Ceļā uz Eiropas Savienību

Vakar, 23.aprīlī, Latvijas Republikas Saeimas delegācija rīkoja preses konferenci, informējot par Eiropas Parlamenta un Saeimas starpparlamentu sanāksmi 1997.gada 21. un 22. aprīlī Briselē.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta rezolūcijai šī gada janvārī Eiropas Parlamentā tika izveidotas atsevišķas delegācijas sarunām ar Latviju, Igauniju un Lietuvu un izvirzīti šo delegāciju vadītāji. Eiropas Parlamenta delegāciju sarunām ar Latviju vada Alfreds Gomolka (Vācija), viņa pirmais vietnieks ir Jans Andersons (Zviedrija). Kopā ar aizvietotājiem delegācijā ir 20 Eiropas Parlamenta deputāti.

Saeimu Briselē pārstāvēja Kārlis Čerāns (“Latvijai”), Indulis Bērziņš (“Latvijas ceļš”), Edvīns Inkēns, (“Latvijas ceļš”), Andris Amerikas (Demokrātiskā partija “Saimnieks”) un Roberts Jurdžs (“Tēvzemei un Brīvībai”) (attēlā).

Tikšanās laikā tika precizētas abu pušu attiecības un tas, kā Latvijā risinās integrācija iestājai Eiropas Savienībā. Vēl ir palikušas divas valstis, kuras nav ratificējušas Latvijas un Eiropas Savienības asociatīvo līgumu — Eiropas līgumu, tās ir Francija un Beļģija. Ir informācija, ka maija vidū šāda ratifikācija varētu notikt Parīzē, Francijā. Par Beļģiju pagaidām noteiktu ziņu nav, taču arī tur ratifikācija aizkavējas nevis politiskas attieksmes, bet gan Parlamentā noteikto procesuālo sarežģījumu dēļ.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Amerikas akcentēja, ka abas delegācijas kopumā bijušas ļoti apmierinātas ar šo tikšanos. Noslēgumā ir pieņemts arī paziņojums — rezolūcija par tālāko darbību. Jo atbilstoši Eiropas līgumam ir jāizveido Latvijas Saeimas un Eiropas Parlamenta kopīga komisija, kuru var izveidot pēc tam, kad visas valstis būs ratificējušas Eiropas līgumu. Paredzams, ka šīs komisijas dibināšana notiks 2. un 3.septembrī Latvijā, Saeimā.

“LV” informācija

Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas kopīgā deklarācija

Delegācija sakariem ar Latviju, ko vadīja Alfreds Gomolka (Vācija), tikās ar Latvijas Saeimas delegāciju no š.g. 21. līdz 22.aprīlim Briselē. Latvijas delegāciju vadīja Saeimas priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. Iepriekšējā abu delegāciju tikšanās notika 1995.gada novembrī. Abu delegāciju vadītāji uzsvēra, cik svarīgi ir izveidot ciešākas saites starp abiem parlamentiem, kas ir tā procesa sastāvdaļa, kam jānodrošina plašas sabiedrības iesaistīšanās diskusijā par ES paplašināšanu. Latvijas puse uzsvēra, ka visas partijas, kas ir pārstāvētas Latvijas Saeimā, vienprātīgi atbalsta iestāšanos ES.

Abas delegācijas atzina, ka ir nepieciešams, lai visas ES dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ratificētu ES un Latvijas Asociatīvo līgumu. Abas delegācijas principā nolēma izveidot ES un Latvijas kopīgu parlamentāru komiteju un noturēt dibināšanas sanāksmi 1997.gada septembra sākumā Rīgā.

Abas delegācijas vienojās par sadarbību, kas veicinātu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tomēr abas puses bija vienisprātis, ka ir nepieciešams veikt būtiskas reformas, kas nodrošinātu to, lai Latvija un ES būtu gatavas risināt problēmas, ko izraisīs ES paplašināšana. Tika uzsvērts, cik svarīgi ir ievērot principu, lai uzņemšanas kārtībā ņemtu vērā katras valsts nopelnus, kā arī tika pasvītrots kopējais viedoklis par to, ka sarunas par uzņemšanu ES jāuzsāk ar visām kandidātvalstīm vienlaikus.

Šajā sakarā Latvijas delegācija īsi raksturoja Latvijas centienus Komisijas “Baltās grāmatas” īstenošanā, izmantojot Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā.

Sanāksmē tika apspriesta pašreizējā politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā un īpaši uzsvērta nepieciešamība nostiprināt valsts pārvaldi, turpināt sekmīgo banku sistēmas stabilizāciju, tika atzīmēti Latvijas centieni sasniegt nosprausto mērķi privatizēt 90 procentus valsts uzņēmumu un valstij piederošo īpašumu, kā arī pasvītrots, cik svarīgi ir piesaistīt ārzemju kapitālieguldījumus un pārstrukturēt lauksaimniecības nozari.

Sanāksmē apsprieda arī dažādus drošības aspektus, ieskaitot Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm. Abas delegācijas izteica cerību, ka drīzumā tiks parakstīts robežlīgums ar Krieviju.

Jautājums par Latvijas nepilsoņiem tika plaši apspriests un atzīts, ka Pilsonības likuma pamatnosacījumi ir saskaņā ar tiem, ko noteikusi Eiropas Padome. Tika pārrunāta šī likuma īstenošana un iespējamās izmaiņas tajā. Notika domu apmaiņa ar Latvijas vēstnieku ES Juri Kanelu, kas pārstāvēja Latvijas valdību. Eiropas Komisiju sanāksmē pārstāvēja Joris Deklerks un Katarina Areskouga (DGIA).

“LV” (Gunta Štrauhmane) tulkojums