SAEIMĀ

Vakar

Viedokļus skaidrojot un aizstāvot: labklājības ministrs Vladimirs Makarovs;

deputāts Ervids Grinovskis;

deputāts Māris Grīnblats un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs;

deputāti Ādolfs Ločmelis un Pauls Putniņš;

deputāti Aivars Kreituss, Ilga Kreituse un Guntis Eniņš;

deputāti Edgars Bāns un Māris Vītols;

deputāts Gundars Valdmanis (ne depuāta solā);

deputāts Jānis Mauliņš.

Vakar, 24.aprīlī, Saeima vispirms ar klusuma brīdi godināja Saeimas deputāta Ivara Jāņa Ķezbera piemiņu.

Tad — 3. lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.606) (dok.nr.2508) Balsojums: 55 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par prakses ārstiem”. (Reģ.nr.317) (dok.nr.2516) Balsojums: 52 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Civillikumā”. (Reģ.nr.262) (dok.nr.2478) Balsojums: 51 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ.nr.529) (dok.nr.2506) Balsojums: 55 par, 1 pret, 0 atturas.

2. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Par Konvenciju par kravu starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem”. (Reģ.nr.678) (dok.nr.2341; nr.2509) Balsojums par steidzamību: 57 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 53 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 2. lasījumu: 52 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Konvenciju par pasažieru starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem”. (Reģ.nr.679) (dok.nr.2342; nr.2510) Balsojums par steidzamību: 50 par, 1 pret, 0 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 50 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2. lasījumu: 57 par, 0 pret, 1 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.551) (dok.nr.1782; nr.2502) Balsojums: 46 par, 1 pret, 6 atturas.

— “Grozījums likumā “Par aviāciju””. (Reģ.nr.668) (dok.nr.2299; nr.2507) Balsojums: 47 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.567) (dok.nr.1849; nr.2512) Balsojums: 52 par, 0 pret, 6 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.625) (dok.nr.2103; nr.2513) Balsojums: 61 par, 0 pret, 0 atturas.

“Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Vladimiram Makarovam”

Balsojums: 17 par, 35 pret, 9 atturas.

Saeimas preses dienests

Aizgājis Saeimas deputāts Ivars Jānis Ķezbers

Tālu no dzimtenes, Strasbūrā, Eiropas Padomes parlamentu asamblejas laikā pēkšņā nāvē miris Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāts, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ivars Ķezbers.

Būdams politiķis un diplomāts, viņš ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā un nostiprināšanā, veicis lielu darbu demokrātiskas un tiesiskas valsts iekārtas izveidē, veicinājis nacionālās saskaņas un sociālā taisnīguma principu izstrādāšanu un iedzīvināšanu, konsekventi iestājies par Baltijas valstu un tautu vienotību.

Ivars Ķezbers ir dzimis 1944.gada 30.martā Valkā, 1962.gadā beidzis Ventspils 2. vakara vidusskolu, no 1962. līdz 1967.gadam mācījies LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē. 1982.gadā Maskavā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju par tematu “Skandināvijas valstu sociāldemokrātijas ārpolitisko koncepciju evolūcija un prakse”, 1993.gadā ieguvis vēstures doktora grādu. Darba gaitas sācis 1960. gadā kā strādnieks ģeodēzistu grupā. Strādājis PSRS diplomātiskajā dienestā, bijis PSRS Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks un LPSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas priekšsēdētājs, LPSR Kultūras komitejas priekšsēdētājs. Strādājis LKP darbā, no 1988. līdz 1990.gadam bijis LKP CK sekretārs, no PSKP izslēgts 1990.gada aprīlī. Bijis Latvijas Neatkarīgās komunistiskās partijas priekšsēdētājs. No 1989. līdz 1990.gadam bijis PSRS Augstākās Padomes deputāts. Līdz ievēlēšanai 6. Saeimā strādājis par konsultantu sabiedriskajā fondā “Par Latvijas iekšējo drošību”. 6. Saeimā pildījis Ārlietu komisijas locekļa, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja pienākumus. Aktīvi piedalījies Demokrātiskās partijas “Saimnieks” darbā, bijis valdes loceklis.

Apveltīts vienlaikus ar spožu teorētiķa prātu un laba organizatora dotībām, Ivars Ķezbers sava mūža laikā vienmēr ir bijis aktīvs notikumu virzītājs, viņa spējas pilnībā atraisījās Atmodas un tai sekojošās neatkarības izcīņas laikā. Vēsturiskā lūzuma brīdī viņš bija viens no tiem, kas nepieļāva reakcionāro spēku pāreju uzbrukumā, un viņa paveiktā darba izvērtējums ir vēsturnieku un politologu nākotnes uzdevums. Liela bija viņa loma Latvijas ārpolitiskā kursa izveidē, īpaši Baltijas vienotības nostiprināšanā.

Allaž gribēdams izdarīt pēc iespējas vairāk, Ivars Ķezbers bija izpalīdzīgs un tolerants pret citiem, bet līdz nesaudzīgumam prasīgs pret sevi, un viņa sirds nav izturējusi viņa gara spriegumu. Viņš ir miris, pildīdams pienākumu, un kā radoša nemiera pilns godavīrs viņš uz mūžu paliks visu to cilvēku piemiņā, ar ko tieši vai netieši viņu ir savedis kopā mūsu trauksmainais laiks.

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija

1997.gada 24.aprīlī Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Atvadīšanās no Ivara Ķezbera notiks otrdien, 29.aprīlī, Saeimas vestibila telpās Rīgā, Jēkaba ielā 11 no plkst. 12 līdz 14 (oficiālajiem pārstāvjiem līdz plkst. 13). Apbedīšana II Meža kapos, pavadītāji pulcējas pie kapu ieejas vārtiem plkst. 14.30.

Ivars Jānis Ķezbers

1944.g. 30.marts — 1997.g. 23.aprīlis