INFORMĀCIJA

Precizējot iepriekš publicēto

Vēlreiz: par šo strīda ābolu Abreni

Vakardienas, 17. aprīļa, “Latvijas Vēstneša” Nr. 98(813) sestajā lappusē datoru kļūmes dēļ Dr. Dītriha Andreja Lēbera komentāra “Šis strīda ābols Abrene” 3. slejas 5.rindkopā no beigām, transformējot frāzi krievu rakstībā, radusies nesaprotama simbolu kopa. Šajā vietā pareizi jābūt:

“Līguma valodā tas tika izteikts tā: “,tp eoth,f b[ ghfdjdsv gjpbwbzv” (nekaitējot viņu tiesiskajām pozīcijām — kr. val. )”

No sirds atvainojamies Dr. A.Lēbera kungam un visiem mūsu lasītājiem!

“Latvijas Vēstnesis”

Zemnieki prasa atbildes

Šodien, 18.aprīlī, Cēsu rajona zemnieki Priekuļos tiekas ar Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Jevgēniju Zaščerinski.

Jau vairākkārt ar zemniekiem ir ticies zemkopības ministrs Roberts Dilba un ministrijas speciālisti un pārrunājuši ar zemnieku prasībām saistītās lietas. Par šiem jautājumiem spriests arī Saeimā un valdībā, savu viedokli ir izteicis Valsts prezidents. Zemnieki ir pārskatījuši savas prasības, tomēr ir lietas no kurām zemnieki negrib atkāpties. Lūk, zemnieku prasības, par kurām viņi vēlas sarunu turpināt Priekuļos.

Vidzemes zemnieku iniciatīvas grupas prasības Saeimai un valdībai

1. Valstij ar ekonomisko sviru palīdzību (subsīdijām, garantēto iepirkumu, tiešām piemaksām u.c. mehānismiem) panākt inflācijas kompensāciju.

Noteikt nepieciešamā apjoma valsts graudu rezervi, kas nodrošinātu pietiekamas pakāpes intervenci graudu cenas regulēšanai tirgū, perspektīvā paredzot līdzīgu mehānismu gaļas un citu lauksaimniecības produktu iepirkumam, daļu no iespējamā budžeta ieņēmumu pārpildes novirzīt 1997.gada valsts graudu rezervei.

2. Pilnībā īstenot Lauksaimniecības likumu, t.sk. 16.panta 1.punktu: “Subsīdijas nedrīkst būt mazākas par 3 procentiem no pamatbudžeta.”

Iespējamo budžeta ieņēmumu pārpildi novirzīt arī subsīdiju vajadzībām jau 1997.gadā.

Saeimā pieņemt Lauksaimniecības gada likumu 1998. un 1999.gadam reizē ar valsts budžeta pieņemšanu.

3. Nodrošināt pieņemamu kredītu politiku lauksaimniecībā, valdībai izstrādāt un Saeimai pieņemt likumu “Par lauksaimniecības kreditēšanu”. Saeimai pieņemt likumu “Par krājaizdevu sabiedrībām”. Izveidot reālu kredītgarantiju fondu, kas nodrošina zemnieku saimniecību kreditēšanu tām nepieciešamajā apjomā.

4. Monopoluzņēmumu (“Latvenergo”, “Lattelekom”, “Latvijas gāzes” u.c.) radīto zaudējumu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem segšanas kārtību paredzēt ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem.

“Latvenergo” līgumā zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar piena un olu ražošanu, iedalāmas 1.kategorijā, neprasot par to samaksu.

“Lattelekom” līgumā zemnieku saimniecības iekļaut individuālo abonentu grupā.

Novērst absurdi augstās likmes elektroabonentu pieslēgšanai, kuras būtiski paaugstina Tarifu padomes apstiprinātos tarifus.

Nepieļaut tarifu paaugstinājumus, lai segtu zaudējumus, kas monopoluzņēmumiem radušies to neapmierinošas saimnieciskās darbības rezultātā.

Valsts pārvaldes institūcijām jāsaņem atsauksmes no Zemnieku federācijas, piensaimnieku, graudu audzētāju u.c. biedrību asociatīvajām apvienībām par lauksaimniecības likumdošanas un citiem normatīvajiem aktiem to pieņemšanas gaitā.

5. Izstrādāt un pieņemt likumu par zemnieku saimniecības statusu.

6. Izdarīt grozījumus likumdošanas aktos attiecībā uz vecuma pensijām, kas izlīdzinātu pastāvošo nepamatoti lielo starpību pensiju apjomos, kas rodas pensionāriem ar vienādu darba stāžu un izpeļņu pa gadiem tikai atkarībā no pensijā aiziešanas kalendārā gada un datuma.

7. Izdarīt aprēķinus un izlemt par iespējamību atmaksāt zemnieku saimniecībām daļu akcīzes nodokļa par benzīnu.

8. Lai veicinātu Saeimas deputātu atbildību vēlētāju priekšā, paredzēt deputātu atsaukšanas iespēju, mainot Satversmi.

Vaivē 1997.gada 17.martā

Zemkopības ministram

A.god. R.Dilbas kungam

Laukos nobriedušās ekonomiskās krīzes apstākļos Vidzemes zemnieku iniciatīvas grupa iesniedza savas prasības Saeimai un valdībai par nepieciešamību neatliekami risināt aktuālas laukos samilzušas problēmas, kuras tika publicētas arī presē. Pēc mūsu lūguma Saeimas priekšsēdētājs A.Čepāņa kungs š.g. 27.martā aicināja mūs uz sarunu, kurā vienojāmies, ka šīs prasības pēc savas būtības ir pamatotas un tām jārod risinājums. A.Čepāņa kungs kā DPS pārstāvis apsolīja mums DPS frakcijas pilnu atbalstu. Tādēļ no savas puses darām Jums zināmu šo sarunu pozitīvo rezultātu un nosūtām mūsu prasību tekstus.

Mēs lūdzam izskatīt zemnieku prasības Jūsu vadītajā frakcijā un ceram, ka frakcija savā lēmumā līdzīgi kā A.Čepāņa kungs izteiks šīm prasībām savu atbalstu. Vienlaikus darām Jums zināmu, ka pozitīvu atzinumu par lielāko daļu no mūsu prasību punktiem ir devusi LZS valde un LZS, KDS, LDP frakcija un uzaicinājusi mūs uz sarunām.

Nesen Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Par krājaizdevu sabiedrībām”. LZS ir iesniegusi likumprojektu grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz atmaksāt zemnieku saimniecībām degvielas akcīzes nodokli pēc dokumentu iesniegšanas (bet ne biežāk kā vienu reizi mēnesī). Lūdzam Jūsu frakciju atbalstīt šos iesniegtos likumprojekta grozījumus, kā arī piekrist Starpfrakciju padomē ierosmei izdarīt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”, paredzot budžeta pārpildes gadījumā finanses prioritāri novirzīt Lauksaimniecības likuma 2.punkta izpildei par subsīdiju piešķiršanu pilnā 3 procentu apjomā no valsts budžeta, lai šos līdzekļus izmantotu pietiekamā apjomā garantētam iepirkumam no zemniekiem valsts graudu rezervei (u.c. lauksaimniecības produkcijas valsts iepirkumam).

Cerot uz Jūsu vispusīgu atbalstu, ar cieņu Vidzemes zemnieku iniciatīvas grupas pilnvarotie:

A.Kāposts

A.Actiņš

Vaivē 1997.gada 1.aprīlī

Jūsu frakcijas lēmumu par konkrētiem zemnieku prasību punktiem gaidām: Vaives pagasta padomē, Cēsu rajonā, LV–4136, tālr.241–50222

Par Itālijas diplomāta vizīti

Šodien, 18. aprīlī, Latvijā darba vizītē uzturas Itālijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs vēstnieks Boriss Bjankjeri–Kjapori ( Boris Bianchieri Chiappori ). Vizītes laikā Boriss Bjankjeri–Kjapori tiksies ar LR Ministru prezidentu Andri Šķēli, LR ārlietu ministru Valdi Birkavu un LR ĀM valsts sekretāru Māri Riekstiņu.

Tikšanās laikā tiks pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības un daudzpusējās attiecības, kā arī Eiropas aktualitātes.

ĀM preses centrs

Par Transeiropas transporta tīklu

Vakar, 17.aprīlī, Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans un Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters Maskavā tikās ar Eiropas Savienības diplomātiskās pārstāvniecības Maskavā vadītāju Otokaru Hānu. Tika pārrunātas Transeiropas transporta tīkla izveidošanas problēmas. Eiropas Savienības diplomātiskās pārstāvniecības vadītājs tika iepazīstināts ar Latvijas projektiem, kas paredz intensīvu un izdevīgu starptautiskās transporta plūsmas risinājumu.

LR vēstniecības Krievijā

preses dienests

Par ASV un Latvijas konsultācijām

Vakar, 17. aprīlī, Rīgā notika Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konsultācijas par drošības jautājumiem, kurās pārrunāti arī politiski un militāri aspekti. ASV delegāciju vadīja valsts sekretāra palīga vietnieks politiskajos un militārajos jautājumos Ēriks Ņūsons ( Erik Newson ), bet Latvijas delegāciju — Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. ASV delegācijā bija Valsts un Aizsardzības departamenta, kā arī Bruņojuma kontroles un atbruņošanās aģentūras pārstāvji. No Latvijas puses konsultācijās piedalījās Ārlietu un Aizsardzības ministrijas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, Muitas dienesta un Latvijas Attīstības aģentūras profesionāļi.

Pārrunāti vispārējie Eiropas drošības, eksporta un robežu kontroles jautājumi, Savienoto Valstu sadarbība ar Latviju, kā arī vairāki citi ASV rīcības plāna aspekti.

Šī bija jau trešā tikšanās ASV un Latvijas konsultāciju sērijā, kas aizsākās 1994. gadā, kad Rīgā ieradās ASV valsts sekretāra vietniece bruņojuma kontroles un starptautiskās drošības jautājumos Linna Deivisa ( Lynn Davis ) un viņas vadītā Savienoto Valstu delegācija. Otrais konsultāciju posms notika pagājušā gada maijā Vašingtonā, un Latvijas delegāciju tajā vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Vakardienas konsultācijas ir vēl viens atgādinājums par ASV konsekvento palīdzību mūsu valsts drošības nostiprināšanā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Par ASV palīdzību

MBS un Baltijas miera uzturēšanas bataljons kā bezmaksas palīdzību saņems ieročus — šautenes M — 16A1 un pistoles Colt — M1911A1 — un munīciju šiem ieročiem par vairāk nekā diviem miljoniem dolāru.

Šis dāvinājums notika ASV un Baltijas aizsardzības un drošības sadarbības programmu ietvaros. Tā ir tikai neliela daļa no ASV palīdzības Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Baltijas miera uzturēšanas bataljonam. Jau pagājušajā gadā NBS saņēma 160 apvidus automašīnas “Chevrolet Blazer” un Baltijas bataljons saņēma 123 apvidus automašīnas, tāpēc bija iespējams jūtami uzlabot bruņoto spēku nodrošinājumu ar autotransportu.

Šādus sūtījumus no ASV Latvijas bruņotie spēki saņems arī turpmāk.

"LV" informācija