Latvijas panākumi ir visu panākumi

Piektdien, 7. aprīlī, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle, Eiropas Komisijas (EK) paplašināšanās direktorāta Latvijas vienības vadītāja vietas izpildītājs Žans Trestūrs un viņa vietnieks Joriss Deklerks preses konferencē informēja par iepriekšējās sagatavošanās misijas darbu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) 2000. gada "Phare" projektu programmēšanu un finansēšanu.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle:

— Mums tiešām bija liels prieks, ka Trestūra kungs un Deklerka kungs ieradās Rīgā ārpus ierastās kārtības, jo šis gads "Phare" programmēšanā ir tāds kā izaicinājuma gads visām pusēm — gan pašai EK, gan arī kandidātvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Mēs pateicamies par šādu iespēju veidot šo programmu kvalitatīvāku un sekmīgāku.

Mēs esam arī vienojušies par laika grafiku, kādā šis darbs turpmāk notiks. Līdz 19. aprīlim mēs iesniegsim EK rezumējumu par iepriekšējās gatavošanās misijas darbu šajās divās dienās. Programmēšanas misija sāksies 2. maijā, un es ceru, ka tā arī beigsies ar pozitīvu rezultātu. Pēc tam valdība varēs apstiprināt nacionālo programmu "Phare 2000", nosūtīt to EK oficiālā veidā un aptuveni jūlijā mēs ceram — gluži tāpat kā mūsu kaimiņi — nokļūt "Phare" menedžmenta vadības komitejā, kas ir būtiskākā lēmējinstitūcija par "Phare" programmu Eiropas Komisijā. Un finansu memorandu mēs paredzam parakstīt šā gada rudenī.

Par "Phare" projektiem. Kopumā šo projektu saskaņotība ir panākta, veselā virknē projektu joprojām ir norādes uz trūkumiem. Projekti ir samērā kompleksi, un bieži vien tas rada problēmas ar institūciju sadarbību šo projektu sagatavošanā. Deklerka kungs ļoti sīki ir izpētījis šo procedūru kopā ar projektos iesaistīto Latvijas ministriju speciālistiem.

Būtiska lieta, kas ir Trestūra kunga vizītes pamatā, ir kohēzijas projekti Latgalē un Zemgalē. Šie ir pirmie projekti visās kandidātvalstīs, līdz ar to ļoti sarežģīti. Latvijā tas ir vēl sarežģītāk, jo mums risinās reģionālā reforma un tas ietekmē kohēzijas projektu īstenošanu. Šīs nedēļas laikā Latvijas valdība ir spērusi lielu soli uz priekšu skaidrības ziņā, lai varētu strādāt ar kohēzijas projektu, — ir pieņemts lēmums par pieciem plānošanas reģioniem, par to, kādā veidā tuvākajā laikā tiks radīts statuss reģionālajām attīstības struktūrām — aģentūrai un padomei, kas savukārt radīs nopietnas autoritātes reģionos, kuras varēs strādāt ar kohēzijas projektiem "Phare" programmas ietvaros. Domāju, ka Latvija šajā ziņā ir izdarījusi ļoti daudz.

Mēs apmainījāmies viedokļiem un nonācām pie secinājuma (kā Trestūra kungs bija teicis), ka ne jau Eiropas nauda Latgalē un Zemgalē radīs milzīgu progresu. Protams, šī nauda atstās savu iespaidu. Bet tā nav tik liela, lai atrisinātu visas problēmas Zemgalē un Latgalē. Galvenais šīs naudas un šīs sistēmas mērķis ir dot iespēju atsperties attīstībai šajos reģionos, kuriem sekos pārējie Latvijas reģioni tuvākajos gados.

Bez šaubām, mēs ar Zemgales un Latgales pārstāvjiem vakar pārrunājām arī situācijas maiņu — par to, ka nebūs iespējams tiešs atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem pirmajos gados. Bet paliek fizisku investīciju atbalsta iespējas ar biznesu saistītai infrastruktūrai un izglītības centriem. Turpmākajos gados, kā mēs sapratām, tiks radītas iespējas arī tiešai atbalsta formai uzņēmējiem.

Vēl viena būtiska atziņa bija tā, ka Latvija, kaut arī Eiropas mērogā neliela zeme, vēlas sadarboties "Phare" programmas un arī kohēzijas projekta ietvaros līdzīgi, kā to dara ES dalībvalstis. EK šajā gadījumā ir pilnvarota ES valsts vārdā strādāt ar kohēzijas projektiem ar Latviju, ar Latvijas valdību. Saskaņā ar nacionālajiem attīstības plāniem Latvijas valdība reģionālā aspektā deleģē savas pilnvaras šiem kohēzijas projektiem attiecīgajos reģionos, piemēram, Latgalē un Zemgalē. Un šis ir būtiskākais princips, ko mēs nolēmām saglabāt, jo nav iespējama situācija (kā masu medijos dažkārt izskanējušos ekspertu viedokļos), ka varētu strādāt reģionālā līmenī "pa tiešo" ar EK, apejot Latvijas nacionālo valdību. Šāda iespēja nav paredzēta.

Eiropas Komisijas paplašināšanās direktorāta Latvijas vienības vadītāja vietas izpildītājs Žans Trestūrs:

— Šī īsā misija bija sekmīga un ļoti nozīmīga "Phare" programmēšanai. Galvenais, ko es vēlos teikt un ko jūs varētu pastāstīt Latvijas sabiedrībai, ir tas, ka "Phare" nauda nav līdzīga citam attīstībai paredzētajam finansējumam. Šī nauda ir īpaša. Tā ir attīstības katalizators, lai veicinātu Latvijas integrāciju ES. Un kā katalizators šī nauda nevar strādāt pati. Tā vienkārši var piedalīties, var tikt ieplūdināta pirmsiestāšanās plānā, ko Latvija ir izvēlējusies.

Nākamais jautājums, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību, ir tas, ka mēs šogad sākam darbību provincēs. Viena no ES politikas pamatnostādnēm ir ļaut kandidātvalstīm panākt izlīdzināšanos gan ar ES valstīm, gan savā starpā, gan vienas valsts ietvaros starp reģioniem. Tādējādi tiek panākta viendabīgāka sabiedrība. Un solidaritāte ir visas mūsu darbības pamatā.

Attiecībā uz reģionālo attīstību Latvijas valdība ir ļoti pareizi izlēmusi, sākot ar Latgali un Zemgali. Un šīs programmas sākotnējais mērķis ir izveidot stabilu administratīvo sistēmu, kas būtu spējīga izlietot šos attīstībai paredzētos līdzekļus. Kā redzat, šī programmēšanas fāze ir ļoti sarežģīta, ir daudz detalizētu jautājumu, bet šī mūsu divu dienu tikšanās liecina, ka mēs spēsim to realizēt, un visai programmai jābūt gatavai maija sākumā. Mēs atvadāmies ar pārliecību, ka visas ministrijas, kurām tiks uzticēti līdzekļi, dosies mājup un izpildīs savus mājasdarbus.

— Cik daudz finansu Latvija saņems šajā gadā?

Ž.Trestūrs: — Trīsdesmit miljonus eiro.

R.Zīle: — Es gribētu vēlreiz pateikt, lai neiznāk pārpratums ar lasītājiem. Šī programma ir "Phare 2000", un tai ir 30 miljoni eiro. Bet, ja jūs jautājat, vai šī nauda reāli tiks izlietota šogad, tad atbilde ir nē. Jo procedūra nosaka, ka šīs lietas tiek gatavotas divus gadus.

— Latvijas valdība ir pieņēmusi jaunu reģionālo plānojumu. Vai EK pārstāvji ir apmierināti ar šādu lēmumu un plānojumu?

Ž.Trestūrs: — Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks, svarīgs lēmums un ļoti apsveicams lēmums. Bet attiecībā uz īstenošanu, kā jūs zināt, lielākās grūtības slēpjas tieši detaļās. Debates šajā jautājumā tikai sākas, un tas ir visas valsts nozīmes jautājums, un politiskās partijas izteiks savu attieksmi. Svarīgi ir, ka valsts pati izstrādā savu sistēmu, jo nav nekāda parauga, kādam vajadzētu izskatīties reģionālajam modelim. Jautājumā par reģionālo attīstību jāņem vērā daudzi un dažādi aspekti — vēsturiskie, kultūras, ekonomiskie utt. Un pati Latvija vislabāk tos var izvērtēt, un te nevar būt nekādu citu paraugu. Savs modelis jāizstrādā Latvijai pašai. Mēs no ES puses varam tikai šo Latvijas modeli atbalstīt.

— Vai ir bijuši iebildumi pret kādu no projektiem, kādi ir šie iebildumi, un ko mēs vēl neprotam?

Ž.Trestūrs: — Es labprāt neatbildētu uz jautājuma otro daļu, to atstāšu pašu ministriju ziņā. Mēs negribētu ko kritizēt publikas priekšā. Bet, kas attiecas uz projektiem kopumā, ir dažas nostādnes, kas jāievēro, — kā šo projektu īstenot, cik tas izmaksās, kāds būs sadarbības laiks, kādas būs projekta fāzes, kāds kopumā būs rezultāts. Ja tas viss ir skaidri norādīts, tad mēs piešķiram naudu.

R.Zīle: — Pašlaik neviens projekts nav saņēmis finansējumu, un neviens projekts nav saņēmis arī finansējuma noraidījumu. Ir skaidri zināmas detalizētas problēmas, kas jāizlabo līdz 19. aprīlim un arī līdz 2. maijam. Faktiski visiem projektiem ir mājasdarbs — vienam lielāks, citam mazāks.

— Kā jūs komentētu ārlietu ministra teikto, ka "Phare" līdzekļi Latvijā tiek izlietoti nelietderīgi?

R.Zīle: — Ja runa ir par iepriekšējiem projektiem, tad šāda situācija varētu būt ar vienu projektu, kas bija iekļauts, ja nemaldos, 1998. gada "Phare" programmā, un pie tā tiek strādāts pašlaik. Tas ir valsts pārvaldes reformas projekts. Jā, ar šo projektu ir bijušas problēmas, bet zināma restrukturizācija šajā projektā ir notikusi, un tas, domāju, revidētā versijā sekmīgi tiks pabeigts. Citi gadījumi nav zināmi.

Ž.Trestūrs papildināja R.Zīles teikto — attiecībā uz valsts pārvaldes reformas projektu nevienam nav noslēpums, ka jāpanāk situācija, lai valsts ierēdņiem mācību rezultātā būtu iegūts noteikts statuss, kas garantētu šo zināšanas apguvušo cilvēku palikšanu valsts pārvaldes darbā.

Attiecībā uz "Phare" finansējumu Saeimai, kas tika saņemts 1998. un 1999. gadā, Ž.Trestūrs apliecināja, ka projekts turpināsies arī šajā gadā un tieši šis periods ir tas, kad, tēlaini izsakoties, "tā kūka tiek ēsta".

Vēl augstie viesi atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par gaidāmo "Sapard" programmas finansējumu, skaidroja kohēzijas projektu būtību un gaidāmo to ietekmi uz biznesu, infrastruktūru, izglītību un darbaspēku Latgalē un Vidzemē, atzīstot, ka darbs ar kohēzijas projektiem ir grūts visās kandidātvalstīs. Taču Latvija sekmīgi tiek galā ar tai paredzētajiem uzdevumiem, un, kā atzina Ž.Trestūrs, "panākumi Latvijā — tie ir arī mūsu panākumi".

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Eiropas Savienības PHARE, ISPA, SAPARD un strukturālo fondu līdzekļi Latvijai

EUR, milj.