Kopsavilkums

6. aprīļa sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— "Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"". (Reģ.nr.467) (dok.nr.1780) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"". (Reģ.nr.484) (dok.nr.1778; nr.1778a) Balsojums: 83 par, 1 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". (Reģ.nr.204) (dok.nr.1803) Balsojums: 70 par, 15 pret, 0 atturas.

— "Autortiesību likums". (Reģ.nr.221) (dok.nr.1805) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā". (Reģ.nr.114) (dok.nr.1809) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". (Reģ.nr.123) (dok.nr.1810) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par paju sabiedrībām"". (Reģ.nr.118) (dok.nr.1811) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". (Reģ.nr.119) (dok.nr.1812) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". (Reģ.nr.115) (dok.nr.1813) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— "Lauku atbalsta dienesta likums". (Reģ.nr.517) (dok.nr.1725; nr.1770) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījums likumā "Par zvērinātiem revidentiem"". (Reģ.nr.199) (dok.nr.512; nr.1776; 1776a) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"". (Reģ.nr.116) (dok.nr.231; nr.1777; nr.1777a) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā". (Reģ.nr.524) (dok.nr.1767; nr.1802) Balsojums par steidzamību: 81 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 83 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 86 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Par 1991.gada un 1993.gada grozījumiem Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju". (Reģ.nr.515) (dok.nr.1709; nr.1808) Balsojums par steidzamību: 80 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 84 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumu:

— "Par Papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu". (Reģ.nr.494) (dok.nr.1551; nr.1806) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likum-projektus:

— "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā". (Reģ.nr.504) (dok.nr.1612; nr.1807) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi Pasta likumā". (Reģ.nr.409) (dok.nr.1333; nr.1749) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījums Krimināllikumā". (Reģ.nr.443) (dok.nr.1410; nr.1797) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". (Reģ.nr.514) (dok.nr.1698; nr.1804) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likum-projektus:

— "Grozījums likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". (Reģ.nr.520) (dok.nr.1747; nr.1796) Balsojums par steidzamību: 75 par, 1 pret, 7 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 69 par, 1 pret, 15 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". (Reģ.nr.536) (dok.nr.1824) Balsojums par steidzamību: 87 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

1. lasījumā pieņēma likum-projektus:

— "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā". (Reģ.nr.529) (dok.nr.1795) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"". (Reģ.nr.472) (dok.nr.1455) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

Pieņēma lēmumus:

— "Par Astrīdas Bērziņas iecelšanu par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju". (dok.nr.1793) Balsojums: 75 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Par Kārļa Valdemiera iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju". (dok.nr.1794) Balsojums: 75 par, 2 pret, 2 atturas.

Nodeva komisijām likum-projektus:

— "Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu". (Reģ.nr.528) (dok.nr.1787; nr.1787a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā". (Reģ.nr.530) (dok.nr.1798; 1798a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". (Reģ.nr.531) (dok.nr.1799; nr.1799a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem". (Reģ.nr.532) (dok.nr.1800; nr.1800a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Preču un pakalpojumu drošuma likums". (Reģ.nr.533) (dok.nr.1801; nr.1801a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

Jautājumi un atbildes:— Saeima saņēma tieslietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu I.Burvja, L.Bojāra, J.Čevera, O.Zvejsalnieka un R.Labanovska jautājumu par Aizkraukles SIA "Auto GI", materiālo zaudējumu segšanu. (dok.nr. 1768)

— Saeima saņēma iekšlietu ministra M.Segliņa atbildi uz deputātu I.Burvja, E.Baldzēna, J.Čevera, J.Ādamsona un P.Salkazanova jautājumu par līdzekļu izlietojumu Iekšlietu ministrijā.

— Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra M.Vītola atbildi uz deputātu I.Burvja, E.Baldzēna, J.Čevera, J.Ādamsona un P.Salkazanova jautājumu par izglītības ministra atbildību. (dok.nr.1792)

— Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra M.Vītola atbildi uz deputātu V.Lauska, J.Ādamsona, J.Čevera, R.Labanovska un A.Kalniņa jautājumu par 1995.gada 26.septembrī valdības sēdē akceptēto vienošanos starp Romas katoļu Baznīcas vadību Latvijā un Latvijas Republikas valdību par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu. (dok.nr.1818)

Saeimas preses dienests

L.Muciņš (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeima tiešām strādāja ļoti ražīgi, ņemot vērā, ka bija liela pakete ar grozījumiem dažādos likumprojektos, kas saistīti ar iepriekšējās sēdēs pieņemto likumu, kas regulē koncernu darbību.

Kā otru šodien svarīgāko gribētu atzīmēt un tuvāk jūs informēt par autortiesību likumu, kas šodien tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Tieši intelektuālais īpašums un attieksme pret to ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo, vai Latvijas valsts un sabiedrība ir atbrīvojusies no padomju tiesību izpratnes šajā jomā, proti, kas ir intelektuāls un nav rokās paņemams un taustāms, to var izmantot brīvi un par to nekas nav jāmaksā, to var zagt un ar to rīkoties. Diemžēl, kā mēs redzam, kaut arī ir spēkā jau 1993. gadā pieņemts likums "Par autortiesībām", tomēr šī parādība vēl nav izskausta. Tādējādi šim likumam bija vairāki mērķi. Viens — tālāk attīstīt intelektuālā īpašuma aizsardzību, otrs — saskaņot to ar dažādām Eiropas direktīvām, citām straptautiskajām prasībām un konvencijām, trešais — uzlabot saituāciju, kas palīdzētu dažādām institūcijām, tajā skaitā policijai, apkarot nelikumīgu asutortiesību objektu izmantošanu un, varētu teikt, arī šo autortiesību zādzību. Tādēļ šajā likumprojektā ir daudz jaunu normu, kas attiecas uz šo jomu.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka no intelektuālo tiesību viedokļa mums ir svarīgi, ka parādās tāds termins kā datu bāzes aizsardzība, kas ir tuva autoru un blakus tiesību regulācijas objektam. Saistībā ar Eiropas Savienības direktīvām šis jautājums tagad tiek regulēts, jo pirms tam mūsu autortiesībās šāda regulējuma nebija. Konkrēti runājot, pirātu interesi varēs izraisīt fakts, ka vairs nevarēs stāstīt, ka tās ir viņu personīgās kolekcijas, kuras viņi izlikuši pārdošanai tirgos. Likumā skaidri un gaiši pateikts, ka policija, muita un citas kompetentas varas iestādes gadījumā, ja tiek konstatēti šādi kontrafaktu eksemplāri, tūlīt uz vietas tos apķīlās, un, ja arī neizlems jautājumu par vainīgajiem, tad ar jau spēkā esošo, bet pietiekami nenoregulēto prasību par šiem jautājumiem pašas pieņems lēmumu par šo eksemplāru iznīcināšanu. Tātad neatkarīgi no tā, vai cilvēks, kurš darbojies ar šiem nelegālajiem autortiesību objektiem, tiks atzīts par vainīgu vai netiks, kontrafaktie eksemplāri, tas ir, nelikumīgā kārtā un bez samaksas autoriem izgatavotie priekšmeti, tiks iznīcināti. Tas, manuprāt, ir svarīgs drauds un būtisks pagrieziens šīs problēmas risināšanā nākotnē.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partijas frakcija šīs nedēļas sēdē pieņēma lēmumu un iesniedza izskatīšanai Saeimā lēmumprojektu par deputāta J.Ādamsona mandāta anulēšanu saistībā ar tiesas lēmumu. Tātad tiesa nepārprotami norādījusi uz to, ka J.Ādamsona kungs kandidēja un tika ievēlēts 7. Saeimā, pārkāpjot likuma prasības. Uz to norāda tiesas lēmums, lietas apspriešanas gaita un fakti. Kaut arī J.Ādamsona kungs nav tieši nodarbojies ar izlūkošanu, ir vairāki periodi, kuros viņa nodarbošanās nav noskaidrota — varbūt viņš tika apmācīts tai darbībai, kuru šobrīd veic Latvijā. Ir prokuratūras aicinājums izskatīt šo jautājumu Saeimās sēdē un citu juristu atzinums par šo lietu. Vakar Tautas partijas valde pieņēma aicinājumu apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" vadītājiem, kurā paustas bažas un neizpratne par attieksmi, kādu šī apvienība paudusi pret J.Ādamsonu kā čekas darbinieka atrašanos Saeimā. Mūs tas dara uzmanīgus, un mēs aicinām "Tēvzemei un Brīvībai" frakciju neaizmirst to noziedzīgo režīmu, ko pārstāvēja VDK struktūras, un tos darbus, ko tā veikusi Latvijā.

Šodien likumdošanā tika pieņemta virkne jaunu likumu, un tuvākajā laikā tiks izskatīti vēl daudzi būtiski likumprojekti. Pēc Tautas partijas frakcijas ieteikuma finansu ministrs izstrādāja un iesniedza valdībā likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu lietotajām automašīnām. Šodien Saeimas Budžeta komisija šo likumprojektu izskatīja un panāca tā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts, ja viss veiksies raiti, steidzamības kārtā varētu tikt izskatīts nākamajā sēdē un stāties spēkā ap 20. aprīli. Tātad būs būtisks nodokļu samazinājums vecajām automašīnām.

Vēl šodien savus pienākumus beidzis pildīt ekonomikas ministrs V.Makarova kungs, jo Ministru prezidents bija spiests atstādināt viņu no pienākumu veikšanas sakarā ar to, ka ministrs darbojas pret valdības koleģiāli pieņemtajiem lēmumiem.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Manuprāt, šodien Saeimas sēde bija politisku satricinājumu diena. Pats nopietnākais jautājums, neskatoties uz visiem pārējiem, kas skar dažādu ministru likteņus, bija par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, kurā mēs lemtu jautājumu, kā apturēt "Latvenergo" pārstrukturizēšanas un privatizācijas procesu līdz tautas nobalsošanas organizēšanai. Uzskatu un domāju, ka mana kolēģe J.Stalidzānes kundze to vēl papildinās, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, kas faktiski skar visus Latvijas Republikas pilsoņus un iedzīvotājus.

Šo prasību par sēdes sasaukšanu iesniedza sociāldemokrāti, Jaunās partijas pārstāvji, J.Jurkāna vadītais bloks un arī neatkarīgais deputāts O.Grīgs. Mēs uzskatām, ka tas jārisina nekavējoties, un ārkārtas plenārsēde tiks sasaukta jau nākamajā otrdienā.

Vēl gribētu uzsvērt, ka šodien sociāldemokrāti iesniedza trīs ministru demisijas pieprasījumus. Jau nākamajā plenārsēdē ceturtdien Saeima izskatīs jautājumu par Ministru prezidenta A.Šķēles, izglītības un zinātnes ministra M.Vītola un finansu ministra E.Krastiņa demisiju. Mūsu galvenie iebildumi ir pret to, ka Ministru kabinets rīkojies emocionāli, nepārdomāti un pieņēmis sasteigtus lēmumus, kas nāk par sliktu valsts un sabiedrības interesēm.

Minēsim kaut vai šo Nacionālās bibliotēkas finansēšanas avotu un "Latvenergo" privatizāciju, jo tieši A.Šķēle un E.Krastiņš ar Starptautisko valūtas fondu parakstīja memorandu par to, ka Daugavas spēkstacijas tomēr vajadzētu privatizēt. Viņi ir atbildīgi arī par lauku ceļiem, kuriem tiek atņemti 4,5 miljoni latu, un arī par to, ka zemnieki nedabūs subsīdijas 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet tikai 2,3%. Tāpat arī izglītības reforma, skolotāju atalgojumi, augstākā izglītība vienīgi par maksu un mācību gada pagarinājums.

Vel tikai gribu uzsvērt, iebilstot savam kolēģim G.Bērziņam, ka, ja runā par J.Ādamsonu, mūsuprāt, šis jautājums ir ļoti nopietns. A.Panteļējeva kungs jau precīzi pateicis, ka tā pamatā ir nesakārotība likumdošanā. Mēs nepiekrītam Tautas partijas viedoklim, ka visi robežsargi ir čekisti un iedalāmi tā — visi štata darbinieki ir virsnieki, bet ierindas karavīri — ārštata darbinieki. Uzskatām, ka šis jautājums jārisina objektīvi.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija): Kā katra ceturtdiena, arī šī bija pietiekami spraiga, kaut arī darbu beidzām īsi pēc pusdienas. Ir pieņemti daudzi nopietni likumi, bet es gribētu pieminēt, ka izskatīšanai komisijās nodots likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Šis likums ir ļoti būtisks darba ņēmējiem šajā brīdī, kad tik ļoti daudz cilvēku paliek bez savas nopelnītās algas un par viņiem nav nomaksāti likumā paredzētie nodokļi. Tāpēc ir ļoti būtiski šo likumu pieņemt laikā, lai Latvija ar pilnām tiesībām ieejot Eiropas Savienībā, būtu izpildījusi tos nosacījumus, kādi tiek izvirzīti ES dalībvalstīm.

Runājot par šo likumu, jāuzsver, ka pie mums šobrīd darbojas privilēģiju sistēma, tas ir, aizkavētās darba algas tiek izmaksātas pirms visu citu prasījumu apmierināšanas, bet tas ir ļoti ilglaicīgs process, tādēļ ir svarīgi ar jauno likumu apstiprināt garantiju sistēmu. Tas nozīmētu, ka cilvēks savu nopelnīto naudu saņems laikā, un pēc tam jau šis garantiju fonds cīnīsies ar to, kas palicis parādā.

Otrs ļoti nopietns jautājums bija par akcīzes nodokļa pazemināšanu vecajiem automobiļiem, kurus ieved mūsu valstī. Jaunā partija, jau sastādot budžetu, bija iesniegusi priekšlikumu par to, ka nav nozīmes šo akcīzes nodokli mašīnām paaugstināt, jo tas neko nedos. Šodien pierādījies, ka tas patiešām neko nav devis, kaut gan iepriekš tieši Tautas partija bija tā, kas dedzīgi atbalstīja šī nodokļa palielināšanu. Nu bet tāda ir dzīve — laiks mainās, tas iet uz priekšu, un dzīve pierāda savu.

Ar dzīves pierādījumu saistīta arī šī ārkārtas plenārsēde, ko esam pieprasījuši kopā ar sociāldemokrātiem un Jurkāna partiju un kurā varētu izskatīt jautājumu par to, lai līdz tautas nobalsošanas rezultātu noskaidrošanai par balsstiesīgo pilsoņu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" tiktu apturēts Ministru kabineta 2000. gada 22. februāra rīkojums Nr.82, kas paredz pārstrukturizēt un privatizēt "Latvenergo". Tātad, ja tauta sagatavojusi šādu likumprojektu un iesniegusi, tad būtu pieklājīgi un pat ļoti likumsakarīgi sagaidīt referenduma rezultātus un tad lemt tālāk. Jo katra pārstrukturizācija, katra lieta izmaksā ļoti dārgi.

Saeimas preses dienests