Latvijas un Zviedrijas kopīga rūpe — tīra daba

Vakar, 23.aprīlī, Rīgā ieradās Zviedrijas Karalistes vides ministre Anna Linda ( Anna Lindha ), kuru pavadīja visai kupla zviedru speciālistu delegācija.

Pēc pusotru stundu ilgas Annas Lindas tikšanās ar Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Anatoliju Gorbunovu un vides valsts ministru Induli Emsi bija preses konference, kurā žurnālisti tika iepazīstināti ar Zviedrijas un Latvijas sadarbību Baltijas jūras un Latvijas vides aizsardzībā, kā arī ar Zviedrijas palīdzību Latvijai šajā jomā.

Anatolijs Gorbunovs: — Vispirms es gribu izteikt Zviedrijas valdībai Annas Lindas personā pateicību par nozīmīgo palīdzību, ko tā sniegusi Latvijai kopš sadarbības līguma noslēgšanas 1992.gadā. Zviedrijas palīdzībai ir bijusi ļoti izšķiroša nozīme vides aizsardzībā Latvijā. Aizvadītajā laikā ir īstenoti trīspadsmit ar vides aizsardzību saistīti projekti. Kā lielākie no tiem ir jāmin Liepājas vides projekts, Daugavpils municipālo pakalpojumu projekts un Rīgas vides projekts.

Šajā tikšanās reizē mēs pārrunājām daudzus mūsu sadarbības aspektus. Tika pausts abpusējs gandarījums par līdzšinējās kopdarbības rezultātiem. Tāpēc ar zināmu optimismu raugāmies nākotnē.

Anna Linda: — Es uzskatu, ka mūsu sadarbība ar Latviju ir bijusi ļoti daudzpusīga un veiksmīga gan divpusējās sadarbības, gan reģionu sadarbības līmenī. Divpusējās sadarbības jomā jāmin ūdens apgādes un ūdens attīrīšanas projektu īstenošana vairākās Latvijas pilsētās. Runājot par sadarbību reģionālā līmenī, es gribu uzsvērt, ka Baltijas jūras valstis ir pieņēmušas projektu “Agent—21”, kas paredz veikt vides aizsardzības pasākumus Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai. Esmu iepriecināta, ka Latvijā notika pirmā Baltijas jūras valstu pārstāvju tikšanās, kurā apsprieda šī projekta īstenošanu, un Latvija uzņēmās vadīt pasākumus, kas saistīti ar transporta jautājumiem un vides aizsardzību pret transporta izraisītajām sekām. Šai programmai būs liela ietekme un svarīga nozīme. Mēs apspriedām arī Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Latvijas puse ir izteikusi šādu vēlēšanos, Zviedrija atbalsta un arī turpmāk šo Latvijas vēlmi atbalstīs. Mūsu valsts uzskata, ka sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā jāsākas reizē ar visām kandidātēm. Taču tas nenozīmē, ka šo valstu iestāšanās Eiropas Savienībā notiks vienlaikus. Mēs esam gatavi šajā laikā turpināt sniegt savu palīdzību Latvijai.

Valsts ministrs Indulis Emsis atzīmēja, ka ar Zviedrijas valdības un Rikstāga atbalstu Latvijā ieplūdis liels investīciju apjoms (aptuveni 10 miljoni latu) vides aizsardzībai. “Ir grūti nosaukt kādu jomu, kuru nebūtu sasniedzis Zviedrijas atbalsts,” sacīja Indulis Emsis. “Šodien esmu ļoti gandarīts, ka varu pateikties par Zviedrijas atbalstu Latvijai laikā, kad mēs pārkārtojām savas valsts tautsaimniecību, politisko un ekonomisko sistēmu. Mēs ceram, ka Baltijas telpa kļūs par paraugu pasaulei, kā var risināt vides un ilgspējīgas programmas vienā konkrētā reģionā. Šī ir unikāla situācija pasaules mērogā.”

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Pēcpusdienā Anna Linda un zviedru delegācija devās apskatīt Daugavgrīvas liegumu, kur bagātīgi pārstāvēta putnu pasaule, kas labi sadzīvo ar tuvumā aktīvi funkcionējošo Rīgas ostu.

Pievakarē, pēc Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apmeklējuma, Zviedrijas Karalistes vides ministre Anna Linda un delegācija, kas viņu pavada, atgriezās Rīgas centrā ar kuģi “Bremen” un izkāpa krastā pie Rīgas pils.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Ministru prezidenta biedrs, vides un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, vides valsts ministrs Indulis Emsis;

Zviedrijas vēstnieks Hanss Oskars Magnusons un Zviedrijas vides ministre Anna Linda

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”