Lai gaļas nozare attīstītos

Piektdien, 7. aprīlī, Latvijas cūkgaļas ražotāji — savā preses konferencē

Lai saglabātu cūkkopības nozari Latvijā šajā gadā, nepieciešami vismaz 2–2,5 miljoni latu, piektdien, 7. aprīlī, preses konferencē secināja Latvijas cūkgaļas ražotāji. Šī prasība izriet no tā, ka Eiropas Savienības (ES) nepārprotamo mājienu rezultātā, visticamāk, Latvijā tiks atcelti cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi un Latvijas ražotāji atkal varētu nonākt krīzes situācijā.

Cūku audzētāju asociācijas ģenerāldirektors Varis Sīmanis atgādināja, ka pirmā krīze nozarē sākusies 1998. gada maijā un turpinājusies līdz pat 1999. gada jūnijam, kad pieņemti pagaidu pasākumi cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai. Sākumā gan aizsargpasākumu efekts bijis mazāk manāms, taču jau aizvadītā gada jūlijā un augustā situācija ievērojami uzlabojusies — cūku audzētāji saņēmuši pat 70–72 santīmus par cūkgaļas dzīvsvara kilogramu. Cūkkopības nozare pamazām atveseļojusies. Tiesa gan, pašlaik cūkgaļas cenas jau apmēram pusgadu turas 60–65 santīmu robežās par dzīvsvara kilogramu. Šī cena ražotājus apmierina daļēji. Tā ļauj turpināt strādāt nozarē, taču neveicina attīstību un nerada iespēju segt tos zaudējumus, kas radās iepriekš pārmērīgā cūkgaļas importa dēļ.

Andrejs Runčs, cūku kompleksa "Miķelāni" vadītājs:

— Arī mūs krīze skāra tieši 1998. gada maijā, kad akciju sabiedrība "Rīgas miesnieks" atteicās pieņemt 1500 cūku, kā bija noteikts parakstītajā līgumā. Meklējām citus gaļas pārstrādes uzņēmumus, taču tos bija grūti atrast. Jāatzīst, ieviestie aizsargpasākumi "Miķelānu" cūku kompleksam deva ļoti daudz — pārdevām ap 600 tonnu uzkrājušās sasaldētās gaļas, sākām būtiskus rekonstrukcijas darbus, fermās uzstādījām modernas tehnoloģijas, ieguldot šajā pasākumā ap 30 000 latu. Tas ļauj samazināt ražošanas izdevumus un līdz ar to arī produkcijas pašizmaksu. Krīzes sākumā viena cūkgaļas dzīvsvara kilograma pašizmaksa bija 72 santīmi, bet tagad tā ir 63 santīmi. Krīzes laikā cūku kompleksa "Miķelāni" zaudējumi pārsniedza miljonu latu. Pašlaik jau jūtams cenas pazeminājums, arī pieprasījums pēc saražotās produkcijas nav audzis. Ja būtu lielāks pieprasījums, varētu domāt par cūku dzimstības pieaugumu.

Latvijā tiek ievesta arī nenosakāmas izcelsmes gaļa. Tā, protams, samazina pieprasījumu pēc vietējās produkcijas un pazemina cenas. Pašlaik varam iztikt bez zaudējumiem, bet nevaram iegūt līdzekļus attīstībai, taču tā ir nepieciešama, lai konkurētu ar Eiropas cūkgaļas ražotājiem.

A.Runčs skāra vēl kādu būtisku problēmu — Latvijas lielākajam cūku kompleksam ar 29 tūkstošiem cūku visdrīzākajā laikā, jau pēc kādām divām nedēļām, pietrūks lopbarības. Uzņēmums lopbarības ražošanai pērk pat pārtikas graudus par 63–65 latiem tonnā un norēķinās ar zemniekiem desmit dienu laikā. A.Runčs atzīmēja, ka zemnieki pēdējā laikā graudus vairs nepiedāvā, tādējādi veidojas katastrofāla situācija. Pašlaik Saeimā iesniegts likumprojekts, kurā paredzēts samazināt ievedmuitu miežiem un auzām no 25 procentiem līdz 5 procentiem. Ar pazeminātu ievedmuitu vajadzētu importēt aptuveni 30 000 tonnu lopbarības graudu.

— Tas nenozīmē, ka šādi, ar pazeminātu ievedmuitu, graudi būtu jāimportē pastāvīgi. Šis ir vienreizējs pasākums, lai nozare izdzīvotu līdz jaunajai ražai, — sacīja V.Sīmanis. — Nepareizs ir pārmetums par to, ka cūkaudzētāji nav iepirkuši laikus vajadzīgo graudu daudzumu. Tam ir vairāki iemesli, piemēram, trūka apgrozāmo līdzekļu, lai to darītu, kā arī zemās graudu ražas aizvadītajā sezonā. Pērn tika ievākts par 83 000 tonnu miežu mazāk nekā gadu iepriekš. Jau septembrī bija zināms, ka lopbarības graudu pietrūks. Starp citu, labības audzētāji, pārdodot preci šajā brīdī, zināmā mērā ir pat ieguvēji, jo graudu cenas tagad ir augstākas, nekā tās bija rudenī. Tomēr līdz šim nav skaidrs, kā lems Saeimas deputāti, izvērtējot priekšlikumu par lopbarības graudu importu ar pazeminātu ievedmuitu.

Cūku kompleksa "Ulbroka" vadītājs Aivars Kokts uzsvēra, ka cūku audzētājiem ir jāzina motivācija, kāpēc darboties šajā nozarē. — Cūku audzēšanas cikls ir vismaz 10–12 mēnešu, — teica A.Kokts, — tāpēc ražotājam, plānojot darbu, ir jābūt pārliecinātam, ka pēc gada varēs izaudzēto ruksi pārdot.

SIA "Druvas Unguri" vadītāja Lidija Jende:

— Mēs esam lielākā šķirnes cūku audzētāju saimniecība valstī. Strādājam kvalitatīvi, atbilstoši augstākajām prasībām. "Druvas Unguros" ražotajai cūkgaļai ik gadu palielinās liesās gaļas iznākums, tiek kāpināta sivēnmāšu auglība. Mums ir labāki ražošanas rādītāji nekā vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā vai Holandē. Pērn cūku kompleksā palielinājām cūku skaitu, ieguvām par 5000 sivēnu vairāk nekā iepriekšējos gados, taču peļņa samazinājās par 200 000 latu. Vajadzēja būt otrādi. Tāpēc prasība atbalstīt nozari ir pamatota. Ja Latvija nākotnē iestāsies Eiropas Savienībā, bet cūku skaits būs sarucis, skaidrs, ka vairs nespēsim nozari attīstīt. Lielāko cūku kompleksu attīstību kavē arī bankās paņemtie kredīti. Tie neļauj samazināt ražošanas pašizmaksu. Jā, tā ir augstāka nekā citur Eiropā, bet tam ir savi iemesli. Turpmāk konkurences cīņā izdzīvos lielās un modernās fermas, kas ir gatavas ražošanas apjomus divkāršot. Tas nav viegli, piemēram, pirmajos darbības gados spējām gaļas speķa biezumu pazemināt pat par 2 milimetriem gadā, tagad — vairs par 0,7 milimetriem gadā. Pašlaik šķiet, ka cūkkopība tiek pārvērsta par politisku bumbu, ar ko kaitina piena ražotājus.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāji uzskata, ka Latvijā nepieciešams aptuveni 600 000 cūku. 1999. gada janvārī, pēc statistikas ziņām, reģistrēts 421 000, tagad cūku ganāmpulks sarucis līdz 405 000. Izstrādājot cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumus, pēc Cūku audzētāju asociācijas veiktajām aplēsēm, tika rēķināti 60 santīmi par kilogramu. Tas nenozīmē, ka visās cūku fermās ir tā. Vidējā pašizmaksa Latvijā pašlaik ir 68 santīmi par kilogramu. Tas, protams, nav Eiropas līmenis.

Apsverot iespējamo valsts atbalstu, cūkgaļas ražotāji atzina, ka subsīdijas varētu maksāt nevis kā agrāk — Ls 8 par katru kombinātā nodoto cūku, bet gan par ražojošām sivēnmātēm — Ls 15–16 par katru. Ne visi cūku turētāji saņemtu subsīdijas, uz tām pretendētu tikai nodokļu maksātāji.

— Subsīdijas nav universālākais atbalsta mehānisms, — teica V.Sīmanis. — To apliecina aizvadītā gada prakse, kad maksāja subsīdijas — astoņus latus par katru pārstrādei nodoto cūku. Tajā pašā laikā pārstrādes uzņēmumi pazemināja cūkgaļas iepirkuma cenu.

Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis ir paudis viedokli, ka cūkkopības nozare jāatbalsta un tajā jāpanāk stabilitāte. Ministrs iecerējis valdībā iesniegt priekšlikumu piešķirt subsīdijas cūku audzētājiem miljona latu vērtībā. Par to ir informēts arī Ministru prezidents Andris Šķēle. Šodien, 11. aprīlī, Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt jautājumu par iekšējā cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumu turpmāko likteni, kā arī uzklausīt un izvērtēt Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komitejas sagatavoto informāciju šajā jomā.

Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna uzskata, ka cūkgaļas nozari Latvijā lielā mērā ietekmē arī putnu gaļas imports. Pērn martā stājās spēkā maltās gaļas ieviešanas aizliegums, tad samazinājas ievestās putnu gaļas apjomi un palielinājās ievestās cūkgaļas daudzumi, sasniedzot 800 tonnu aprīlī. Tie uzņēmumi, kas produkcijas ražošanā izmantoja malto gaļu, sāka iepirkt cūkgaļu no vietējiem ražotājiem. Savukārt putnu gaļas ievedums šajos mēnešos sasniedza ap 600 tonnu, gandrīz trīs reizes mazāk nekā iepriekš. Pašlaik situācija mainījusies — Latvijā lielos apjomos, līdz 1600 tonnām ik mēnesi, tiek ievesta putnu gaļa. Pēc J.Kinnas domām, importētā cūkgaļa nerada disharmoniju iekšējā cūkgaļas tirgū, lielākas problēmas rodas tieši no pieaugošā putnu gaļas importa.

Līdz šā gada 1.martam veiktas divas pārbaudes cūkgaļas importētājuzņēmumos. Pēcimporta pārbaužu laikā atklāts, ka SIA "Polrig" ievedusi dzīvas cūkas kaušanai no Polijas, uz robežas tās deklarējot kā vaislas tīršķirnes cūkas, kas paredzētas audzēšanai. Turklāt šajā gadījumā norādīts arī nepareizs muitas kods. SIA "Polrig" aprēķināts sods — 14 771 lats. Savukārt akciju sabiedrība "Jelgavas gaļas kombināts", veicot preču muitošanu, nav iekļāvusi muitas likumā noteiktos izdevumus. Rezultātā atklāts muitas parāds — Ls 1542. Galvenā muitas pārvalde devusi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajām muitas iestādēm veikt pēcimporta pārbaudes uzņēmumos, kuros tās nav veiktas.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"