Ministru kabineta noteikumi Nr. 152

Rīgā 1997.gada 22.aprīlī (prot. nr.22 17.§)

Noteikumi par dienesta šaujamieročiem

Izdoti saskaņā ar likuma
“Par policiju” 12.panta pirmās daļas 25.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita un glabā dienesta pienākumu veikšanai nepieciešamos šaujamieročus un to munīciju;

1.2. šaujamieroči tiek izņemti, realizēti vai iznīcināti, kā arī kārtību, kādā tiek atsavināti un iznīcināti tehniskajiem noteikumiem neatbilstoši un neizlabojami šaujamieroči;

1.3. veicamas pilsoņu pārbaudes, kuru pieejamība šaujamieročiem tiek izskatīta;

1.4. tiek noformētas šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas, kā arī kārtību, kādā attiecīgās atļaujas tiek izsniegtas un anulētas;

1.5. juridiskās personas ieved Latvijas Republikā un izved no Latvijas Republikas šaujamieročus un to munīciju.

2. Šie noteikumi attiecas uz tām juridiskajām personām, kuru amatpersonām un darbiniekiem — Latvijas pilsoņiem — saskaņā ar attiecīgajiem likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir tiesības, veicot dienesta pienākumus, pielietot vai izmantot šaujamieročus.

3. Šie noteikumi neattiecas uz:

3.1. kārtību, kādā Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, Valsts ieņēmumu dienesta Finansu policija un pašvaldību policija, kā arī tās juridiskās personas un pilsoņi, kas nodarbojas ar apsardzi, iegādājas, glabā, uzskaita, izmanto un realizē šaujamieročus un to munīciju;

3.2. pilsoņiem, kuri drīkst iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus saskaņā ar likumu “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”.

II. Pieteikumu izskatīšana šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas izsniegšanai

4. Lai saņemtu šaujamieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai attiecīgajā Valsts policijas iestādē, kuras darbības zonā tiks glabāti šaujamieroči, jāiesniedz šādi dokumenti:

4.1. iesniegums, kurā norādīts, kādus šaujamieročus paredzēts iegādāties un kādā daudzumā, to veidi, kā arī kur šaujamieročus paredzēts glabāt un kādā veidā plānots veikt šaujamieroču un to munīcijas apsardzi;

4.2. attiecīgā pilnvara, ja persona ir pilnvarota juridiskās personas vārdā kārtot dokumentus šaujamieroču iegādei, reģistrācijai, uzskaitei, glabāšanai un realizācijai (pilnvarā jānorāda pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas vieta un dzīvesvieta). Attiecīgā pilnvara derīga trīs mēnešus no izsniegšanas dienas, ja pilnvarotājs šo termiņu nav samazinājis;

4.3. attiecīgās Valsts policijas iestādes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības sastādītie akti par telpu atbilstību šaujamieroču un to munīcijas glabāšanai un dokumenti, kas apliecina, ka telpā ierīkota signalizācija;

4.4. šaujamieroču glabāšanas telpu izvietojuma plāns.

5. Šo noteikumu 4.1. un 4.3.apakšpunktā minētie dokumenti ir derīgi trīs mēnešus no izsniegšanas dienas.

6. Lēmumu par šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas izsniegšanu juridiskajām personām pieņem un šaujamieroču skaitu nosaka šādas Valsts policijas iestāžu amatpersonas:

6.1. Rīgā — Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks vai viņa vietnieks — Kārtības policijas priekšnieks;

6.2. pārējā valsts teritorijā — pilsētu (rajonu) policijas pārvalžu (nodaļu) priekšnieki;

6.3. Transporta policijas pārvaldes priekšnieks — par transporta objektos dienesta pienākumu veikšanai nepieciešamo šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas izsniegšanu.

7. Lēmums jāpieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas attiecīgajā Valsts policijas iestādē.

8. Ja jautājuma objektīvai izlemšanai nepieciešamas papildu ziņas, Valsts policijas iestādes priekšnieks jautājuma izskatīšanu atliek un par to informē attiecīgo juridisko personu. Jautājums tiek izskatīts pēc nepieciešamās informācijas vai dokumentu saņemšanas.

9. Ja tiek pieņemts lēmums atteikt juridiskajai personai izsniegt šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju, attiecīgajai juridiskajai personai nosūta motivētu atteikumu. Mēneša laikā atteikumu var pārsūdzēt augstākā Valsts policijas iestādē un pēc tam tiesā. Tiesas lēmums ir galīgs.

10. Šaujamieroču iegādāšanās atļauju izsniedz juridiskās personas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai pret parakstu tā Valsts policijas iestāde, kuras darbības zonā šaujamieroči tiks glabāti. Aizliegts minēto atļauju izsniegt citām personām.

11. Juridiskajai personai vai tās vadītāja pilnvarotai personai, kura nolēmusi atteikties no šaujamieroču iegādes vai kura nav tos iegādājusies noteiktajā laikā, trīs darbadienu laikā pēc šaujamieroču iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa notecējuma tā jānodod Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi šo atļauju.

III. Šaujamieroču iegāde, reģistrēšana un uzskaite

12. Ja ir Valsts policijas iestādes izsniegta šaujamieroču iegādāšanās atļauja, šaujamieročus un to munīciju atļauts iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai uz šaujamieroču īpašnieka rakstiska iesnieguma pamata pārreģistrējot Valsts policijas iestādē šaujamieroču reģistrācijas dokumentus uz citas juridiskās personas vārda.

13. Iegādāties, glabāt, nēsāt, reģistrēt, pārreģistrēt un realizēt drīkst tikai rūpnieciski ražotus, lietošanai derīgus un tehniskajiem noteikumiem atbilstošus šaujamieročus.

14. Aizliegts:

14.1. iegādāties, glabāt, nēsāt, reģistrēt, pārreģistrēt un realizēt šaujamieročus, kas konstruktīvi pārveidoti šaušanai kārtām un slēptai nēsāšanai;

14.2. iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot, izmantot un realizēt šaujamieročus ar klusinātājiem (skaņu slāpētājiem);

14.3. pārveidot vai izgatavot šaujamieročus pielietošanai un izmantošanai ar klusinātājiem (skaņu slāpētājiem);

14.4. bez Valsts policijas iestādes atļaujas mainīt šaujamieroču glabāšanas telpas.

15. Šaujamieroču iegādāšanās atļauja derīga trīs mēnešus no izsniegšanas dienas. Ja šajā laikā šaujamieroči nav iegādāti, pēc juridiskās personas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstiska lūguma var pagarināt atļaujas derīguma termiņu uz laiku līdz trim mēnešiem tajā Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi atļauju.

16. Ja tiek konstatēts, ka nozaudēta šaujamieroču iegādāšanās atļauja, nozaudēšanas konstatēšanas dienā par to rakstiski jāziņo tai Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi šo atļauju. No jauna šaujamieroču iegādāšanās atļauju var izsniegt (pēc valsts nodevas atkārtotas iekasēšanas) pēc trim mēnešiem no dienas, kad paziņots par iepriekšējās atļaujas nozaudēšanu.

17. Attiecīgās juridiskās personas rīcībā jābūt Šaujamieroču uzskaites grāmatai un Šaujamieroču izsniegšanas un saņemšanas grāmatai. Katrai grāmatai jābūt cauršūtai, ar sanumurētām lapām un apzīmogotai ar tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kurā šaujamieroči reģistrēti.

18. Triju darbadienu laikā pēc šaujamieroču iegādes (ievedot Latvijas Republikā ārvalstīs iegādātus šaujamieročus — triju darbadienu laikā pēc to ievešanas Latvijas Republikā) atbildīgajai personai:

18.1. dati par šaujamieročiem (veids, marka, kalibrs un numurs) jāieraksta attiecīgās juridiskās personas Šaujamieroču uzskaites grāmatā;

18.2. šaujamieroči jāreģistrē Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi šaujamieroču iegādāšanās atļauju;

18.3. ieraksts Šaujamieroču uzskaites grāmatā jāapstiprina ar Valsts policijas iestādes zīmogu.

19. Ja ir veikts vītņstobra šaujamieroča remonts (izņemot laidnes remontu), triju darbadienu laikā pēc remonta šaujamierocis jānogādā kontrolšāvienu izdarīšanai Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā, kas pēc kontrolšāvienu izdarīšanas izsniedz attiecīgu izziņu. Ieroča īpašniekam vai lietotājam šī izziņa triju darbadienu laikā jāiesniedz Valsts policijas iestādē, kurā šaujamierocis reģistrēts.

20. Vītņstobra šaujamieroča īpašniekam ik pēc pieciem gadiem šaujamierocis jānogādā kontrolšāvienu izdarīšanai Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā, kas pēc kontrolšāvienu izdarīšanas izsniedz attiecīgu izziņu. Ieroča īpašniekam vai lietotājam šī izziņa triju darbadienu laikā jāiesniedz Valsts policijas iestādē, kurā šaujamierocis reģistrēts.

21. Pēc šaujamieroču reģistrēšanas Valsts policijas iestāde uz juridiskās personas vārda izsniedz šaujamieroču glabāšanas atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem. Atļaujā jānorāda par šaujamieročiem un to munīciju atbildīgās personas vārds, uzvārds un personas kods.

22. Lai pagarinātu šaujamieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, mēnesi pirms tās derīguma termiņa notecējuma juridiskās personas vadītajam vai viņa pilnvarotai personai jāiesniedz attiecīgajai Valsts policijas iestādei rakstisks, pamatots iesniegums.

23. Juridiskā persona, kuras likumīgā īpašumā vai valdījumā ir šaujamieroči, tos var realizēt ar ieroču tirdzniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) starpniecību, ja ir tās Valsts policijas iestādes izsniegta šaujamieroču realizācijas atļauja, kurā attiecīgie šaujamieroči reģistrēti, vai Valsts policijas iestādē pārreģistrēti šaujamieroču reģistrācijas dokumenti.

24. Juridisko personu šaujamieroču munīciju realizēt ar ieroču tirdzniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) starpniecību aizliegts. Ja tiek anulēta šaujamieroču glabāšanas atļauja vai munīcijas daudzums pārsniedz atļauto, munīcija triju darbadienu laikā jānodod Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldes Bruņojuma dienesta noliktavā turpmākai glabāšanai, iznīcināšanai vai izmantošanai Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas dienestu vajadzībām.

25. Juridiskās personas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai triju darbadienu laikā rakstiski jāinformē Valsts policijas iestāde, kurā attiecīgie šaujamieroči reģistrēti, par nepieciešamību pārformēt šaujamieroču glabāšanas atļauju, ja šaujamieroču glabāšanas laikā:

25.1. tiek norīkota cita par šaujamieročiem atbildīgā persona;

25.2. mainās juridiskās personas nosaukums, statuss vai adrese.

26. Ja juridiskās personas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nav iesniegusi Valsts policijas iestādē rakstisku iesniegumu par šo noteikumu 25.punktā minētajām izmaiņām, šaujamieročus nekavējoties izņem un glabā līdz atļaujas pārformēšanai vai lēmuma pieņemšanai par atļaujas anulēšanu un šaujamieroču nodošanu realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) saskaņā ar šo noteikumu 70.punktā minētajām prasībām.

IV. Šaujamieroču pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai

27. Ja šaujamieročus pārvieto pāri Latvijas Republikas robežai, tiem jābūt izlādētiem un iesaiņotiem. No iesaiņojuma tos drīkst izņemt tikai muitas (robežsardzes) pārbaudes laikā, lai izdarītu atzīmi šaujamieroču ievešanas (izvešanas) atļaujā.

28. Ievest (bez realizācijas tiesībām) un reģistrēt Latvijas Republikā šaujamieročus drīkst tikai ar Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes atļauju. Izvest (bez realizācijas tiesībām) šaujamieročus no Latvijas Republikas drīkst, ja ir Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes izsniegta šaujamieroču izvešanas un attiecīgās valsts izsniegta šaujamieroču ievešanas atļauja.

29. Ievest Latvijas Republikā vai izvest no Latvijas Republikas šaujamieročus realizācijai drīkst, ja ir saņemta Latvijas Attīstības aģentūras Eksporta un importa uzskaites un kontroles departamenta izsniegta licence.

30. Ja Latvijas Republikā ievesto (bez realizācijas tiesībām) šaujamieroču īpašniekam Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes izsniegtajā šaujamieroču ievešanas atļaujā nav muitas atzīmes, šaujamieroči tiek izņemti, bet vainīgā persona saukta pie atbildības.

31. Neizmantotā šaujamieroču ievešanas (izvešanas) atļauja jānodod Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldē triju darbadienu laikā pēc atļaujā paredzētā termiņa notecējuma.

V. Šaujamieroču glabātuves ierīkošana un to glabāšana

32. Šaujamieročus un to munīciju glabā speciāli iekārtotā glabātuvē, kurai jāatbilst šādām prasībām:

32.1. glabātuvei jābūt izolētai no citām telpām;

32.2. glabātuves sienām, griestiem un grīdai jābūt kapitālām, tās jānostiprina ar tērauda režģiem.

33. Šaujamieroču un to munīcijas glabātuvei jābūt ar dubultdurvīm. Ārdurvīm jābūt no metāla vai no vienlaidu dēļiem vismaz 40 mm biezumā, no abām pusēm apsistām ar cinkotu skārdu, kura malas apliektas. Iekšdurvīm jābūt analogām ārdurvīm vai arī no metāla režģa. Ārdurvis jāslēdz ar divām atslēgām. Iekšdurvis jāslēdz ar iekšējo un piekaramo atslēgu. Ieroču glabātuves durvju ailes jāapsit ar metāla plāksni.

34. Glabātuves iekšpusē logu ailēs vai starp rāmjiem jābūt tērauda režģim. Pirmā stāva glabātuves logu iekšpusē papildus jāierīko metāla slēģi.

35. Logu aiļu režģu stieņu galus iestiprina sienā vismaz 80 mm dziļi un nostiprina ar betonu. Logu slēģi jāslēdz ar piekaramo atslēgu.

36. Durvju, logu un starpsienu režģus izgatavo no tērauda stieņiem vismaz 15 mm diametrā. Stieņus sametina katrā krustojumā, izveidojot 150 x 150 mm lielus lodziņus.

37. Jāierīko ne mazāk kā divas apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas iekārtas no nosegtā vada līdz elektroapgādes pultij, iekārtojot logos, durvīs, lūkās, griestos un grīdā signāldevējus, kas reaģē uz seifu un skapju atvēršanu (atlaušanu), kā arī uz cilvēka atrašanos telpā. Ēkas ārpusē jāiekārto atsevišķa signalizācija ar skaļu sirēnu. Signalizācijas sistēma jāsavieno ar tuvāko apsardzes posteni (sargu) un centralizēto apsardzes pulti.

38. Apsardzes signalizācijas velču iebūvēšana caurulēs dzelzsbetona un betona celtniecības konstrukcijās atļauta tikai telpas iekšpusē. Patstāvīgā signalizācija no kopējā elektrotīkla obligāti jādublē ar rezerves enerģijas avotu.

39. Ventilācijas logos un lūkās jāiekārto tērauda režģi ar līdz 100 x 100 mm lieliem lodziņiem, un inženiertīklu spraugas nedrīkst būt lielākas par 50 x 50 mm.

40. Šaujamieroču un to munīcijas glabātuvē jābūt ugunsdzēsības līdzekļiem.

41. Šaujamieroču un to munīcijas glabātuvē redzamā vietā jābūt piestiprinātam sarakstam, kurā norādīts skapju, seifu un metāla kastu skaits un citas mantas, kas atrodas glabātuvē.

42. Katrā seifā, skapī un metāla kastē jābūt tajos esošo mantu sarakstam.

43. Šaujamieroči glabātuvē jāglabā seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums nav mazāks par 3 mm un kuri aizslēdzami ar vismaz divām atslēgām. Skapju durvis nostiprināmas ar tērauda plāksni vai stūriem.

44. Šaujamieroču munīcija jāglabā metāla skapjos atsevišķi no ieročiem. Iegādājamo un glabājamo patronu daudzums uz katru šaujamieroci nedrīkst pārsniegt 200 patronu.

45. Aizliegts glabāt:

45.1. atļaujā nenorādītus šaujamieročus;

45.2. pielādētus šaujamieročus un šaujamieročus ar pielādētu ieroču patronu tvertni;

45.3. bez policijas atļaujas — šaujamieročiem neatbilstošu munīciju.

46. Ieeja ieroču glabātuvē atļauta tikai kopā ar amatpersonu ( Latvijas pilsoni, kas atbild par šaujamieroču glabāšanu.

VI. Kārtība, kādā šaujamieroču iegādāšanās atļaujas izsniedzamas fiziskajām personām

47. Pieejamību šaujamieročiem drīkst atļaut Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 21 gada vecumu.

48. Šaujamieroci aizliegts izsniegt fiziskajām personām, kuras minētas likuma “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” 7.pantā.

49. Izsniegt pilsonim šaujamieroci drīkst tikai pēc rakstiskas šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas saņemšanas no Valsts policijas iestādes, kurā šaujamierocis reģistrēts.

50. Lai varētu izlemt jautājumu, vai pilsonim drīkst būt pieejami šaujamieroči un to munīcija, juridiskās personas vadītājs vai viņa pilnvarota persona Valsts policijas iestādē iesniedz pieteikumu, kurā norādīts attiecīgā pilsoņa vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas vieta, dzīvesvieta (reģistrācijas vieta). Pieteikumam jāpievieno:

50.1. Latvijas pilsoņa pases kopija;

50.2. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);

50.3. Labklājības ministrijas apstiprināta apliecība vai tās kopija par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas kursu beigšanu;

50.4. ārstniecības iestādes atzinums par pieteikumā norādītā pilsoņa vispārējo veselības stāvokli un atzinums par viņa psihiskās veselības stāvokli. Minētie atzinumi ir derīgi 12 mēnešus no izsniegšanas dienas;

50.5. Iekšlietu ministrijas Centrālā policijas sporta kluba vai tā filiāles izdota apliecība par attiecīgā eksāmena nokārtošanu;

50.6. darbavietas izsniegts raksturojums-ieteikums, kas derīgs trīs mēnešus no izsniegšanas dienas;

50.7. pēc Valsts policijas iestādes pieprasījuma arī citi pilsoni raksturojoši dokumenti.

51. Valsts policijas iestāde mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic attiecīgā pilsoņa pārbaudi, kura pieejamība šaujamieročiem tiek izskatīta.

52. Pēc veiktās pilsoņa pārbaudes Valsts policijas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks pieņem pozitīvu lēmumu vai noraida pieteikumu.

53. Ja pieņemts pozitīvs lēmums, Valsts policijas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks izsniedz rakstisku šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju. Ja pieteikumā minētajam pilsonim minēto atļauju izsniegt nevar, par to rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, paskaidrojot atteikuma motīvus.

54. Valsts policijas iestādes lēmumu par atteikumu izsniegt attiecīgo šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju mēneša laikā var pārsūdzēt augstākā Valsts policijas iestādē un pēc tam tiesā. Tiesas lēmums ir galīgs.

VII. Šaujamieroču izsniegšana, pielietošana un izmantošana

55. Sakarā ar dienesta pienākumu veikšanu nepieciešamos šaujamieročus nēsāšanai izsniedz ar Valsts policijas iestādes priekšnieka vai viņa vietnieka rakstisku atļauju.

56. Pilsonis, kuram izsniedz šaujamieroci, parakstās par tā saņemšanu Šaujamieroču izsniegšanas un saņemšanas grāmatā, kurā jānorāda, kad un cikos šaujamierocis saņemts, tā veids, marka, numurs, kalibrs un munīcijas daudzums.

57. Pilsonis, nododot šaujamieroci, atzīmē Šaujamieroču izsniegšanas un saņemšanas grāmatā šaujamieroča nodošanas datumu un laiku, un atbildīgā persona parakstās par šaujamieroča pieņemšanu.

58. Šaujamieroča nēsāšanas atļauju izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem.

59. Šaujamieroča nēsāšanas atļauja tiek glabāta un nēsāta kopā ar šaujamieroci. Nododot šaujamieroci, vienlaikus jānodod šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauja.

60. Nēsājot, glabājot un pārvadājot šaujamieroci, patrona nedrīkst atrasties stobrā, gailim jābūt nolaistam, izņemot gadījumus, kad reāli iespējams uzbrukums.

61. Šaujamieroča lietotājam šaujamierocis jāglabā, jānēsā un jāpārvieto tā, lai nepieļautu tā nozaudēšanu, nozagšanu, nolaupīšanu vai nokļūšanu bērnu vai citu personu rokās.

62. Aizliegts:

62.1. šaujamieroci nodot citai personai, izņemot gadījumus, kad ierocis nododams glabāšanai speciāli noteiktās vietās (apmeklējot iestādes, uzņēmumus un organizācijas, kurās pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir ierobežota šaujamieroču nēsāšana (pārvietošana), kā arī lidojot ar lidmašīnu);

62.2. glabāt, nēsāt un pārvietot šaujamieroci, ja klāt nav attiecīgās atļaujas;

62.3. nēsāt un pārvietot šaujamieroci alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibuma stāvoklī;

62.4. dienesta pienākumu veikšanai izmantot sporta šaujamieročus.

63. Juridiskās personas vadītājs vai viņa pilnvarota persona piecu darbadienu laikā rakstiski informē Valsts policijas iestādi, kurā šaujamieroči reģistrēti, par tiem pilsoņiem, kuri pārtrauc dienesta pienākumu veikšanu ar šaujamieročiem.

64. Šaujamieročus drīkst pielietot un izmantot saskaņā ar likuma “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” 16. un 17.pantā noteiktajām prasībām, ja likumi vai citi normatīvie akti nenosaka citu kārtību.

65. Pilsoņi, kuru īpašumā ir Valsts policijas iestādē reģistrēti glabāšanai personīgie šaujamieroči pašaizsardzībai (pistoles un revolveri), ar Valsts policijas iestādes priekšnieka vai viņa vietnieka atļauju drīkst šos šaujamieročus nēsāt dienesta pienākumu veikšanai, ja ir ievērotas šo noteikumu VI nodaļā noteiktās prasības. Juridiskās personas šiem pilsoņiem pistoles un revolverus glabāšanai un nēsāšanai neizsniedz, bet, ja šaujamieroči viņiem izsniegti, tie jānodod.

66. Pilsoņiem, kuru īpašumā ir Valsts policijas iestādē reģistrēti glabāšanai vai nēsāšanai personīgie šaujamieroči pašaizsardzībai (pistoles un revolveri), aizliegts izsniegt juridisko personu šaujamieroču (pistoļu un revolveru) glabāšanas un nēsāšanas atļauju.

VIII. Šaujamieroču izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana un realizācija. Šaujamieroču glabāšanas atļaujas anulēšana

67. Valsts policijas iestāde, kura reģistrē vai pārreģistrē šaujamieročus, veic to tehnisko apskati. Ja tiek atzīts, ka šaujamieroči neatbilst tehniskajiem noteikumiem un nav izlabojami, tos izņem un nodod Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā pārveidošanai par mācību līdzekļiem vai atsavina bez atlīdzības un iznīcina iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

68. Ja juridiskās personas vai tās vadītāja pilnvarotas personas glabāšanā atrodas tehniskajiem noteikumiem neatbilstoši un neizlabojami šaujamieroči vai šaujamieroči, kas pārveidoti slēptai nēsāšanai vai šaušanai kārtām, vai arī šaušanai ar klusinātājiem (skaņu slāpētājiem), kā arī šaujamieroču klusinātāji (skaņu slāpētāji), tie triju darbadienu laikā no dienas, kad par to kļuvis zināms, jānodod Valsts policijas iestādē tālākai nodošanai Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā pārveidošanai par mācību līdzekļiem vai Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldes Bruņojuma dienesta noliktavā iznīcināšanai.

69. Par šaujamieroča nozaudēšanu vai nolaupīšanu (nozagšanu) tā īpašniekam (lietotājam) nekavējoties jāziņo tuvākajai Valsts policijas iestādei un triju darbadienu laikā par to rakstiski jāziņo tai Valsts policijas iestādei, kurā šaujamierocis reģistrēts.

70. Ja šaujamieroča glabāšanas atļauju anulē, šaujamieroci ar ieroču tirdzniecības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) starpniecību realizē par tirgus cenu. Pēc realizācijas izdevumu segšanas atlikušo summu nekavējoties izmaksā šaujamieroča īpašniekam. Ja triju mēnešu laikā ar ieroču tirdzniecības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) starpniecību šaujamierocis netiek realizēts, to nodod Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldes Bruņojuma dienesta noliktavā turpmākai realizācijai vai iznīcināšanai.

71. Juridiskajai personai tās rīcībā esošos šaujamieročus un to munīciju izņem un glabā Valsts policijas iestādē šādos gadījumos:

71.1. ja netiek nodrošināta šaujamieroču un to munīcijas glabāšana atbilstoši šo noteikumu prasībām;

71.2. ja norādītajos termiņos netiek novērsti ar šaujamieroču glabāšanu saistītie pārkāpumi, kas konstatēti pārbaudes laikā un par kuriem sastādīts Valsts policijas iestādes akts;

71.3. ja tiek pieļauts, ka šaujamieroči un to munīcija ir pieejama personām, kurām nav Valsts policijas iestādes rakstiskas atļaujas.

72. Ja par šo noteikumu pārkāpšanu tiek ierosināta administratīvā lieta, līdz tās izskatīšanai ar Valsts policijas iestādes priekšnieka vai viņa vietnieka lēmumu šaujamieročus un to munīciju var izņemt un glabāt attiecīgajā Valsts policijas iestādē.

73. Ja divu mēnešu laikā pēc šaujamieroču un to munīcijas izņemšanas netiek novērsti cēloņi, kas bija par pamatu to izņemšanai, izņemtos šaujamieročus un to munīciju mēneša laikā nodod realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldes Bruņojuma dienesta noliktavā turpmākai realizācijai vai iznīcināšanai.

IX. Noslēguma jautājumi

74. Valsts policijas iestādes veic šaujamieroču uzskaiti saskaņā ar iekšlietu ministra noteikto kārtību.

75. Vītņstobra šaujamieroču kontrolšāvienus veic un izšauto ložu un čaulu kontrolkolekciju glabā Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrs.

76. Par šaujamieroču reģistrēšanu, pārreģistrēšanu vai atsavināšanu citai juridiskajai personai vai Latvijas pilsonim vai citu tiesību apliecinošu atļauju izsniegšanu tiek iekasēta valsts nodeva.

77. Par kontrolšāvienu izdarīšanu, kā arī par šaujamieroču pārveidošanu par mācību līdzekli Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā un eksāmena kārtošanu Iekšlietu ministrijas Centrālajā policijas sporta klubā tiek iekasēta maksa iekšlietu ministra noteiktajā apmērā.

78. Juridiskajai personai vai tās vadītāja pilnvarotai personai, kuras rīcībā ir šaujamieroči, piecu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas jāiesniedz Valsts policijas iestādē iesniegums šaujamieroču pārreģistrācijai. Ja nepieciešams, iesniegumam pievieno attiecīgos dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem.

79. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem Valsts policijas iestāde šaujamieročus nepārreģistrē, ar attiecīgās Valsts policijas iestādes priekšnieka vai viņa vietnieka lēmumu šaujamieročus izņem un mēneša laikā nodod realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) atbilstoši šo noteikumu 70.punktā noteiktajām prasībām.

Ministru prezidents A.Šķēle

Iekšlietu ministrs D.Turlais