MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Valsts prezidenta tikšanos ar ārvalstu vēstniekiem

19. aprīlī Palangā noritēja gadskārtējā Lietuvas Valsts prezidenta Aļģirda Brazauska tikšanās ar Lietuvā akreditētajiem ārvalstu diplomātisko misiju vadītājiem. Uz tradicionālo tikšanos bija atbraukuši 40 vēstnieki.

A.Brazausks savā runā minēja aktuālākos Lietuvas politikas un ekonomikas jautājumus. Svarīgākais no tiem — saspringtā gatavošanās visaugstākā līmeņa sanāksmēm Amsterdamā un Madridē. Lietuvas prezidents jau ticies ar Grieķijas un Ungārijas prezidentiem un saskaņojis ar šīm valstīm pozīcijas svarīgākajos integrācijas jautājumos. Līdz gada vidum A.Brazausks plāno tikties ar Itālijas, Turcijas, Polijas un Francijas prezidentiem cerībā nodrošināt Lietuvai šo valstu sapratni.

Prezidents arī paskaidroja vēstniekiem, ka ārzemju presē atrodamā informācija par Lietuvu kā visatpalikušāko no Baltijas valstīm neatbilst patiesībai. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aprēķinātā pirktspējas paritātes indeksa 1995. gadā Lietuvā nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju saražots 4322 ASV dolāru vērtībā (Igaunijā — 4075 dolāru, Latvijā — 3290). Turklāt veiksmīga ir Lietuvas tirdzniecība ar Rietumeiropas valstīm (tā veido ap 60 procentiem visas starptautiskās tirdzniecības). Lietuvas starptautiskās tirdzniecības negatīvā bilance ir tikai lielā importētās enerģijas apjoma dēļ. Arī ārējo parādu ziņā Lietuvas stāvoklis nav vissliktākais (1076 miljoni ASV dolāru parāds), citu Austrumeiropas valstu (Polijas, Čehijas, Ungārijas) ārējie parādi ir lielāki. Kā apgalvoja A.Brazausks, puse saņemto aizdevumu tiek izmantoti, lai finansētu investīciju projektus.

Šī bija jau ceturtā gadskārtējā Lietuvas prezidenta tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem. Oficiālajā pieņemšanā Lietuvas prezidents un viņa meita cienāja ārvalstu vēstniekus ar lietuviešu nacionālajiem ēdieniem — cepelīniem, asinsdesām, kaņepju sāli, žāvētām cūku ausīm un astēm, biezpiena sieru.

Par gaidāmajām pārmaiņām gaisa satiksmes tirgū

Paredzams, ka rudenī tiks izsludināts konkurss divu lielāko Lietuvas lidsabiedrību “Lietuvos avialinijos” un “Lietuva” privatizācijas programmas sagatavošanai. Līdz tam lidsabiedrībām būtu jāapvienojas koncernā.

Pašlaik uz Lietuvu lido 12 lidsabiedrību lidmašīnas. Sabiedrību varētu būt arī vairāk, taču Lietuvas civilās aviācijas tirgū iekļūt un noturēties ir grūti. Pērn, piemēram, konkurenci neizturēja un tirgu atstāja “Hamburg Airlines”, šogad vēlmi lidot uz Lietuvu izteikušā “British Airways” un “Air France” tā arī neatklāja reisus.

Lietuvas civilās aviācijas tirgū 46 procenti pieder “Lietuvos avialinijos”, 14 procenti — SAS, 10 procenti — “Lufthansa”, 8 procenti — “Lietuva”. SAS veiksmi šajā tirgū daudzi saista ar stratēģiskiem SAS centieniem nostiprināties Baltijas valstu reģionā.

Lietuvas lidsabiedrību vadītājus satrauc gaidāmā privatizācija. Ja valsts nacionālo lidsabiedrību koncernu privatizēs kāda no ārvalstu sabiedrībām, kura pati pārvadā pasažierus uz Lietuvu, mūsu iespējas pasliktināsies, bet, ja mūs privatizēs sabiedrība, kas ar to nenodarbojas, stāvoklis uzlabosies, domā “Lietuvos avialinijos” komercdirektors J.Jutkelis. Savukārt sabiedrības “Lietuva” komercdirektors T.Laurinaitis baidās no Latvijas varianta — Latvijas nacionālo lidsabiedrību “AirBaltic” reāli pārvalda SAS, kura teorētiski ir privatizējusi šo sabiedrību, bet praktiski ir nopirkusi visu Latvijas civilās aviācijas tirgu. Lietuvas lidsabiedrību vadītāji uzskata, ka šī privatizācija ir pamatīgi jāapdomā, apsverot visus par un pret, un ļoti rūpīgi jāsagatavo.

Par “Lietuvos Telekomas” darbību

“Lietuvos Telekomas” Viļņas filiāles direktors Vītauts Skļuts teic, ka šogad pieprasījums pēc telefoniem ir samazinājies. Pērn Viļņā pieslēgti gandrīz 13 tūkstoši telefonu, apmēram tikpat paredzēts pieslēgt arī šogad. Tomēr Viļņā uz telefona ievilkšanu jāgaida 3-4 gadus un ilgāk. Vislielākais pieprasījums ir Vecpilsētā un individuālo māju rajonos. V.Skļuts situāciju komentē šādi: agrāk neviens neparedzēja, ka 100 dzīvokļiem vajadzēs 100 telefonu, turklāt reizēm cilvēki vēlas arī otru telefonu. Bet varbūt problēma nav vis telefons, bet gan nauda — ja tev tā ir, nopērc mobilo telefonu un nevajag gaidīt rindā, prāto V.Skļuts.

“Lietuvos Telekomas” var telefonu pieslēgt arī izņēmuma kārtā, bez gaidīšanas, bet par to jāmaksā 1600–1700 litu (bez numura), atsevišķi jāmaksā arī par kabeļa ievilkšanu. Ja cilvēks nav bijis telefona abonents, skaitļu sistēmas numurs maksā 900 litu, bet analogās sistēmas — 130 litu (abonentiem cenas par 25 procentiem zemākas). V.Skļuts apstiprina, ka “Lietuvos Telekomas” drīzumā tiks privatizēts. Kas būs jaunie tā saimnieki, grūti pateikt. Darbiniekus šāda neziņa baida visvairāk.

Igaunijas Republikā

Par priekšlikumiem zemes reformas uzlabošanai

Pēdējā laikā noskaidrojies, ka par zemes reformas norisi valdībā neatbild neviens. Vides ministrs atbildējis, ka viņam neviens tādus pienākumus neesot uzticējis. Parlamenta lauku dzīves komisijai netika iesniegts neviens priekšlikums par zemes reformas uzlabošanu vai papildināšanu. Valdībā nav saņemts arī projekts, pēc kura no rezerves fonda piešķirt līdzekļus reformas veikšanai. Reformas veicējiem valsts ir tik daudz parādā, ka viņi vairs neuzskata valsti par nopietnu partneri zemes reformā. Tajā pašā laikā valdības komisijai būtu jāizstrādā zemes reformas pamatvirzieni un cieši jātur pirksts uz reformas pulsa, lai īstā laikā un elastīgi reaģētu uz izmaiņām un risinātu problēmas. Pēc Reformu partijas priekšsēdētāja vietnieka un šīs partijas parlamenta frakcijas vadītāja vietnieka Andresa Taimlas domām, valsts nav ar zemes reformu tikusi galā.

Reformu partija aktīvi piedalījās lauksaimnieku kongresā, kur uzklausīja kritiku, ka zemes reforma kavē lauku attīstību. Reformu partija sagatavojusi trīs zemes likuma projektus un iesniegusi parlamentā. Tie paredz legalizēt pastāvošo kārtību, ka vietējā pašvaldība valsts vārdā risina zemes nodošanu īpašumā. Reformu partija ir ieteikusi arī vienkāršot zemes piešķiršanu municipalitātei. Zemi, ko neprivatizē un kas nav paredzēta kā valsts īpašums, nevar iedalīt valsts rezerves fondā, tā tiek nodota municipalitātes rīcībā.

Otrs likumprojekts paredz, ka pašvaldība zemes reformas vajadzībām saņems vairāk nekā divreiz lielāku finansējumu.

Trešais likumprojekts paredz vietējo pašvaldību lomas palielināšanu, kā arī grozījumus valsts budžetā, nosakot, cik no ienākuma nodokļa summas nonāks pašvaldību rīcībā līdzšinējo 56% vietā.

Pēc Andresa Taimlas domām, valsts allaž ir uzticējusi pašvaldībām tos pienākumus, ar ko pati tā īsti netiek galā. Reformu partija ir pārliecināta, ka, pieņemot šos priekšlikumus, kas palielina pašvaldību lomu, veiksies arī zemes reforma.

Par domstarpībām Igaunijas un Krievijas robežsarunās

Krievijas delegācijas vadītājs robežjautājumu risināšanā ar Igauniju Vasilijs Svirins Krievijas vēstniecības telpās Igaunijā rīkotajā preses konferencē atzīmēja, ka agrāk bijusi tradīcija pēc sarunām rīkot Igaunijas un Krievijas puses kopēju preses konferenci, bet tagad viņš redzot, ka Igaunijas pusei par to neesot intereses.

V.Svirins atzīmējis, ka kopš pēdējām sarunām (pagājušā gada novembrī Maskavā) ir pagājis ilgs laiks un Igaunijas presē esot parādījušies apgalvojumi, ka it kā Krievija bremzējot robežsarunu pabeigšanu. Šos apgalvojumus Svirins noraidīja kā nepamatotus. Četru mēnešu laikā ir panākts tas, ka arī Igaunijas puses kartes tiks pievienotas pie robežlīguma, jo līdz šim sarunās figurēja vienīgi Krievijas kartes. Kamēr Igaunija šādas kartes sagatavoja, bija vajadzīgs laiks, un Krievija kartes saņēma tikai 16. janvārī.

Diemžēl Krievijas Ārlietu ministrijā nav igauņu valodas speciālistu, un tādēļ arī pagājis ilgāks laiks, kamēr šīs kartes tika saskaņotas. Kaut arī līguma teksts bija sagatavots parakstīšanai, to nevarēja izdarīt, jo nebija sagatavoti papildmateriāli — kartes un robežapraksts. Tie nebija saskaņoti. Bet tās ir robežlīguma būtiskas detaļas. Pēdējās sarunās tika atrisinātas daudzas tehniskas detaļas. Pēc Svirina vārdiem, Tallinas sarunas notika labvēlīgā gaisotnē, mēģinot rast kompromisu un novērst nesaskaņas. Diemžēl no Igaunijas puses bija daudz emociju, kas saistītas ar līguma tekstu. Lietas būtība ir tā, ka pērnā gada oktobrī bija gatavs līguma teksta tā sauktais darba variants. Tas vēl tika nosūtīts uz 15 ministrijām saskaņošanai, kur katram bija savas korekcijas. Pēc Svirina vārdiem, šajās sarunās Igaunijas puse negaidīti paziņojusi, ka Igaunijas valdība ir Igaunijas — Krievijas robežlīguma tekstu apstiprinājusi un korekcijas nav iespējamas. Krievijas viedoklis ir tāds, ka līdz dokumentu galīgai vīzēšanai jebkurai pusei ir tiesības veikt korekcijas. Igaunijas puse uzskata līguma tekstu par galīgu, bet Krievija šādu viedokli uzskata par absurdu. Svirins rezumēja, ka šāda situācija var novest sarunas strupceļā.

Beigās Svirins piebildis, ka neesot bijusi no Igaunijas puses ieinteresētība par sarunu nākamo kārtu un vēlēšanās spert pēdējos soļus, lai sarunas pabeigtu.

P.S. Pēc Igaunijas ziņu aģentūras informācijas, Tallinas tikšanās laikā Krievijas puse ierosinājusi mainīt robežlīguma tekstu, kurš bija saskaņots un divu delegāciju starpā ar kopēju protokolu par labu atzīts jau pagājušā gada novembrī. Krievijas puse prasa arī līguma parafēšanu.

Igaunijas Ārlietu ministrijas 3.politiskā biroja direktors Tago Holstings paskaidroja, ka vajadzēja tikties abu valstu kartogrāfiem, lai precizētu robežlīniju, ciemu un viensētu nosaukumu pareizrakstību un konstatētu, vai visi punkti kartēs saskan. Krievijas pusei karšu vispār nebija līdzi, bet viņi gan solīja savās kartēs korekcijas veikt. Kartogrāfu vietā Tallinā ieradās vēstnieks Vasilijs Svirins ar 15 Krievijas delegācijas locekļiem.

Pēc Holstinga vārdiem, šīs divu dienu sarunas noveda līdzšinējo darbu nulles punktā. Kopējā protokolā tika ierakstīts, ka robežkartes ir gatavas un ka Krievijai bija divi jauni priekšlikumi, kuri Igaunijai nav pieņemami. Savus priekšlikumus Igaunijas Ārlietu ministrija izteiks tuvākajā laikā.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — ar Lietuviešu valodas institūta atbalstu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane