INFORMĀCIJA

Pa somu jēgeru kauju vietām

Turpinājums no 1.lpp.

Līdz 1809. gadam, kad Somiju pievienoja Krievijai, vairākus gadu simtus tā bija daļa no Zviedrijas karalistes. Iekļaujot Krievijas impērijā, Somijai tika piešķirts lielkņazistes statuss. Šī gadsimta sākumā mazajai trīs miljonu tautai draudēja pārkrievošana, no kuras tā, protams, vēlējās izvairīties un tajā pašā laikā veidot neatkarīgu valsti. Somijas lielkņazistes pilnīga atdalīšanās no impērijas sākās drīz pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada rudenī. Aktuāla kļuva bruņotās darbības iespējamība, tādēļ somi griezās pie Krievijas ienaidnieka Vācijas, lai tā palīdzētu militārajās mācībās. Somijai šajā laikā vēl nebija pašai sava karaspēka, un somi arī nedienēja Krievijas impērijas armijā. Vācija piekrita somu lūgumam, kas bija tai izdevīgs, un 1915. gada februārī somu brīvprātīgie slepeni devās uz Vāciju. Lokstedas nometnē netālu no Hamburgas sākās viņu mācības.

Visdedzīgākie atbrīvošanas kustības atbalstītāji bija studenti, tomēr uz mācībām Vācijā devās dažādu sabiedrības slāņu pārstāvji, kopumā gandrīz divi tūkstoši jaunu vīriešu. Viņi zināja, ka mājās atgriezties būs iespējams tikai tad, ja Somija kļūs neatkarīga valsts. 1916. gada pavasarī brīvprātīgo somu grupa tika nosaukta par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu. To nosūtīja apgūt militāro pieredzi Austrumu frontē, tuvāk dzimtenei.

Sākumā somi tika izvietoti ziemeļos no Mītavas (Jelgavas) Misas frontē. Vēlāk tajā pašā gadā bataljonu pārvietoja uz Rīgas jūras līča krastu pie Klapkalnciema. Šeit no 1916. gada augusta līdz decembrim somi bija atbildīgi par Vācijas Austrumu frontes vistālāko sektoru ziemeļos. Somu kauju pozīciju paliekas vēl tagad var atrast Rīgas jūras līča kāpās netālu no Dumbes ciema. Laiku pa laikam somu bataljons atradās mācībās vai rezervē Tukumā, bet 1917. gada ziemā atkal cīnījās Lielupes frontē uz rietumiem no Jelgavas. Tālākais somu bataljona ceļš veda uz Liepāju, kur līdz pat 1918. gada februārim turpinājās mācības. Tolaik somu bataljona sastāvā bija aptuveni 1400 karavīru. Liepājā somus izvietoja vecajās kazarmās, kas vēl joprojām ir saglabājušās. Daļa jēgeru dzīvoja arī pie pilsētniekiem viņu mājās. 1918. gada 13. februārī Karaliskais Prūsijas bataljons zvērēja uzticību savai dzimtenei Liepājas evaņģēliskajā Svētās Trīsvienības baznīcā. Bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu. Divas dienas vēlāk, 15. februārī, somi ar kuģiem devās prom no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē un piedalītos Somijas atbrīvošanas karā kā likumīgās valdības karaspēks. Somija pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1917. gada 6. decembrī, bet janvāra beigās uzliesmoja atbrīvošanās cīņas. Tās izvērtās par pilsoņu karu pret “sarkanajiem”, kas bija pasludinājuši revolūciju.

Latvijas teritorijā cīņās gāja bojā 16 somi. Klapkalnciema kapos apglabāti pieci jēgeri, atsevišķā somu kapā Galiņu kapsētā pie Olaines — trīs karavīri. Somu mirstīgās atliekas glabā arī Jelgavas un Tukuma kapi. Vairāki karavīri miruši no slimībām. Uzturēdamies Liepājā, somi, par spīti valodas grūtībām, sapazinās ar vietējiem iedzīvotājiem, kā arī tolaik vēl diezgan daudzajiem viņiem radniecīgajiem lībiešu tautas pārstāvjiem, kas apdzīvoja Baltijas jūras piekrasti.

Daļa somu jēgeru atgriezās Latvijā pēc gada. Baltijas valstīm kļūstot neatkarīgām, viņi nostaigāja garu cīņu ceļu — no Valgas līdz Alūksnei, kur kaujās krita arī somi. Viņi apglabāti Alūksnes kapos, kareivju kapā, kas arī tagad ir pienācīgi apkopts.

Tieši pirms Otrā pasaules kara Klapkalnciemā somu jēgeru piemiņai tika uzstādīts piemineklis, bet pēckara gados tas ir pazudis. Saglabājušies tikai kapakmeņi un vācu piemineklis.

Neatkarīgajā Somijā jēgeri izveidoja un apmācīja armiju uz obligātā dienesta pamata, tās priekšgalā viņi bija arī Ziemas kara laikā no 1939. līdz 1940. gadam un Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1945. gadam. Abos karos somi beigu beigās izcīnīja savu neatkarību. Tās iegūšanā un aizstāvēšanā somu jēgeriem ir bijusi nenovērtējama nozīme. Latvijai savukārt vēstures gaita bija lēmusi būt somu jēgeru cīņu zemei. Vēsturiska atmiņa abas valstis tuvina, jēgeru cīņu vietas ir svarīgs vēstures piemineklis abām tautām.

Somu jēgeru cīņu vēsturi pamatīgāk pētījuši Somijas militārās vēstures speciālisti. Viņi saistījušies ar Latvijas vēstniecību Somijā, un vēstniece Anna Žīgure turpmākai sadarbībai no Latvijas puses ieteikusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Kopīgais darbs ritējis sekmīgi, Latviju apmeklējuši gan somu zinātnieki, gan diplomāti. Bijuši izbraukumi uz cīņu vietām, tikušies speciālisti. Pēc teritorijas uzmērīšanas dabā (platība — aptuveni 1 ha) tiks noteiktas pieminekļa robežas un aizsardzības zona, kas garantēs teritorijas saglabāšanu un kopšanu, kā to nosaka Latvijas Republikas likumdošana. Somijas puse paredzējusi uzstādīt pieminekli vai piemiņas zīmes, kas par somu tautas vēstures spilgtākajām lappusēm vēstītu vēl paaudzēm ilgi.

Elvita Ruka – Birzule, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas preses sekretāre

Somijas un Latvijas vēsturnieki Klapkalnciema kapos