Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut.nr. 170 — dok.nr.2366

A.Krastiņš Par statistiku, cik Latvijas Republikas armijā

ir bojā gājušo no 1995.–1996.gadā iesauktajiem kareivjiem, un kompensāciju izmaksām to ģimenēm

Atbildot uz Saeimas frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” deputātu izvirzītajiem jautājumiem, paziņoju, ka 1995. — 1996.gadā bojā gājuši (miruši) 24 aktīvā un obligātā dienesta karavīri, no tiem:

1995.gadā:

1. Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljonā:

1.1. virsniekvietnieks Jānis Ramats — 1995.gada 1.janvārī no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā uz autoceļa Rīga – Salaspils notriekts ar garāmbraucošu automašīnu, kad viņš palīdzējis saviem draugiem izvilkt iestrēgušo personisko automašīnu;

1.2. obligātā dienesta dižkareivis Juris Šimkovičs — 1995.gada 11.martā, stāvot uz posteņa, ar savu dienesta ieroci izdarījis pašnāvību nošaujoties;

1.3. obligātā dienesta kareivis Artis Bobkovs — 1995.gada 20.jūnijā, stāvot uz posteņa, neuzmanīgi apejoties ar savu dienesta ieroci, izdarījis 4 šāvienus galvā;

1.4. obligātā dienesta kareivis Jānis Reinis — 1995.gada 1.decembrī patvaļīgi atstājis Rīgas infekcijas slimnīcu, ieradies savās mājās, kur lietojis alkoholiskos dzērienus. Pēc alkoholisko dzērienu lietošanas ar mātes personīgo automašīnu izraisījis avāriju un no iegūtajām traumām miris.

2. Aviācijas bāze:

2.1. majors Pēteris Ļaksa;

2.2. virsleitnants Jānis Saide — majors P.Ļaksa un virsleitnants J.Saide 1995.gada 7.jūnijā traģiski gājuši bojā, veicot paraugdemonstrējumus ar lidmašīnu “L-410”.

3. Speciālo uzdevumu vienība;

3.1.virsdienesta seržants Valdis Cīrulis — 1995.gada 7.aprīlī no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā konfliktā ar civilpersonām guvis ievainojumus — ar nazi durtas brūces, kuru rezultātā miris;

3.2. virsdienesta bocmanis Andris Freidenfelds — 1995.gada 20.septembrī taktisko nodarbību laikā, izpildot zemūdens vingrinājumus, noslīcis.

4. Jūras spēku Liepājas mācību centrs:

4.1. virsdienesta dižmatrozis Anda Vītola — 1995.gada 5.februārī no iegūtajiem ķermeņa apdegumiem slimnīcā mira. Apdegumi gūti dienesta kravas automašīnas aizdegšanās rezultātā. Ar šo mašīnu A.Vītola atgriezās no Rīgas savā daļā pēc uzdotā uzdevuma izpildes.

5. Robežapsardzības spēki:

5.1. obligātā dienesta kareivis Ivars Igaunis — 1995.gada 5.maijā taktisko nodarbību laikā, peldus pārvarot ūdens šķērsli, noslīka;

5.2. obligātā dienesta kareivis Jānis Virkavs — 1995.gada 22.maijā, atrodoties mājās atvaļinājumā slimības dēļ, peldoties noslīka;

5.3. virsdienesta seržants Anita Muskate — 1995.gada 24.septembrī, atrodoties ikgadējā atvaļinājumā, alkohola reibumā, uz autoceļa, mēģinot apturēt garāmbraucošu kravas automašīnu, pakļuva zem tās un no gūtajām traumām Jelgavas pilsētas slimnīcā mira.

1996.gadā:

1. Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljons:

1.1. obligātā dienesta kareivis Oļegs Rimševičš — 1996.gada 23.maijā izdarījis pašnāvību nošaujoties.

2. Izlūkdienesta bataljons:

2.1. virsdienesta seržants Gunārs Čerņavskis — 1996.gada 2.jūnijā noslīcis Ķīšezerā no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā, apstākļos, kurus radījusi viņa neapdomīgā rīcība pēc alkoholisko dzērienu lietošanas kā dienu pirms nelaimes gadījuma, tā arī nelaimes gadījuma dienā.

3. Alūksnes mobilo strēlnieku bataljons:

3.1. obligātā dienesta karavīrs Aleksandrs Bogdanovičs — 14.jūlijā fizisko nodarbību laikā gūtās nieres traumas rezultātā miris;

3.2. virsniekvietnieks Alvis Voits — 23.augustā ikgadējā atvaļinājuma laikā, peldoties Alūksnes ezerā, noslīka.

4. Jūras spēku Dienvidu rajons:

4.1. virsdienesta bocmanis Edgars Želna 6.aprīlī no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā miris no saindēšanās ar tvana gāzi.

5. Aizsardzības spēku Sporta klubs:

5.1. virsleitnants B.Siliņš — 18.augustā, atrodoties ikgadējā atvaļinājumā, gājis bojā autoavārijā.

6. Robežapsardzības spēki:

6.1. obligātā dienesta kareivis Jānis Rūrāns — 1.martā izdarījis pašnāvību pakaroties;

6.2. virsdienesta dižkareivis Jānis Zilbergs — 23.jūnijā nošauts Ipiķu robežkontroles posteņa telpās;

6.3. obligātā dienesta kareivis Aleksandrs Muravjovs — 23.jūnijā Pātarnieku robežkontroles punktā norīkojuma laikā smagi ievainots ar šāvienu krūtīs un ceļā uz Krāslavas slimnīcu miris;

6.4. obligātā dienesta kareivis Aivars Teihmanis — 25.jūlijā kopā ar savu dienesta biedru patvaļīgi atstāja posteni, līdzi paņemot ieročus. Lietoja alkoholiskus dzērienus un alkohola reibuma stāvoklī A.Teihmanis ar vairākiem šāvieniem ievainoja savu kolēģi, bet pats izdarīja pašnāvību nošaujoties;

6.5. obligātā dienesta kareivis Ivo Pavlovs — 12.augustā, atrodoties mājās atvaļinājumā, peldoties noslīka.

7. Nacionālo bruņoto spēku štābs:

7.1. majors Vitālijs Broks — 6.novembrī pēc ilgas un smagas slimības, kas gūta dienesta laikā, miris.

Saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem, kas regulē karavīru valsts obligātās apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu karavīru bojāejas (miršanas) vai ievainojuma iegūšanas gadījumā, apdrošināšanas atlīdzību piešķir, ja karavīrs gājis bojā (miris) vai ieguvis miesas bojājumu ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītos apstākļos un ja nav pārkāpis militāro reglamentu, nolikumu, direktīvu, pavēļu, instrukciju un citu Aizsardzības ministrijas un Aizsardzības spēku normatīvo dokumentu prasības un noteikumus.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 18.janvāra lēmumu Nr.27 karavīra bojāejas (miršanas) gadījumā viņa mantiniekiem (uzrādot apliecību par tiesībām uz mantojumu) apdrošināšanas atlīdzību piešķir 35 minimālo darba algu apmērā.

Attiecībā uz obligātā dienesta karavīriem šie nosacījumi bija spēkā līdz obligātā militārā dienesta likuma spēkā stāšanās laikam — 1997.gada 28.februārim.

Ņemot vērā karavīru valsts obligātās apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas noteikumus, no 1995.gada bojāgājušo (mirušo) karavīru skaita apdrošināšanas atlīdzība piešķirta šādu bojāgājušo karavīru mantiniekiem:

1. virsdienesta dižmatroža Andras Vītolas — Ls 980;

2. majora Pētera Ļaksas — Ls 980;

3. virsleitnanta Jāņa Saides — Ls 980;

4. bocmaņa Andra Freidenfelda — Ls 980;

5. obligātā dienesta kareivja Ivara Igauņa — Ls 980.

No 1996.gadā bojāgājušo (mirušo) karavīru skaita apdrošināšanas atlīdzība piešķirta šādu bojāgājušo (mirušo) karavīru mantiniekiem:

1. virsdienesta dižkareivja Jāņa Zilberga — Ls 1330;

2. obligātā dienesta kareivja Aleksandra Bogdanoviča — Ls 1330;

3. majora Vitālija Broka — Ls 1330;

4. obligātā dienesta kareivja Aleksandra Muravjova — Ls 1330.

1997.gada 18.martā Aizsardzības ministrs A.Krastiņš

Ministrs Uz jaut. nr. 172 — dok.nr.2373a

V.Birkavs Par kritērijiem, pēc kādiem tika veidota

Saeimas delegācija vizītei uz Ķīnu

Ārlietu ministrijas kompetencē neietilpst Saeimas deputātu ārvalstu vizīšu organizēšana (arī Saeimas priekšsēdsētāja A.Čepāņa vizīte ĶTR). Kritērijus, pēc kuriem izvēlas delegācijas locekļus, nosaka attiecīgās Saeimas struktūras. Arī vizītes programmu veido Saeimas struktūras kopā ar attiecīgajām uzņēmējvalsts institūcijām. Ārlietu ministrija gatavo tikai to jautājumu loku, ko būtu vēlams apspriest vizītes laikā, tiekoties ar valsts oficiālajām amatpersonām.

Ārlietu ministrija uzskata, ka Latvijas, tāpat kā ES valstu, interesēs ir veidot konstruktīvu politisku dialogu un plašu ekonomisko sadarbību ar ĶTR, kura izrāda lielu interesi par ekonomisko attiecību intensificēšanu ar Latviju. Pašlaik norit darbs pie vairākiem ĶTR ekonomiskajiem projektiem Latvijā — Ķīnas Tirdzniecības nama Latvijā atklāšanas un skaidu plākšņu ražošanas uzsākšanas. Ārlietu ministrijas rīcībā ir arī informācija, ka ĶTR ir ieinteresēta izmantot Latvijas ostu un dzelzceļa infrastruktūru, taču konkrēti projekti vēl nav izstrādāti.

Ņemot vērā, ka Latvija ir ieinteresēta ekonomisko attiecību veidošanā ar Ķīnu, ir likumsakarīgi, ka šie jautājumi tiek apspriesti arī Saeimas priekšsēdētāja vizītes laikā.

Patiesā cieņā —

1997. gada 21. martā ārlietu ministrs V.Birkavs

Valsts Uz jaut.nr.173 — dok. nr.2386a

ministrs Par sociālo slimību J.Viņķelis pieaugumu Latvijā

Atbildot uz 6.Saeimas deputātu pieprasījumu, daru zināmu, ka Labklājības ministrijas Ārstniecības departaments veicis rūpīgu saslimstības analīzi. Saslimstība ar tuberkulozi, sifilisu un kašķi pieaugusi Latvijas Republikā, sākot ar 1990.gadu, kad izmainījās politiski ekonomiskā situācija valstī.

Saslimstība ar visu formu tuberkulozi Latvijā:

Gadi Gadījumu skaits Gadi Gadījumu skaits

1990 731 1994 1131

1991 768 1995 1247

1992 771 1996 1546

1993 868

Turklāt šāda slimības pieauguma tendence vērojama arī pārējās Baltijas valstīs (diagramma pielikumā). Samazinājusies mirstība no tuberkulozes, tas ir, 1995.gadā 359 miršanas gadījumi; 1996.gadā — 295.

Saslimstība ar sifilisu uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā

Gadi Gadījumu skaits Gadi Gadījumu skaits

1990 4,8 1994 59,3

1991 8,0 1995 91,9

1992 10,0 1996 124,9

1993 30,4

Līdzīga situācija arī Lietuvā un Igaunijā.

Saslimstība ar kašķi Latvijā:

Gadi Gadījumu skaits Gadi Gadījumu skaits

1990 646 1994 2667

1991 1200 1995 2431

1992 2141 1996 2506

1993 2886

Ņemot vērā iepriekšminētos statistiskos datus, nav pamata uzskatīt, ka saslimstība ar minētajām slimībām pieaugusi A.Šķēles darbības laikā.

Jāatzīmē, ka laika posmā no 1995.gada līdz 1996.gadam samazinājušās šādas infekciju slimības:

— jersinioze 1995.gadā 9,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem — 1996. gadā — 3,8;

Tik smaga infekciju saslimšana kā ērču encefalīts — 1995.gadā 53,0 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem — 1996.gadā — 29,4;

— difterija 1995.gadā 14,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, 1996.gadā — 4,5.

1997.gada 24.(25.)martā Veselības valsts ministrs J.Viņķelis

Latvijas Bankas Uz jaut.nr. 174 — dok.nr.2387a

prezidents E.Repše, Par jautājumiem,

pārvaldes vadītāja kas saistīti ar Latvijas Krājbankas

vietnieks J.Placis privatizāciju

God. Saeimas deputāti! Atbildes uz jūsu jautājumiem sniedzam secībā, kādā tie uzdoti Ministru prezidentam A.Šķēlem un Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem.

1. Cik miljonus latu no valsts budžeta ik gadus, sākot ar 1992. gadu, ir saņēmusi a/s “Latvijas Krājbanka”?

Saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību” (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 06.04.94., Nr. 41) valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas veic finansu ministram pakļauta institūcija — Valsts kase, kura var sniegt jums pilnīgu un precīzu atbildi uz šo jautājumu.

2. Vai tas ir iedzīvotāju interesēs, ka a/s “Latvijas Krājbanka” tiks dotas ekskluzīvas tiesības reanimācijas nolūkos piedalīties viesnīcas “Latvija”, uzņēmumu “Staburadze”, “Latvijas gāze”, “Latvijas kuģniecība”, “Latvenergo” privatizācijā?

Likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 03.03.94., Nr. 27) nosaka, ka valsts īpašuma objekta privatizāciju valsts vārdā organizē un veic Latvijas Privatizācijas aģentūra. Tāpēc uzskatām, ka uz jautājumiem, kas saistīti ar valsts īpašuma objektu privatizāciju, visprecīzāko atbildi var sniegt Latvijas Privatizācijas aģentūra.

3. Kā, pēc jūsu domām, ir savienojami iepriekš minētie punkti?

Valsts institūcijas (valdība, Finansu ministrija un Latvijas Privatizācijas aģentūra), izmantojot Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktās tiesības, centās un joprojām cenšas saglabāt valsts banku (tagad banku, kurā lielākā kapitāla daļa pieder valstij), kurai ir liela nozīme valsts tautsaimniecībā jeb, citiem vārdiem, īpašnieks (valsts) cenšas saglabāt savu īpašumu. Valdība un Finansu ministrija to dara tieši — izmantojot valsts budžeta līdzekļus, bet Latvijas Privatizācijas aģentūra — izmantojot likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteiktās tiesības.

4. Kā Latvijas Privatizācijas aģentūra var būt a/s “Latvijas Krājbanka” vislielākais akcionārs — 74,55%?

Kā jau norādījām Latvijas Bankas atbildēs uz jūsu iepriekšējiem jautājumiem par a/s “Latvijas Krājbanka”, a/s “Latvijas Krājbanka” lielākais akcionārs ir Latvijas valsts, kurai šobrīd pieder 74,55% a/s “Latvijas Krājbanka” akciju. Minētās akcijas atrodas Latvijas Privatizācijas aģentūras turējumā, nevis īpašumā, tāpēc Latvijas Privatizācijas aģentūra nekādā gadījumā nav un nevar būt a/s “Latvijas Krājbanka” lielākais akcionārs — lielākais akcionārs ir Latvijas valsts.

5. Un vēlreiz mēs jums jautājam, kam konkrēti izdevīga un kādu konkrētu labumu iegūs Latvijas iedzīvotāji no a/s “Latvijas Krājbanka” privatizācijas?

No a/s “Latvijas Krājbanka” privatizācijas tiešu mantisku labumu varēs gūt jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kurš iegādāsies a/s “Latvijas Krājbanka” akcijas publiskā piedāvājumā, izmantojot privatizācijas sertifikātus. Netieši ikviens Latvijas iedzīvotājs gūs labumu no valsts budžeta izdevumu samazināšanās a/s “Latvijas Krājbanka” zaudējumu segšanai un valsts budžeta ieņēmumu palielināšanās, a/s “Latvijas Krājbanka” sākot strādāt ar peļņu. Minētos valsts budžeta papildu līdzekļus varēs izmantot, piemēram, iedzīvotāju sociālo vajadzību finansēšanai.

Ar cieņu —

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības

1997. gada 24.(25.) martā pārvaldes vadītāja vietnieks J.Placis

Ministrs Uz jaut.nr.174 — dok. nr.2387b

G.Krasts Par jautājumiem, kas saistīti

ar Latvijas Krājbankas privatizāciju

Ministru prezidenta uzdevumā sniedzu atbildes uz jūsu jautājumiem (deputātu jautājumu reģistrācijas Nr.174) par Latvijas Krājbanku secībā, kādā tie uzdoti Ministru prezidentam un Latvijas Bankas prezidentam.

Par pirmo jautājumu

Latvijas Krājbanka nav saņēmusi finansējumu no valsts budžeta 1992. un 1993.gadā. Krājbanka 1994.gadā saņēmusi 4,7 milj. latu, 1995.gadā — 7,3 milj. latu, 1996.gadā — 10,2 milj. latu, 1997.gadā (līdz 1.aprīlim) — 4,9 milj. latu. Līdzekļi ir izmantoti valsts parādzīmju dzēšanai, valsts parāda apkalpošanai, kā to paredz Latvijas Krājbankas un Finansu ministrijas noslēgtie līgumi par Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmju izlaišanu, un pamatkapitāla palielināšanai.

Par otro jautājumu

Saskaņā ar operatīvajām ziņām akciju sabiedrībā “Latvijas Krājbanka” ir 1,1 miljons privātpersonu kontu par kopēju summu 50 milj. latu. Norēķinu problēmas ar Krājbankas klientiem atrisināšanai ir nepārvērtējama sociāla nozīme. Par to liecina tas, ka bankas klienti nav Latvijas turīgākie iedzīvotāji, jo vidējais konta atlikums latos sastāda tikai Ls 41. Ievērojot iepriekšminēto, privatizācijas noteikumos kā viens no Latvijas Krājbankas klientu noguldījumu aizsardzības variantiem ir izvēlēta speciāla akciju kvotu izdalīšana atsevišķās privatizējamās valsts statūtsabiedrībās. Privatizācijas sertifikāti, kas ir Latvijas Krājbankas bilancē, tiks izmantoti privatizējamo objektu akciju iegādei tādā apjomā, kas nepieciešams, lai atjaunotu bankā pietiekošu pašu kapitāla līmeni un lai Krājbanka atbilstu arī visām citām Latvijas Bankas normatīvu prasībām.

Mans viedoklis, ka Latvijas Krājbankai piederošo privatizācijas sertifikātu izmantošana speciālo akciju kvotu iegādei un šo akciju pārdošana ir jāuztic citai institūcijai, nevis Krājbankai.

Par trešo jautājumu

Latvijas valsts institūciju (valdības, Finansu ministrijas un Latvijas Bankas) viens no uzdevumiem ir saglabāt un veicināt arī privatizējamās valsts bankas (Latvijas Krājbankas, kurā pašlaik 74,55% akciju pieder Latvijas valstij) tālāko attīstību un stabilitāti. Valdība un Finansu ministrija to veic no 1994.gada, izmantojot valsts budžeta līdzekļus. Ar bankas rehabilitāciju saistīto budžeta izdevumu segšanai apmēram 7 milj. latu apjomā varēs izmantot 50% no peļņas, kura tiks iegūta, pārdodot par sertifikātiem privatizētās akcijas.

Par ceturto jautājumu

Privatizācijas aģentūra nav Latvijas Krājbankas akcionārs. Krājbankas akcionārs ir valsts, bet Privatizācijas aģentūra ir šo akciju turētājs privatizācijas procesa laikā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8.panta pirmās daļas 2.apakšpunktu un 15.panta otro daļu.

Par piekto jautājumu

Latvijas Krājbankas privatizācijas rezultātā palielināsies tās pamatkapitāls un vairāk nekā 1 miljona privātpersonu noguldījumu drošība. Valsts budžetā tiks atmaksāta daļa no finansējuma, kurš tika izmantots bankas rehabilitācijā.

Latvijas iedzīvotāji jau šā gada aprīlī varēs iesaistīties Latvijas Krājbankas akciju pirkšanā, izmantojot privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli.

Krājbankas privatizācija netieši veicinās arī konkurētspējīgu banku sistēmas izveidi Latvijā un līdz ar to ieguldītāju uzticības atjaunošanu banku sistēmai kopumā.

1997.gada 10.aprīlī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Valsts Uz jaut.nr. 175 — dok.nr.2388a

sekretāre Par Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru,

V.Andrējeva ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru

algu paaugstināšanu

Atbildot uz jūsu jautājumu nr.175, Finansu ministrija dara zināmu tālāk minēto jautājumā par Ministru prezidenta, ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu.

Patlaban Ministru kabineta locekļiem nepastāv speciāli izveidota darba samaksas sistēma. Par atalgojumu apmēriem tiek lemts Ministru kabineta sēdē, un rezultāti tiek fiksēti Ministru kabineta sēdes protokolā.

Informējam, ka Ministru kabineta budžetā 1997.gadam salīdzinājumā ar 1996. gada budžetu atalgojumiem paredzētā kopējā summa ir pieaugusi par 129,6 tūkst. latu vai par 18% vadības līgumu realizācijai, nepalielinoties izdevumiem kopā. Tas arī tika akceptēts Saeimā, balsojot par valsts budžetu 1997.gadam.

Ar 1997.gada 1.martu valdības locekļu un parlamentāro sekretāru algu pieaugums ir nodrošināts uz minēto amatpersonu algas fonda ekonomijas rēķina, samazinot to skaitlisko sastāvu par 9 vienībām. Jāatzīmē, ka algu pieaugums ietver arī pieaugumu, kas saistīts ar sociālā nodokļa pārdali. Ar š.g. 1.janvāri darba ņēmējam ir jāmaksā sociālais nodoklis 9% apmērā 1% vietā salīdzinājumā ar 1996.gada pirmo pusi.

Vienlaikus Finansu ministrija iesniedz MK Valsts kancelejas Finansu departamenta sagatavotu detalizētāku informāciju jautājumā par valdības locekļu algām.

1997.gada 7.(9.)aprīlī Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Uz jūsu pieprasījumu par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu paskaidroju sekojošo:

1. Valsts kancelejā minētās amatpersonas darba algu saņem, sākot ar 1992.gada 1.jūliju (līdz tam tas tika veikts atbilstoši katrā ministrijā). Pamatojums LR Ministru padomes 1992.g. 25.08. rīkojums nr.293r.

2. Pēdējās algu izmaiņas šādas:

Noteikts ar

Amata nosaukums 1993.g.03.08. 1995.g.01.01. 1997.g.01.03.

alga reprez. kopā alga reprez. kopā alga reprez. kopā

Ministru prezidents 380 30 410 445 55 500 650 55 705

MP biedrs 340 30 370 430 55 485 650 55 705

Ministrs 340 30 370 410 55 465 615 55 670

Valsts ministrs 280 30 310 360 55 415 540 55 595

Parlament. sekretārs 230 30 260 300 55 355 450 55 505

Vienību skaits 38 38/40 31

Noteikts ar MK 1993.g.03.08. MK 1995.g.24.01. MK 1997.g.18.02.

sēdes protokola nr.1 sēdes protokola sēdes protokola nr.10

paragrāfs nr.12 nr.6 paragrāfs nr.9 paragrāfs nr.16

3. Uzskaitīto amatpersonu algu pieauguma pamatā ir tikai un vienīgi darba samaksas fonda iekšējās ekonomiskās rezerves, samazinot to skaitlisko sastāvu vidēji par 9 vienībām.

4. Bez tam pēc VK pieprasījuma Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru 1997.gadam ar Budžeta likumu iedalītais darba samaksas fonds salīdzinājumā ar 1996.gadu summāri ir samazināts par 22,8 tūkstošiem latu.

5. Izziņai: sakarā ar ienākuma un sociālā nodokļa izmaiņām reālie ieņēmumi mēnesī faktiski sastādīja:

1993.,1994. 1995.,1996. ar 01.03.1997.g. sastādīs

Ministru prezidents 310,15 376,75 486,3

MP biedri 280,30 365,65 486,3

Ministri 280,30 350,85 462,45

Valsts ministri 235,90 313,85 411,45

Parlamentārie sekretāri 198,65 269,20 349,80

6. Saistu jūsu uzmanību, ka, mainoties Ministru kabineta locekļu, valsts sekretāru personālam, Valsts kanceleja izmaksājusi atbrīvošanas kompensācijas:

1996.gadā — Ls 48646,

1997.gadā — Ls 14949,

nepieprasot papildu budžeta asignējumus.

7. Izziņai par izmaksātām prēmijām šīm amatpersonām

1995.gadā — Ls 6555 (04.05.) 2,9% no algu fonda,

1996.gadā — Ls 8983 (23.12.) 3,2% no algu fonda darba samaksas fonda limita robežās.

Izziņa par 1996.–1997.gada Valsts kancelejas budžeta

izdevumiem un budžeta projektu 1998.g.

Izdevumu postenis 1996.gads 1997.gads pēc 1998.gada projekts

Budžeta likuma (pie bāzes izdevumiem)

Plāns Fakts

Atalgojums 720 249 719 904 849 651 864 053

t.sk. — MK sastāvs 277 376 277 005 254 207 259 291

— VK aparāts 346 873 346 899 378 234 385 800

— Vadības līgumi 129,600 129 600

— Ārštats 96 000 96 000 87 610 89 362

Latvijas Bankas Uz jaut.nr. 176 — dok.nr.2406

prezidents E.Repše, Par Depozītu banku

pārvaldes vadītājs un Centra banku

A.Šteinbergs

Latvijas Banka ir saņēmusi Latvijas Republikas 6. Saeimas deputātu jautājumus (reģistra nr.176). Sniedzam atbildes atbilstoši šo jautājumu secībai.

1. Kāda šobrīd ir situācija ar a/s “Latvijas Depozītu banka” un a/s “Centra banka” likvidāciju?

1.1., 1.2. Ar Latvijas Saimnieciskās tiesas 1995. gada 13. decembra lēmumu lietā Nr.1989/4 akciju sabiedrību “Centra banka” atzina par likvidējamu un ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu lietā Nr.C–300/9 iecēla par tās likvidatoriem zvērinātu advokātu Vairi Brīzi un zvērināta advokāta palīgu Raimondu Krastiņu.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1996. gada 19. decembra spriedumu lietā Nr.C–949/2 akciju sabiedrību “Latvijas Depozītu banka” atzina par likvidējamu un iecēla par tās likvidatoriem zvērinātu advokātu Paulu Āķi un zvērināta advokāta palīgu Arvi Markusu.

Saskaņā ar “Kredītiestāžu likuma” normām kredītiestādes likvidācijas un bankrota gadījumā likvidāciju īsteno tiesas iecelts likvidators.

Kredītiestāžu likvidatora pienākumus, tiesības, atbildību un viņa lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka “Kredītiestāžu likuma” 134. — 143.pants, kā arī Latvijas Civilprocesa kodeksa 33. F nodaļas noteikumi. Likvidators ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz tiesai pārskatu par kredītiestādes likvidācijas gaitu, bet pēc likvidācijas pabeigšanas —pārskatu par visu likvidācijas laiku. Minētie pārskati satur informāciju arī par likvidējamo banku līdzekļu atgūšanu un to, kā notiek norēķināšanās ar kreditoriem. Likvidatora pārskatu apstiprina tiesa.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 11.12.1996. lēmumu lietā Nr. C–294 apstiprināja likvidējamās akciju sabiedrības “Centra banka” likvidatoru pārskatus par likvidācijas gaitu no 1995.gada 13.decembra līdz 1996. gada 6.decembrim un apstiprināja likvidējamās akciju sabiedrības “Centra banka” likvidatoru izdevumu tāmi par šo laika periodu (sk. pielikumu).

Pieņemot minēto lēmumu, tiesa ir atzinusi, ka a/s “Centra bnka” likvidatori veic “Kredītiestāžu likuma” 134.pantā norādītos pienākumus, t.sk. ir apzinājuši likvidējamās a/s “Centra banka” kreditorus un aktīvus, uzsākuši bankas aizdoto līdzekļu atgūšanu un daļēji apmierinājuši kreditoru prasījumus.

Saskaņā ar likvidējamās a/s “Centra banka” likvidatoru pārskatu kopsavilkumu par bankas likvidācijas gaitu laika periodā no 1995.gada 13. decembra līdz 1996.gada 6.decembrim atgūti aktīvi Ls 899 582,09 apmērā un apmierināti pirmās kārtas prasījumi, t.i., fiziskajām personām izmaksāti Ls 2 000.

Kā izriet no likvidatoru iesniegtajiem pārskatiem tiesai, laika periodā no 1996.gada decembra līdz 1997.gada februārim (ieskaitot) a/s “Centra banka” likvidatori, piedzenot kredītus, realizējot bankas mantu un citus aktīvus, ir reāli atguvuši Ls 630 177,41.

1997.gada janvārī un februārī Rīgas apgabaltiesā iesniegti 15 prasību pieteikumi par kopējo parādu summu Ls 4 693 055,94.

1996.gada decembrī un 1997.gada janvārī Satversmes aizsardzības birojs ir uzsācis materiālu pārbaudi par Finansu ministrijas Valsts kases departamenta naudas līdzekļu kustību 1995.gada maijā akciju sabiedrībā “Centra banka”.

Sakarā ar to, ka lietas par a/s “Latvijas Depozītu banka” likvidāciju iztiesāšana bija ilgstoša, likvidējamās a/s “Latvijas Depozītu banka” likvidatori ir stājušies pie savu likumā noteikto pienākumu pildīšanas nesen, tāpēc tiesā vēl nav apstiprināti likvidatoru pārskati un likvidatoru izdevumi.

Saskaņā ar likvidējamās a/s “Latvijas Depozītu banka” likvidatora pārskatu par likvidācijas gaitu laika periodā līdz 1997. gada 28.februārim laikā no 12.06.1995. (maksātnespējas atzīšanas diena) līdz 28.02.1997. atgūti aktīvi no īpašuma realizācijas Ls 417 550, no kredītu un kredītu procentu atgūšanas Ls 3 871 732 ( bet ne visa summa ir reāli piedzīta) un pārējie ienākumi Ls 296 326, kopā Ls 4 585 608, t.sk. laika posmā no 20.12.1996. līdz 28.02.1997. — kopā Ls 42 372. Turpinās kreditoru prasījumu pieņemšana. Ir apmierināti gandrīz visi fizisko personu pirmās kārtas prasījumi, un šīs izmaksas turpinās.

1.3. Latvijas Banka 26.05.1995. nosūtīja Latvijas Ģenerālprokuratūrai un Iekšlietu ministrijai vēstules ar lūgumu pārbaudīt a/s “Centra banka” un a/s “Latvijas Depozītu banka” amatpersonu darbības atbilstību likumdošanas aktu prasībām. Latvijas Bankas rīcībā ir informācija, ka par a/s “Centra banka” darbību 30.06.1995. ir ierosināta krimināllieta pēc Latvijas Kriminālkodeksa 161.7.panta 2.daļas pazīmēm. Informācijas par šīs krimināllietas izmeklēšanas gaitu, kā arī par krimināllietas ierosināšanu pret a/s “Latvijas Depozītu banka” amatpersonām Latvijas Bankas rīcībā nav.

2. Vai atsevišķas kredītlietas ir cedētas Maskavas bankās? Kā notiek un vai vispār notiek sarunas par šo lietu saņemšanu atpakaļ? Vai ir iespējams, ka šos cedētos līdzekļus joprojām izmanto banku bijušie vadītāji, nerēķinoties ar kreditoru interesēm?

Par to, vai atsevišķas likvidējamās a/s “Centra banka” un a/s “Latvijas Depozītu banka” kredītlietas ir cedētas Maskavas bankām, Latvijas Bankai informācijas nav.

3. A/s “Latvijas Depozītu banka” atrodas arī valdības garantētie (G-24) kredīti:

3.1. Saskaņā ar “Kredītiestāžu likuma” 134.pantu, kas likumā tika iestrādāts pēc Latvijas Bankas priekšlikuma, kredītiestādes likvidatora pienākums ir “ne vēlāk kā mēneša laikā pēc Finansu ministrijas pieprasījuma saņemšanas nodot tranzītkredītu apkalpošanu Finansu ministrijai vai bankai, kuru norādījusi Finansu ministrija”.

3.2. Latvijas Bankas rīcībā ir informācija, ka auditoru novērtējums par a/s “Latvijas Depozītu banka” izsniegtajiem G-24 kredītiem ir šāds:

Kredīta Sākotnējā Atmaksātā Kredīta % no Auditoru

saņēmējs kredīta kredīta summas kopējās novērtējums

summa summa atlikums G-24

(USD) līdz (stāvoklis kred.

20.03.1997. 20.03.1997.) sum-

(USD) (USD) mas

A/s “Aleta” 300 000,00 67 485,00 232 515,00 54% Kredīts izmantots

atbilstoši biznesa plānam,

kredīts tiks atmaksāts

paredzētajā termiņā

I/u “Au-Met” 200 000,00 0,00 200 000,00 46% Kredīts izmantots

atbilstoši biznesa plānam,

kredīts tiks atmaksāts, bet

ne paredzētajā termiņā

Kopā: 500 000,00 67 485,00 432 515,00 100%

3.3. Informējam jūs, ka ārvalstu aizdevumu sadali un uzraudzību Latvijas Republikā ir noteikuši šādi dokumenti:

1. Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 22.februāra sēdē akceptētie un 1993.gada 16.martā papildinātie noteikumi “G-24 kredītu finansēšanas organizācija un nosacījumi”:

1.2.punkts. “Galvenā ārvalstu palīdzības un kredītu izmantošanas koordinējošā institūcija Latvijā ir valdības komisija starptautisko kredītu, investīciju, humanitārās un tehniskās palīdzības realizācijai (valdības komisija).”

3.5.punkts. “Valdības komisija (..) veic ārvalstu kredītu izlietošanas uzraudzību saskaņā ar tautsaimniecības (importa) prioritātēm, kā arī kredīta procentu u.c. nosacījumiem.”

2. Valdības komisijas ārvalstu sniegtās palīdzības realizācijai 1993.gada 11. maija sēdes protokols Nr.8, kurā uzdots Galvenajai valsts finansu inspekcijai veikt kontroli pār to, vai kredīti no bankām līdz pieprasītājiem nonāk pilnā apjomā.

3. Ar Ministru kabineta 1993.gada 14.septembra rīkojumu nr.42-r apstiprinātie “G-24 kredītu izmantošanas nosacījumi”:

1.punkts. “Galvenā ārvalstu palīdzības un kredītu izmantošanas koordinējošā institūcija Latvijā ir Finansu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departaments.”

4.5.punkts. “Finansu ministrija veic ārvalstu kredītu izlietošanas uzraudzību saskaņā ar akceptētajiem biznesa plāniem, ne retāk kā vienu reizi ceturksnī iesniedz Ekonomikas un finansu komitejai pārskatus par kredītu izmantošanu.”

4. Ministru kabineta 1994.gada 15.februāra noteikumi nr.51 “Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu kredītu izmantošanu”:

1.3.punkts. “Galvenā ārvalstu palīdzības un kredītu izmantošanas koordinējošā institūcija Latvijā ir Latvijas Republikas valdības komisija ārvalstu palīdzības koordinācijai, kuras darbu nodrošina Finansu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departaments.”

12.5.punkts. “Finansu ministrijas funkcijas ir veikt ārvalstu kredītu izlietošanas uzraudzību saskaņā ar akceptētajiem biznesa plāniem, ne retāk kā vienu reizi ceturksnī iesniegt Ekonomikas un finansu komitejai pārskatus par kredītu izmantošanu.”

5. Ministru kabineta 1995.gada 7.marta noteikumi nr.44 “Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu aizdevumu izmantošanu”:

13.punkts. “Pēc aizdevuma saņemšanas komercbanka ik pēc 6 mēnešiem iesniedz Finansu ministrijai auditora atzinumu par aizdevuma izlietojumu. Ja aizdevums vai aizdevuma daļa nav izlietota šo noteikumu 9.punktā minētajā pielikumā norādītajiem mērķiem, komercbanka atmaksā aizdevumu vai aizdevuma daļu, vienlaikus samaksājot procentus par šo summu saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas likmi.”

20.punkts. “Ja auditors atzinis, ka aizdevums nav ticis izmantots paredzētajiem mērķiem, Finansu ministrijai ir tiesības pieprasīt no komercbankas aizdevuma un aizdevuma procentu tūlītēju atmaksāšanu un piedzīt parādu likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā.”

Saskaņā ar visiem iepriekš nosauktajiem dokumentiem Latvijas Banka neveic valdības ārvalstu aizņēmumu uzraudzību un kontroli.

3.4. A/s “Latvijas Depozītu banka” izsniegto G-24 kredītu tiešie lietotāji:

Valdības aizņēmums Kredīta Sākotnējā Kredīta summas

saņēmējs summa atlikums (stāvok-

lis 20.03.1997.)

G-24, Eiropas Ekonomiskās A/s “Aleta” 300 000,00 232 515,00

kopienas aizd.

G-24, “Finnish Export Credit” I/u “Au-Met” 200 000,00 200 000,00

aizdevums

Kopā: 500 000,00 432 515,00

3.5. A/s “Aleta” kredīts tika piešķirts ar 1993.gada 28.maija Latvijas Bankas valdes lēmumu Nr.37/3, Latvijas Bankas valdes sastāvs:

Ilmārs Rimšēvičs — valdes priekšsēdētājs;

Māra Raubiško — valdes priekšsēdētāja vietniece;

Antonija Sileniece — valdes locekle;

Silvija Lejniece — valdes locekle;

Guna Varslavāne — valdes locekle;

Laila Rūse— valdes locekle.

Auditoru slēdziens par a/s “Aleta” izsniegto kredītu — “esošais finansiālais stāvoklis, augstais rentabilitātes rādītājs, savlaicīga debitoru parādu piedzīšana liecina par spēju savlaicīgi atgriezt kredītu līdzekļus”.

I/u “Au-Met” kredīts tika piešķirts ar G-24 kredītu sadales komisijas 1994.gada 12.janvāra lēmumu (protokols Nr.6).

Ņemot vērā, ka kopējā sadalāmā summa bija 5,311 milj. latu, bet kopējā pieprasītā summa — 4,723 milj. latu, komisija nolēma piešķirt kredītus visiem kredīta pieprasītājiem, kuriem bija banku garantijas un iesniegtie biznesa plāni atspoguļoja Ekonomikas ministrijas tautsaimniecības izstrādāto prioritāšu realizāciju.

Komisijas priekšsēdētājs:

Uldis Osis — finansu ministrs.

Komisijas locekļi:

Aina Bataraga — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre;

Guntis Urlovskis — Finansu ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors;

Edmunds Krastiņš — Finansu ministrijas valsts īpašuma valsts ministrs;

Ilmārs Rimšēvičs — Latvijas Bankas prezidenta vietnieks;

Agita Birka — Latvijas Bankas Ārvalstu kredītu daļas vadītāja.

3.6. Par to, vai kāds ir sodīts un vai uzsākta izmeklēšana jautājumā par to G-24 kredītu izmantošanu, kas tika piešķirti a/s “Latvijas Depozītu banka”, Latvijas Bankai informācijas nav.

Pielikumā: Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 11.12.1996. lēmuma lietā Nr.C–294 kopija uz divām lapām.

Ar cieņu,—

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītājs A.Šteinbergs

Ministrs Uz jaut.nr.176 — dok.nr.2406a

R.Zīle Par Depozītu banku un Centra banku

Finansu ministrija Ministru prezidenta A.Šķēles kunga uzdevumā ir izskatījusi Saeimas deputātu 1997.gada 12.marta jautājumu nr.176 par Latvijas Depozītu banku un Centra banku un paskaidro tālākminēto.

Ar 1995.gada 12.jūnija tiesas spriedumu akciju sabiedrība “Latvijas Depozītu banka” tika atzīta par maksātnespējīgu un uzsākta tās likvidācija.

Ar 1995.gada 5.—6.jūnija tiesas spriedumu akciju sabiedrība “Centra banka” tika atzīta par maksātnespējīgu un uzsākta tās likvidācija.

Pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 131.panta prasībām, kredītiestādes likvidāciju īsteno tiesas iecelts likvidators. Tiesa ieceļ likvidatoru pēc Latvijas Bankas ieteikuma.

Par akciju sabiedrības “Latvijas Depozītu banka” likvidatoru tika iecelts zvērināts advokāts Pauls Āķis (Latvijas Advokātu kolēģijas zvērinātu advokātu birojs “Lata”).

Par akciju sabiedrības “Centra banka” likvidatoru tika iecelta starptautiska auditorfirma “Artur Andersen Ltd” Artur Andersen Ltd SIA.

Pēc Kredītiestāžu likuma 134.panta prasībām kredītiestāžu likvidatora pienākumi ir šādi:

1) apzināt visus kredītiestādes kreditorus;

2) apzināt visus kredītiestādes aktīvus to reālajā vērtībā;

3) piedzīt kredītiestādes debitoru parādus;

4) izskatīt un pārbaudīt kreditoru pieteiktās pretenzijas;

5) sagatavot un iesniegt savas darbības pārskatu tiesai;

6) iesniegt tiesai apstiprināšanai kreditoru sarakstu, norādot tajā arī noraidītās kreditoru pretenzijas;

7) apmierināt likumīgos kreditoru prasījumus.

Turklāt 136.pantā ir noteikts, ka kredītiestādes likvidatoram ne retāk kā reizi mēnesī jāiesniedz tiesai pārskats par kredītiestādes likvidācijas gaitu, bet pēc likvidācijas pabeigšanas — pārskats par visu likvidācijas laiku. Likvidatoru pārskatu par likvidācijas pabeigšanu apstiprina tiesa.

Bez tam, pēc Kredītiestāžu likuma 141.panta prasībām, ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs, locekļi vai rīkotājdirektors ir rīkojušies nelikumīgi, pārkāpuši savu pilnvaru ietvarus vai nav ievērojuši likuma prasības un statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru pilnsapulču lēmumus un instrukcijas, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, tādējādi radot zaudējumus kreditoriem, likvidators ceļ tiesā prasību pret kredītiestādes iepriekš minētajām personām par kreditoriem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Kā izriet no iepriekš minētā, tiesa ir vienīgā institūcija, kura uzrauga kredītiestāžu likvidatoru darbību, kā arī likvidatoru rīcību ar atgūtajiem līdzekļiem, un pārējo institūciju iejaukšanās likvidējamo banku darbībā ir aizliegta.

Sakarā ar deputātu pieprasījuma 3.jautājumu par a/s “Latvijas Depozītu banka” izsniegtajiem G-24 un Starptautiskā valūtas fonda kredītiem paskaidrojam, ka a/s “Latvijas Depozītu banka” tika izsniegti G-24 kredīti sadalei kredītu lietotājiem 3 535 000 USD apmērā.

A/s “Latvijas Depozītu banka” tika izmaksāti šādi G-24 kredīti:

1) no Eiropas Kopienas G-24 kredīta, lai izsniegtu a/s “Aleta” 300 tūkst. USD 1993.gada 7.jūlijā;

2) no “Finnish Export Credit” G-24 kredīta, lai izsniegtu individuālajam uzņēmumam “Au–Met” — 200 tūkst. USD 1994.gada 15.februārī;

3) no Starptautiskā valūtas fonda STF–I kredīta, lai izsniegtu firmai “Trans–Liepāja” — 1,7 milj. USD 1994.gada 12.aprīlī;

4) no Starptautiskā valūtas fonda STF–I kredīta, lai izsniegtu SIA “Master Rīga Cooperation” — 135 tūkst. USD 1994.gada 12.aprīlī;

5) no Starptautiskā valūtas fonda STF–I kredīta, lai izsniegtu SIA “Violts” un SIA “Tonis–1” — 1,2 milj. USD 1994.gada 12.aprīlī.

1996.gada beigās tika prognozēts, ka iespējams atgūt tikai 12% no a/s “Latvijas Depozītu banka” izsniegtajiem tranzītkredītiem, jo par to liecināja auditorslēdzieni par kredītu atmaksas iespējām. Tas attiecas uz pirmajiem četriem iepriekš minētajiem kredītiem, jo SIA “Violts” un SIA “Tonis–1” izsniegtie kredīti jau bija atmaksāti.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 134.panta 10.punktu kredītiestādes likvidatoram ne vēlāk kā mēneša laikā pēc Finansu ministrijas pieprasījuma saņemšanas jānodod tranzītkredīti, t.i., valdības kredīti, bankai, kuru norādījusi Finansu ministrija. Pamatojoties uz minēto likumu, saskaņā ar Finansu ministrijas 1996.gada 15.oktobra rīkojumu nr.597 tika izveidota komisija G-24 kredītu ņemšanai no maksātnespējīgajām un bankrotējošām bankām, kura izstrādāja konkursa noteikumus un apzināja bankas. Izvērtējot konkursa rezultātus, Finansu ministrijas komisija 1996.gada 30.novembrī nolēma nodot a/s “Latvijas Depozītu banka” atrodošos valdības kredītu apkalpošanu un piedziņu a/s “Parekss banka”. Līgums ar a/s “Parekss banka” noslēgts 1997.gada 6.janvārī.

Valdības komisija G-24 kredītu sadalīšanai tika izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta 1993.gada 14.septembra rīkojumu nr.42-r “G-24 kredītu izmantošanas nosacījumi”. Komisiju vadīja finansu ministrs U.Osis.

Komisijas sastāvs bija šāds:

komisijas priekšsēdētājs: Uldis Osis;

komisijas locekļi: Aina Bataraga, Uldis Vītoliņš (Ekonomikas

ministrija), Edmunds Krastiņš, Guntis Urlovskis (Finansu ministrija), Ilmārs Rimšēvičs, Agita Birka (Latvijas Banka).

1997.gada 1.aprīlī Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr. 177 — dok.nr. 2395a

V.Makarovs Par Labklājības ministrijas rīcības motīviem, apmaksājot

firmas “Grindex” ražotās zāles, un lielā medikamentu daudzuma nosūtīšanu uz pansionātu “Balvi”

1. 1996. gada 29. novembra vienošanās protokola starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un privatizējamo Latvijas valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmu “Grindex” 1. punktā rakstīts, ka “ministrija atbalsta firmas “Grindex” lūgumu...”, nevis garantē apmaksu. Apmaksu garantē saņēmējs (līgums pielikumā).

Labklājības ministrija neapmaksāja firmas “Grindex” nevienu rēķinu par zāļu piegādēm. Uz preparāta Nitroglycerin esam norādījuši firmas “Grindex” pārspīlēto piegādes apjomu, kā arī izteikuši viedokli par vienošanās punktiem attiecībā uz piegāžu apjomu un medikamentu atlikumiem.

2. Veco ļaužu pansionāts “Balvi” (250 vietas) atrodas tiešā Balvu rajona padomes pakļautībā, tiek finansēts no pašvaldību līdzekļiem, tādēļ Labklājības ministrija nevar precīzi noteikt nepieciešamo medikamentu patēriņu šajā iestādē.

3. Ja gadījumā pašvaldības pansionātam “Balvi” piešķirto medikamentu apjoms ir tāds, kuru šī iestāde nevar praktiski patērēt, tad tā var griezties sava rajona pašvaldībā un kopīgi ar ārstniecības iestādēm risināt jautājumu par bezmaksas veidā saņemto medikamentu pārdali.

1997. gada 1. aprīlī Labklājības ministrs V.Makarovs

Vienošanās protokols

Rīgā 1996. gada 29. novembrī

Latvijas Republikas Labklājības ministrija, turpmāk tekstā — Ministrija, labklājības ministra V. Makarova personā, kas rīkojas saskaņā ar Ministrijas nolikumu, no vienas puses, un privatizējamā Latvijas valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firma “Grindex”, turpmāk tekstā — firma “Grindex”, firmas direktora V. Jākobsona personā, kas rīkojas saskaņā ar firmas statūtiem, no otras puses, vienojās par sekojošo:

1. Ministrija atbalsta firmas “Grindex” lūgumu sadalīt veselības aprūpes un sociālās palīdzības iestādēm un uzņēmumiem par Pasaules bankas kredītu iepirktos medikamentus par kopējo summu Ls 412 000, ar atlaidi Ls 162 000. Medikamentu kopējā summa, ņemot vērā atlaidi, sastāda Ls 250 000.

2. Medikamentu nosaukumi, daudzumi, cenas un sadalījums konkrētām veselības aprūpes un sociālās palīdzības sistēmas iestādēm un uzņēmumiem norādīti šim vienošanās protokolam pievienotajā pielikumā Nr. 1, kas ir uzskatāms par šī protokola neatņemamu sastāvdaļu.

3. Firma “Grindex” medikamentu sadalījumu veic saskaņā ar pielikumu Nr. 1, iepriekš to saskaņojot ar katru konkrēto veselības aprūpes un sociālās palīdzības iestādi vai uzņēmumu.

4. Ministrija izskata jautājumu par veselības aprūpes un sociālās palīdzības sistēmas iestādēm un uzņēmumiem sadalīto medikamentu summas, kas noteikta, ievērojot atlaides summu, apmaksas iespējām un noteikumiem.

5. Šis vienošanās protokols sastādīts valsts valodā divos eksemplāros, kuriem abiem ir vienāds juridisks spēks, pa vienam eksemplāram katrai no pusēm.

6. Šis vienošanās protokols stājas spēkā tajā dienā, kad abas puses to būs parakstījušas un apliecinājušas ar saviem zīmogiem, un ir spēkā līdz tajā nosprausto uzdevumu pilnīgai izpildei vai arī tā atcelšanai spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Šim vienošanās protokolam ir 1 pielikums uz 161 lpp. par medikamentu, kas iepirkti par Pasaules bankas kredītu, sadali.

Labklājības ministrs V.Makarovs

Firmas “Grindex” direktors V.Jākobsons

Valsts Uz jaut.nr. 178 — dok.nr. 2417

ministrs Par sanitāri epidemioloģisko situāciju

J.Viņķelis Rīgā un citās Latvijas pilsētās

Labklājības ministrija sakarā ar 1997. gada 17. marta 6. Saeimas deputātu pieprasījumu (reģistra nr. 178) dara zināmu, ka 1996. gadā samazinājusies saslimstība ar tādām infekciju slimībām kā salmoneloze, dizentērija, vīrusu hepatīti, jersinioze, leptospiroze, ērču encefalīts, difterija. Stabilizējoties profilaktiskās potēšanas darbam, difterijas gadījumu skaits samazinājies 3,3 reizes, taču joprojām valstī tā tiek reģistrēta un epidēmiskā situācija joprojām jāvērtē kā ārkārtēja.

Sociāli ekonomiskie apstākļi, daļas iedzīvotāju dzīvesveids un attieksme pret sevi joprojām ir par iemeslu tuberkulozes tālākai izplatībai. Saslimstība ar tuberkulozi 1996. gadā salīdzinājumā ar 1995. gadu pieaugusi par 15,7%. Šo nelabvēlīgo situāciju saasina fakts, ka 1996. gadā ar aktīvu tuberkulozi saslimis 101 bērns.

Infekciju slimību apkarošanas stratēģija balstās uz epidemioloģiskās situācijas uzraudzību, kontrolējot epidemioloģisko stāvokli valstī un veicinot vispārējos un specifiskos profilakses pasākumus. Labklājības ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā likuma projektu “Likums par epidēmisko drošību”, kurš 1997. gadā jau ir izskatīts 1. lasījumā. Likums ir nepieciešams, lai uz tā pamata varētu tālāk strādāt pie citiem tiesību aktu projektiem epidemioloģijas jomā un arī, lai nodrošinātu sekmīgu Valsts sanitārās inspekcijas darbības uzsākšanu 1997. gadā.

Atbildot konkrēti uz deputātu jautājumiem:

1. Ar deratizācijas pasākumu veikšanu valstī nodarbojas 45 licencētas firmas, no kurām 15 strādā Rīgā. Labklājības ministrijas Sabiedrības veselības departaments pašreiz gatavo Ministru kabineta noteikumu projektu “Dezinfekcijas, deratizācijas un dezinsekcijas noteikumi”, kur noteikta šo obligāto pasākumu izpildes kārtība.

2. Ja Rīgā atsevišķās vietās ir sastopamas žurkas, tas norāda, ka objektu un teritoriju īpašnieki vai apsaimniekotāji nepilda Rīgas Domes lēmumu par obligāto deratizāciju Rīgas pilsētā (1993. gada 27. augusta lēmums Nr. 84 “Deratizācijas noteikumi Rīgas pilsētā”).

3. 1994. gada 24. maija likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka par teritoriju labiekārtošanu un sanitāro tīrību ir atbildīgas pašvaldības.

1997. gada 2.(3.) aprīlī Veselības valsts ministrs J.Viņķelis

Ministrs Uz jaut.nr.180 — dok.nr.2448a

V.Makarovs Par invalīdu nodrošināšanu ar invalīdu mašīnām

Uz Saeimas deputātu jautājumu nr.180 par invalīdu apgādi ar specializēto autotransportu paskaidroju sekojošo:

1. Invalīdu tiesības iegādāties specializēto autotransportu uz atvieglotiem noteikumiem nosaka 1992.gada 14.augusta Ministru padomes lēmums “Par invalīdu apgādi ar motorratiņiem, rokas vadības automobiļiem un par kompensācijām transporta izdevumu segšanai” un Labklājības ministrijas 1992.gada 31.augusta “Kārtība, kādā invalīdiem tiek izsniegti motorratiņi, rokas vadības automobiļi un kādā izmaksājamas kompensācijas transporta izdevumu segšanai”.

Invalīdiem saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir tiesības iegādāties specializēto autotransportu uz atvieglotiem noteikumiem, t.i., Ls 500 no automobiļa vērtības tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd Labklājības ministrijas bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Sociālo iestāžu servisa centrs” uzskaitē sastāv 1173 invalīdi, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteikusi medicīniskās indikācijas specializētā autotransporta vadīšanai. No tiem 113 invalīdi, kuriem automobiļa vērtība jāatmaksā organizācijām, kuru vainas dēļ nodarīts kaitējums šo personu veselībai.

Laika posmā no 1991. līdz 1993.gadam specializētā autotransporta līdzekļu iegādei valsts budžetā līdzekļi netika paredzēti.

1994.gadā minētam mērķim tika iedalīti Ls 7700, 1995.gadā — Ls 10 000, 1996.gadā — Ls 2000. Šo gadu periodā pavisam 39 invalīdi saņēma specializēto autotransportu uz atvieglotiem noteikumiem, t.i., Ls 500 no automobiļa vērtības tika segti no valsts budžeta .

Bez tam no 1995. līdz 1996.gadam vēl 19 invalīdiem šo summu pārskaitīja organizācijas, kuru vainas dēļ bija nodarīts kaitējums šo personu veselībai.

1997.gadā valsts budžetā specializētā autotransporta iegādes izdevumu daļējai segšanai paredzēti Ls 10 000, tas nozīmē, ka tikai 20 invalīdi varēs iegādāties specializēto autotransportu. 515 no uzskaitē esošajiem invalīdiem ir vecumā līdz 60 gadiem. Specializētais autotransports minētiem invalīdiem ir nepieciešams nokļūšanai uz darbu, uz mācību iestādēm un ārstniecības iestādēm, jo sabiedriskā autotransporta izmantošana šai invalīdu kategorijai ir apgrūtināta.

Saskaņā ar 1994.gada 29.septembra likuma “Muitas nodokli (tarifiem)” sestās nodaļas 22.panta 21.punktu un 1995.gada 30.marta likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” otrās nodaļas 6.panta 24.punktu invalīdiem paredzētie automobiļi, kas tiek ievesti no ārvalstīm, netiek aplikti ar muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli.

1995.gada 26.janvārī ar Labklājības ministrijas rīkojumu Nr.16 tika apstiprināta “Kārtība, kādā invalīdiem paredzētie automobiļi netiek aplikti ar muitas nodokli”, saskaņā ar kuru Labklājības ministrija konkursa kārtībā slēdz līgumus ar juridiskām personām par invalīdiem paredzēto automobiļu iepirkšanu ārvalstīs un izsniedz atļaujas minētām juridiskajām personām šādu automobiļu ievešanai un realizācijai invalīdiem. Automobiļi, par kuriem tika iemaksāti Ls 500 no valsts budžeta līdzekļiem, tika pārdoti ar Labklājības ministrijas Sociālo iestāžu servisa centra starpniecību, kura budžetā tika ieskaitīti šim mērķim no valsts budžeta iedalītie līdzekļi.

2. Labklājības ministrija uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt iespējami vairāk invalīdus, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par specializētā autotransporta saņemšanu, ar valsts līdzdalību automobiļu iegādē.

Īpaša vajadzība pēc specializētā autotransporta ir gados jauniem invalīdiem, lai viņiem dotu iespējas patstāvīgi pārvietoties — iekļauties darba tirgū, nokļūt mācību iestādēs un iegūt atbilstošu profesiju, apmeklēt nepieciešamās ārstniecības iestādes, kā rezultātā invalīds iegūst pašnoteikšanās iespējas un integrējas sabiedrībā.

Sakarā ar minēto 1998.gada valsts budžeta līdzekļu pieprasījumā ministrija ir iekļāvusi papildus Ls 50 000, kopsummā pieprasot Ls 60 000 invalīdiem paredzētā specializētā autotransporta iegādes izdevumu daļējai segšanai (Ls 500 vienai vienībai), līdz ar ko 120 invalīdi tiktu nodrošināti ar tiesību aktos paredzētajiem atvieglojumiem autotransporta iegādē.

Ar 1997.gada 1.janvāri Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības fonds, kā ministrijai sociālās palīdzības pasākumiem iedalīto valsts budžeta līdzekļu turētājs organizēs valsts pasūtījumu norisi invalīdiem paredzēto automobiļu iepirkšanai ārvalstīs (saskaņā ar augstāk minētajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem šādi invalīdiem paredzētie automobiļi netiek aplikti ar muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli), slēgs ar juridiskām personām valsts pasūtījuma līgumus. BOVU “Sociālo iestāžu servisa centrs”, kurā ir invalīdu, kuriem ir tiesības saņemt specializēto autotransportu, uzskaite, būs kā starpnieks starp juridisko personu un invalīdu automobiļa pārdošanai invalīdam.

1997.gada 15.(16.)aprīlī Labklājības ministrs V.Makarovs

Ministru Uz jaut.nr.182 — dok.nr.2458a

prezidents Par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora

A.Šķēle un direktoru iecelšanu

Atbildot uz deputātu jautājumu nr.182 par Privatizācijas aģentūras amatpersonām, paskaidroju sekojošo.

1. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju” Privatizācijas aģentūra ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība. Tās darbības principus, tai skaitā ģenerāldirektora un valdes locekļu iecelšanas kārtību, nosaka Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumi nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti”, kas izstrādāti saskaņā ar likumu “Par akciju sabiedrībām” un likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju” 9.pantu “Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru ieceļ amatā Ministru kabinets pēc ministra, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, priekšlikuma”. Savukārt saskaņā ar Privatizācijas aģentūras statūtu 97.punktu “pēc ģenerāldirektora priekšlikuma pilnvarnieks ieceļ amatā pārējos valdes locekļus”.

Jēdziens “ievēlēt” tiek piemērots gadījumos, kad akcionāru pilnsapulces funkcijas pilda vairāk nekā viens valsts pilnvarnieks.

Konkursa rīkošana ir visnotaļ atbalstāma, kad pret kādu no darbiniekiem tiek izvirzītas pretenzijas, kas neļauj pagarināt darba līgumu vai atkārtoti iecelt amatā minēto personu.

2. Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras statūtu 127.punktu valdei reizi ceturksnī jāsniedz padomei ziņojums par savu darbību. Faktiski valde ziņojumu par savu darbību sniedz katrā padomes sēdē. 1996.gadā ir notikušas 10 padomes sēdes, 1997.gadā — 5 sēdes. Pēdējā padomes sēde, kurā valde sniedza ziņojumus par paveikto, notika 1997.gada 11.aprīlī. Bez tam saskaņā ar Privatizācijas aģentūras statūtu 128.punktu ģenerāldirektors regulāri informē valsts pilnvarnieku, ekonomikas ministru par katru nozīmīgu aģentūras darbības aspektu.

3. Saskaņā ar noslēgto darba līgumu Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora darba alga no Privatizācijas aģentūras darbības uzsākšanas dienas 1994.gada 22.aprīļa bija Ls 1000, no 1995.gada jūnija — Ls 1260, no 1996.gada jūnija — Ls 1600.

Privatizācijas procesa direktora darba alga no Privatizācijas aģentūras darbības uzsākšanas dienas 1994.gada 22.aprīļa bija Ls 800, no 1995.gada jūnija — Ls 1200, no 1996.gada jūnija — Ls 1500.

Juridiskā direktora darba alga no Privatizācijas aģentūras darbības uzsākšanas dienas 1994.gada 22.aprīļa bija Ls 800, no 1995.gada jūnija — Ls 1100, no 1996.gada jūnija — Ls 1400.

Finansu direktora darba alga no Privatizācijas aģentūras darbības uzsākšanas dienas 1994.gada 22.aprīļa bija Ls 800, no 1995.gada jūnija — Ls 1100, no 1996.gada jūnija — Ls 1400.

Tehniskā direktora darba alga no Privatizācijas aģentūras darbības uzsākšanas dienas 1994.gada 22.aprīļa bija Ls 500, no 1995.gada jūnija — Ls 1000, no 1996.gada jūnija — Ls 1300.

4. Pirmās valsts īpašuma privatizācijas norises tika uzsāktas 1990.gadā, pamatojoties uz Augstākās padomes 1990.gada 3.decembra lēmumu “Par valsts īpašuma aizsardzību Latvijas Republikā”. Par valsts īpašuma konversiju atbildīga bija Ministru padome. Saskaņā ar 1992.gada 16.jūnija likumu “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” valsts īpašuma privatizācijas organizēšana tika nodota nozaru ministrijām, bet privatizācijas norises atbilstību likumiem un apstiprinātajiem privatizācijas projektiem kontrolēja Ekonomisko reformu ministrija, vēlāk — Ekonomikas ministrija. Minētā likuma 13.panta trešā daļa noteica, ka par privatizācijas procesa norisi Latvijas Republikā un sertifikātu nodrošinājumu ar privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu atbildēja Ministru padomes priekšsēdētājs I.Godmanis. Privatizācijas procesu veiksmīgu uzsākšanu veicināja arī Dr. J.Āboltiņš un akadēmiķis Dr. habil. A.Kalniņš, kuri strādāja attiecīgos amatos valdībā.

5. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors J.Naglis ir partijas “Latvijas ceļš” biedrs.

1997.gada 16.(17.)aprīlī Ministru prezidents A.Šķēle

Latvijas Bankas Uz jaut.nr. 183 — dok.nr. 2459a

prezidents E.Repše, Par budžeta līdzekļiem,

pārvaldes vadītāja kurus Unibanka ir saņēmusi no valsts

vietnieks J.Placis

God. Saeimas deputāti!

Atbildot uz jūsu jautājumu, cik lielus valsts budžeta līdzekļus kopš tās nodibināšanas ir saņēmusi a/s “Latvijas Unibanka”, Latvijas Banka paskaidro, ka saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību” (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 06.04.1994., Nr. 41) valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas veic finansu ministram pakļauta institūcija — Valsts kase, kura uz šo jūsu jautājumu var sniegt izsmeļošu un precīzu atbildi.

Ar cieņu, —

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības

1997. gada 14.(15.) aprīlī pārvaldes vadītāja vietnieks J.Placis

Valsts Uz jaut.nr. 183 — dok.nr. 2459b

sekretāres Par budžeta līdzekļiem,

vietnieks kurus Unibanka ir saņēmusi no valsts

I.Gaugers

Atbildot uz Latvijas Republikas 6. Saeimas deputātu jautājumu nr. 183 par valsts budžeta līdzekļu apjomu, ko ir saņēmusi a/s “Latvijas Unibanka” kopš tās dibināšanas, sniedzam šādu informāciju:

— saskaņā ar Ministru kabineta 1993. gada 20. marta protokolu nr. 16 Latvijas Republikas Finansu ministrija Latvijas Universālās bankas rehabilitācijas programmas īstenošanai 1994. gada 15. aprīlī emitēja valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes Ls 25 000 000 apmērā;

— a/s “Latvijas Unibanka” rehabilitācijas programmas izpilde un no valsts budžeta samaksāto līdzekļu summa laika periodā no 1994. gada 15. aprīļa līdz 1997. gada 31. martam ir šāda:

Laika No valsts Finansu Unibankas Ar Pasau- Ieņē- Obligāciju

periods budžeta ministrijas piedzīto les bankas mumi no atlikums

samaksāto dzēstā slikto kredītiem bankas uz perioda

procentu summa kredītu aizvietotā priva- beigām

summa summa summa tizācijas

1994. gads 3 386 859 0 1 367 302 0 0 23 632 698

1995. gads 3 800 250 0 1 489 528 28 738 205 875 21 908 557

1996. gads 3 400 000 1 800 000 730 061 3 590 946 0 15 787 550

1997. gads 1 097 846 9 500 000 90 767 2 512 325 0 3 684 458

(līdz 31.03.)

Kopā 11 684 955 11 300 000 3 677 658 6 132 009 205 875 3 684 458

Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieks I.Gaugers

1997. gada 15.(16.) aprīlī

Valsts Uz jaut.nr. 184 — dok.nr. 2460b

ministre Par G—24 kredītiem

A. Poča

Atbildot uz Saeimas deputātu G.Valdmaņa, A.Rubina, K.Čerāna, M.Lujāna un O.Deņisova iesniegto 1997. gada 10. aprīļa pieprasījumu nr. 184, sniedzam informāciju par visiem G—24 kredītiem, to lielumu, izsniegšanas laiku, izsniedzējiem, galvotājiem, paredzēto atmaksāšanas laiku un prognozes par kredītu atmaksāšanu.

1997. gada 16. aprīlī Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča