Par 1997.gada 17.aprīļa sēdes darba kārtību

Sēdes sākums — pl. 17.30

1. Jautājums nr.154

Deputāti Dz.Ābiķis, Ģ.Kristovskis, A.Panteļējevs, J.Ābele, E.Inkēns —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par nepieciešamību steidzami Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi

Ministru prezidenta kungs!

Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā izdevis Noteikumus nr.23 un apturējis likumā “Par Uzņēmējdarbību enerģētikā” noteikto kārtību, kas noteica, ka mazas jaudas koģenerācijas staciju (ar jaudu no 1 līdz 12 megavatiem) saražoto elektroenerģijas pārpalikumu uzpērk valsts elektropārvaldes tīklā par divkārša tarifa iepirkuma cenu pirmajos astoņos koģenerācijas staciju ekspluatācijas gados.

Ministru kabineta noteikumi nr.23 nosaka, ka turpmāk koģenerācijas staciju elektroenerģijas pārpalikumus elektrotīklā iepirks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Diemžēl jākonstatē, ka šādu kārtību Ministru kabinets joprojām nav noteicis!!!, neskatoties uz to, ka pirms likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” noteiktās kārtības apturēšanas, šāda kārtība bija ne tikai jānosaka, bet arī jāizstrādā politika, kā atrisināt to uzņēmēju problēmas, kas līdz šim saskaņā ar veco kārtību bija uzsākuši koģenerācijas staciju projektus un saņēmuši investīcijas to realizācijai!

Ņemot vērā to, ka frakcijas “Latvijas ceļš” rīcībā ir dati par vairākiem valstiski nozīmīgiem koģenerācijas projektiem (kopapjomā par aptuveni 6 miljoniem USD), kuru realizācija ir apdraudēta, jo Ministru kabineta rīcības rezultātā tiek apšaubīta investīciju stabilitāte Latvijā, prasām steidzami noteikt Ministru kabineta kārtību, kā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi.

2. Jautājums nr.158

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, L.Stašs, J.Urbanovičs —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

finansu ministram R.Zīles kungam,

ekonomikas ministram G.Krasta kungam:

Par privatizācijas sertifikātu, kuri saņemti par zemi, apmaksu

Sakarā ar to bijušo zemes īpašnieku, kā arī viņu mantinieku pieteikumiem, kas saņēma privatizācijas sertifikātus par zemi, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir sākusies sertifikātu par zemi apmaksa?

2. Kādos apjomos jau ir izdarīti maksājumi?

3. Vai eksistē kādi grafiki vai prognozes privatizācijas sertifikātu par zemi apmaksai?

4. Kad valdība plāno pilnībā apmaksāt šos sertifikātus?

3. Jautājums nr.170

Deputāti M.Bekasovs, O.Deņisovs, A.Golubovs, M.Lujāns, L.Stašs —

aizsardzības ministram A.Krastiņa kungam:

Par statistiku, cik Latvijas Republikas armijā ir bojā gājušo no 1995.—1996.gadā iesauktajiem kareivjiem, un kompensāciju izmaksām to ģimenēm

Godājamais Krastiņa kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Vai Jūsu rīcībā ir statistika par visiem Latvijas Republikas armijā bojā gājušajiem iesauktajiem 1995. — 1996.gadā?

2) Vai visu bojā gājušo ģimenes ir saņēmušas kompensācijas? Ja nav, tad kāpēc?

3) Cik cilvēkiem šādas kompensācijas ir izmaksātas pēdējo divu gadu laikā un cik liela ir šī summa?

4. Jautājums nr.171

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, J.Kušnere, I.Liepa, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

ekonomikas ministram G.Krastam:

Par Ministru kabineta 04.03.97. sēdes protokolā 26.¤ minēto rīkojumu par Ls 100 000 izmantošanu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krasta kungs!

1. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar Ministru kabineta 04.03.97. sēdes protokola 26.¤ minēto rīkojumu par Ls 100 000 izmantošanu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda.

2. Kādiem mērķiem šie līdzekļi Ls 100 000 tika izlietoti?

3. Uz kāda likuma un kāda tā panta pamata Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par minētā rīkojuma nepublicēšanu?

Vai šāds Ministru kabineta lēmums par valsts līdzekļu tērēšanas slepeniem mērķiem nav pretrunā ar likuma “Par valsts noslēpumu”, vai arī citiem tiesību aktiem?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams nodrošināt valsts līdzekļu izmantošanas caurspīdīgumu.

5. Jautājums nr.172

Deputāti O.Kostanda, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis —

ārlietu ministram V.Birkavam:

Par kritērijiem, pēc kādiem tika veidota Saeimas delegācija vizītei uz Ķīnu

1. Vai Ārlietu ministrija piedalījās Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa vadītās parlamentāriešu delegācijas vizītes organizēšanā uz Ķīnu?

2. Pēc kādiem kritērijiem tika veidota Saeimas delegācija? Vai tā ir tikai nejaušība, ka delegācijas sastāvā ir bijušie augsta ranga kompartijas funkcionāri?

3. Vai, izvēloties pārstāvjus Saeimas delegācijai, tika ņemtas vērā radnieciskās saites, proti, tas, ka Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa māsasvīrs ir deputāts O.Dunkers?

4. Kas sagatavoja to jautājumu loku, kas kārtojami Saeimas delegācijai? Kā Jūs vērtējat A.Čepāņa paziņojumu, ka viens no vizītes mērķiem ir cerība “palielināt Ķīnas kuģu līnijas jaudu no Hamburgas uz Rīgu, lai sekmētu Ķīnas tranzītu” (“Diena”, 97.17.03.)? Vai Latvijas parlamentārieši ir kļuvuši par Ķīnas kuģu kompānijas lobijiem? Kā Jūs vērtējat arī pārējos A.Čepāņa pasludinātos vizītes mērķus?

Steidzama jautājuma motivācija.

Latvijas valstij ir svarīgi veidot labas attiecības ar citām valstīm. Taču pārsteidzoša ir Saeimas delegācijas vizīte uz Ķīnu. Nav saprotams, vai parlamentāriešiem jābrauc uz Ķīnu organizēt ekonomiskus projektus; šķiet, tas ir citu valsts institūciju pienākums. Neizprotama ir delegācijas dalībnieku izvēle — zinot to, ka Ķīnā joprojām valda komunistiskā ideoloģija, ir pārsteidzoši, ka Saeimas delegāciju veido bijušie augsta ranga kompartijas funkcionāri, kas vienlaikus ir arī radinieki. Vai tas ir labākais veids Latvijas Ārpolitikas koncepcijas īstenošanai?

6. Jautājums nr.173

Deputāti A.Rubins, L.Ozoliņš, O.Deņisovs, I.Liepa, A.Saulītis, A.Golubovs —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par sociālo slimību pieaugumu Latvijā

1. Kā Jūs izskaidrojat, ka Jūsu valdīšanas laikā Latvijā strauji pieaug sociālās slimības — tuberkuloze, sifiliss, kašķis.

7. Jautājums nr.174

Deputāti A.Rubins, E.Zelgalvis, J.Ādamsons, G.Valdmanis, L.Ozoliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem:

Par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas Krājbankas privatizāciju

1. Cik miljonus latu no valsts budžeta ik gadus, sākot ar 1992.gadu, ir saņēmusi Latvijas Krājbanka?

2. Vai tas ir iedzīvotāju interesēs, ka Latvijas Krājbankai tiks dotas ekskluzīvas tiesības reanimācijas nolūkos piedalīties viesnīcas “Latvija”, “Staburadze”, “Latvijas gāze”, “Latvijas kuģniecība”, “Latvenergo” privatizēšanā?

3. Kā, pēc Jūsu domām, ir savienojami augstāk minētie punkti?

4. Kā Latvijas Privatizācijas aģentūra var būt a/s “Latvijas Krājbankas” vislielākais akcionārs — 74,55%?

5. Un vēlreiz mēs Jums jautājam, kam konkrēti izdevīga un kādu konkrētu labumu iegūs Latvijas iedzīvotāji no Latvijas Krājbankas privatizācijas?

8. Jautājums nr.175

Deputāti O.Kostanda, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, I.Liepa —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu

1. Vai Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšana atbilst plaši reklamētajai valsts bezdeficīta budžeta veidošanas nepieciešamībai?

2. Saskaņā ar kādiem kritērijiem noteikts gandrīz divkāršs algu palielinājums, nosakot Ministru prezidenta algas lielumu Ls 650, Ministru prezidenta biedru — Ls 650, ministru — Ls 615, valsts ministru — Ls 540, parlamentāro sekretāru — Ls 450 apjomā, nosakot visiem vēl papildus reprezentācijas naudu Ls 55 mēnesī?

3. Vai, Jūsuprāt, liekie līdzekļi valsts budžetā nebūtu jāparedz sociālās aizsardzības, veselības aizsardzības, represēto, invalīdu, pensionāru u.c. stāvokļa uzlabošanai?

Steidzama jautājuma motivācija.

Aizbildinoties ar bezdeficīta budžeta veidošanas nepieciešamību, tiek samazināti asignējumi sociālajai aizsardzībai un veselības aizsardzībai, likvidēti vai samazināti pabalsti invalīdiem, pensionāriem, mazturīgajiem iedzīvotājiem u.c. Vienlaikus kopš šā gada 1.marta gandrīz divkārt palielinātas algas Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem. Vai uz valsts augstākajām amatpersonām nav attiecināma prasība taupīt valsts līdzekļus?

9. Jautājums nr.176

Deputāti L.Kuprijanova, R.Leitena, V.Stikuts, V.Nagobads, J.Strods, A.Saulītis, E.Jurkāns, E.Bāns, I.Ķezbers —

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem,

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par Depozītu banku un Centra banku

Ir pagājis zināms laiks, kad apturēta Latvijas Depozītu bankas un Centra Bankas darbība, tās pasludinātas par maksātnespējīgām.

Lūdzu paskaidrot.

1. Kāda patlaban ir situācija ar Latvijas Depozītu bankas un Centra bankas likvidāciju?

1.1. Cik līdzekļu atgūts?

1.2. Kā notiek norēķināšanās ar kreditoriem?

1.3. Vai ir ierosinātas krimināllietas un pret ko?

2. Atsevišķas kredītlietas ir cedētas Maskavas bankās. Kā notiek un vai vispār notiek sarunas par šo lietu atgriešanu? Vai ir iespējams, ka šos cedētos līdzekļus joprojām izmanto banku bijušie vadītāji, nerēķinoties ar kreditoru interesēm?

3. Latvijas Depozītu bankā atrodas arī valdības garantētie (G–24) kredīti:

3.1. Kā Latvijas Banka rūpējas par valdības tranzītkredītu nodošanu citai bankai?

3.2. Kā Latvijas Banka izskaidro to, ka G–24 kredītportfeli Latvijas Depozītu bankā auditori ir novērtējuši tik ļoti zemu, t.i., tikai 12% no visiem kredītiem būs iespējams atgriezt?

3.3. Kāpēc Latvijas Banka pieļāva, ka valdības garantētie līdzekļi ir tā izsaimniekoti?

3.4. Kas ir šie G–24 kredītu saņēmēji?

3.5. Kāda kredītu sadales komisija piešķīra šos līdzekļus (vārdiskais sastāvs)?

3.6. Vai kāds ir sodīts vai arī uzsākta izmeklēšana šajā jautājumā?

10. Jautājums nr.177

Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, K.Čerāns, I.Liepa, E.Grīnbergs —

labklājības ministram V.Makarovam:

Par Labklājības ministrijas rīcības motīviem, apmaksājot firmas “Grindex” ražotās zāles un lielā medikamentu daudzuma nosūtīšana uz pansionātu “Balvi”

God. Makarova kungs, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādiem pansionātiem un par kādām summām, saskaņā ar 29.11.1996. Labklājības ministrijas un firmas “Grindex” Vienošanās protokolu, Labklājības ministrija apmaksāja zāles gan firmā “Grindex” ražotās, gan par Pasaules bankas kredītu iepirktās?

2. Kāpēc pansionāts “Balvi” no medikamentiem paredzētās summas — Ls 2406,19 vērtībā par Ls 1990 saņēma tieši “nitroglycerin”, ko ražojis “Grindex” un kam lietošanas termiņš beidzās septembrī, turklāt atvestais daudzums ir tāds, kas nodrošinātu pansionātu “Balvi” ar šīm zālēm uz 5 gadiem?

3. Vai Labklājības ministrija uzskata, ka tieši “nitroglycerin” lielā daudzumā ir pansionātam “Balvi” visnepieciešamākie medikamenti?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nav pieļaujams, ka Labklājības ministrija nelietderīgi izšķērdē valsts līdzekļus, darbojoties kādas konkrētas firmas — “Grindex” interesēs, palīdzot atbrīvoties no nerealizētas produkcijas, kurai jau beidzas lietošanas termiņš.

11. Jautājums nr.178

Deputāti O.Deņisovs, A.Golubovs, M.Bekasovs, A.Bartaševičs, L.Stašs —

labklājības ministram V.Makarova kungam,

veselības valsts ministram J.Viņķeļa kungam:

Par sanitāri epidemioloģisko situāciju Rīgā un citās Latvijas pilsētās

Godājamie kungi!

Lūdzam Jūs sniegt informāciju, kāda ir sanitāri epidemioloģiskā situācija Rīgā un citās Latvijas pilsētās un kādus konkrētus pasākumus veic Jūsu pakļautībā esošie darbinieki, lai šo situāciju uzlabotu.

Sakarā ar to lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kas ir darīts, lai samazinātu žurku un citu grauzēju — infekciju izplatītāju — populāciju pilsētās?

2. Kā izskaidrot faktu, ka Rīgas Centrālajā tirgū un K.Valdemāra ielā vakaros un naktīs skraida žurkas?

3. Kas nodarbojas ar labiekārtošanas jautājumiem pilsētās?

12. Jautājums nr.179

Deputāti A.Rubins, L.Ozoliņš, G.Valdmanis, O.Deņisovs, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu, problēmas risinājumu meklējumiem valdībā un pārrunām ar Valsts prezidentu

Sakarā ar to, ka Jūs nepiedalījāties divās sēdēs un izglītības ministrs nebija spējīgs atbildēt uz mūsu jautājumu — par to, ka tūkstošiem Latvijas bērnu neapmeklē skolu un vai Jūs esat runājis ar prezidentu Ulmani. Mēs atkārtojam Jums jautājumu un lūdzam atbildēt.

1. Šķēles kungs, cik reizes gada laikā Jūs esat šo jautājumu pārrunājis ar prezidentu G.Ulmani, un, ja jā, tad, ko ieteica G.Ulmanis?

13. Jautājums nr.180

Deputāti O.Kostanda, K.Čerāns, E.Grīnbergs, I.Liepa, J.Kušnere —

labklājības ministram V.Makarovam:

Par invalīdu nodrošināšanu ar invalīdu mašīnām

God. Makarova kungs, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādā veidā Labklājības ministrija nodrošina invalīdus ar invalīdu mašīnām, no kurienes tās tiek saņemtas (ar kādiem nosacījumiem vai vienošanās pamatiem, par samaksu vai par brīvu), kā arī vai invalīdiem nepieciešamie pārvietošanās līdzekļi tiek piešķirti par brīvu vai par samaksu?

2. Ko Labklājības ministrija ir plānojusi darīt, lai likvidētu reģistrācijas rindas, kurās iestājoties invalīdiem ir jāgaida daudzus gadus, lai saņemtu sev ikdienai tik nepieciešamo pārvietošanās līdzekli?

Jautājuma steidzamības motivācija: Uz šodienu invalīdiem, jau vairākus gadus stāvot reģistrācijas rindā pēc invalīdu mašīnas, nav cerības tuvāko desmit gadu laikā saņemt sev tik nepieciešamo pārvietošanās līdzekli.

14. Jautājums nr.181

Deputāti O.Kostanda, K.Čerāns, J.Kušnere, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

satiksmes ministram V.Krištopanam,

iekšlietu ministram D.Turlajam:

Par radiotranslācijas tīkla likvidāciju valstī

Godātais Krištopana kungs,

Godātais Turlā kungs,

lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Latvijas Republikā tiek likvidēts radiotranslācijas tīkls, un kāds tam ir pamatojums?

2. Vai ir pieļaujama situācija, ka valstī tiek pārtraukta radiotranslācija, kas ir būtiska civilās aizsardzības sastāvdaļa, tādējādi pieļaujot iespēju krīzes situācijās valstī iedzīvotājus atstāt bez radiotranslācijas sakariem, kas nodrošina nepieciešamās informācijas pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nav pieļaujams, ka kritiskās situācijās valstī iedzīvotājiem tiktu liegta iespēja ar radiotranslācijas tīkla palīdzību saņemt nepieciešamo informāciju.

15. Jautājums nr.182

Deputāti G.Valdmanis, A.Rubins, J.Ādamsons, L.Ozoliņš, A.Saulītis, A.Požarnovs, K.Čerāns —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora un direktora iecelšanu

1. Kāpēc Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoru un direktorus neievēl konkursa kārtībā, bet ieceļ ar pavēli?

2. Kam atskaitās PA ģenerāldirektors J.Naglis un direktori, cik bieži, kad tas ir noticis pēdējo reizi?

3. Cik lielas algas bija un ir PA ģenerāldirektoram un direktoriem, sākot no PA nodibināšanas?

4. Kuras personas (pirmās trīs) tieši bija atbildīgas par privatizācijas uzsākšanu pirms PA nodibināšanas Latvijā?

5. Kuras partijas pārstāvis ir PA ģenerāldirektors J.Nagļa kungs?

16. Jautājums nr.183

Deputāti G.Valdmanis, A.Rubins, J.Ādamsons, L.Ozoliņš, I.Liepa, K.Čerāns —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšes kungam:

Par budžeta līdzekļiem, kurus Unibanka ir saņēmusi no valsts

Cik lielus budžeta līdzekļus no valsts ir saņēmusi Unibanka kopš tās nodibināšanas?

17. Jautājums nr.184

Deputāti G.Valdmanis, A.Rubins, J.Ādamsons, L.Ozoliņš, I.Liepa, K.Čerāns —

finansu ministram R.Zīles kungam,

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšes kungam:

Par G–24 kredītiem

1. Lūdzam sniegt mums ziņas par visiem G–24 kredītiem — to lielumu, izsniegšanas laiku, izsniedzēju, galvotāju, paredzēto atmaksāšanas laiku un Jūsu prognozes par kredīta atmaksāšanu.

Vēlams pēc šādas tabulas:

Saņēmējfirma vai privātpersona

G–24 kredītlielums

Izsniedz. banka

Galvotājs

Izsniegšanas laiks

Atmaksas laiks

Prognozes.

2. Kāda ir kopējā augstākminēto kredītu summa un kāda summa, pēc Jūsu domām, netiks apmaksāta, t.i. būs jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem?

18. Jautājums nr.185

Deputāti A.Rubins, J.Ādamsons, G.Valdmanis, A.Saulītis, A.Golubovs, K.Čerāns —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par Valsts kontroles lēmumu izskatīšanu valdības sēdē

1. Vai Jūs respektējat Valsts kontroles atzinumus un lēmumus?

2. Vai Jūs personīgi vai valdības sēdē izskatījāt Valsts kontroles lēmumu (revīzijas lieta Nr. 5.1–2–58, 1996, Valsts kontroles Padomes sēdes protokols Nr. 25 no 24.12.1996.) par Labklājības ministrijas (ministrs V.Makarovs) nelikumīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu lielos apmēros?

3. Ja izskatījāt augstākminēto jautājumu, tad kā Jūs rīkojaties — vai pieliekat algu, vai iesakāt apbalvošanai?

4. Vai Jūs uzskatāt, ka cilvēks, kas izšķērdē valsts budžeta līdzekļus, var būt ministrs?

19. Jautājums nr.186

Deputāti G.Valdmanis, G.Grīnblats, J.Ādamsons, J.Rāzna, M.Lujāns, A.Bartaševičs —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par īpašu uzdevumu ministra Aleksandra Kiršteina komandējuma izdevumiem

Ministru prezidenta kungs!

Sakarā ar to, ka īpašu uzdevumu ministrs Aleksandrs Kiršteins vienlaicīgi ir arī Saeimas deputāts un ir izlietojis no Saeimas budžeta līdzekļiem (kopsummā 1996.gadā un 1997.gada 1.ceturksnī) 3053 latus, lūdzam darīt zināmu:

1) cik līdzekļu A.Kiršteina ārzemju komandējumiem izlietots no Ministru kabineta vai Ārlietu ministrijas līdzekļiem;

2) komandējumu pamatojums, laika periods, valsts (vai komandējuma laiks nav sakritis ar Saeimas komandējuma laiku);

3) A.Kiršteina atskaites par komandējumā paveikto darbu.