INFORMĀCIJA

Nacionālajā drošības padomē

Vakar, 23.aprīlī, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā notika Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes kārtējā sēde.

Nacionālā drošības padome noklausījās aizsardzības ministra Andreja Krastiņa, iekšlietu ministra Daiņa Turlā un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa ziņojumus par valsts drošību.

Pamatojoties uz valsts drošības iestāžu likumu, padome noklausījās un pieņēma zināšanai Satversmes aizsardzības biroja direktora Laiņa Kamaldiņa sniegto pārskatu par biroja darbību laikā no 1995.gada maija līdz 1997.gada martam.

Padome apsprieda arī citus ar valsts drošību saistītos jautājumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Valsts prezidenta vizīti Polijā

No 28. līdz 30. aprīlim notiks Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Polijas Republikā. Tā ir atbildes vizīte uz Polijas prezidenta viesošanos Latvijā 1994. gada februārī.

Polija ir reģiona lielvalsts, kuras izpratne par demokratizācijas procesiem un atbalsts Latvijai ir ļoti nozīmīgs. Latvijas un Polijas viedokļi par nākotnes Eiropu faktiski sakrīt. Veidojas laba bāze reģionālajai sadarbībai un savstarpējam atbalstam. Latvija un Polija ir sadarbības partneres ar ciešām politiskajām, ekonomiskajām un kultūras saitēm. Attiecības starp abām valstīm ir aktīvas un nepārtraukti progresē. Auglīga ir arī līdzšinējā sadarbība starptautiskajās organizācijās, tādēļ attīstāma vēl ciešāka sadarbība.

Latvija un Polija ir noslēgusi gandrīz visus galvenos ekonomiskās sadarbības līgumus: “Par tirdznieciski ekonomisko sadarbību”, “Par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” un Dubultnodokļu konvenciju. Latvija ir paredzējusi joprojām pilnveidot savstarpējo līgumattiecību bāzi — vairāku līgumu projekti šobrīd tiek saskaņoti.

Valsts prezidenta valsts vizītes pirmajā dienā, 28. aprīlī, tiks noslēgts Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un Poliju. Vizītes laikā Latvijas Valsts prezidents G.Ulmanis tiksies ar Polijas Republikas prezidentu A.Kvašņevski, Polijas Republikas premjerministru V.Cimošēvicu, Polijas Seima maršalu J.Zihu un Polijas Senāta maršalu A. Stružiku. 29. aprīlī Polijas tirdzniecības palātā Valsts prezidents tiksies ar Polijas un Latvijas uzņēmējiem. Tikšanās sākumā G.Ulmanis klātesošajiem teiks uzrunu, kurā tiks skartas Polijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības un reģionālās attīstības perspektīvas. Vizītes trešajā dienā Gdaņskā Valsts prezidents tiksies ar Lehu Valensu, Gdaņskas vojevodu, kā arī atklās Polijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā ierīkoto izstādi “Latvija — Gdaņskas arhīvos”.

Oficiālās delegācijas sastāvā uz Polijas Republiku dosies ārlietu ministrs Valdis Birkavs un aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš. Latviju pārstāvēs arī uzņēmēju grupa.

Valsts prezidenta preses dienests

Par jaunu sociālo aprūpi

Vakar, 23. aprīlī, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentā labklājības ministrs Vladimirs Makarovs un departamenta direktore Lauma Grafa iepazīstināja žurnālistus ar jauno ministrijā izstrādāto sociālās aprūpes darba koncepciju, kas atspoguļota nupat publicētajā “Baltajā grāmatā”. Izdevums domāts pašiem sociālās aprūpes darbiniekiem, pašvaldībām un politiķiem, lai izskaidrotu Labklājības ministrijas un Pasaules bankas sadarbībā tapušā Latvijas sociālās labklājības sistēmas reformas projekta vienu sastāvdaļu — sociālās palīdzības sistēmas administrēšanu. Šis projekta komponents ietver Sociālās palīdzības departamenta un Sociālās palīdzības fonda attīstības plānu un Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju pilotprojektu.

Viens no Labklājības ministrijas pamatmērķiem, reformējot sociālās palīdzības sistēmu Latvijā, ir — attīstīt valstī plašu sociālās palīdzības tīklu. Lai gan tā veidošana sākusies jau pirms pieciem gadiem, darāmā vēl daudz — tikai piecdesmit procentos pašvaldību ir izveidoti sociālās palīdzības dienesti, un, finansējumam būtiski nepieaugot, darba apjoms aizvien palielinās. Būtiskākais jaunums ministrijas piedāvātajā sociālās aprūpes reformas projektā — finansēšanas principu maiņa. Tagad “nauda sekos klientam” — tā tiks stimulētas alternatīvās aprūpes formas un efektīvāka līdzekļu izmantošana.

Tomēr skaidrs, ka nevis naudas, bet cilvēka problēmām jābūt sociālā dienesta darbinieku uzmanības centrā. Ko piedāvā “Baltā grāmata”? Ar likumu noteikt nabadzības slieksni, zem kura tiek saņemta garantēta sociālā palīdzība, un noteikt vienu, prioritāri izmaksājamu trūcīgo ģimeņu pabalstu. Vēl viens risināms uzdevums — pastiprināt sociālajā aprūpē nonākušu cilvēku līdzdarbību, iesaistot tos sabiedriski derīgos un mazatalgotos darbos. Pašlaik šādu priekšlikumu pieņem tikai trešdaļa sociālās aprūpes klientu, jo līdz ar darba uzsākšanu samazinās saņemamās palīdzības apjoms. Mainot šo nosacījumu, iespējams, izdosies paaugstināt sociālajā rehabilitācijā tik nozīmīgās līdzdarbības līmeni.Vēl citi sociālās aprūpes reformas koncepcijas uzdevumi — nodrošināt sociālās palīdzības saņēmējam sociālo dienestu lēmumu pārsūdzības iespējas, paralēli valsts darbam sociālajā aprūpē iesaistīt privāto un sabiedrisko sektoru, uzlabot valsts un pašvaldības sadarbību sociālās aprūpes jomā.

Tomēr, kā tas preses konferencē vairākkārt tika uzsvērts, Labklājības ministrijas izstrādātās reformas galamērķis ir viens — uz cilvēku orientētas sociālās aprūpes sistēmas izveidošana.

Dina Gailīte, “LV” korespondente

Pa somu jēgeru kauju vietām

Kopš aprīļa vidus par jaunatklātu kultūras pieminekli Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pasludinājusi Somu jēgeru kauju vietu Tukuma rajona Lapmežciema pagastā. Pēc savas nozīmes tas ir unikāls piemineklis somu tautai un arī Latvijai, tāpēc tiek gatavoti dokumenti, lai atzītu to par valsts nozīmes vēstures pieminekli. Iniciatīva nākusi no Somijas kara vēstures speciālistiem, kas veikuši pētījumus un saistījušies ar Latvijas institūcijām.