Frakciju viedokļi

Pēc 17.aprīļa plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija): Man patiešām ļoti gribētos dzirdēt krietni detalizētāk arī jūsu domas par šīs — 6. Saeimas un atsevišķu deputātu darbu. Man gribētos dzirdēt īpaši tos, kuri, vai nu gribot, vai negribot, jo balsoja ne par Valdmani, lai gan viņš ir ievēlēts, bet par vēlēšanu sarakstā neesošo Kaulu. Tātad, kā jūs vērtējat tādu deputātu darbību, kāds ir Valdmaņa kungs, kuru šodien Saeima izslēdza no darba uz sešām sēdēm? Un radio, es jau pats dzirdēju, reizes desmit vismaz ziņoja par šo ļoti, ļoti svarīgo notikumu.

Vai Saeimai ir vajadzīgs šāds, es gribētu teikt, patiešām ampelmanis, kurš runā, kas nu kuro brīdi nāk cilvēka galvā, kurš vismaz divas trīs reizes sēdes laikā saldi čuč, bet, nejauši pamodies vai pamodināts, tūdaļ dodas uz tribīni un runā, vienalga par ko, lamā, nolād visu un visus. Šodien viņš apvainoja par noziedzniekiem faktiski lielāko daļu Saeimas deputātu. Netieši — visus pozīcijas deputātus. Iznāk, ka arī mani. Es gribu sacīt —tā ir vairāk nekā nekaunība un bezatbildība. Jā, ir jābūt sajēgai, ko runā, un ir jāatbild par saviem vārdiem.

Iedomājieties, cienījamie klausītāji, ka Saeimā sēdētu tādi 15—20 valdmaņi un kas tad iznāktu no šīs Saeimas. Kauna vieta, nevis parlaments! Tā jau sevišķi augstu laikam Saeima nekotējas tautas acīs. Labi, ka šāds lēmums beidzot tika pieņemts.

Es gribētu izsaukties arī par nākamo jautājumu: “Ak, demokrātija, demokrātija!” Saeimā sēž arī interfrontiešu bariņš. Protams, dažādās krāsās, zem dažādiem nosaukumiem, bet interfrontieši kas interfrontieši. Šodien viņi ir Lujāna sociālisti, Tautas saskaņas partijas dižvīri, Jurkāns Jānis, protams, Dozorcevs, Stašs — bija pieprasījuši Saeimai kārtējo reizi, tādas ir bijušas jau desmit reizes, labot dažādus likumus — šoreiz par pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, par izglītību, par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu Latvijā un citus likums. Visos viena vēlme — attaisnot, pieļaut brīvu rīcību visur kompartijas darboņiem, vienalga, ko tie darījuši, čekas aģentiem, lai tos vēlē brīvi pašvaldībās un Saeimā, arī neprotot latviešu valodu, turpināt tā saucamo krievvalodīgo runāšanu tikai vienā krievu valodā, arī skolās. Nonāca pat tik tālu, ka prasīja šodien atcelt panta daļu likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu”, kurā paredzēts, ka uzturēšanās atļaujas neizsniedz personām, kas sirgst ar tādām slimībām, kuru raksturs un smagums apdraud sabiedrības drošību un veselību. Fantastiski! Viņi, izrādās, būtu ar mieru ne tikai ņemt pretī vēl un vēl visus laimes meklētājus no lielās, bijušās Padomju Savienības, bet arī visus slimos ar jebkuru bīstamu slimību. Paldies Dievam, ka deputātu vairākumam, protams, pietika saprāta, lai nenodotu šo likumprojektu tālākai virzībai.

J.Vidiņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Es gribētu mazliet pakavēties pie 19.darba kārtības punkta, kur bija iesniegts likums “Par Aizsardzības spēkiem”. Tur izvērtās samērā liela diskusija, un par nožēlu viņa visa tika proponēta uz to, kas apsargās Saeimu. Lietas būtība, protams, nav, kas apsargās deputātus un pašu Saeimas ēku, bet lietas būtība ir tāda — ja Sadarbības padomē nolemts atbalstīt vienu likumprojektu, konkrēti par Aizsardzības spēkiem, tad tajā nedrīkstēja būt nekādas izmaiņas, kad Ministru kabinets to stādīja priekšā Saeimai. Tā ka lietas būtība ir tāda, ja Sadarbības padome ir nolēmusi, tad bez tālākas saskaņošanas nevajadzētu taisīt dažādas izmaiņas vai izlaist veselas būtiskas nozares, par ko jau ir saskaņots Sadarbības padomē. Es uzskatu, ka tas nebija sevišķi pareizi.

Es gribētu pievienoties arī Tabūna kungam par Bartaševiča, Lujāna, Staša, Deņisova un Golubova priekšlikumiem. Mīkstināt tur vietējo vēlēšanu likumu, grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kā jau Tabūns teica, lai varētu tikt klāt tā saucamie krievvalodīgie jeb nelegāli ieceļojušie, Latvijā. Lietas būtība ir tāda — ja neizdodas mainīt Pilsonības likumu, tad šīm personām par varas makti gribas viņus pielaist pie valstisku lietu lemšanas. Un mūžīgi viņi atsaucas uz Rietumeiropas pieredzi un tā tālāk, aizmirstot, ka Rietumeiropā neviens nelegāli ieceļojušais nav, un viņiem nav tiesību šādus jautājumus vispār risināt. Viņi ir izraidāmi no valsts. Par nožēlu pie mums viņi ir veseli 700 000!

Ja mēs runājam par Valdmaņa kunga atstādināšanu no sešām Saeimas sēdēm, tad es domāju, ka tā būs mācība arī visiem mums, citiem deputātiem, jo vienreiz taču jābeidz tā pļāpātuve, par ko mēs daži esam pārvērtuši Saeimu. Tāpat mums vajadzētu turēties kaut kādās normās, ja mēs esam deputāti, un neapvainot Sadarbības padomi visu par noziedzniekiem, jo netieši tas nozīmē, ka tas ir arī vēlētāju apvainojums un viņi pielīdzināmi tiem pašiem noziedzniekiem, jo tādus pašus noziedzniekus viņi ir ievēlējuši.Tā ka es domāju, ka tā būs laba mācība un turpmāk deputāti turēsies kaut kādos rāmjos.

Man nepatīk pēc tam destruktīvas opozīcijas rīcība, ka viņi norāva nebalsojot kvorumu, lai nevarētu izdarīt Satversmē izmaiņas, lai gan atsevišķi deputāti no opozīcijas teica, ka tās ir nepieciešamas. Tā ir tāda bērnišķīga spēle, bērnišķīga iespītēšanās, un es tādēļ aicinu cienītos radioklausītājus vienmēr uzmanīgi sekot mūsu runām, mūsu darbībai, lai jūs nekļūdītos arī 7.Saeimas vēlēšanās.

A.Bartaševičs (frakcija “Socialistiskā partija — Līdztiesība”): Beidzot atdota ratificēšanai Eiropas Cilvēktiesību un pamata brīvību aizsardzības konvencija un tās papildprotokoli. Nozīmīgs notikums. Pirmoreiz neatkarīgās Latvijas laikā tiek piedāvāts reāls mehānisms, kā no ārienes kontrolēt to starptautisko saistību izpildi, ko Latvija uzņēmusies cilvēktiesību jomā. Latvija piekrita atzīt uz trijiem gadiem Strasbūras Cilvēktiesību tiesas kompetenci. Tas arī izskaidro Latvijas divus gadus ieilgušo nevēlēšanos ratificēt iepriekš minēto konvenciju, kuru Latvija parakstīja jau 1995.gada februārī.

Vienlaikus ar konvencijas ratifikāciju rodas nepieciešamība to saskaņot ar Latvijas iekšējo likumdošanu. Par to mums jau šodien vajadzētu nosarkt. Cinisma kalngala izpausme bija tajā pašā dienā, kad Saeimas komisijām atdeva izskatīt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Šajā dienā tika noraidīta “Līdztiesības” piedāvātā piecu likumprojektu pakete, kas paredzēja grozīt konvencijai neatbilstošus likumus. Grozījumi skar piecus likumus — Latvijas Republikas izglītības likumu, likumu par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, par civilstāvokļa aktiem, pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumu un Saeimas vēlēšanu likumu. Turklāt “Līdztiesības” deputātu grupa šoreiz nolēma nodarboties ar pašdarbību. Grozījumu pamatā ir Ministru kabineta ekspertu sagatavotā anotācija sakarā ar konvencijas izskatīšanu. Tajā kodolīgi izskatītas likumu un konvencijas neatbilstības, piemēram, izglītības likums. Liedzot arī ārvalstniekiem un nepilsoņiem, kas nemaksā nodokļus, gūt izglītību vispārējā kārtībā, tādējādi pārkāpjot konvencijas pirmā protokola otro paragrāfu. Vai arī vēlēšanu likums — gan Saeimas, gan pašvaldību. Tas pieprasa no kandidātiem valsts valodas prasmi un neļauj kandidēt vēlēšanās bijušajiem komunistiem un tamlīdzīgi. Vēlēšanu likums tādējādi pārkāpj konvencijas 14.paragrāfu un pirmā protokola trešo paragrāfu. Pēc tam, kad valdošais vairākums nodemonstrēja šādu attieksmi pret starptautiskajām saistībām, rodas priekšstats, ka tieši Latvijā ir visgudrākie un visviltīgākie politiķi. Neviens līdz šim nav slēdzis līgumu tikai tādēļ, lai pēc tam to neievērotu. Priekš kam? Lai tiktu galā ar svešiniekiem, likumi vispār nav vajadzīgi, bet visādiem van der stūliem pūtīsim miglu acīs, lai tikai Eiropā iekļūtu saskaņā ar grafiku.

Attiecībā uz mūsu pausto neuzticības izteikšanu labklājības ministram Makarova kungam. Šeit, manuprāt, komentāri lieki. Ja normālam cilvēkam šķiet, ka labklājības ministram jārūpējas par pensionāriem, tad minētais ministra kungs rūpējas par pensionāru skaita samazināšanu. Jau tagad, analizējot pensiju reformu, skaidri redzams tās mērķis — maksimāli samazināt pensiju izmaksas, vienlaikus palielinot sociālā budžeta ienākumu daļu. Necilvēciski, taču tam cauri vīd valstiska pieeja. Pagaidām diemžēl mēs nevaram rēķināties ar eiropeisku attieksmi ne pensionāru, ne citās lietās.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”): Šodien bija Saeimas sēde, kuru var nosaukt par likumu pārkāpšanas sēdi. Likumi un Satversme tika pārkāpta vairākkārt. Jāsaka tā, nekas brīnumains tas nebija un negaidīts, jo šī sasaukuma 6.Saeimas sēdes sākās ar likumu pārkāpumiem un Satversmes pārkāpumiem.

Pirmais Satversmes pārkāpums nāca no prezidenta Ulmaņa puses. Prezidents Ulmanis 1995.gada decembrī bija nodevis savas pilnvaras Saeimas priekšsēdētājai Ilgai Kreitusei. Trīs dienas pēc šī papīra rakstiskas nodošanas viņai viņš, atrazdamies, šķiet, Frankfurtē, Vācijā, deva rīkojumu sastādīt valdību Andrim Šķēlem, pārkāpdams Satversmes 52.pantu, jo, kad nodod prezidenta pilnvaras Saeimas priekšsēdētājai, tad viņš līdz ar to ir savas pilnvaras nodevis. Varbūt kāds iedomājās, ka tad viņš tomēr varēja tās saglabāt.

Bet bez tam viņš vēl formulēja to Andra Šķēles nomināciju ar tādu viltojumu, ka uzrakstīja, ka viņš šo rīkojumu ir devis Rīgā. Bija taisni uzrakstīts, ka “aicinu sastādīt valdību Šķēlem”, un kur tas noticis, tas aicinājums... Rīgā. Īstenībā viņš atradās Vācijā. Tātad būtībā rekvizīta viltojums.

Arī šodien mēs redzējām, ka Saeimā izskatīšanai pieņēma Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, kuri jau darbojas ar pieņemšanas brīdi, tiem ir likuma spēks un Satversmes 81.panta kārtībā. Pants nosaka, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Bet šeit ir ļoti skaidri pateikts — ja neatliekama vajadzība to prasa. Nevienam no šiem noteikumiem nebija pievienota... teksts netika pievienots, kur būtu Ministru kabinets pierādījis, ka tiešām neatliekama vajadzība to prasa. Bez tam neviena Ministru padomes pārstāvja nebija klāt, kas arī to paskaidrotu. Vēlāk, kad deputāti bija neapmierināti, sāka paskaidrot, bet tāda īsta pierādījuma, ka kāds no šiem noteikumiem būtu jāpieņem, nebija. Tas bija atkal 81.panta pārkāpums, Satversmes panta pārkāpums. Nekādi protesti nelīdzēja.

Un tad jāsaka, ka kulminācija tika sasniegta, kad Čepāņa kungs, Saeimas priekšsēdētājs, aicināja balsot Saeimu par Valdmaņa izraidīšanu no Saeimas uz 6 sēdēm, neformulējot īsti, par ko tad viņš tiek izraidīts. It kā par to, ka tiek apvainota Sadarbības padome, kas ir antikonstitucionāls orgāns, jo Satversme neparedz tādu Sadarbības padomi, un, ja tas netiek paredzēts, tas būtībā atkal ir Satversmes pārkāpums. Ja apvaino šādu nekonstitucionālu orgānu, ka tas ir nelikumīgs, un līdz ar to, ja tas ir nelikumīgs, tad jurists arī var teikt, ka tas ir noziedzīgs, tad galu galā Valdmaņa izsaukums, ka šī Sadarbības padome ir noziedzīga, nav nekāds apvainojums, bet fakta konstatējums, jo tas ir nelikumīgs. Mums, protams, nav Kriminālkodeksā pieņemts likums, kas paredzētu, ka Satversme būtu jāaizstāv ar krimināllikumu, ka Satversmes pārkāpums būtu kriminālnoziegums, bet tas ir vienkārši mūsu kriminālās likumdošanas trūkums. Un uzskatu, ka šobrīd ir reāla sagatavošanās iet uz demokrātijas iznīcināšanu Latvijā. Pieradina pamazām pie domas, ka likumi ir jāpārkāpj, un to pirmā dara Satversme, piedodiet, Saeima.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Es gribētu sākt no tās vietas, kur beidza mans kolēģis Jānis Mauliņš, un runāt par to, ka mēs it kā gribam ieviest likumību, bet to darām ne vienmēr ar tiem labākajiem līdzekļiem.

Es saprotu, ka opozīcijai nepatika, ka no zāles tika izraidīts viens tās pārstāvis, kas nosauca savus kolēģus — Sadarbības padomes locekļus — par noziedznieku grupu. Tas, neapšaubāmi, ir apvainojums. Cits jautājums — varam mēs to uzskatīt par pareizu vai nepareizu, bet Saeima tādu lēmumu pieņēma. Var apstrīdēt šo lēmumu, un es netaisos šo lēmumu komentēt, bet jautājums — kāda bija atbilde? Atbilde bija tāda, ka opozīcija sāka jaukt darbu un Saeima nespēja izskatīt vienu svarīgu jautājumu, tas ir, par Satversmes grozīšanu, jo opozīcija nereģistrējās, un šis lēmums palika neizskatīts un atlikts uz nākošo sēdi. Tā jau diemžēl nav pirmā reize.

Un, manuprāt, šādi līdzekļi jau neko nedod, jo šie jautājumi jau nekur nepazūd, tie pārceļas uz nākamo sēdi. Opozīcija sola, ka līdz ar to tagad Saeima nevarēs līdz Jāņiem strādāt, respektīvi, līdz tam brīdim, kamēr netiks atjaunotas pilnvaras Valdmanim. Vai tas ir labākais jautājuma risinājums, es šaubos. Es domāju, ka labāk būtu mums sakārtot mūsu Satversmi un labāk izteikt tās pantus, precīzāk, lai tos nevarētu dažādi tulkot.

Un tieši tāds mēģinājums arī ir izdarīts, un te ir rinda grozījumu, kas, pēc manām domām, varētu uzlabot Saeimas darbu un arī precīzāk formulētu Satversmes atsevišķus pantus, kas var izsaukt dažādus tulkojumus un pārpratumus. Viens no tiem ir tas pats 81. pants, kas Ministru kabinetam ārkārtējas nepieciešamības gadījumā ļauj pieņemt lēmumus ar likuma spēku un iejaukties tātad likumdošanas darbā, kas principā piekrīt Saeimai.

Tagad tas jautājums ir atlikts un tieši sasaucas, ka mēs šodien skatījām 19 jautājumus par tiem priekšlikumiem, ko valdība Saeimas darba pārtraukumā, kamēr bija pārtraukts darbs starp sesijām, ir pieņēmusi 81. panta kārtībā. Nu jāsaka, ka ir tiešām vesela rinda jautājumu, par kuru nepieciešamības steidzamību var būt lielas šaubas. Nu, piemēram, Aizsardzības spēku sporta kluba kompleksam vispirms ar vienu likumu jāpiešķir nacionālās sporta bāzes statuss, ar otru vēl pēc tam jāpasvītro, ka tas ir valsts nozīmīgums. To nekādi nevar normālā likumdošanas ceļā izdarīt. Tad citā likumā ir jānomaina Zemkopības ministrijas pārstāvis ar zemkopības ministru. Un daži citi šādi labojumi.

Es domāju, ka tādā veidā mēs kavējam un ka šie valdības 81. panta kārtībā izdotie jautājumi tiešām prasa pārskatīšanu, jo valdība tos bieži pārkāpj, bet tie nebija tie lielākie, ko minēja Mauliņa kungs, bet gan tas, ka valdība Saeimas sesijas starplaikā sāk grozīt Saeimas kompetenci. Un viens šāds likumprojekts tika noraidīts. Tas vien rāda, ka šeit ir vajadzīga sakārtošana. Paldies!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija): Varbūt es minēšu dažus citus punktus, kas šovakar pagaidām vēl nav minēti. Tika runāts, pirmkārt, jau par to, ka 81. panta kārtībā tika pieņemta virkne jautājumu. Es domāju, darbam jāiet uz priekšu. Valdība ir uzstādījusi sev zināmus noteikumus, kas pasaka, ka mēs veiksim zināmu apjomīgu darbu. Un līdz ar to es uzskatu, ka vismaz šādam darbam ir jānotiek, ja mēs vēlamies sakārtot savu likumdošanu un vēlamies sakārtot savus likumus, kas spēj uzlabot mūsu dzīves stāvokli.

Es gribētu runāt vismaz par dažiem likumprojektiem nedaudz plašāk. Viens no tiem likumprojektiem, par kuriem mēs runājām šodien, bija par uzņēmēju un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, un šobrīd jautājums un diezgan plašas diskusijas bija par to, kuram pirmajam tiek samaksāta nauda, ja uzņēmums bankrotē. Jūs saprotiet, ka ir visnotaļ nepieciešams samaksāt tiem strādniekiem, kas arī aiziet no šī uzņēmuma, bet vēl svarīgāk ir tas, ka mēs samaksājam zemniekam, kas ir nodevis savu ražu, jo viņam neviens nesamaksā par to, ka viņš atstāj savu darbu un nevar vairs pēc tam uzturēt savu ģimeni. Līdz ar to es uzskatu, ka šis grozījums, kas tika pieņemts, ka zemnieks ir tādā pašā secībā kā strādnieks, manuprāt, tas ir visnotaļ ļoti svarīgs pieņēmums šinī likumprojektā, un mūsu frakcija visnotaļ to atbalsta.

Bēdīgāk, man šķiet, šodien gāja ar Latvijas Republikas Satversmi, kur es un mana frakcija domāja, ka vajadzēja jau pieņemt attiecīgo grozījumu. Bēdīgi bija tas, ka mums nebija pietiekoši deputātu, lai šo grozījumu pieņemtu. Divi svarīgi punkti ir šinī grozījumā. Viens ir, ka pagarina gan Valsts prezidenta, gan Saeimas deputātu mandātus uz četriem gadiem. Un otrs, varbūt vēl svarīgāks, ir par tiesnešiem. Tur ir mazs pantiņš iekšā, kas runā par to, vai tiesneši var vai nevar tikt atcelti no amata pirms noteiktā laika. Kā jūs saprotat, šodien, ja tiesnesis tiek notiesāts, viņu var atcelt. Šis jaunais grozījums dod tiesnešu kolēģija iespēju atcelt tiesnesi no amatai, ja viņš ir veicis zināmus likuma pārkāpumus. Kā es saku vēlreiz, šis likumprojekts netika pieņemts, un žēl, ka tas tā notika.

Varētu minēt veselu virkni citu jautājumu, par kuriem tika runāts, bet es saprotu, mēs tuvojamies laika izsmelšanai, un es gribu dot vārdu manam kolēģim Andrejam Panteļējevam.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”): Es domāju, šodien Saeima tiešām spēra būtisku soli sava, es domāju, zināma prestiža un demokrātijas prestiža nostiprināšanai. Jo, man liekas, pilnīgi kļūdīgi līdz šim ir tāds uzskats, ka demokrātija nozīmē visatļautību, demokrātija nozīmē ētisko, elementāri ētisko normu neievērošanu, un, protams, Saeima ir pirmā, kas šinī ziņā rādīja paraugu. Valdmaņa kunga izraidīšana no zāles pēc tam, kad viņš apzīmēja savus kolēģus par noziedzniekiem, ir vienkāršs paraugs, ka demokrātija nenozīmē ētisku visatļautību.

Es gribētu vēl varbūt dažas piezīmes minēt attiecībā uz Sadarbības padomi, jo par to daudz tiek debatēts, un šodien arī izskanēja tēze no Mauliņa kunga, kā jūs dzirdējāt, ka tas esot antikonstitucionāls un līdz ar to noziedzīgs veidojums. Ja seko Mauliņa kunga loģikai, tad jāmin, ka Satversmē nav arī minēta Tautas kustība “Latvijai”. Līdz ar to, ja Satversmē nav minēta Tautas kustība “Latvijai”, tad no Mauliņa kunga loģikas iznāk, ka tas ir antikonstitucionāls veidojums un līdz ar to noziedzīgs veidojums. Protams, tāda loģika ir nepareiza, jo Satversme nosaka vispārējos varas sadales principus. Arī Sadarbības padome faktiski ir neformāls veidojums, kas balstās uz deputātu brīvprātīgu savstarpēju vienošanos. Kā jūs zināt, tā ir tiešām brīvprātīga, un galu galā galīgo lēmumu pieņem Saeima. Mēs ne reizi vien esam piedzīvojuši gadījumu, ka Saeima pieņem lēmumus, kas varbūt ir pretrunā ar Sadarbības padomes lēmumiem, ka deputāti individuāli pauž savu suverēno gribu. Šo neformālo veidojumu apzīmēt par noziedzīgu, tas, man liekas, ir vienkārši juridiskā analfabētisma paraugs.

Man nedaudz žēl, ka šodien nepieņēma likumu “Par arhīviem”. Acīmredzot pie šī jautājuma tomēr būs jāstrādā komisijai, jo lietas šeit ir jāsakārto. Es domāju, ka varbūt pārāk saasināts bija jautājums par arhīvu jaunās vadības izvēlēšanu. Ministru kabinets principā bija vienojies, ka jaunā vadība netiks apstiprināta, kamēr arhīva likums nebūs pieņemts otrajā lasījumā. Diemžēl tas mums neizdevās. Es ceru, ka to izdosies izdarīt.

Un, runājot par Satversmes nepieņemšanu, es domāju, opozīcijai līdz nākošajai reizei jāizšķiras — kas ir viņas simbols. Ja opozīcijas simbols ir Valdmanis, tad man atliek izteikt nožēlu par to, jo, cik es esmu ticies ar vēlētājiem, es nekur neesmu dzirdējis pozitīvas atsauksmes par šī deputāta darbības stilu un spējām.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.107