un 149. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . Aicinu Juridiskās komisijas vārdā pieņemt "Autortiesību likumu" trešajā un galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Autortiesību likums", trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākanais — likumprojekts "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Strādājam ar darba dokumentu nr.1809. Iepriekš priekšsēdētāja minētie sagatavotie grozījumi likumprojektā par kooperatīvajām sabiedrībām. Un 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izveidots un izriet no visu šo grozījumu jēgas, jeb šī ir likumprojektu pakete, kas sasaucās ar Koncerna likumu, kurš nāk no Juridiskās komisijas. Tātad pirmais Tautsaimniecības komisijas priekšlikums par aizstājumu 13.pantā, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . 2. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 36.pantu, šeit jāteic, ka valdība bija izgrozījusi 2. un 4.pantu, bet bija aizmirsusi visus pārējos, tāpēc aicinu atbalstīt 2. — Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . 3. — Tautsaimniecības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī šo deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Izslēgums 36.pantā, ko piedāvā Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Arī šo Tautsaimniecības komisijas 4.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Un 5.priekšlikums par pārejas noteikumiem, kuru piedāvā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekš- likumu.

K.Leiškalns . Paldies! Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi "Kooperatīvo sabiedrību likumā", trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Dokuments nr.1810. Trešajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību". Šajā likumprojektā ir tikai viens priekšlikums, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija, tas atrodas jūsu tabulas 6.lappusē, un es aicinu atbalstīt papildinājumu pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

K.Leiškalns . Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es aicināšu deputātus atbalstīt šī nozīmīgā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"", trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par paju sabiedrībām"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1811, priekšlikumu nav. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par paju sabiedrībām"" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Leiškalna kungs? Komisijas vārdā kurš? Maksimova kungs, lūdzu!

P.Maksimovs (PCTVL). Dokuments nr.119, trešajam lasījumam priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēdzam balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Godmaņa kungs Lūdzu!

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs izskatām dokumentu nr. 1813. Trešajā lasījumā likums "Par akciju sabiedrībām". 1. priekšlikums ir 18. lappusē jūsu dokumentos, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija — izslēgt likumprojekta otrā lasījuma 8. panta 1. daļu. Šis priekšlikums balstīts uz to, ka šo, ko mēs gribam izslēgt, tas tiek minēts citos likuma pantos, un mēs vienkārši novēršam dublēšanos. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis . Nākamais priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums — otrais — papildināt likuma 55. panta 7. daļu. Priekšlikuma būtība arī ir par akcionāru tiesībām pieprasīt iekļaut akcionāru sapulcē jebkuru dienas kārtības punktu. Un komisija uzskata, ka to nevar attiecināt uz tādām akciju sabiedrībām, kuru statūtos ir paredzēts, ka var neklātienē elektroniskā vai citādā veidā balsot, kas ir ļoti sarežģīta akciju sabiedrības darbību. Tāpēc komisija uz šiem akciju sabiedrību tipiem neattiecina šo normu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis . Nākamais ir 3. priekšlikums 25. lappusē. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir saistīts ar to, ka, ja publiskā akciju sabiedrībā statūti paredz citu balsošanas formu, tad obligāti nav jārīkojas tikai tā, kā tika minēts ar Vērtspapīru tirgus komisijas apstiprinātajiem normatīvajiem aktiem, tādā formā, ja ir runa par elektroniskajiem parakstiem un tā tālāk. Kamēr tas nav izstrādāts, ja akciju sabiedrība uzskata, ka viņa var darboties arī statūtos savādākā veidā, viņa to drīkst darīt. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

I.Godmanis . Nākamais priekšlikums ir 31. lappusē. 31. lappusē ir redakcionāli precizēts Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas slēdziens ir — atbalstīt. Tur ir runa par to, ka padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Nav ilgāks ir pareizāk nekā "ne ilgāk". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja 4. priekšlikumu.

I.Godmanis . 5. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja. Pamatpriekšlikums ir saistīts ar 66. panta 8. daļas izslēgšanu, bet tas arī ir saistīts tikai ar to, lai izslēgtu dublēšanos likumā, kur vienreiz ir definēts, ka līdz 3 gadiem drīkst iebalsot padomi, un viss. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 5. priekšlikumu.

I.Godmanis . 6. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš atrunā situāciju par to, ja kāds atstāj padomes locekļa amatu un ja nav kandidāta rindā, kas ieņem padomes locekļa vietu, tādā gadījumā, lai varētu papildināt padomi, akcionāri vienkārši ar balsu vairākumu ievēl padomes locekli. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis . 7. priekšlikums ir precīzi uzrakstīts, līdz kuram datumam ir jālikvidē tā sauktie akciju sabiedrību iekšējie uzņēmumi — līdz šī gada 30. decembrim. Tādas formas vēl eksistēja, bet tagad tās no 30. decembra vairs vēlāk eksistēt nebūs tiesīgas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

I.Godmanis . 8. priekšlikums ir ļoti būtisks, kas ir iekļauts, daļēji ir atbalstīts, un tas ir iekļauts 9. priekšlikumā. Tas ir, līdz kuram laikam ir akciju sabiedrībai jāievēl padomes atbilstoši šim te jaunajam likumam. Un tas ir jāizdara līdz 1. augustam, ne vēlāk. Tas ir tas robežtermiņš, kad ir jābūt likumam atbilstošai struktūrai jaunajām padomēm akciju sabiedrībās. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

I.Godmanis . Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tie ir visi priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo likumu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"", trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Godājamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu: "Ņemot vērā to, ka 2000. gada 6. aprīļa plenārsēdes vadītāja Riharda Pīka neuzmanības un sēdes nekorektas vadības dēļ man netika dota iespēja uzstāties debatēs, lūdzu pārbalsot likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" 9. panta 6. punktu, labojums nr. 9."

Viens var izteikties par, viens — pret. Imants Burvis vēlas izteikties. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Būtībā varbūt nekāda nelaime nav notikusi, bet sēdes vadītāja uzdevums un Prezidija locekļa uzdevums ir aizstāvēt katra parlamenta deputāta tiesības. Tā vietā Rihards Pīks, neatvainojoties par savu personisko neuzmanību, noraidīja šīs iespējas. Tāpēc es pieprasu, lai šīs iespējas būtu man saglabātas. Es apzinos, ka tas varbūt nav tik būtiski, bet es apzinos arī to, ka katra jūsu šīs tiesības es arī vienmēr būtu atbalstījis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, vadoties no Kārtības ruļļa 142. panta, ja vienas stundas laikā vismaz pieci deputāti apšauba, tādā gadījumā ir iespējama pārbalsošana. Lūdzu... Godājamie kolēģi... Tātad Burvja kungs prasa pārbalsot. (Starpsauciens: "Nevajag!") Vai deputāti pieprasa? Jābalso par šo piecu deputātu priekšlikumu, vai pārbalsot šo minēto punktu vai ne. Jā, ir piecu deputātu priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu — pārbalsot likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" 9. panta 6. punktu, 9. labojumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 33, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts (TB/LNNK). Paldies! Godātie kolēģi! Ieskatāmies dokumentā nr. 1806. Kā redzat, neviens priekšlikuma uz otro lasījumu nav saņemts. Un es aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Par papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Krasta kungs. Lūdzu!

G.Krasts (TB/LNNK). Dokumenta numurs 1807. Ieskatieties šajā dokumentā, redzat, ka priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Atbildīgā komisija atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu, šo likumprojektu otrajam lasījumam, un aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumu termiņus trešajam lasījumam.

G.Krasts . Tā kā pašā atbildīgajā komisijā vēl nedaudz notiek diskusijas par šo likumprojektu un, iespējams, uz trešo lasījumu tiek sagatavoti kādi priekšlikumi, es lūgtu mēnesi. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — viens mēnesis, 6.maijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 6.maijs. Paldies! Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar darba dokumentu nr. 1749. Otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", reģistrācijas nr. 409.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, šeit nav neviena vārda par nepilsoņiem.

K.Leiškalns . Tātad 1. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums pie 1.panta, aizstājums 1.pantā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, izveidojot savu redakciju, kas ir priekšlikums nr. 2. Attiecas uz terminu "bandrole". Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns . 3. atkal ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums pie termina "skaidrojumi", tātad pie 1.panta. Atbildīgā komisija, atbalstot daļēji, iestrādājot 4.priekšlikumā, aicina deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns . Augsti godātie deputāti! Atrodamies vēl joprojām pie daudzcietušā 1.panta, un šeit deputāts Siliņš iesaka papildinājumu 1.pantā, ko komisija atbalsta daļēji, bet atkal ķeras pie savas redakcijas, kuru arī aicina jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns . Vēl joprojām 1.pantā ir 7.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Šeit komisija atbalsta bez ierunām.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Arī 8.priekšlikumu pie 1.panta iesniedzis parlamentārais sekretārs Pūķa kungs. Komisija atbalsta bez ierunām.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . 9.priekšlikums ir pie 1.panta otrās daļas. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē iesniegto tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns . Pie 2. un 3.panta priekšlikumu nav. Mēs pārejam pie 4.panta. Priekšlikums nr. 10, ko iesniedzis deputāts Jānis Siliņš, lietpratējs pasta jautājumos, par izslēgumu 6.panta piektajā daļā. Komisija šoreiz nav atbalstījusi deputātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns . Paldies priekšsēdētāja kungam. Pārejam jau pie 7.panta trešās daļas. Deputāts Siliņš iesniedzis priekšlikumu — izslēgumu 7.panta trešajā daļā. Komisija atbalsta deputātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns . Paldies, dāmas un kungi! 8. un 9.pantā priekšlikumu nav, bet ir 12.priekšlikums par 10.panta trešo daļu. Atkal deputāts Siliņš lūdz to izslēgt. Komisija deputātu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns . Paldies! Pārejam pie 11.panta. Tur Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs piedāvā izslēgumu 11.panta 4.punktā. Komisija to atbalsta, izslēdzot pie viena arī 4., 5. un 6. punktu. Līdz ar to mēs pie šā panta esam izskatījuši trīs priekšlikumus: 13., 14. un 15.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 13., 14. un 15.priekšlikumu.

K.Leiškalns . Paldies, priekšsēdētāja kungs! 11 pantos pēc kārtas nav neviena priekšlikuma. Tad ir aizstājums 22.pantā, ko ar priekšlikumu nr. 16 iesaka parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija Pūķi atbalsta. Zaļo, protams, ne.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . 17.priekšlikums ir pie 22.panta, pie likumprojekta 5.panta. Izslēgumu piedāvā parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija Pūķa kungu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns . Paldies! Nākamais priekšlikums jau ir pie 23. likuma panta. 18.priekšlikums — aizstājums 23.pantā. Komisija Pūķa kungu, kas šo iesniedzis, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Dāmas un kungi! Vairāk priekšlikumu pie minētā likumprojekta nav. Aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

K.Leiškalns . Dāmas un kungi! Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 11.aprīlim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 11.aprīlis.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Geiges kungs. Lūdzu!

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā". Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā sēdē izvērtēja šo iesniegto likumprojektu, kurā piedalījās arī Tieslietu ministrijas speciālisti, tā rezultātā tika izstrādāts alternatīvais likumprojekts. Dokumenta numurs ir 1795, ar ko tad arī turpmāk strādāt.

Pašlaik Tieslietu ministrijā, tās struktūrvienībā ir Sabiedrisko un reliģisko lietu departaments, kas kārto valstu reliģisko organizāciju savstarpējās attiecības, kā tas ir paredzēts attiecīgajā likumā. Lai tālāk šo darbu vēl labāk varētu veikt, uz esošā departamenta bāzes Tieslietu ministrijā ir paredzēts izveidot Reliģisko lietu pārvaldi kā Tieslietu ministrijas pārraudzības iestādi. Tātad galvenie grozījumi šajā likumprojektā ir par nosaukuma maiņu. Es lūdzu atbalstīt esošo iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Līdz ar to balsojam likumprojekta iesniegšanas secībā.

Pirmais iesniegtais ir Ministru kabineta likumprojekts. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā", pirmais lasījums, kuru iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 9, atturas — 69. Likumprojekts nav pieņemts.

Iesniegšanas secībā balsosim par alternatīvo likumprojektu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā", pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam!

I.Geige . Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījuma līdz 28.aprīlim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 28.aprīlis. Paldies!

Saskaņā ar darba kārtības grozījumiem, kurus mēs apstiprinājām, nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"". Juridiskās komisijas vārdā — Muciņa kungs.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts ir paketē ar iepriekšējo likumprojektu, kura alternatīvo versiju tikko jūs lielā vienprātībā atbalstījāt, un Juridiskā komisija savā laikā bija nedaudz pasteigusies, iesniedzot valdības iesniegto likumu "Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"", pirms vēl Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nebija izšķīrusies, ko darīt ar pamatlikumu. Un tādēļ mēs to šodien atjaunojam darba kārtībā un skatām kopā vienā paketē ar šo likumprojektu.

Pirmajā lasījumā Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu, šajā likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" ir runa tikai par attiecīgās Tieslietu ministrijas institūcijas nosaukuma maiņu. Juridiskā komisija piekrita nosaukuma maiņai, tajā pašā laikā saprotot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā būs debates par šo jautājumu. Tādēļ aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā un atbilstoši tikko nobalsotajam konceptuālajam, alternatīvajam likumprojektam iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu, kur tad mēs attiecīgi vadīsimies no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieņemtās konceptuālās nostādnes kopā ar Tieslietu ministriju, kā tad būtu jāsauc šī institūcija, un attiecīgi veiksim nākošajos lasījumos šīs korekcijas. Aicinu likumprojektu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"", pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus termiņam!

L.Muciņš . Priekšlikumus tāpat kā iepriekšējam likumam lūdzu iesniegt līdz 28.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus otrajam lasījumam — līdz 28.aprīlim. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Kalniņa kungs. Lūdzu!

A.Kalniņš (LSDSP). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1747. Tātad jūs jau esat iepazinušies, labojums šeit tiek likts viens. Šajā dokumentā, lai sastādītu un apstiprinātu labības bilanci, pārvietot termiņu no 1.janvāra uz 1.martu. Nobīde par diviem mēnešiem. Par cik Centrālā statistikas pārvalde nevar iedot attiecīgu informāciju, Tautsaimniecības komisija vispirms lūdz atzīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 7. Steidzamība pieņemta.

A.Kalniņš . Tāpat Tautsaimniecības komisija iesaka to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, jūs vēlaties debatēt? Atklājam debates. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Radioklausītāji! Šodien steidzamības kārtībā tiek ierosināta izmaiņa likumprojektā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi". Ne tikai man, bet, pārrunājot arī ar zemniekiem, rada izbrīnu tas, kāpēc labākais zemkopības ministrs pēc Šķēles kunga izteiciena — Kalvīša kungs — nevar savā pakļautajā resursā savest kārtībā administratīvo aparātu, lai līdz 1.janvārim no septembra mēneša veiktu visu to graudu uzskaiti, kuri ir ievietoti vai nu elevatoros, vai klētīs.

Un nākamais jautājums — kāpēc viņi reāli nezina, kas tad ir vajadzīgs mūsu valstij, cik ir vajadzīgs graudu un cik bija vajadzīgs to pasūtīt, lai mūsu zemnieki izaudzētu savos laukos? Diemžēl no 1922.gada līdz 1940.gadam, strādājot ar parastiem kauliņiem, Zemkopības ministrija varēja veikt šo uzdevumu. Tagad Latvijā tūkstoš cilvēku štats, zemkopības ministrs ar šiem jautājumiem netiek galā. Un tagad papildus vēl vajadzīgi divi mēneši. Protams, ir saprotams, ka šie divi mēneši ir vajadzīgi, lai daļēji ievestu destabilizāciju mūsu zemnieku darbībā un it sevišķi pavasara sējā. Kāpēc? Tāpēc, ka vajag izdabāt "Dzirnavniekam", un tad var veikt aprēķinus, kas kādā veidā var iepirkt, cik daudz iepirkt. To tagad jau mēs zinām, jo viens no likumprojektiem jau ir sagatavots un mēs iepirksim miežus un auzas, kuras varēja pagājušā gadā mūsu zemnieki izaudzēt. Diemžēl tie aprēķini netika veikti. Viņi neizaudzēja, un tagad vēl ārzemju zemniekiem maz, ka mēs atveram savas robežas, mēs vēl viņiem pazemināsim arī muitu no 25 procentiem uz 5 procentiem. Tātad kārtējo reizi mēs atbalstām zemniekus ārzemēs, bet savu zemnieku ražu iearam zemē. Tāpēc 1.janvāri nekādi nevar aizvietot ar 1.martu, un mūsu zemniekiem ir jāzina jau uz 1.janvāri, cik viņiem vajadzēs apart zemītes, kādus graudus un cik lielā daudzumā vajadzēs izaudzēt, un pats galvenais — par kādu cenu tos iepirks. Uz šodienu mūsu zemnieki nezina, un tāpēc, lai vēl vairāk sarežģītu šo situāciju, Zemkopības ministrija ierosina pārbīdīt uzskaiti no 1.janvāra uz 1.martu. Un tagad cik tad ilgs laiks paliek mūsu zemniekiem, lai viņi varētu veikt savus aprēķinus, ko darīt pavasara sējā. Tā jau ir pie durvīm. Tāpēc šo likumprojektu nekādi nevar atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris (TP). Cienījamie kolēģi! Un it sevišķi Bojāra kungs! Es kā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un lauksaimnieks gribu paskaidrot vienkāršas lietas, lai deputāti nepārprastu.

Par graudu lietām valstī viss ir skaidrs, un jau pļaujas brīdī tiek savākta informācija, un bijušajā Labības tirdzniecības aģentūrā, kas tagad saucas Intervences aģentūra, katru mēnesi tiek apkopoti skaitļi, un visiem viss ir skaidrs — cik graudu ir noliktavās, cik ir pie zemniekiem. Bet lai apstiprinātu oficiālu bilanci, ir jāņem vērā Statistikas pārvaldes dati. Un tie ir pieejami tikai tad, kad tie ir pieejami. Un šī ir formāla datuma pārbīdīšana, kas patiesībā maz ko varbūt maina.

Man ļoti patika Bojāra kunga emocionālā runa. Viņš gan bija sajaucis vairākas lietas. Un tā lieta, viena no tādām ir, kā lai jums tā pasaka... Patiesībā pēc plāna kādreiz mēs sējām Latvijā un pļāvām Kanādā. Es ceru, ka tādi laiki nebūs, protams. Tāpat bija noteiktas cenas, un tas viss bija 50 gadus. Un tas viss ir beidzies. Es ceru, ka tā tas vairs nebūs. Skaidrība šajā sektorā ir pilnīgi pietiekama, un attiecībā uz to, kas ir būtiska lieta, par ko Bojāra kungs tomēr pieminēja,— Latvijā patiešām trūkst lopbarības graudu. To atzīst pat Graudaudzētājus asociācija. Un, lai neizputinātu lopkopības nozari, ko Saeima patiešām mēģināja aizsargāt, tajā skaitā cūkkopības nozari, tad pašreizējā dārgā lopbarības cena plus vēl ievedmuita lopkopībā zemniekiem draud ar izputēšanu. Tā ka es negribētu pārāk kritizēt sociāldemokrātus, bet, tā kā es zinu, ka Bojāra kungs ierosināja, ka vispār vajadzēja graudus ievest laicīgi, cik vajag, rudenī, es gribu teikt, ka tā patiešām būtu tirgus graušana. Pašlaik valdība apzināti nāk ar priekšlikumu brīdī, kad patiešām trūkst graudu, tajā brīdī samazināt ievedmuitu uz noteiktu daudzumu, uz noteiktu īsu laiku, lai neizputinātu lopkopības nozari, un nevis tāpēc, ka iepriekš nezinātu, ka trūkst graudu vai kaut kas tamlīdzīgi, bet tieši tāpēc, ka priekšlaicīgi to darīt ir kaitīgi, tā ka aicinu atbalstīt minēto likumprojektu, jo minētais likumprojekts patiesībā par šīm lietām nemaz nerunā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā — lūdzu, Kalniņa kungs.

A.Kalniņš (LSDSP). Mēs varam atkārtot komisijas ieteikumu un likt balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"", pirmais lasījums, steidzams. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

A.Kalniņš . 20.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus otram lasījumam — līdz 20.aprīlim. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs.

Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Par cik bija priekšlikums — steidzams, tad jānosaka arī otrā lasījuma diena, ne tikai priekšlikumu, mēs noteicām priekšlikumu — 20.aprīlis. Kalniņa kungs, komisijas vārdā arī otrā lasījuma dienas priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "4.maijs, 11.maijs!")

A.Kalniņš . 27.aprīlis... 11.maijs, mani labo.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums otrajam lasījumam — 11.maijs. Deputāti piekrīt? Paldies!

Lūdzu, Kuduma kungs, tātad likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā", otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.443. 1.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, lūgums pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums . Arī 2.priekšlikums ir Dalbiņa kunga priekšlikums, un tas iestrādāts 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā, un arī lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

Dz.Kudums . Konceptuāli jauni grozījumi ir 193.pantā, bet pie šiem grozījumiem ļoti nopietni strādāja gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvji, gan no mūsu komisijas pārstāvji un arī banku pārstāvji, un, manuprāt, tie ir izstrādāti ļoti labi un precīzi, un Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atbalstīt šo 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums . Lūdzu pieņemt arī otrajā lasījumā šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus iesniegumam trešajam lasījumam.

Dz.Kudums . Lūgums — 20.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 20.aprīlis. Paldies!

Nākamais —  likumprojekts "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" , pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strauji tuvojas Kultūrkapitāla fonda padomes vēlēšanas, un kultūras ministre lūdza Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, lai mēs šo likumprojektu izskatītu kā steidzamu, kam arī piekrita praktiski visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti: gan pozīcijas, gan opozīcijas, un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par steidzamību likumprojektam "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likums", pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums par steidzamību pieņemts.

Dz.Ābiķis . Cienījamie kolēģi! Likumprojekta būtība ir padarīt Kultūrkapitāla fonda darbību demokrātiskāku un noteikt turpmāk atsevišķu nozaru padomes, Kultūrkapitāla padome tiks ievēlēta demokrātiskākā ceļā nekā līdz šim, jo tiks ievēlēts fonda nozares padomes priekšsēdētājs, un Ministru kabinets vairs neiecels savu pārstāvi, bet demokrātiski ievēlēs. Es aicinu balsot par pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā", pirmais lasījums, steidzams. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu priekšlikumu termiņus!

Dz.Ābiķis . Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir iesnieguši gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, un kā es jūtu no zāles reakcijas, nav nekādu iebildumu, lai mēs šo likumprojektu pieņemtu maksimāli īsā laikā. Es lūgtu nobalsot jau šodien otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai ir kādam iebildumi par komisijas priekšlikumu? Nav. Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis . Cienījamie kolēģi! Es izsaku pateicību par vienprātīgu atbalstu kultūrai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Počas kundze.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Kā pirmais minētajam likumprojektam — ir tehniski grozījumi. Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 2.priekšlikums — Juridiskais birojs, līdzīga rakstura. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 3.priekšlikums — Juridiskais birojs, redakcionāli precizējumi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 4. Juridiskais birojs, redakcionāli precizējumi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 5. — līdzīga rakstura priekšlikums. Lūdzu atbalstīt, Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Arī 6.priekšlikums — redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 7.priekšlikums Juridiskā biroja līdzīgs priekšlikums, kā arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 7. un 8. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

A.Poča . 9.priekšlikums — precizē Juridiskais birojs likumprojekta redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 10. priekšlikums līdzīga rakstura. Juridiskais birojs, lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Arī lūdzu atbalstīt 11. un 12.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Arī 11. un 12.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 13., 14., 15., 16. un 17.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 13., 14., 15., 16., 17. un 18.priekšlikumu.

A.Poča . 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums par jauna panta redakciju. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 20.priekšlikums — redakcionāls precizējums, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 21.priekšlikums ir precizēt likumprojekta spēkā stāšanās termiņu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Arī 22.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Arī 22.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī 23. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 23. priekšlikumu atbalsta deputāti.

A.Poča . Un lūdzu atbalstīt 24. — Juridiskā biroja precizējumu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 24. priekšlikumu, lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu, jo debatēs neviens nav pieteicies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus priekšlikumiem.

A.Poča . Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14. aprīļa vakaram.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam — 14. aprīlis.

Godājamie kolēģi! Mums pēc dienas kārtības pienākas pārtraukums, bet mēs esam saņēmuši desmit deputātu priekšlikumu: "Ierosinām turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai." Deputāti piekrīt? Paldies!

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais — likumprojekts "Par 1991. gada un 1993. gada grozījumiem Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Krasta kungs.

G.Krasts (TB/LNNK). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Gaužām tehnisks grozījums nepieciešams... Es varbūt pārāk nepārstāstīšu visu, kāpēc tas ir vajadzīgs, jūs to varat arī izlasīt visās anotācijās, kas šeit dotas līdzi, bet Latvijai, kas ir Starptautiskās jūrniecības organizācijas dalībvalsts, būtu nepieciešami šie grozījumi mums šodien pieņemt, lai mēs varētu piedalīties attīstības komitejas sēdēs un būt arī ievēlēti attiecīgajās izpildinstitūcijās. Tātad atbildīgā komisija, kā es teicu, gaužām tehnisks jautājums, ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Par 1991. gada un 1993. gada grozījumiem Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts . Komisija to ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts . Redzot šādu atbalstu šī likumprojekta virzībai, es gribētu aicināt arī to izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā, ja, protams, zālē nav kādam šobrīd iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Par 1991. gada un 1993. gada grozījumiem Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Godājamie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts, ar kuru mēs papildinājām darba kārtību, — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" .

Komisijas vārdā — Počas kundze.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Mums šodien būtu jāatbalsta pirmajā lasījumā un jānosaka arī steidzamība likumprojektam "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kas sakārtos beidzot jautājumu par akcīzes nodokļa likmēm lietotajām automašīnām, un galvenokārt šobrīd šo mašīnu tirgus cieš no pārmērīgi augstām akcīzes nodokļa likmēm, un faktiski iegūst tikai mūsu kaimiņvalstis. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību, jo šis likumprojekts ir ļoti nepieciešams, un pēc tam arī balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča . Lūdzu tagad balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies nav neviens. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Poča . Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 10. aprīlim pulksten 17. Un otro lasījumu lūdzu 13. aprīlī.

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10. aprīlis, otrais lasījums — 13. aprīlī.

Līdz ar to mums dienas kārtība ir izskatīta. Ir saņemti sekojoši deputātu jautājumi.

Deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Ādamsona, Valda Lauska un Jāņa Lejas jautājums par Saules dārza slēgšanu un privatizēšanu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Otrais jautājums. Deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Ādamsona, Egila Baldzēna un Osvalda Zvejsalnieka jautājums par firmu "Jūras kvalitātes centrs" . Jautājums satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam.

Trešais jautājums. Deputātu Egila Baldzēna, Leona Bojāra, Osvalda Zvejsalnieka, Jāņa Čevera un Imanta Burvja jautājums par iespējamo interešu konflikta situāciju un likumdošanas normu pārkāpšanu sakarā ar Ojāra Kehra ieņemamajiem amatiem . Ekonomikas ministram Vladimiram Makarovam. (No zāles: "Par vēlu!") Nu jebkurā gadījumā ekonomikas ministram tas ir adresēts.

Šos jautājumus nododam attiecīgajiem valdības locekļiem. Jā, mēs nododam attiecīgajiem valdības locekļiem, attiecīgajiem ministriem, Ministru prezidentam.

Cienījamie kolēģi, šodien pulksten 17 tiks sniegtas atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputāta Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Osvalda Zvejsalnieka un Rišarda Labanovska jautājumu par Aizkraukles SIA "Auto GI" materiālo zaudējumu segšanu.

Iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz deputāta Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona un Pētera Salkazanova jautājumu par līdzekļu izlietojumu Iekšlietu ministrijā .

Izglītības un zinātnes ministra Māra Vītola atbilde uz deputāta Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona un Pētera Salkazanova jautājumu par izglītības ministra atbildību .

Ministru prezidents Andris Šķēle atbildēs uz deputāta Imanta Burvja. Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona un Arņa Kalniņa jautājumu par vienotas darba samaksas sistēmas izstrādāšanu valsts pilnvarniekiem un valžu locekļiem valsts uzņēmējsabiedrībās.

Ministru prezidents atbildēs uz Egila Baldzēna, Imanta Burvja, Jāņa Ādamsona, Pētera Salkazanova, Arņa Kalniņa jautājumu par "Latvenergo" privatizāciju.

Un Ministru prezidents atbildēs uz Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera, Rišarda Labanovska, Arņa Kalniņa jautājumu par 1995. gada 26. septembrī valdības sēdē akceptēto vienošanos starp Romas katoļu Baznīcas vadību Latvijā un Latvijas Republikas valdību par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu.

Ar to mūsu dienas kārtība ir izsmelta. Paldies! Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu. Reģistrējamies ar kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).Godātie deputāti! Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Boriss Cilevičs, Aija Barča, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Edvīns Inkēns, Silva Golde, Jānis Ozoliņš, Dzintars Ābiķis, Valdis Ģīlis, Kārlis Greiškalns, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Juris Sinka, Jānis Straume, Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs tūlīt pēc sēdes beigām sanāk, lai lemtu par 37 deputātu iesniegumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Paldies! Ejam tūlīt uz Prezidiju, lūdzu!

 

 

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs.

Sēdes vadītājs . Labdien, cienījamie klātesošie! Sākam šīsdiena ministru atbildes uz deputātu uzdotiem jautājumiem. Pirmais jautājums ir uzdots Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par atbildes sniegšanu uz Aizkraukles SIA "Auto GI" vairākkārtēju lūgumu palīdzēt iespējamās tiesas kļūdas ātrākā atrisināšanā. Sakarā ar šo jautājumu ir saņemta atbilde no tieslietu ministra Valda Birkava. Jums lūdzu ir iespējams vēl divas minūtes precizēt.

V.Birkavs (tieslietu ministrs).Tiešām paldies, ka atnācāt, vismaz es jūtos kā Rietumu parlamentos, bet atbildot tātad, pirmkārt par termiņiem sūdzībai. Sūdzība saņemta 8.septembrī, atbilde 14.septembrī. Otrā sūdzība - 3.novembrī, atbilde - 19.novembrī. Trešā sūdzība - 15.decembrī, atbilde - 20.decembrī. Ceturtā sūdzība - šodien. Tātad arī šajā sūdzībā mēs termiņos iekļausimies. Bet jāsaka, ka saskaņā ar likumu par "Par tiesu varu" mums nav nekādu tiesību iejaukties tiesas kompetencē un labot tiesas kļūdas, tāpat kā saskaņā ar likumu "Par tiesu varu", tiesnesis par tiesu kļūdām neatbild nedz materiāli, nedz finansiāli. Un tomēr, ja es gribētu būt godīgs un teikt, ka mani apmierina sniegtā atbilde vai mani apmierina Tieslietu ministrijas darbs, tad es teiktu nē: mani neapmierina, jo laika posmā no 1996. līdz 1999.gadam Tieslietu ministrijas darbinieku skaits ir vairākkārtīgi samazinājies un sūdzību skaits ir vairākkārtīgi pieaudzis. Izmantojot to, ka šī sūdzība ir ienākusi ceturto reizi, es šodien pārdomāju, kādā veidā vislabāk viņu vēlreiz pārbaudīt, iesaistot cilvēkus, kas iepriekšējās pārbaudēs nav bijuši iesaistīti. Bet, lai atbildētu uz ceturto un piekto deputātu jautājumu, man jāsaka tā - man, lai sakārtotu Tieslietu ministrijas sistēmu, ir vajadzīgs apmēram pusotra gada, bet pašu ministriju es pabeigšu sakārtot līdz šī gada beigām, jo beidzas ministrijas funkcionālais audits aprīļa mēnesī, un jau 15.maijā mēs esam plānojuši būtiskas reformas pašā ministrijas struktūrā. Atbildot uz pēdējo jautājumu, atbalstot jūsu nostāju par ierēdņu darbības vai bezdarbības materiālo atbildību gadījumos, kad iestājas materiālie zaudējumi, tas ir pilnīgi pareizs punkts, un tas stāsies spēkā tad, kad stāsies spēkā administratīvais process. Tas, protams, palīdzēs disciplinēt arī ierēdņus.

Bet vēlreiz. Termiņi ir ievēroti, pēc būtības mēs iejaukties nevaram, ministrijas darbs mani neapmierina, bet tas tiks sakārtots.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs! Vai ir kādi papildjautājumi šajā sakarā? Burvja kungs, lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais ministra kungs! Gribētos atzīmēt un es ceru, ka jūs jau esat pamanījuši, ka viens no sūdzības iemesliem ir tas, ka, es gan nezinu, kā ir pēc būtības, bet firmu nosaukumi tur ir dažādi definēti. Un varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc izsauc šīs visas lietas, tikai nav skaidrs, kāpēc tas nav akcentēts, izskatot lietu pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs (tieslietu ministrs). Burvja kungs, jums ir taisnība, runa nav par firmām, ir runa par personu, kur vienā vietā viņš ir nosaukts par Lapu, otrā vietā — par Lapsu. Tas tiešām ir nepiedodami, un te es varu tikai sodīt darbiniekus. Bet es teicu, ka šodien ienāca ceturtā sūdzība par šo pašu gadījumu. Es to visrūpīgākajā veidā pārbaudīšu, un tad es izdarīšu savu secinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējus apmierina sniegtā atbilde? Paldies, ministra kungs.

Nākamo jautājumu ir uzdevuši Imants Burvis, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Jānis Ādamsons un Pēteris Salkazanovs iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Ar nožēlu ir jākonstatē, ka ne rakstiska atbilde ir saņemta, ne arī ministrs ir ieradies atbildēt uz deputātu jautājumiem. Acīmredzot šo jautājumu mēs pārliekam uz nākošo reizi. Burvja kungam ir kas sakāms? Varbūt runājiet mikrofonā turpat no vietas.

I.Burvis . (LSDSP). Es gribētu atzīmēt priekš protokola, ka Segliņa kungam ir bijuši pietiekami daudz jautājumu, un vai nu viņam laika nav, vai tīri fiziski trūkst spēka, vai arī tīri praktiski nepieklājīga izteiksme pret parlamentu. Un es ceru, ka Latvijas Saeimas Prezidijs vienreiz sāks ievērot arī deputātu tiesības redzēt sevis ievēlētos ministrus, ja viņus kādreiz lūdz atnākt. Ja viņi ir tik fiziski nespējīgi atnākt, tad varbūt viņus vajag atbrīvot no tiem pienākumiem, kurus viņi tīri fiziski nav spējīgi pildīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies, Burvja kungs!

Nākamo jautājumu uzdevuši deputāti Imants Burvis, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Jānis Ādamsons un Pēteris Salkazanovs. Jautājums ir uzdots izglītības un zinātnes ministram Mārim Vītola kungam par izglītības ministra atbildību . Ir saņemta rakstiska ministra atbilde uz jautājumu. Jūs, lūdzu, divas minūtes vēl varat komentēt.

M.Vītols (izglītības un zinātnes ministrs). Jā, paldies, atbilde iesniedzējiem par uzdoto jautājumu. Ministra kompetenci regulē Ministrijas iekārtu likuma 6.pants, kas nosaka, ka ministrs politiski vada ministrijas darbu un ir atbildīgs par tās darbību Saeimas priekšā, un kompetences sadalījumu starp ministru un administratīvo aparātu nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums, kur šīs funkcijas ir detalizētāk uzskaitītas praktiski sniegtajā atbildē.

Sēdes vadītājs . Vai iesniedzējiem vēl ir kādi papildjautājumi? Burvja kungam ir jautājums.

I.Burvis . (LSDSP). Cienījamais Vītola kungs! Es gribēju vienkārši precizēt, vai tā ir tikai viena koalīcijas partnera, šajā gadījumā Tautas partijas, pārstāvju, ne tikai jūsu, mūžīgā nostāja, ka, ja ministrija ir iztaisījusi kaut ko labu, tad šeit visi nopelni ministram, un, ja izrādās, ka tas labais nav iztaisīts, bet ziepes ir savārītas, tad vienmēr atrodas kāds ierēdnis pašā zemākajā līmenī, kurš ir atbildīgs par ministrijas jau faktiski politisko risinājumu kādā jautājumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. Jautājums acīmredzot ir par pedagogu darba samaksas reformu. Šajā jautājumā ir ierosināta disciplināra lieta saistībā ar informācijas nesniegšanu un saistībā ar dokumentu sagatavošanu. Disciplinārlietas rezultāti ir zināmi, attiecīgā civildienesta darbinieku vaina ir atzīta, un tas ir fiksēts šajā disciplinārlietas slēdzienā. Līdz ar to arī cilvēkam ir izteikts rājiens kā soda veids, piemērojot konkrētajam civildienesta darbiniekam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Burvja kungam vēl viens jautājums.

I.Burvis . Cienījamais ministra kungs! Tomēr es nevaru saprast, kāpēc jūsu partija, jūsu frakcija un arī jūs kā ministrs neņēmāt vērā izteiktās bažas un brīdinājumus, ko izteica opozīcija tad, kad šie risinājumi tika piedāvāti Saeimā. Tagad, kad rezultāts ir tāds, kā prognozēja opozīcija pirms lēmuma pieņemšanas, izrādās, ka vainīgs tikai viens ierēdnis.

M.Vītols. Tad būtu jārunā par kādām sekām ir runa, jo pedagogu darba samaksas reforma ir uzsākta un ir nodrošināta darba samaksas algu izmaksāšana, un visu pašvaldību skolotājiem atbilstoši 73.pedagogu darba samaksas noteikumiem. Līdz ar to noteikumu īstenošana ir nodrošināta.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējus apmierina atbilde? Paldies! Paldies ministra kungam!

Ir ieradies iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Mums ir iespēja atkārtoti atgriezties pie jautājuma, ko ir uzdevuši deputāti Imants Burvis, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Jānis Ādamsons un Pēteris Salkazanovs, par līdzekļu izlietojumu Iekšlietu ministrijā. Rakstiska atbilde nav saņemta. Jums, lūdzu, ministra kungs, piecas minūtes laika atbildei.

M.Segliņš (iekšlietu ministrs). Cienījamie deputāti! Varu informēt, ka esmu parakstījis vēstuli. Acīmredzot nav saņemta. Lietas būtība ir tāda, ka, izvērtējot to, ka brīdī, kad valstī ir grūta situācija ar finansēm un, pēc citu uzskata, tiek izšķērdēti līdzekļi, maksājot par vasarnīcu 150 lati ceturksnī, esmu devis uzdevumu un 31.martā īres līgums ir pārtraukts. Vairs valsts līdzekļi 50 latu mēnesī šķērdēti vasarnīcas apmaksai netiek. Tāda ir arī nosūtīta vēstule, un man tas rakstiskais variants pat ir, bet atskrēju... Mani jau telefoniski informēja par Burvja kunga satraukumu, ka neesmu ieradies, bet es jau tepat biju.

Vai ir kādi jautājumi? Katrā ziņā ir nosūtīts, un rakstiski jūs droši vien saņemsiet.

Sēdes vadītājs. Burvja kungam papildu jautājums.

M.Segliņš. Tur būs garāk. Es tagad īsi. Tur bija minēts arī, ka tajā vasarnīcā dzīvojis Ādamsona kungs savā laikā, kad bijis ministrs. Tur garāka visa tā fabula. Nē, vairs tur nevar dzīvot, es vienreiz biju apskatīties, tā tik tiešām ir diezgan trakā stāvoklī. Tur ir jātaisa liels remonts, ja grib dzīvot.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs! Burvja kungam ir vēl papildjautājums.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais ministra kungs! Man ir prieks, ka jūs tīri fiziski varējāt atnākt. Tas ir patīkami. Satraukums nav nekāds, jo šos jautājumus tīri tehniski risināt nav nekādu problēmu.

Man ir tādā gadījumā tikai papildjautājums pirmais. Ja izrādās, ka vasarnīca ir ministrijas pārziņā kopš tā laika, kad Jānis Ādamsons ir bijis iekšlietu ministrs, vai tiešām ministrijā pēc viņa aiziešanas nav nevienas atbildīgas personas, kura bija spējīga risināt šos jautājumus tā, lai nebūtu kaut vai mazs, niecīgs vai liels zaudējums valstij?

Otrs. Ņemot vērā, ka jautājums ir formulēts par līdzekļu izšķērdēšanu, es atceros Tautas partijas solījumus, ka jūsu ministrija atradīs iekšējās rezerves 100 dienu laikā un tiks izveidota tikumības policija. Tur daudz nevajadzēja — pāris simtus tūkstošus latu. Šobrīd es dzirdēju no preses un no radio, ka esot atrasti veseli 70 tūkstoši latu, tātad trīs reiz mazāk. Kā rit šis darbs? Jums ir grūti atnākt pārāk bieži.

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs! Lūdzu, Segliņa kungs!

M.Segliņš (iekšlietu ministrs). Cienījamais Burvja kungs! Tik tiešām 2.decembrī no šīs tribīnes es solīju, ka tiks atrasti līdzekļi, bet manā solījumā pirmām kārtām nedzirdēsiet vārdus "100 dienu laikā". Līdzekļi... Es savus solījumus turu, un tik tiešām 75 tūkstoši ir atrasti. Un par 100 tūkstošiem ir iesniegts pieprasījums valdībā uz budžeta grozījumiem piešķirt naudu. Kad būs 175 tūkstoši, šobrīd par 75 tūkstošiem ir iespējams nodrošināt 21 cilvēka darbu, ja atradīs iespēju piešķirt 100 tūkstošus, tad būs pilnā sastāvā tikumības policija. Šobrīd ir atrasts finansējums, lai varētu strādāt 21 cilvēka sastāvā. Nekad neteicu "100 dienas". Nav tāda teksta.

Sēdes vadītājs. Varbūt pie mikrofona, lūdzu, atnāciet, Burvja kungs!

I.Burvis (LSDSP). Otrs jautājums bija — vai pēc Jāņa Ādamsona aiziešanas no iekšlietu ministra posteņa, jūsu ministrijā ir kāda atbildīga persona, kura ir spējīga risināt jautājumus par naudas neizšķērdēšanu?

M.Segliņš (iekšlietu ministrs). Nostrādājot šos nepilnus deviņus mēnešus Iekšlietu ministrijas sistēmā, es konstatēju dažas amatpersonas, kuras nespēja atbildēt par tēriņiem. Viņas tika nekavējoties atbrīvotas. Tie, kas pašreiz ir dienestos, manā rīcībā nav tādas informācijas, ka viņi nespētu kontrolēt naudas lietas. Es ļoti cītīgi tam sekoju. Ja ķersim tādu gadījumu, nekavējoties tiks piemēroti bargi soļi.

Sēdes vadītājs. Paldies Segliņa kungam! Vai ir vēl kādi precizējoši jautājumi? Nav. Līdz ar to jautājums ir izsmelts.

Pāriesim pie nākamā jautājuma. Tas ir deputātu Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona un Arņa Kalniņa uzdotais jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par vienotās darba samaksas sistēmas izstrādāšanu valsts pilnvarniekiem un valžu locekļiem valsts uzņēmējsabiedrībās. Ir saņemta rakstiska Ministru prezidenta... es atvainojos, ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz šo jautājumu. Vai iesniedzējus apmierina šī atbilde? Burvja kungs!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie ministri! Cienījamais Prezidij! Pirmkārt, es neesmu saņēmis šo rakstisko atbildi. Tas acīmredzot ir tikai pasta jautājums. Bet, otrkārt, nav solījis finansu ministrs Krastiņš to, ka būs veidota šī vienīgā sistēma. Par to gāja runa no šīs tribīnes tad, kad parlaments balsoja par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Andra Šķēles vadībā. Cik zināms no preses, vienīgā ministrija, pie kuras viņš ir "pieķēries", tā ir Satiksmes ministrija, kur viņš ļoti uztraucas par pilnvarnieku algām. Tanī pašā laikā nekas netiek darīts citās ministrijās, un es paredzu, ka, ja jau Šķēles kungs pats izvairījās no atbildes, uzdodot to Krastiņa kungam, acīmredzot tā būs atrakstīšanās, nevis atbilde.

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs. Es gribētu precizēt, vai jūs apmierina sniegtā atbilde, vai jūs tomēr pieprasāt Ministru prezidentam precizēt. Paldies!

Nākošais jautājums. Deputāta Egila Baldzēna, Imanta Burvja, Jāņa Ādamsona, Pētera Salkazanova un Arņa Kalniņa jautājums, kas uzdots Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par "Latvenergo" privatizāciju. Rakstiska atbilde uz šo jautājumu nav saņemta. Acīmredzot mums tas ir jāpārliek uz nākamo Saeimas sēdi — pēc nākamās Saeimas sēdes.

Nākamais ir deputātu Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera, Rišarda Labanovska, Arņa Kalniņa jautājums, kas uzdots Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par 1995.gada 26.septembrī valdības sēdē akceptēto vienošanos starp Romas katoļu Baznīcas vadību Latvijā un Latvijas Republikas valdību par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu. Ir saņemta rakstiska izglītības un zinātnes ministra Māra Vītola atbilde uz šo jautājumu. Vai Vītola kungs vēlas arī mutiski atbildēt?

M.Vītols (izglītības un zinātnes ministrs). Paldies par uzdoto jautājumu! Es gribu bez tā, kas ir rakstiski atbildēts šajā atbildes rakstā, mazliet vēl pakomentēt otro jautājuma daļu, kas ir saistīta ar privāto izglītības iestāžu finansējumu. Visas privātās izglītības iestādes tiek finansētas no noteiktas budžeta programmas. Šis finansējums jau vairākus gadus nav mainījies, neskatoties uz to, ka katru gadu ir palielinājies akreditēto privāto izglītības iestāžu skaits. Un faktiski tas nozīmē, ka katru gadu ir samazinājies katrai konkrētai privātai izglītības iestādei paredzētais finansējums. Ir ministrija iesniegusi un Saeima ir arī atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka, sākot ar nākamo budžeta gadu jeb nākamo mācību gadu, 2001./2002.mācību gadu, ir jānodrošina finansējums visām privātām izglītības iestādēm pēc minimālā normatīva uz katru audzēkni, uz katru skolēnu tajās izglītības iestādēs, kurās skolēni apgūst obligātās izglītības programmas un mācības notiek valsts valodā. Šim mērķim, lai to varētu nodrošināt, nākamā gada budžetā papildus ir nepieciešami 170 tūkstoši latu. Ja Saeima budžetā šo finansējumu nākamā gadā paredzēs, tad visās privātās izglītības iestādēs, tajā skaitā arī Rīgas Katoļu ģimnāzijā, tiks nodrošināts finansējums no valsts puses uz vienu skolēnu atbilstoši normatīvam, un nebūs atšķirības starp finansējumu iepretim dažādām īpašuma formām, vai tās ir pašvaldības, valsts vai privātās skolas.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam. Burvja kungam ir papildjautājums.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamie ministri, cienījamais Prezidij! Vai man būtu pareizi jāsaprot šī atbilde tā, ka jebkuri papildu apstākļi var izsaukt tādu stāvokli, ka Latvijas valdība nepildīs vienošanās, jo šobrīd jautājums ir par to, ka Romas katoļu Baznīca Latvijā un Latvijas Republikas valdība ir noslēgušas šo vienošanos par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu.

Es šobrīd dzirdēju ministra atbildē tikai — kāpēc tā netiek pildīta. Vai tas jāuztver tā, ka Latvijas valdības parakstītās vienošanās var tikt arī nepildītas?

Sēdes vadītājs. Vītola kungs.

M.Vītols. Tad acīmredzot būtu aicinājums tomēr iepazīties ar rakstiski sniegto atbildi, jo ir jautājuma divas daļas. Viena, kas skar vienošanos ar Aglonas Baziliku, un otra daļa, kur ir runa par Rīgas Katoļu ģimnāziju. Tas, ko es atbildēju, tieši skar Rīgas Katoļu ģimnāzijas finansējumu. Jautājuma pirmajā daļā atbilde ir sniegta rakstiski, kas paskaidro, ka šī vienošanās nav spēkā atbilstoši Ministru kabineta 1996. gada 28. augusta rīkojumam. Līdz ar to nepastāv spēkā esošas vienošanās starp Ministru kabinetu un otru pusi.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs! Lauska kungam papildjautājums.

V.Lauskis (LSDSP). Godātais priekšsēdētāj, godātais ministr, godātie kolēģi! Es par abiem šiem jautājumiem, par abām sastāvdaļām gribētu precizēt jautājumu.

Saistībā par Aglonas ģimnāziju, par kuru jūs sniedzāt atbildi. Es gribētu jums vienkārši nodot arhibīskapa Pujāta kunga sarūgtinājumu šajā sakarā, jo tad, kad tika slēgta vienošanās, bija arī apņemšanās kopīgi strādāt, lai šo vienošanos realizētu. Un pēc tam šī kopīgā strādāšana nenotika, un tika parakstīts vienpusējā kārtā rīkojums par attiecīgās vienošanās izbeigšanos. Es domāju, ka varēja uzaicināt katoļu Baznīcas pārstāvjus vēlreiz izanalizēt varbūt, kāpēc nevar atrisināt jautājumu, kopīgi pieņemt lēmumu par vienošanos. Tas nenotika. Un no tāda viedokļa katoļu Baznīca ir sarūgtināta.

Kas attiecas uz otru jautājumu — par Rīgas Katoļu ģimnāzijas finansējumu. Ja mēs dzīvotu, izejot no šodienas, tikai no baltas lapas, man jūsu atbilde apmierina pilnībā. Bet diemžēl mēs nedzīvojam no šodienas, tikai izejot no situācijas, un šeit tādā gadījumā ir konsekvences trūkums, par ko var apšaubīt. Faktiski ir tiesības daudzām juridiskām personām, to skaitā arī baznīcai, apšaubīt mūsu valsts dotā vārda noturīgumu. Un šeit es gribētu, lai jūs zinātu, ka ir 1991. gadā izglītības ministra parakstīts dokuments, kurā Izglītības ministrija valsts vārdā garantē katoļu Baznīcai: ja šī skola tiks atvērta, tad Izglītības ministrija nodrošina 80 līdz 100 procentu finansējumu.

Sēdes vadītājs. Lauska kungs, jums laiks.

V.Lauskis. Es tikai pabeigšu domu. Ja nebūtu šīs garantijas no valsts puses, katoļu Baznīca neuzņemtos šo atbildību. Un kas tagad atbildēs, ja katoļu Baznīca nespēs pildīt? Un vai pusotra gada laikā, līdz 2001. gada septembrim, viņi noturēsies, vai spēs nofinansēt 92% vienpusējā kārtā viņiem uzliktās saistības? Kā jūs komentējat šo jūsu kā izglītības ministra atbildību par to, ko izdarīja iepriekšējais izglītības ministrs valsts vārdā?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. Jā, es pateicos par jūsu komentāru. Man ir bijusi iespēja faktiski beidzamā mēneša laikā tikties un pārrunāt jautājumus ar arhibīskapu Pujāta kungu, gan arī ar Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktoru, faktiski pat divas reizes, lai meklētu iespēju, kā varētu viņiem palīdzēt, un tieši tāds ir bijis arī tikšanās mērķis. Ir pārrunātas iespējas, kas skar šīgada finansējumu, un mūsu arī tikšanās reizē Katoļu ģimnāzijas direktors pauda izpratni, ka šīgada budžetā nav plānoti ministrijā kaut kādi rezerves līdzekļi, kurus mēs jau šogad varētu novirzīt šai skolai.

Bet vienlaicīgi arī informējam, ka ministrija budžeta pieprasījumā nākamā gadā plāno šos līdzekļus uz vienu audzēkni, kas skar obligāto izglītības pakāpi, lai nodrošinātu vienādu pieeju visiem skolēniem — gan valsts vai pašvaldības, gan arī privātajās izglītības iestādēs, kur tiek nodrošinātas obligātās mācību programmas.

Tas ir tas risinājums, ko mēs varam darīt, domājot par nākamo gadu, lai pēc būtības šo problēmu kaut kādā veidā mēģinātu risināt.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Vairs diemžēl nav iespējams uzdot papildjautājumus. Līdz ar to visi jautājumi šodien ir izskatīti. Paldies ministru kungiem par piedalīšanos! Paldies deputātiem! Sēdi uzskatām par slēgtu.