MĒS VISI BALTIJĀ

Pirms kārtējās Baltijas asamblejas sesijas

Turpinājums no 1.lpp.

Nupat apspriedām BA Pērnavas sesijas darba kārtību, iepazināmies ar valdību ziņojumiem. Sesijā piedalīsies arī mūsu valstu valdību vadītāji, aizsardzības ministri un Eiropas lietu ministri. Bet Latvijas delegācijā būs arī zemkopības ministrs Roberts Dilba un vides valsts ministrs Indulis Emsis.

BA sesijas devīze šoreiz būs “Drošība un integrācija”. Ar to saistītas arī galvenās rezolūcijas. Sesija notiks no 25. līdz 27. aprīlim, kad vēl nebūs parakstīta tā sauktā NATO un Krievijas harta. Tā notiks pirms NATO konferences, kurā acīmredzot netiks pieņemts pozitīvs lēmums par kādas no Baltijas valstīm uzņemšanu NATO tuvākajā laikā. Tāpat pirms Amsterdamas konferences, kurā spriedīs par Eiropas Savienības turpmāko paplašināšanos. Bet rezolūcijās un aicinājumā, kas būs adresēts NATO valstu vadītājiem, par to visu, par mūsu centieniem būs runa. Pie šiem dokumentiem strādāsim visu nedēļu, lai tie būtu pietiekami pārliecinoši un nopietni.

Pēc tam izteicās Arnolds Rītels:

— Sesijā īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā kopā integrēties Eiropas Savienībā un iekļauties NATO, tiks apspriestas mūsu aizsardzības un drošības problēmas. Vēl pirms Madrides konferences mums būtu skaidri jāpauž savu tautu noskaņojums un viedoklis.

Šodienas BA Prezidija sēdē vienojāmies, ka sesijā mēs varētu pieņemt 15 — 16 rezolūcijas — gan ārpolitiska, gan iekšpolitiska rakstura.

Lietuviešu pārstāvis Mečis Laurinks sacīja:

— Kā Vašingtonā, tā arī Briselē un Strasbūrā mūsu valstis ieņem vienādu pozīciju attiecībā uz virzību uz NATO un Eiropas Savienību. Bet Baltijas asamblejā sevišķi izpaužas šī mūsu nostādņu kopība. Tās sesijā Pērnavā tad arī skaidri izteiksim savu viedokli pirms Madrides un Amsterdamas konferencēm. Esmu pārliecināts, ka to uzklausīs ar izpratni.

Ivars Ķezbers vēl piebilda:

— Mēs negribam atrasties “uzgaidāmajā telpā” jeb “pelēkajā zonā”. Līdz ar to uzskatām, ka NATO durvīm ir jābūt atvērtām visiem vienlīdz, nevar būt dalījuma pa uzņemšanas kārtām. Tur nedrīkstētu būt gaidītāju rindu. Kritērijam jābūt brieduma pakāpei. Mēs ļoti gribētu pievērst uzmanību tam, ka mums drošība būs vajadzīga nevis pēc 10 — 15 gadiem, bet tā mums nepieciešama jau tagad. Līdz ar to jārada jauni drošības mehānismi. Mēs gribētu, lai NATO garantētu Baltijas valstīm drošību kaut kāda līguma formā.

Uz “LV” jautājumu, vai nebūtu iespējams Igaunijai un Latvijai vienoties par kopīgu pozīciju sarunās ar Krieviju par robežjautājumu, Arnolds Rītels atbildēja:

— Pirms dažiem gadiem jau bija tāds mēģinājums. Piemēram, Igaunijas sarunās ar Krieviju par robežas jautājumu piedalījās arī pārstāvji no Latvijas un Lietuvas. Diemžēl turpmāk tā nenotika. Katrs atsevišķi veda sarunas. Kaut gan daudzus sarežģītus jautājumus būtu vieglāk risināt kopīgiem spēkiem. Manuprāt, Igaunijai un Latvijai, risinot robežas jautājumus ar Krieviju, patiešām ir daudz kopīga. Tāpēc būtu vajadzīga ciešāka koordinācija.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Baltijas valstu arodbiedrību padomes aicinājums

Vairāk nekā simt gadus pasaule svin 1.maiju — darba un strādājošo solidaritātes dienu, miera dienu. Šī diena iezīmēta vairuma valstu kalendāros un to atzīmē ar maija mītiņiem un demonstrācijām.

Pēc mūsu valstu neatkarības atjaunošanas šie svētki pie mums paiet nepamanīti. Vēl nav aizmirsta bijusī piespiedu svinēšana, kas neatspoguļoja ne darbinieku, ne arodbiedrību intereses.

Mēs esam pārliecināti, ka ir pienācis laiks mūsu valstu darbiniekiem solidarizēties, šajā dienā paust savu satraukumu par pieaugošo bezdarbu, zemo dzīves līmeni, nepietiekamo sociālo drošību, demokrātijas ierobežojumiem darba attiecībās.

Maija darba svētku mītiņi ir tā vieta un laiks, kur arodbiedrības var un tām ir jāizsaka gatavība aizstāvēt darbinieku intereses un tiesības. Tikai mūsu kopīga darbība var veicināt demokrātijas attīstību un sociālo interešu aizsardzību tirgus ekonomikas apstākļos.

Aicinājums pieņemts Baltijas valstu arodbiedrību

padomes sēdē 1997.gada 19.aprīlī

Baltijas valstu arodbiedrību padomes deklarācija

Baltijas valstu arodbiedrību padome, apspriedusi 18.un 19.aprīlī Rīgā (Latvija) sociāli ekonomisko situāciju mūsu valstīs, kā arī arodbiedrību uzdevumus savu biedru interešu un tiesību pārstāvēšanā un aizsardzībā, 1997.gada 19.aprīlī pieņēma šādu deklarāciju:

1. Baltijas valstu arodbiedrību centrālās apvienības atzīmē, ka mūsu valstīs turpinās mēģinājumi īstenot tādu politiku un pieņemt tādus likumus, kuri pasliktina darbinieku sociāli ekonomiskās garantijas.

2. Baltijas valstu arodbiedrību centrālās apvienības aicina savu valstu parlamentus un valdības:

— apliecināt savas saistības uzturēt sociālo dialogu ar darba tirgus partneriem, uzskatot to par svarīgu faktoru sociālā miera nodrošināšanā;

— attīstīt demokrātiju visos darba attiecību līmeņos;

— ratificēt Eiropas Sociālo hartu;

— ņemt vērā Eiropas un Eiropas Savienības Sociālo hartu noteikumus par taisnīgu darba samaksu, bezdarba pieauguma ierobežošanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu;

— paātrināt mūsu valstu normatīvo aktu saskaņošanu ar Eiropas Savienības standartiem.

Igaunijas Arodbiedrību centrālās organizācijas vārdā Ulle Purga

Lietuvas Arodbiedrību apvienības vārdā Aļģirds Siss

Lietuvas Strādnieku savienības vārdā Kristīna Krupavičiene

Lietuvas Arodbiedrību centra vārdā Aļģirds Kvedaravičs

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vārdā Agris Olmanis

Rīgā 1997.gada 19.aprīlī