valsts dokumenti

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Izdarīt likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49.nr.; 1991, 27./28.nr.; 1992, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt pirmās nodaļas otro daļu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs:

1) veic uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to pārstāvniecību un filiāļu, masu informācijas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju un to apvienību valsts reģistrāciju;

2) realizē valsts kontroli pār uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to pārstāvniecību un filiāļu, masu informācijas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas un darbības dokumentu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

3) veic uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to pārstāvniecību un filiāļu, masu informācijas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju un to apvienību vienotu valsts uzskaiti;

4) sniedz informāciju par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), to pārstāvniecībām un filiālēm, masu informācijas līdzekļiem, sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām.”

2. Izteikt 1.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to pārstāvniecību un filiāļu, masu informācijas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrāciju šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic:

— Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs;

— Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieki;

— Uzņēmumu reģistra valsts notāri.”

3. Papildināt likumu ar 2. 1 pantu šādā redakcijā:

“ 2.1 pants. Masu informācijas līdzekļu reģistrācija

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāri masu informācijas līdzekļu reģistrāciju veic saskaņā ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un citiem normatīvajiem aktiem.”

4. Papildināt likumu ar 2.2 pantu šādā redakcijā:

“ 2.2 pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrācija

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāri sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrāciju veic saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībāmī un citiem normatīvajiem aktiem.”

5. Izteikt 4.panta 12.punktu šādā redakcijā:

“12) reģistrē masu informācijas līdzekļus, sabiedriskās organizācijas un to apvienības, kā arī veic citas likumos noteiktās funkcijas.”

6. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

“ 7.1 pants. Reģistrācijas apliecību un reģistrēšanas pieteikumu paraugu apstiprināšana

Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to pārstāvniecību un filiāļu, masu informācijas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrācijas apliecību un reģistrēšanas pieteikumu paraugus apstiprina Ministru kabinets.”

7. Papildināt 9.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Citas juridiskās personas, kuras arī var sniegt informāciju par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), to pārstāvniecībām un filiālēm, masu informācijas līdzekļiem, sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, kā arī attiecīgās informācijas apjomu un sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.18 “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 17.aprīlī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 25.aprīlī

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

Izdarīt likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Tieslietu ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Uzņēmumu reģistrs” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdus “tieslietu ministram” ar vārdiem “Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram”.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.19 “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 17.aprīlī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 25.aprīlī

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Radio un televīzijas likumā

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Tieslietu ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Uzņēmumu reģistrs” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 15.panta desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Par apraides atļaujas izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Uzņēmumu reģistram, norādot raidorganizācijas nosaukumu un dibinātājus, raidorganizācijas adresi un teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu, un raidījumu periodiskumu.”

3. Izteikt 33.panta desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Par kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Uzņēmumu reģistram, norādot raidorganizācijas nosaukumu un dibinātājus, raidorganizācijas adresi un teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.27 “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 17.aprīlī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 25.aprīlī

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 22.aprīlī Noteikumi nr. 150

Rīgā (prot. nr.22 14.¤)

Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma

“Par obligāto sociālo apdrošināšanu

pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 8.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk — darba negadījumu apdrošināšana) līdzekļu veidošanas un izlietošanas, apdrošināšanas maksājumu iekasēšanas un izmaksu veikšanas, kā arī apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību.

2. Darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļus pārvalda Valsts sociālās apdrošināšanas fonds (turpmāk — fonds) un rajonu (pilsētu) sociālās apdrošināšanas pārvaldes (turpmāk — apdrošināšanas pārvalde).

3. Darba devēji, valsts civiliestāžu vadītāji, mācību un audzināšanas iestāžu vadītāji, kas reģistrējušies apdrošināšanas pārvaldē, saskaņā ar likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (turpmāk — likums) 3.panta 2.punktu ir uzskatāmi par apdrošinājuma ņēmējiem, kuriem ir jāapdrošina darbinieki un mācību un audzināšanas iestāžu audzēkņi un studenti, kas nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā (turpmāk — audzēkņi un studenti).

4. Personas, kuras ir darba vai valsts civildienesta attiecībās un reģistrētas apdrošināšanas pārvaldē pēc apdrošinājuma ņēmēja juridiskās adreses, ir uzskatāmas par apdrošinātajām personām saskaņā ar likuma 3.panta 1.punkta “a” apakšpunktu.

5. Audzēkņi un studenti, kuri reģistrēti apdrošināšanas pārvaldē pēc apdrošinājuma ņēmēja (mācību vai audzināšanas iestādes) juridiskās adreses, ir uzskatāmi par apdrošinātajām personām saskaņā ar likuma 3.panta 1.punkta “b” apakšpunktu.

II. Apdrošināšanas līdzekļu veidošana

6. Apdrošināšanas līdzekļus veido:

6.1. kārtējie apdrošināšanas maksājumi, kurus veic apdrošinājuma ņēmējs;

6.2. soda nauda, nokavējuma nauda un pamatparāda palielinājums;

6.3. regresa kārtībā no apdrošinājuma ņēmējiem piedzītās summas, kas izmaksātas no darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļiem apdrošinātajām personām vai trešajām personām, ja apdrošinājuma ņēmēji nav veikuši apdrošināšanas maksājumus likumā noteiktajā kārtībā.

7. Apdrošināšanas maksājumus apdrošinājuma ņēmējs aprēķina, piemērojot Ministru kabineta noteikto darba negadījumu apdrošināšanas tarifa likmi attiecīgajam gadam šādiem apdrošināšanas maksājumu objektiem:

7.1. apdrošinātās personas darba ienākumam — ja apdrošinātā persona ir darba vai valsts civildienesta attiecībās;

7.2. Ministru kabineta noteiktajai minimālajai mēnešalgai (amatalgai) — ja apdrošinātā persona ir audzēknis vai students.

III. Apdrošināšanas atlīdzības piešķiršana,

aprēķināšana un izmaksāšana

8. Apdrošināšanas pārvalde pēc apdrošinātās personas pastāvīgās dzīvesvietas izskata jautājumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu, pamatojoties uz:

8.1. akta par darbā notikušo nelaimes gadījumu kopiju, kuru apdrošināšanas pārvaldei vienas dienas laikā pēc attiecīgā akta apstiprināšanas nosūtījis apdrošinājuma ņēmējs;

8.2. Ministru kabineta pilnvarotās speciālās ārstu komisijas atzinuma par konstatēto arodslimību kopiju, kuru apdrošināšanas pārvaldei vienas dienas laikā nosūtījusi minētā komisija.

9. Apdrošināšanas pārvalde, pamatojoties uz saņemtajiem dokumentiem, apdrošināšanas atlīdzības pieprasījumu un fonda personificētās uzskaites sistēmā esošajām ziņām, kā arī ievērojot likumu un šos noteikumus, 20 dienu laikā pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu apdrošinātajai personai vai trešajai personai, nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tās izmaksāšanas ilgumu un izmaksāšanas dienu un par to rakstiski paziņo pieprasītājam.

10. Ja apdrošināšanas atlīdzības pieprasījums tiek noraidīts, pieprasītājam tiek izsniegts rakstisks atteikums ar noraidījuma motivāciju.

11. Ja apdrošinātās personas vai trešās personas pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas Republikas, apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai nepieciešamie dokumenti un pieprasījums jāiesniedz tajā apdrošināšanas pārvaldē, kurā reģistrēts apdrošinājuma ņēmējs.

12. Ja fonda personificētās uzskaites sistēmā nav ziņu, kas nepieciešamas apdrošinātās personas mēneša vidējās izpeļņas aprēķināšanai un apdrošināšanas atlīdzības noteikšanai, apdrošinājuma ņēmējs trīs dienu laikā pēc apdrošināšanas pārvaldes pieprasījuma iesniedz attiecīgu izziņu, kuru parakstījis un ar zīmogu apliecinājis apdrošinājuma ņēmējs vai viņa pilnvarota persona un grāmatvedis. Ja persona vienlaikus ir apdrošināta pie vairākiem apdrošinājuma ņēmējiem, attiecīgu izziņu iesniedz visi apdrošinājuma ņēmēji.

13. Fonds ir tiesīgs pārbaudīt dokumentus un ziņas, kuras snieguši apdrošinājuma ņēmēji, apdrošinātās personas un trešās personas.

14. Personām, kuras Latvijas Republikā bija apdrošinātas un zaudēja darbspējas nelaimes gadījumā darbā vai arodslimības dēļ līdz 1940.gada 17.jūnijam, mēneša vidējā izpeļņa, pēc kuras nosaka apdrošināšanas atlīdzību, tiek pielīdzināta Valsts statistikas komitejas aprēķinātajai vidējai darba samaksai 1996.gadā valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, un tās apmērs ir 110 latu.

15. Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai trešajai personai — par apgādnieka zaudējumu, bet apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā paredzēts šo noteikumu 9.punktā, apdrošināšanas pārvalde ir tiesīga izmaksāt pieprasītājam avansā apdrošināšanas atlīdzību, kas nepārsniedz paredzamo mēnesī izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru.

16. Ja apdrošinātajai personai noteiktie pakalpojumi sniedzami ilgāku laiku un papildu izdevumu apmēra noteikšanai nav iespējams laikus iesniegt visus šo noteikumu 41.punktā minētos dokumentus, apdrošināšanas pārvalde ir tiesīga izmaksāt apdrošinātajai personai pēc tās pieprasījuma vienreizēja avansa veidā naudas summu, kas nepārsniedz valdības noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) apmēru.

17. Ja apdrošināšanas pārvaldē ir iesniegta darbnespējas lapa B, bet apdrošināšanas gadījumu apliecinošie dokumenti desmit dienu laikā nav saņemti, apdrošinātajai personai aprēķina un izmaksā slimības pabalstu. Pēc apdrošināšanas gadījumu apliecinošo un citu šo noteikumu 25.punktā minēto dokumentu saņemšanas apdrošinātajai personai aprēķina un turpmāk maksā pārejošas darbnespējas pabalstu, kā arī izmaksā aprēķināto pabalstu starpību.

18. Ja, lemjot par pārejošas darbnespējas pabalsta piešķiršanu (vai pēc tā piešķiršanas), tiek konstatēts, ka apdrošināšanas gadījums attiecas uz likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” darbības jomu, izmaksātā pārejošas darbnespējas pabalsta summa, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 17.punktam, tiek segta no maternitātes un slimības apdrošināšanai paredzētajiem fonda līdzekļiem.

19. Ieturējumi par pārmaksātu pārejošas darbnespējas pabalsta summu vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai par apgādnieka zaudējumu summu izdarāmi no turpmākajiem pabalsta vai attiecīgās atlīdzības maksājumiem. Ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 20 procentus no aprēķinātā pārejošas darbnespējas pabalsta apmēra vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai par apgādnieka zaudējumu apmēra.

20. Citi ieturējumi no šo noteikumu 19.punktā minētajiem apdrošināšanas atlīdzības veidiem izdarāmi tādā pašā kārtībā kā no darba algas. Ja ieturējumu nav iespējams izdarīt, iesniedzama prasība tiesā.

21. Ja apdrošinātā persona vai trešā persona, kura saskaņā ar likumu saņem apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai par apgādnieka zaudējumu, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā arī turpmāk, ja attiecīgā persona pirms izbraukšanas ir iesniegusi apdrošināšanas pārvaldē pēc pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas rakstisku pieprasījumu un norādījusi Latvijas Republikas kredītiestādes kontu, kurā ieskaitāma apdrošināšanas atlīdzība, kā arī uzrādījusi pasi ar atzīmi par izrakstīšanos.

22. Šo noteikumu 21.punktā minētajām personām pēc izbraukšanas no Latvijas Republikas katru gadu līdz 15.decembrim ir jāatjauno (jāiesniedz vai jāatsūta pa pastu) pieprasījums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Pieprasījumam jāpievieno ne agrāk kā attiecīgā gada 1.oktobrī apstiprināts notariāls apliecinājums, ka persona ir dzīva (jānorāda personas pases dati), kā arī citi fonda pieprasītie ar apdrošināšanas gadījumu saistītie dokumenti. Notariālajam apliecinājumam jābūt legalizētam, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

23. Ja pieprasījums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu nav atjaunots vai arī nav iesniegti citi fonda pieprasītie dokumenti, apdrošināšanas pārvalde ar nākamā gada 1.janvāri pārtrauc apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

24. Apdrošinātās personas pensijas kapitāla veidošanai apdrošināšanas pārvalde no darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic likumā “Par valsts pensijām” paredzētās apdrošināšanas iemaksas par visām aprēķinātajām pārejošas darbnespējas pabalstu summām un atlīdzības par darbspēju zaudējumu summām, kas izmaksātas apdrošinātajai personai, ja tā nestrādā, bet ne ilgāk kā līdz tāda vecuma sasniegšanai, ar kuru apdrošinātajai personai ir tiesības uz vecuma pensiju.

IV. Pārejošas darbnespējas pabalsts

25. Lēmumu par pārejošas darbnespējas pabalsta piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

25.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

25.2. darbnespējas lapu B ar apdrošinājuma ņēmēja apstiprinājumu par apdrošinātās personas neierašanos darbā;

25.3. apdrošinājuma ņēmēja izziņu par apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu, ja fonda rīcībā nav vajadzīgo ziņu.

26. Ja apdrošinātā persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem, tad tas darba devējs, pie kura apdrošinātā persona cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, no saviem līdzekļiem izmaksā apdrošinātajai personai par pirmajām 14 darbnespējas dienām pārejošas darbnespējas pabalstu, kas saskaņā ar likumu tiek aprēķināts 80% apmērā no apdrošinātās personas mēneša vidējās izpeļņas. Pārējie darba devēji izmaksā slimības naudu vispārējā kārtībā.

V. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu

27. Lēmumu par atlīdzības par darbspēju zaudējumu piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

27.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

27.2. izrakstu no veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk — komisija) akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos un invaliditātes izziņas kopiju, kurus komisija trīs dienu laikā nosūtījusi attiecīgajai apdrošināšanas pārvaldei;

27.3. apdrošinājuma ņēmēja izziņu par apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu, ja fonda rīcībā nav vajadzīgo ziņu;

27.4. apdrošinātās personas pieprasījumu par atlīdzības par darbspēju zaudējumu piešķiršanu.

28. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu aprēķina pēc šādas formulas:

Vm x I z

A = ———, kur:

100

A — atlīdzība par darbspēju zaudējumu,

Vm — apdrošinātās personas mēneša vidējā izpeļņa,

Iz — atlīdzība procentos.

29. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu tiek noteikta, ņemot vērā šādu iedalījumu:

Darbspēju zaudējums Atlīdzība (procentos)

procentos par darbspēju zaudējumu

100 80

90 — 99 75

80 — 89 70

70 — 79 65

60 — 69 60

50 — 59 55

40 — 49 50

30 — 39 45

25 — 29 35

15 — 24 30

10 — 14 25

30. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek izmaksāta par kārtējo mēnesi apdrošināšanas pārvaldes noteiktajā dienā.

31. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu pārrēķina šādos gadījumos:

31.1. komisija noteikusi citus darbspēju zaudējuma procentus;

31.2. pieaudzis patēriņa cenu indekss;

31.3. apdrošinātā persona sasniegusi tādu vecumu, ar kuru tai ir tiesības uz vecuma pensiju;

31.4. iesniegtajos dokumentos konstatētas neprecizitātes, kas ietekmē atlīdzības apmēru;

31.5. atlīdzības aprēķinos konstatēta aritmētiska kļūda;

31.6. ir tiesas nolēmums, kas ietekmē atlīdzības apmēru;

31.7. invaliditātes izziņā vai ārstējošā ārsta atzinumā ir norādīts, ka apdrošinātā persona nevar sevi apkopt un tai ir nepieciešama pastāvīga citas personas palīdzība kopšanā vai uzraudzība.

32. Šo noteikumu 31.3.apakšpunktā minētajā gadījumā apdrošinātajai personai, kura saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu un piecus gadus pirms tāda vecuma sasniegšanas, ar kuru tai ir tiesības uz vecuma pensiju, nav strādājusi, atlīdzību nosaka 70% apmērā no summas, kas apdrošinātajai personai pienāktos saskaņā ar šo noteikumu 28.punktu.

VI. Vienreizējais pabalsts

33. Apdrošinātajai personai, kurai komisija noteikusi darbspēju zaudējumu 10 līdz 24 procentu ietvaros bez atkārtotas pārskatīšanas, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vietā, ja apdrošinātā persona tam piekrīt, apdrošināšanas pārvalde var piešķirt un izmaksāt vienreizēju pabalstu, kas tiek aprēķināts apdrošinātās personas trīs līdz astoņpadsmit mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ņemot vērā šādu iedalījumu:

Darbspēju zaudējums procentos Mēnešu skaits

10 — 12 3

13 — 15 6

16 — 18 10

19 — 21 14

22 — 24 18

34. Lēmumu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

34.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

34.2. izrakstu no komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos, kuru komisija trīs dienu laikā nosūtījusi attiecīgajai apdrošināšanas pārvaldei;

34.3. apdrošinātās personas pieprasījumu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu.

VII. Atlīdzība par apgādnieka zaudējumu

35. Lēmumu par atlīdzības par apgādnieka zaudējumu piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

35.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

35.2. izziņu par nāves cēloņa saistību ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kuru pēc apdrošināšanas pārvaldes pieprasījuma izsniedz ārstniecības iestāde vai prakses ārsts;

35.3. apdrošinātās personas miršanas apliecību (jāuzrāda);

35.4. izziņu no dzīvesvietas par ģimenes sastāvu un apdrošinātās personas apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem (norādot radniecību);

35.5. dokumentu, kas apliecina laulību ar apdrošināto personu (jāuzrāda);

35.6. apdrošināšanas ņēmēja izziņu par mirušās apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu, ja fonda rīcībā nav vajadzīgo ziņu;

35.7. dokumentiem, kas apliecina apdrošinātās personas apgādībā bijušo personu darbnespēju vai mēneša vidējā ienākuma apmēru;

35.8. pieprasījumu par atlīdzības par apgādnieka zaudējumu piešķiršanu, ko iesniegušas pilngadīgās personas, kuras bija apdrošinātās personas apgādībā un kurām saskaņā ar likumu ir tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, vai aizbildņi.

36. Ja apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu kopējā summa, kas aprēķināta apgādībā bijušajām personām, pārsniedz 80% no apdrošinātās personas mēneša vidējās izpeļņas, katrai personai attiecīgi (saglabājot proporciju, kas izveidojusies starp atlīdzības apmēriem aprēķina sākumā) samazina atlīdzības apmēru, lai kopējā aprēķinātā summa nepārsniegtu likumā noteikto ierobežojumu.

37. Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pārrēķina, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa pieaugumu.

VIII. Apbedīšanas pabalsts

38. Lēmumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

38.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

38.2. noteikta parauga miršanas izziņu pabalsta saņemšanai, kuru izdevusi dzimtsarakstu nodaļa vai cita iestāde, kurā reģistrēta apdrošinātās personas miršana;

38.3. apdrošinājuma ņēmēja izziņu par apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu, ja fonda rīcībā nav vajadzīgo ziņu;

38.4. apdrošinātās personas ģimenes locekļa vai apbedītāja (fiziskās vai juridiskās personas) pieprasījumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu.

IX. Papildu izdevumu un pakalpojumu samaksa

39. Fonds no darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļiem sedz apdrošinātajai personai papildu izdevumus, kas tai radušies sakarā ar ārstēšanu, medicīnisko, sociālo un profesionālo rehabilitāciju, ieskaitot protezēšanu, rehabilitācijas līdzekļu iegādi un remontu, kā arī pārkvalifikāciju vai citas profesijas apgūšanu, ja tādi izdevumi pārsniedz šiem nolūkiem valsts budžetā attiecīgajam pakalpojuma veidam paredzētos izdevumus un kuru samaksa nav garantēta tiesību aktos.

40. Fonds sedz apdrošinātajai personai papildu izdevumus, kas tai radušies sakarā ar ārstniecības iestādes (ārsta) apmeklējumu, — ceļa izdevumus, samaksu pavadonim, pacienta iemaksu un līdzdalības maksājumus.

41. Lēmumu par papildu izdevumu un pakalpojumu samaksu pieņem, pamatojoties uz:

41.1. invaliditātes izziņu vai ārstējošā ārsta atzinumu ar ieteikumu par attiecīgā sociālās rehabilitācijas vai veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamību apdrošinātajai personai;

41.2. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

41.3. izrakstu no komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos;

41.4. čeku (čekiem), kam pievienots attaisnojuma dokuments (rēķins, kvīts u.tml.), arī par pacienta iemaksu un līdzdalības maksājumiem;

41.5. apdrošinātās personas pieprasījumu par papildu izdevumu vai pakalpojumu samaksu.

X. Noslēguma jautājumi

42. Līdz likuma par valsts sociālo apdrošināšanu pieņemšanai uz darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļu veidošanu attiecas Ministru kabineta 1996.gada 11.jūnija noteikumu nr.206 “Likuma “Par sociālo nodokli” normu piemērošanas noteikumi” prasības šādos gadījumos:

42.1. apdrošinājuma ņēmējam reģistrējoties kā sociālā nodokļa maksātājam apdrošināšanas pārvaldē un reģistrējot apdrošinātās personas, kas ir darba vai valsts civildienesta attiecībās;

42.2. apdrošinājuma ņēmējam aprēķinot un kārtojot apdrošināšanas maksājumus un noformējot atbilstošus maksājumu dokumentus.

43. Līdz 2000.gadam apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu un par apgādnieka zaudējumu pārrēķina katru pusgadu, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa pieaugumu.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 22.aprīlī Noteikumi nr. 151

Rīgā (prot. nr.22 16.¤)

Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 5.marta noteikumos nr.52 “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 1996.gada 5.marta noteikumos nr.52 “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 43./44.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt noteikumu I nodaļu ar šādiem terminiem:

“ Zemes tuvinātā kadastrālā vērtība — zemes (izņemot lauku apbūves zemi) kvalitātes novērtējums latos, ņemot vērā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējo novērtējumu ballēs un pagastu un pilsētu lauku teritoriju meža zemes vidējo novērtējumu ballēs, piemērojot saimniecības starpgabalainības un kompaktuma, kā arī ģeogrāfiskā novietojuma koeficientu un izmantojot vispārinātus vai aptuvenus mērniecības datus.

Lauku apbūves zemes tuvinātā kadastrālā vērtība — konkrēta zemes gabala būvnieciski ekonomisks novērtējums latos, kura aprēķinam izmanto vispārinātus vai aptuvenus mērniecības datus.”

2. Papildināt noteikumus ar 3.3. un 3.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3.3. saimniecībām, kurām nav noteikta zemes kadastrālā vērtība, nekustamā īpašuma nodokļa apmēra noteikšanai aprēķina zemes tuvināto kadastrālo vērtību, pamatojoties uz zemes nodokļu maksātāju sarakstu un pagastu un pilsētu lauku teritoriju zemes īpašumu un zemes lietojumu pārskata plānu (M 1:10000). Saimniecībām ar meža zemes platībām, aprēķinot zemes tuvināto kadastrālo vērtību, meža zemes kvalitātes noteikšanai lieto pagastu un pilsētu lauku teritoriju meža zemes vidējo novērtējumu ballēs (20.pielikums);

3.4. zemes tuvināto kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodokļa apmēra noteikšanai lieto, kamēr nav noteikta zemes kadastrālā vērtība. Ieinteresētā persona, kura nav apmierināta ar zemes tuvināto kadastrālo novērtējumu, var pasūtīt zemes kadastrālo novērtējumu.”

3. Izteikt 5.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“5. Zemes kadastrālo vērtību un zemes tuvināto kadastrālo vērtību nosaka:”.

4. Izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Zemes kadastrālajā vērtībā un zemes tuvinātajā kadastrālajā vērtībā netiek ietverta zemes dzīļu un meža audzes vērtība.”

5. Izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Valsts zemes dienests nosaka zemes kadastrālo vērtību un zemes tuvināto kadastrālo vērtību, kā arī reģistrē, sistematizē un uzglabā informāciju par to.”

6. Papildināt 29.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Aprēķinot saimniecības zemes tuvināto kadastrālo vērtību, samazinājums par zemes lietošanas apgrūtinājumiem, aprobežojumiem un saimnieciskās darbības ierobežojumiem netiek noteikts.”

7. Izteikt 44.punkta pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Zemes vērtību zonējumu izstrādā un apstiprina Valsts zemes dienests.”

8. Papildināt noteikumus ar 61.punktu šādā redakcijā:

“61. Instrukciju par lauku apvidu zemes tuvinātās kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību līdz 1997.gada 1.jūnijam izstrādā Valsts zemes dienests un pēc saskaņošanas ar finansu ministru iesniedz tieslietu ministram apstiprināšanai.”

9. Noteikumu 4.pielikumā:

9.1. papildināt sadaļu “Aizkraukles rajons” ar tekstu šādā redakcijā:

“Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija 1,3”;

9.2. sadaļā “Tukuma rajons”:

9.2.1. svītrot tekstu:

“Cēres pagasts 1,0”;

9.2.2. aizstāt vārdus “Kandavas pagasts” ar vārdiem “Kandavas pilsētas lauku teritorija”.

10. Papildināt noteikumus ar 20.pielikumu šādā redakcijā:

“20.pielikums

Ministru kabineta

1996.gada 5.marta

noteikumiem nr.52

Pagastu un pilsētu lauku teritoriju meža zemes vidējais novērtējums

Pagasts, pilsētas Balles par

lauku teritorija hektāru

1 2

Aizkraukles rajons

Aiviekstes pagasts 33

Aizkraukles pagasts 30

Bebru pagasts 33

Daudzeses pagasts 26

Iršu pagasts 42

Jaunjelgavas pilsētas

lauku teritorija 35

Klintaines pagasts 39

Kokneses pagasts 35

Kurmenes pagasts 28

Mazzalves pagasts 36

Neretas pagasts 34

Pilskalnes pagasts 39

Seces pagasts 37

Sērenes pagasts 27

Skrīveru pagasts 41

Staburaga pagasts 38

Sunākstes pagasts 34

Valles pagasts 25

Vietalvas pagasts 43

Zalves pagasts 30

Alūksnes rajons

Alsviķu pagasts 36

Annas pagasts 39

Apes pilsētas lauku teritorija 36

Gaujienas pagasts 34

Ilzenes pagasts 30

Jaunalūksnes pagasts 35

Jaunannas pagasts 36

Jaunlaicenes pagasts 41

Kalncempju pagasts 37

Liepnas pagasts 37

Malienas pagasts 39

Mālupes pagasts 38

Mārkalnes pagasts 31

Pededzes pagasts 31

Trapenes pagasts 36

Veclaicenes pagasts 40

Virešu pagasts 34

Zeltiņu pagasts 30

Ziemeru pagasts 33

Balvu rajons

Baltinavas pagasts 33

Balvu pagasts 41

Bērzkalnes pagasts 35

Bērzpils pagasts 29

Briežuciema pagasts 30

Krišjāņu pagasts 33

Kubuļu pagasts 33

Kupravas pagasts 33

Lazdukalna pagasts 31

Lazdulejas pagasts 30

Medņevas pagasts 38

Rugāju pagasts 32

Susāju pagasts 33

Šķilbēnu pagasts 38

Tilžas pagasts 26

Vectilžas pagasts 29

Vecumu pagasts 37

Vīksnas pagasts 39

Žīguru pagasts 35

Bauskas rajons

Bārbeles pagasts 35

Brunavas pagasts 34

Ceraukstes pagasts 46

Codes pagasts 44

Dāviņu pagasts 30

Gailīšu pagasts 47

Iecavas pagasts 33

Īslīces pagasts 48

Mežotnes pagasts 45

Rundāles pagasts 49

Skaistkalnes pagasts 35

Stelpes pagasts 35

Svitenes pagasts 50

Vecsaules pagasts 37

Vecumnieku pagasts 33

Viesturu pagasts 50

Cēsu rajons

Amatas pagasts 41

Drabešu pagasts 40

Drustu pagasts 35

Dzērbenes pagasts 37

Inešu pagasts 37

Jaunpiebalgas pagasts 38

Kaives pagasts 36

Liepas pagasts 36

Līgatnes pagasts 40

Mārsnēnu pagasts 27

Mores pagasts 38

Nītaures pagasts 38

Priekuļu pagasts 38

Raiskuma pagasts 36

Raunas pagasts 39

Skujenes pagasts 39

Stalbes pagasts 34

Straupes pagasts 35

Taurenes pagasts 36

Vaives pagasts 40

Vecpiebalgas pagasts 40

Veselavas pagasts 40

Zaubes pagasts 38

Zosēnu pagasts 35

Daugavpils rajons

Ambeļu pagasts 36

Bebrenes pagasts 42

Biķernieku pagasts 37

Demenes pagasts 41

Dubnas pagasts 39

Dvietes pagasts 28

Eglaines pagasts 40

Kalkūnes pagasts 39

Kalupes pagasts 37

Laucesas pagasts 41

Līdumnieku pagasts 35

Līksnas pagasts 28

Maļinovas pagasts 35

Medumu pagasts 37

Naujenes pagasts 32

Nīcgales pagasts 40

Pilskalnes pagasts 41

Salienas pagasts 34

Skrudalienas pagasts 33

Subates pilsētas lauku teritorija 36

Sventes pagasts 35

Šēderes pagasts 40

Tabores pagasts 39

Vaboles pagasts 35

Vecsalienas pagasts 40

Višķu pagasts 33

Dobeles rajons

Annenieku pagasts 42

Auces pilsētas lauku teritorija 44

Augstkalnes pagasts 44

Auru pagasts 38

Bēnes pagasts 46

Bērzes pagasts 48

Bikstu pagasts 43

Bukaišu pagasts 49

Dobeles pagasts 45

Īles pagasts 39

Jaunbērzes pagasts 32

Krimūnu pagasts 43

Lielauces pagasts 36

Naudītes pagasts 40

Penkules pagasts 43

Tērvetes pagasts 44

Ukru pagasts 46

Vītiņu pagasts 39

Zebrenes pagasts 40

Gulbenes rajons

Beļavas pagasts 36

Daukstu pagasts 38

Druvienas pagasts 36

Galgauskas pagasts 34

Jaungulbenes pagasts 37

Lejasciema pagasts 30

Litenes pagasts 31

Lizuma pagasts 35

Līgo pagasts 40

Rankas pagasts 36

Stāmerienas pagasts 36

Stradu pagasts 39

Tirzas pagasts 36

Jelgavas rajons

Cenu pagasts 35

Elejas pagasts 44

Glūdas pagasts 38

Jaunsvirlaukas pagasts 38

Kalnciema pilsētas lauku teritorija 34

Lielplatones pagasts 47

Līvbērzes pagasts 32

Ozolnieku pagasts 41

Platones pagasts 38

Sesavas pagasts 49

Sidrabenes pagasts 31

Svētes pagasts 42

Valgundes pagasts 29

Vilces pagasts 46

Vircavas pagasts 38

Zaļenieku pagasts 45

Jēkabpils rajons

Aknīstes pilsētas lauku teritorija 36

Asares pagasts 38

Atašienes pagasts 28

Ābeļu pagasts 38

Dignājas pagasts 36

Dunavas pagasts 41

Elkšņu pagasts 37

Gārsenes pagasts 43

Kalna pagasts 38

Krustpils pagasts 31

Kūku pagasts 35

Leimaņu pagasts 37

Mežāres pagasts 37

Rites pagasts 33

Rubenes pagasts 41

Salas pagasts 34

Saukas pagasts 39

Sēlpils pagasts 36

Variešu pagasts 32

Viesītes pilsētas lauku teritorija 37

Vīpes pagasts 35

Zasas pagasts 36

Krāslavas rajons

Andrupenes pagasts 35

Andzeļu pagasts 39

Asūnes pagasts 36

Aulejas pagasts 38

Bērziņu pagasts 37

Dagdas pagasts 36

Ezernieku pagasts 32

Grāveru pagasts 36

Indras pagasts 39

Izvaltas pagasts 32

Kalniešu pagasts 40

Kaplavas pagasts 35

Kastuļinas pagasts 32

Kombuļu pagasts 37

Konstantinovas pagasts 36

Krāslavas pagasts 34

Ķepovas pagasts 40

Piedrujas pagasts 41

Robežnieku pagasts 34

Skaistas pagasts 36

Svariņu pagasts 32

Šķaunes pagasts 32

Šķeltovas pagasts 33

Ūdrīšu pagasts 36

Kuldīgas rajons

Alsungas pagasts 29

Ēdoles pagasts 35

Gudenieku pagasts 35

Īvandes pagasts 40

Kabiles pagasts 33

Kurmāles pagasts 40

Laidu pagasts 41

Nīkrāces pagasts 42

Padures pagasts 36

Pelču pagasts 43

Raņķu pagasts 41

Rendas pagasts 29

Rudbāržu pagasts 37

Rumbas pagasts 31

Skrundas pilsētas lauku teritorija 31

Snēpeles pagasts 41

Turlavas pagasts 42

Vārmes pagasts 35

Liepājas rajons

Aizputes pagasts 41

Bārtas pagasts 36

Bunkas pagasts 45

Cīravas pagasts 35

Dunalkas pagasts 39

Dunikas pagasts 26

Durbes pilsētas lauku teritorija 46

Embūtes pagasts 43

Gaviezes pagasts 35

Gramzdas pagasts 44

Grobiņas pagasts 34

Kalētu pagasts 36

Kalvenes pagasts 41

Kazdangas pagasts 44

Lažas pagasts 36

Medzes pagasts 36

Nīcas pagasts 26

Otaņķu pagasts 34

Priekules pagasts 45

Rucavas pagasts 25

Sakas pagasts 23

Tadaiķu pagasts 46

Vaiņodes pagasts 44

Vecpils pagasts 46

Vērgales pagasts 26

Virgas pagasts 45

Limbažu rajons

Ainažu pilsētas lauku teritorija 32

Alojas pilsētas lauku teritorija 35

Braslavas pagasts 36

Brīvzemnieku pagasts 32

Katvaru pagasts 38

Lēdurgas pagasts 37

Liepupes pagasts 36

Limbažu pagasts 36

Pāles pagasts 34

Salacas pagasts 33

Salacgrīvas pilsētas

lauku teritorija 25

Skultes pagasts 38

Staiceles pilsētas lauku teritorija 27

Umurgas pagasts 37

Vidrižu pagasts 36

Viļķenes pagasts 33

Ludzas rajons

Blontu pagasts 34

Brigu pagasts 31

Ciblas pagasts 36

Cirmas pagasts 30

Goliševas pagasts 30

Isnaudas pagasts 35

Istras pagasts 33

Lauderu pagasts 34

Līdumnieku pagasts 29

Malnavas pagasts 32

Mežvidu pagasts 34

Miglinieku pagasts 37

Mērdzenes pagasts 33

Nautrēnu pagasts 33

Nirzas pagasts 35

Ņukšas pagasts 36

Pasienes pagasts 33

Pildas pagasts 36

Pureņu pagasts 37

Pušmucovas pagasts 44

Rundēnu pagasts 34

Salnavas pagasts 26

Zaļesjes pagasts 35

Zvirgzdenes pagasts 37

Madonas rajons

Aronas pagasts 40

Barkavas pagasts 41

Bērzaunes pagasts 45

Cesvaines pilsētas lauku teritorija 39

Dzelzavas pagasts 37

Ērgļu pagasts 41

Indrānu pagasts 36

Jumurdas pagasts 37

Kalsnavas pagasts 37

Lazdonas pagasts 41

Liezēres pagasts 40

Ļaudonas pagasts 36

Mārcienas pagasts 40

Murmastienes pagasts 35

Mētrienas pagasts 36

Ošupes pagasts 34

Praulienas pagasts 40

Sarkaņu pagasts 42

Sausnējas pagasts 43

Varakļānu pagasts 37

Vestienas pagasts 44

Ogres rajons

Birzgales pagasts 30

Jumpravas pagasts 36

Krapes pagasts 34

Ķeguma pilsētas lauku teritorija 28

Ķeipenes pagasts 37

Lauberes pagasts 35

Lēdmanes pagasts 39

Lielvārdes pilsētas lauku teritorija 40

Madlienas pagasts 37

Mazozolu pagasts 40

Meņģeles pagasts 37

Ogresgala pagasts 41

Rembates pagasts 39

Suntažu pagasts 39

Taurupes pagasts 42

Tīnūžu pagasts 34

Preiļu rajons

Aglonas pagasts 34

Aizkalnes pagasts 40

Galēnu pagasts 40

Jersikas pagasts 33

Pelēču pagasts 35

Preiļu pagasts 37

Riebiņu pagasts 38

Rožkalnu pagasts 36

Rožupes pagasts 29

Rudzātu pagasts 36

Rušonu pagasts 33

Saunas pagasts 35

Silajāņu pagasts 34

Sīļukalna pagasts 40

Stabulnieku pagasts 42

Sutru pagasts 33

Turku pagasts 30

Upmalas pagasts 35

Vārkavas pagasts 33

Rēzeknes rajons

Audriņu pagasts 42

Bērzgales pagasts 37

Čornajas pagasts 34

Dekšāres pagasts 31

Dricānu pagasts 41

Feimaņu pagasts 29

Gaigalavas pagasts 24

Griškānu pagasts 36

Ilzeskalna pagasts 44

Kantinieku pagasts 40

Kaunatas pagasts 40

Lendžu pagasts 33

Lūznavas pagasts 28

Maltas pagasts 33

Mākoņkalna pagasts 33

Nagļu pagasts 27

Ozolaines pagasts 32

Ozolmuižas pagasts 35

Pušas pagasts 30

Rikavas pagasts 41

Sakstagala pagasts 36

Silmalas pagasts 32

Sokolu pagasts 33

Stoļerovas pagasts 39

Stružānu pagasts 40

Vērēmu pagasts 38

Viļānu pagasts 37

Rīgas rajons

Ādažu pagasts 28

Allažu pagasts 31

Babītes pagasts 34

Baldones pilsētas lauku teritorija 35

Carnikavas pagasts 22

Daugmales pagasts 32

Garkalnes pagasts 24

Inčukalna pagasts 26

Krimuldas pagasts 39

Ķekavas pagasts 35

Mālpils pagasts 37

Mārupes pagasts 30

Olaines pagasts 34

Ropažu pagasts 28

Salas pagasts 31

Salaspils pilsētas lauku teritorija 27

Saulkrastu pilsētas lauku teritorija 24

Sējas pagasts 28

Siguldas pagasts 40

Stopiņu pagasts 28

Saldus rajons

Blīdenes pagasts 40

Brocēnu pilsētas lauku teritorija 42

Ezeres pagasts 42

Gaiķu pagasts 44

Jaunauces pagasts 39

Jaunlutriņu pagasts 37

Kursīšu pagasts 38

Lutriņu pagasts 39

Nīgrandes pagasts 42

Novadnieku pagasts 43

Pampāļu pagasts 41

Remtes pagasts 39

Rubas pagasts 38

Saldus pagasts 43

Šķēdes pagasts 41

Vadakstes pagasts 43

Zaņas pagasts 42

Zirņu pagasts 40

Zvārdes pagasts 40

Talsu rajons

Abavas pagasts 34

Balgales pagasts 38

Dundagas pagasts 32

Ģibuļu pagasts 30

Īves pagasts 34

Kolkas pagasts 19

Ķūļciema pagasts 25

Laidzes pagasts 38

Laucienas pagasts 34

Lībagu pagasts 36

Lubes pagasts 32

Mērsraga pagasts 29

Rojas pagasts 29

Strazdes pagasts 46

Valdemārpils pilsētas

lauku teritorija 32

Valdgales pagasts 30

Vandzenes pagasts 36

Virbu pagasts 32

Tukuma rajons

Degoles pagasts 43

Džūkstes pagasts 34

Engures pagasts 27

Irlavas pagasts 43

Jaunpils pagasts 42

Jaunsātu pagasts 40

Kandavas pilsētas lauku teritorija 41

Lapmežciema pagasts 22

Lestenes pagasts 39

Matkules pagasts 41

Pūres pagasts 41

Sēmes pagasts 37

Slampes pagasts 38

Smārdes pagasts 32

Tumes pagasts 40

Vānes pagasts 36

Viesatu pagasts 42

Zantes pagasts 44

Zemītes pagasts 44

Zentenes pagasts 30

Valkas rajons

Bilskas pagasts 35

Blomes pagasts 38

Brantu pagasts 38

Ērģemes pagasts 35

Ēveles pagasts 35

Grundzāles pagasts 35

Jērcēnu pagasts 35

Kārķu pagasts 33

Launkalnes pagasts 35

Palsmanes pagasts 35

Plāņu pagasts 29

Sedas pilsētas lauku teritorija 26

Smiltenes pagasts 37

Trikātas pagasts 30

Valkas pagasts 29

Variņu pagasts 36

Vijciema pagasts 34

Zvārtavas pagasts 24

Valmieras rajons

Bērzaines pagasts 36

Brenguļu pagasts 35

Burtnieku pagasts 38

Dikļu pagasts 36

Ipiķu pagasts 37

Jeru pagasts 28

Kauguru pagasts 38

Kocēnu pagasts 37

Ķoņu pagasts 39

Lodes pagasts 38

Matīšu pagasts 38

Mazsalacas pilsētas

lauku teritorija 34

Naukšēnu pagasts 36

Ramatas pagasts 35

Rencēnu pagasts 36

Sēļu pagasts 27

Skaņkalnes pagasts 29

Vaidavas pagasts 36

Valmieras pagasts 39

Vecates pagasts 29

Vilpulkas pagasts 36

Zilākalna pagasts 32

Ventspils rajons

Ances pagasts 22

Jūrkalnes pagasts 33

Piltenes pilsētas lauku teritorija 23

Popes pagasts 27

Puzes pagasts 27

Tārgales pagasts 27

Ugāles pagasts 31

Usmas pagasts 25

Užavas pagasts 27

Vārves pagasts 23

Ziru pagasts 30

Zlēku pagasts 30".

Ministru prezidents A.Šķēle

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 22.aprīlī Noteikumi nr. 152

Rīgā (prot. nr.22 17.¤)

Noteikumi

par dienesta šaujamieročiem

Izdoti saskaņā ar likuma

“Par policiju” 12.panta pirmās daļas 25.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita un glabā dienesta pienākumu veikšanai nepieciešamos šaujamieročus un to munīciju;

1.2. šaujamieroči tiek izņemti, realizēti vai iznīcināti, kā arī kārtību, kādā tiek atsavināti un iznīcināti tehniskajiem noteikumiem neatbilstoši un neizlabojami šaujamieroči;

1.3. veicamas pilsoņu pārbaudes, kuru pieejamība šaujamieročiem tiek izskatīta;

1.4. tiek noformētas šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas, kā arī kārtību, kādā attiecīgās atļaujas tiek izsniegtas un anulētas;

1.5. juridiskās personas ieved Latvijas Republikā un izved no Latvijas Republikas šaujamieročus un to munīciju.

2. Šie noteikumi attiecas uz tām juridiskajām personām, kuru amatpersonām un darbiniekiem — Latvijas pilsoņiem — saskaņā ar attiecīgajiem likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir tiesības, veicot dienesta pienākumus, pielietot vai izmantot šaujamieročus.

3. Šie noteikumi neattiecas uz:

3.1. kārtību, kādā Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, Valsts ieņēmumu dienesta Finansu policija un pašvaldību policija, kā arī tās juridiskās personas un pilsoņi, kas nodarbojas ar apsardzi, iegādājas, glabā, uzskaita, izmanto un realizē šaujamieročus un to munīciju;

3.2. pilsoņiem, kuri drīkst iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus saskaņā ar likumu “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”.

II. Pieteikumu izskatīšana šaujamieroču iegādāšanās

un glabāšanas atļaujas izsniegšanai

4. Lai saņemtu šaujamieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai attiecīgajā Valsts policijas iestādē, kuras darbības zonā tiks glabāti šaujamieroči, jāiesniedz šādi dokumenti:

4.1. iesniegums, kurā norādīts, kādus šaujamieročus paredzēts iegādāties un kādā daudzumā, to veidi, kā arī kur šaujamieročus paredzēts glabāt un kādā veidā plānots veikt šaujamieroču un to munīcijas apsardzi;

4.2. attiecīgā pilnvara, ja persona ir pilnvarota juridiskās personas vārdā kārtot dokumentus šaujamieroču iegādei, reģistrācijai, uzskaitei, glabāšanai un realizācijai (pilnvarā jānorāda pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas vieta un dzīvesvieta). Attiecīgā pilnvara derīga trīs mēnešus no izsniegšanas dienas, ja pilnvarotājs šo termiņu nav samazinājis;

4.3. attiecīgās Valsts policijas iestādes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības sastādītie akti par telpu atbilstību šaujamieroču un to munīcijas glabāšanai un dokumenti, kas apliecina, ka telpā ierīkota signalizācija;

4.4. šaujamieroču glabāšanas telpu izvietojuma plāns.

5. Šo noteikumu 4.1. un 4.3.apakšpunktā minētie dokumenti ir derīgi trīs mēnešus no izsniegšanas dienas.

6. Lēmumu par šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas izsniegšanu juridiskajām personām pieņem un šaujamieroču skaitu nosaka šādas Valsts policijas iestāžu amatpersonas:

6.1. Rīgā — Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks vai viņa vietnieks — Kārtības policijas priekšnieks;

6.2. pārējā valsts teritorijā — pilsētu (rajonu) policijas pārvalžu (nodaļu) priekšnieki;

6.3. Transporta policijas pārvaldes priekšnieks — par transporta objektos dienesta pienākumu veikšanai nepieciešamo šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas izsniegšanu.

7. Lēmums jāpieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas attiecīgajā Valsts policijas iestādē.

8. Ja jautājuma objektīvai izlemšanai nepieciešamas papildu ziņas, Valsts policijas iestādes priekšnieks jautājuma izskatīšanu atliek un par to informē attiecīgo juridisko personu. Jautājums tiek izskatīts pēc nepieciešamās informācijas vai dokumentu saņemšanas.

9. Ja tiek pieņemts lēmums atteikt juridiskajai personai izsniegt šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju, attiecīgajai juridiskajai personai nosūta motivētu atteikumu. Mēneša laikā atteikumu var pārsūdzēt augstākā Valsts policijas iestādē un pēc tam tiesā. Tiesas lēmums ir galīgs.

10. Šaujamieroču iegādāšanās atļauju izsniedz juridiskās personas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai pret parakstu tā Valsts policijas iestāde, kuras darbības zonā šaujamieroči tiks glabāti. Aizliegts minēto atļauju izsniegt citām personām.

11. Juridiskajai personai vai tās vadītāja pilnvarotai personai, kura nolēmusi atteikties no šaujamieroču iegādes vai kura nav tos iegādājusies noteiktajā laikā, trīs darbadienu laikā pēc šaujamieroču iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa notecējuma tā jānodod Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi šo atļauju.

III. Šaujamieroču iegāde, reģistrēšana un uzskaite

12. Ja ir Valsts policijas iestādes izsniegta šaujamieroču iegādāšanās atļauja, šaujamieročus un to munīciju atļauts iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai uz šaujamieroču īpašnieka rakstiska iesnieguma pamata pārreģistrējot Valsts policijas iestādē šaujamieroču reģistrācijas dokumentus uz citas juridiskās personas vārda.

13. Iegādāties, glabāt, nēsāt, reģistrēt, pārreģistrēt un realizēt drīkst tikai rūpnieciski ražotus, lietošanai derīgus un tehniskajiem noteikumiem atbilstošus šaujamieročus.

14. Aizliegts:

14.1. iegādāties, glabāt, nēsāt, reģistrēt, pārreģistrēt un realizēt šaujamieročus, kas konstruktīvi pārveidoti šaušanai kārtām un slēptai nēsāšanai;

14.2. iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot, izmantot un realizēt šaujamieročus ar klusinātājiem (skaņu slāpētājiem);

14.3. pārveidot vai izgatavot šaujamieročus pielietošanai un izmantošanai ar klusinātājiem (skaņu slāpētājiem);

14.4. bez Valsts policijas iestādes atļaujas mainīt šaujamieroču glabāšanas telpas.

15. Šaujamieroču iegādāšanās atļauja derīga trīs mēnešus no izsniegšanas dienas. Ja šajā laikā šaujamieroči nav iegādāti, pēc juridiskās personas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstiska lūguma var pagarināt atļaujas derīguma termiņu uz laiku līdz trim mēnešiem tajā Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi atļauju.

16. Ja tiek konstatēts, ka nozaudēta šaujamieroču iegādāšanās atļauja, nozaudēšanas konstatēšanas dienā par to rakstiski jāziņo tai Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi šo atļauju. No jauna šaujamieroču iegādāšanās atļauju var izsniegt (pēc valsts nodevas atkārtotas iekasēšanas) pēc trim mēnešiem no dienas, kad paziņots par iepriekšējās atļaujas nozaudēšanu.

17. Attiecīgās juridiskās personas rīcībā jābūt Šaujamieroču uzskaites grāmatai un Šaujamieroču izsniegšanas un saņemšanas grāmatai. Katrai grāmatai jābūt cauršūtai, ar sanumurētām lapām un apzīmogotai ar tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kurā šaujamieroči reģistrēti.

18. Triju darbadienu laikā pēc šaujamieroču iegādes (ievedot Latvijas Republikā ārvalstīs iegādātus šaujamieročus — triju darbadienu laikā pēc to ievešanas Latvijas Republikā) atbildīgajai personai:

18.1. dati par šaujamieročiem (veids, marka, kalibrs un numurs) jāieraksta attiecīgās juridiskās personas Šaujamieroču uzskaites grāmatā;

18.2. šaujamieroči jāreģistrē Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi šaujamieroču iegādāšanās atļauju;

18.3. ieraksts Šaujamieroču uzskaites grāmatā jāapstiprina ar Valsts policijas iestādes zīmogu.

19. Ja ir veikts vītņstobra šaujamieroča remonts (izņemot laidnes remontu), triju darbadienu laikā pēc remonta šaujamierocis jānogādā kontrolšāvienu izdarīšanai Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā, kas pēc kontrolšāvienu izdarīšanas izsniedz attiecīgu izziņu. Ieroča īpašniekam vai lietotājam šī izziņa triju darbadienu laikā jāiesniedz Valsts policijas iestādē, kurā šaujamierocis reģistrēts.

20. Vītņstobra šaujamieroča īpašniekam ik pēc pieciem gadiem šaujamierocis jānogādā kontrolšāvienu izdarīšanai Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā, kas pēc kontrolšāvienu izdarīšanas izsniedz attiecīgu izziņu. Ieroča īpašniekam vai lietotājam šī izziņa triju darbadienu laikā jāiesniedz Valsts policijas iestādē, kurā šaujamierocis reģistrēts.

21. Pēc šaujamieroču reģistrēšanas Valsts policijas iestāde uz juridiskās personas vārda izsniedz šaujamieroču glabāšanas atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem. Atļaujā jānorāda par šaujamieročiem un to munīciju atbildīgās personas vārds, uzvārds un personas kods.

22. Lai pagarinātu šaujamieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, mēnesi pirms tās derīguma termiņa notecējuma juridiskās personas vadītajam vai viņa pilnvarotai personai jāiesniedz attiecīgajai Valsts policijas iestādei rakstisks, pamatots iesniegums.

23. Juridiskā persona, kuras likumīgā īpašumā vai valdījumā ir šaujamieroči, tos var realizēt ar ieroču tirdzniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) starpniecību, ja ir tās Valsts policijas iestādes izsniegta šaujamieroču realizācijas atļauja, kurā attiecīgie šaujamieroči reģistrēti, vai Valsts policijas iestādē pārreģistrēti šaujamieroču reģistrācijas dokumenti.

24. Juridisko personu šaujamieroču munīciju realizēt ar ieroču tirdzniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) starpniecību aizliegts. Ja tiek anulēta šaujamieroču glabāšanas atļauja vai munīcijas daudzums pārsniedz atļauto, munīcija triju darbadienu laikā jānodod Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldes Bruņojuma dienesta noliktavā turpmākai glabāšanai, iznīcināšanai vai izmantošanai Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas dienestu vajadzībām.

25. Juridiskās personas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai triju darbadienu laikā rakstiski jāinformē Valsts policijas iestāde, kurā attiecīgie šaujamieroči reģistrēti, par nepieciešamību pārformēt šaujamieroču glabāšanas atļauju, ja šaujamieroču glabāšanas laikā:

25.1. tiek norīkota cita par šaujamieročiem atbildīgā persona;

25.2. mainās juridiskās personas nosaukums, statuss vai adrese.

26. Ja juridiskās personas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nav iesniegusi Valsts policijas iestādē rakstisku iesniegumu par šo noteikumu 25.punktā minētajām izmaiņām, šaujamieročus nekavējoties izņem un glabā līdz atļaujas pārformēšanai vai lēmuma pieņemšanai par atļaujas anulēšanu un šaujamieroču nodošanu realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) saskaņā ar šo noteikumu 70.punktā minētajām prasībām.

IV. Šaujamieroču pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai

27. Ja šaujamieročus pārvieto pāri Latvijas Republikas robežai, tiem jābūt izlādētiem un iesaiņotiem. No iesaiņojuma tos drīkst izņemt tikai muitas (robežsardzes) pārbaudes laikā, lai izdarītu atzīmi šaujamieroču ievešanas (izvešanas) atļaujā.

28. Ievest (bez realizācijas tiesībām) un reģistrēt Latvijas Republikā šaujamieročus drīkst tikai ar Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes atļauju. Izvest (bez realizācijas tiesībām) šaujamieročus no Latvijas Republikas drīkst, ja ir Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes izsniegta šaujamieroču izvešanas un attiecīgās valsts izsniegta šaujamieroču ievešanas atļauja.

29. Ievest Latvijas Republikā vai izvest no Latvijas Republikas šaujamieročus realizācijai drīkst, ja ir saņemta Latvijas Attīstības aģentūras Eksporta un importa uzskaites un kontroles departamenta izsniegta licence.

30. Ja Latvijas Republikā ievesto (bez realizācijas tiesībām) šaujamieroču īpašniekam Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes izsniegtajā šaujamieroču ievešanas atļaujā nav muitas atzīmes, šaujamieroči tiek izņemti, bet vainīgā persona saukta pie atbildības.

31. Neizmantotā šaujamieroču ievešanas (izvešanas) atļauja jānodod Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldē triju darbadienu laikā pēc atļaujā paredzētā termiņa notecējuma.

V. Šaujamieroču glabātuves ierīkošana un to glabāšana

32. Šaujamieročus un to munīciju glabā speciāli iekārtotā glabātuvē, kurai jāatbilst šādām prasībām:

32.1. glabātuvei jābūt izolētai no citām telpām;

32.2. glabātuves sienām, griestiem un grīdai jābūt kapitālām, tās jānostiprina ar tērauda režģiem.

33. Šaujamieroču un to munīcijas glabātuvei jābūt ar dubultdurvīm. Ārdurvīm jābūt no metāla vai no vienlaidu dēļiem vismaz 40 mm biezumā, no abām pusēm apsistām ar cinkotu skārdu, kura malas apliektas. Iekšdurvīm jābūt analogām ārdurvīm vai arī no metāla režģa. Ārdurvis jāslēdz ar divām atslēgām. Iekšdurvis jāslēdz ar iekšējo un piekaramo atslēgu. Ieroču glabātuves durvju ailes jāapsit ar metāla plāksni.

34. Glabātuves iekšpusē logu ailēs vai starp rāmjiem jābūt tērauda režģim. Pirmā stāva glabātuves logu iekšpusē papildus jāierīko metāla slēģi.

35. Logu aiļu režģu stieņu galus iestiprina sienā vismaz 80 mm dziļi un nostiprina ar betonu. Logu slēģi jāslēdz ar piekaramo atslēgu.

36. Durvju, logu un starpsienu režģus izgatavo no tērauda stieņiem vismaz 15 mm diametrā. Stieņus sametina katrā krustojumā, izveidojot 150 x 150 mm lielus lodziņus.

37. Jāierīko ne mazāk kā divas apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas iekārtas no nosegtā vada līdz elektroapgādes pultij, iekārtojot logos, durvīs, lūkās, griestos un grīdā signāldevējus, kas reaģē uz seifu un skapju atvēršanu (atlaušanu), kā arī uz cilvēka atrašanos telpā. Ēkas ārpusē jāiekārto atsevišķa signalizācija ar skaļu sirēnu. Signalizācijas sistēma jāsavieno ar tuvāko apsardzes posteni (sargu) un centralizēto apsardzes pulti.

38. Apsardzes signalizācijas velču iebūvēšana caurulēs dzelzsbetona un betona celtniecības konstrukcijās atļauta tikai telpas iekšpusē. Patstāvīgā signalizācija no kopējā elektrotīkla obligāti jādublē ar rezerves enerģijas avotu.

39. Ventilācijas logos un lūkās jāiekārto tērauda režģi ar līdz 100 x 100 mm lieliem lodziņiem, un inženiertīklu spraugas nedrīkst būt lielākas par 50 x 50 mm.

40. Šaujamieroču un to munīcijas glabātuvē jābūt ugunsdzēsības līdzekļiem.

41. Šaujamieroču un to munīcijas glabātuvē redzamā vietā jābūt piestiprinātam sarakstam, kurā norādīts skapju, seifu un metāla kastu skaits un citas mantas, kas atrodas glabātuvē.

42. Katrā seifā, skapī un metāla kastē jābūt tajos esošo mantu sarakstam.

43. Šaujamieroči glabātuvē jāglabā seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums nav mazāks par 3 mm un kuri aizslēdzami ar vismaz divām atslēgām. Skapju durvis nostiprināmas ar tērauda plāksni vai stūriem.

44. Šaujamieroču munīcija jāglabā metāla skapjos atsevišķi no ieročiem. Iegādājamo un glabājamo patronu daudzums uz katru šaujamieroci nedrīkst pārsniegt 200 patronu.

45. Aizliegts glabāt:

45.1. atļaujā nenorādītus šaujamieročus;

45.2. pielādētus šaujamieročus un šaujamieročus ar pielādētu ieroču patronu tvertni;

45.3. bez policijas atļaujas — šaujamieročiem neatbilstošu munīciju.

46. Ieeja ieroču glabātuvē atļauta tikai kopā ar amatpersonu ( Latvijas pilsoni, kas atbild par šaujamieroču glabāšanu.

VI. Kārtība, kādā šaujamieroču iegādāšanās atļaujas

izsniedzamas fiziskajām personām

47. Pieejamību šaujamieročiem drīkst atļaut Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 21 gada vecumu.

48. Šaujamieroci aizliegts izsniegt fiziskajām personām, kuras minētas likuma “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” 7.pantā.

49. Izsniegt pilsonim šaujamieroci drīkst tikai pēc rakstiskas šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas saņemšanas no Valsts policijas iestādes, kurā šaujamierocis reģistrēts.

50. Lai varētu izlemt jautājumu, vai pilsonim drīkst būt pieejami šaujamieroči un to munīcija, juridiskās personas vadītājs vai viņa pilnvarota persona Valsts policijas iestādē iesniedz pieteikumu, kurā norādīts attiecīgā pilsoņa vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas vieta, dzīvesvieta (reģistrācijas vieta). Pieteikumam jāpievieno:

50.1. Latvijas pilsoņa pases kopija;

50.2. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);

50.3. Labklājības ministrijas apstiprināta apliecība vai tās kopija par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas kursu beigšanu;

50.4. ārstniecības iestādes atzinums par pieteikumā norādītā pilsoņa vispārējo veselības stāvokli un atzinums par viņa psihiskās veselības stāvokli. Minētie atzinumi ir derīgi 12 mēnešus no izsniegšanas dienas;

50.5. Iekšlietu ministrijas Centrālā policijas sporta kluba vai tā filiāles izdota apliecība par attiecīgā eksāmena nokārtošanu;

50.6. darbavietas izsniegts raksturojums-ieteikums, kas derīgs trīs mēnešus no izsniegšanas dienas;

50.7. pēc Valsts policijas iestādes pieprasījuma arī citi pilsoni raksturojoši dokumenti.

51. Valsts policijas iestāde mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic attiecīgā pilsoņa pārbaudi, kura pieejamība šaujamieročiem tiek izskatīta.

52. Pēc veiktās pilsoņa pārbaudes Valsts policijas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks pieņem pozitīvu lēmumu vai noraida pieteikumu.

53. Ja pieņemts pozitīvs lēmums, Valsts policijas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks izsniedz rakstisku šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju. Ja pieteikumā minētajam pilsonim minēto atļauju izsniegt nevar, par to rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, paskaidrojot atteikuma motīvus.

54. Valsts policijas iestādes lēmumu par atteikumu izsniegt attiecīgo šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju mēneša laikā var pārsūdzēt augstākā Valsts policijas iestādē un pēc tam tiesā. Tiesas lēmums ir galīgs.

VII. Šaujamieroču izsniegšana, pielietošana un izmantošana

55. Sakarā ar dienesta pienākumu veikšanu nepieciešamos šaujamieročus nēsāšanai izsniedz ar Valsts policijas iestādes priekšnieka vai viņa vietnieka rakstisku atļauju.

56. Pilsonis, kuram izsniedz šaujamieroci, parakstās par tā saņemšanu Šaujamieroču izsniegšanas un saņemšanas grāmatā, kurā jānorāda, kad un cikos šaujamierocis saņemts, tā veids, marka, numurs, kalibrs un munīcijas daudzums.

57. Pilsonis, nododot šaujamieroci, atzīmē Šaujamieroču izsniegšanas un saņemšanas grāmatā šaujamieroča nodošanas datumu un laiku, un atbildīgā persona parakstās par šaujamieroča pieņemšanu.

58. Šaujamieroča nēsāšanas atļauju izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem.

59. Šaujamieroča nēsāšanas atļauja tiek glabāta un nēsāta kopā ar šaujamieroci. Nododot šaujamieroci, vienlaikus jānodod šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauja.

60. Nēsājot, glabājot un pārvadājot šaujamieroci, patrona nedrīkst atrasties stobrā, gailim jābūt nolaistam, izņemot gadījumus, kad reāli iespējams uzbrukums.

61. Šaujamieroča lietotājam šaujamierocis jāglabā, jānēsā un jāpārvieto tā, lai nepieļautu tā nozaudēšanu, nozagšanu, nolaupīšanu vai nokļūšanu bērnu vai citu personu rokās.

62. Aizliegts:

62.1. šaujamieroci nodot citai personai, izņemot gadījumus, kad ierocis nododams glabāšanai speciāli noteiktās vietās (apmeklējot iestādes, uzņēmumus un organizācijas, kurās pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir ierobežota šaujamieroču nēsāšana (pārvietošana), kā arī lidojot ar lidmašīnu);

62.2. glabāt, nēsāt un pārvietot šaujamieroci, ja klāt nav attiecīgās atļaujas;

62.3. nēsāt un pārvietot šaujamieroci alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibuma stāvoklī;

62.4. dienesta pienākumu veikšanai izmantot sporta šaujamieročus.

63. Juridiskās personas vadītājs vai viņa pilnvarota persona piecu darbadienu laikā rakstiski informē Valsts policijas iestādi, kurā šaujamieroči reģistrēti, par tiem pilsoņiem, kuri pārtrauc dienesta pienākumu veikšanu ar šaujamieročiem.

64. Šaujamieročus drīkst pielietot un izmantot saskaņā ar likuma “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” 16. un 17.pantā noteiktajām prasībām, ja likumi vai citi normatīvie akti nenosaka citu kārtību.

65. Pilsoņi, kuru īpašumā ir Valsts policijas iestādē reģistrēti glabāšanai personīgie šaujamieroči pašaizsardzībai (pistoles un revolveri), ar Valsts policijas iestādes priekšnieka vai viņa vietnieka atļauju drīkst šos šaujamieročus nēsāt dienesta pienākumu veikšanai, ja ir ievērotas šo noteikumu VI nodaļā noteiktās prasības. Juridiskās personas šiem pilsoņiem pistoles un revolverus glabāšanai un nēsāšanai neizsniedz, bet, ja šaujamieroči viņiem izsniegti, tie jānodod.

66. Pilsoņiem, kuru īpašumā ir Valsts policijas iestādē reģistrēti glabāšanai vai nēsāšanai personīgie šaujamieroči pašaizsardzībai (pistoles un revolveri), aizliegts izsniegt juridisko personu šaujamieroču (pistoļu un revolveru) glabāšanas un nēsāšanas atļauju.

VIII. Šaujamieroču izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana un realizācija.

Šaujamieroču glabāšanas atļaujas anulēšana

67. Valsts policijas iestāde, kura reģistrē vai pārreģistrē šaujamieročus, veic to tehnisko apskati. Ja tiek atzīts, ka šaujamieroči neatbilst tehniskajiem noteikumiem un nav izlabojami, tos izņem un nodod Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā pārveidošanai par mācību līdzekļiem vai atsavina bez atlīdzības un iznīcina iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

68. Ja juridiskās personas vai tās vadītāja pilnvarotas personas glabāšanā atrodas tehniskajiem noteikumiem neatbilstoši un neizlabojami šaujamieroči vai šaujamieroči, kas pārveidoti slēptai nēsāšanai vai šaušanai kārtām, vai arī šaušanai ar klusinātājiem (skaņu slāpētājiem), kā arī šaujamieroču klusinātāji (skaņu slāpētāji), tie triju darbadienu laikā no dienas, kad par to kļuvis zināms, jānodod Valsts policijas iestādē tālākai nodošanai Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā pārveidošanai par mācību līdzekļiem vai Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldes Bruņojuma dienesta noliktavā iznīcināšanai.

69. Par šaujamieroča nozaudēšanu vai nolaupīšanu (nozagšanu) tā īpašniekam (lietotājam) nekavējoties jāziņo tuvākajai Valsts policijas iestādei un triju darbadienu laikā par to rakstiski jāziņo tai Valsts policijas iestādei, kurā šaujamierocis reģistrēts.

70. Ja šaujamieroča glabāšanas atļauju anulē, šaujamieroci ar ieroču tirdzniecības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) starpniecību realizē par tirgus cenu. Pēc realizācijas izdevumu segšanas atlikušo summu nekavējoties izmaksā šaujamieroča īpašniekam. Ja triju mēnešu laikā ar ieroču tirdzniecības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) starpniecību šaujamierocis netiek realizēts, to nodod Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldes Bruņojuma dienesta noliktavā turpmākai realizācijai vai iznīcināšanai.

71. Juridiskajai personai tās rīcībā esošos šaujamieročus un to munīciju izņem un glabā Valsts policijas iestādē šādos gadījumos:

71.1. ja netiek nodrošināta šaujamieroču un to munīcijas glabāšana atbilstoši šo noteikumu prasībām;

71.2. ja norādītajos termiņos netiek novērsti ar šaujamieroču glabāšanu saistītie pārkāpumi, kas konstatēti pārbaudes laikā un par kuriem sastādīts Valsts policijas iestādes akts;

71.3. ja tiek pieļauts, ka šaujamieroči un to munīcija ir pieejama personām, kurām nav Valsts policijas iestādes rakstiskas atļaujas.

72. Ja par šo noteikumu pārkāpšanu tiek ierosināta administratīvā lieta, līdz tās izskatīšanai ar Valsts policijas iestādes priekšnieka vai viņa vietnieka lēmumu šaujamieročus un to munīciju var izņemt un glabāt attiecīgajā Valsts policijas iestādē.

73. Ja divu mēnešu laikā pēc šaujamieroču un to munīcijas izņemšanas netiek novērsti cēloņi, kas bija par pamatu to izņemšanai, izņemtos šaujamieročus un to munīciju mēneša laikā nodod realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldes Bruņojuma dienesta noliktavā turpmākai realizācijai vai iznīcināšanai.

IX. Noslēguma jautājumi

74. Valsts policijas iestādes veic šaujamieroču uzskaiti saskaņā ar iekšlietu ministra noteikto kārtību.

75. Vītņstobra šaujamieroču kontrolšāvienus veic un izšauto ložu un čaulu kontrolkolekciju glabā Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrs.

76. Par šaujamieroču reģistrēšanu, pārreģistrēšanu vai atsavināšanu citai juridiskajai personai vai Latvijas pilsonim vai citu tiesību apliecinošu atļauju izsniegšanu tiek iekasēta valsts nodeva.

77. Par kontrolšāvienu izdarīšanu, kā arī par šaujamieroču pārveidošanu par mācību līdzekli Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centrā un eksāmena kārtošanu Iekšlietu ministrijas Centrālajā policijas sporta klubā tiek iekasēta maksa iekšlietu ministra noteiktajā apmērā.

78. Juridiskajai personai vai tās vadītāja pilnvarotai personai, kuras rīcībā ir šaujamieroči, piecu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas jāiesniedz Valsts policijas iestādē iesniegums šaujamieroču pārreģistrācijai. Ja nepieciešams, iesniegumam pievieno attiecīgos dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem.

79. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem Valsts policijas iestāde šaujamieročus nepārreģistrē, ar attiecīgās Valsts policijas iestādes priekšnieka vai viņa vietnieka lēmumu šaujamieročus izņem un mēneša laikā nodod realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) atbilstoši šo noteikumu 70.punktā noteiktajām prasībām.

Ministru prezidents A.Šķēle

Iekšlietu ministrs D.Turlais

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 22.aprīlī Noteikumi nr. 154

Rīgā (prot. nr.22 22.¤)

Valsts meža dienesta nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma

“Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” 62.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts meža dienests (turpmāk — Dienests) ir patstāvīga mežsaimniecības nozares valsts pārvaldes civiliestāde, kas atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā.

2. Dienestam ir juridiskās personas tiesības, tam ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Dienesta pilnu nosaukumu. Dienestam ir nodalīts valsts budžeta finansējums.

3. Dienests darbojas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un šo nolikumu.

II. Dienesta uzdevumi

4. Dienests savas kompetences ietvaros veic šādus uzdevumus:

4.1. kontrolē visu mežu apsaimniekošanu un izmantošanu;

4.2. nodrošina valsts meža pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

4.3. nodrošina normatīvo aktu ieviešanu un kontrolē to izpildi;

4.4. sagatavo priekšlikumus par Dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu un administrē tā izpildi;

4.5. administrē meža ciršanas tāmi koptāmes ietvaros un nosaka citu meža resursu izmantošanas apjomus;

4.6. pārvalda valsts meža fonda zemi un veic tiesiskus darījumus ar valsts mežu. Valsts meža fonda zemi atsavina saskaņā ar Ministru kabineta attiecīgu rīkojumu, ja likumā nav noteikts citādi;

4.7. veic tiesiskus darījumus ar valdījumā esošo kustamo un nekustamo īpašumu;

4.8. saskaņā ar apstiprinātajām tāmēm un limitiem realizē valsts meža resursus;

4.9. organizē valsts mežierīcību, veic meža fonda uzskaiti un kārto meža kadastru;

4.10. veic meža apsardzību un aizsardzību;

4.11. organizē meža ģenētisko resursu saglabāšanu, sēklkopību, kā arī nodrošina meža atjaunošanu un kopšanu;

4.12. nodrošina valsts meža infrastruktūras uzturēšanu un veicina tās attīstību;

4.13. pārvalda un uzrauga medību saimniecību;

4.14. nodrošina vides aizsardzību;

4.15. izsniedz normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, apliecības, licences, apliecinājumus u.c. dokumentus;

4.16. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pakalpojumus meža īpašniekiem un lietotājiem meža apsaimniekošanā;

4.17. organizē meža apsaimniekotājiem valsts konsultāciju sistēmu mežsaimniecības jautājumos;

4.18. apstiprina meža apsaimniekošanas projektus;

4.19. saskaņā ar normatīvajiem aktiem izstrādā meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos tiesību aktus (norādījumus, instrukcijas u.c.);

4.20. nodrošina statistisko informāciju mežsaimniecības nozarē;

4.21. pasūta zinātniskos pētījumus mežsaimniecības nozarē;

4.22. veic starptautisko sadarbību.

III. Dienesta struktūra

5. Dienestā ir centrālais aparāts un šādas teritoriālās struktūrvienības:

5.1. valsts virsmežniecības;

5.2. institūcijas, kuras izveidotas īpaši noteiktu uzdevumu veikšanai un kurām piešķirtas valsts virsmežniecību tiesības:

5.2.1. Meža pētīšanas stacija “Kalsnava”;

5.2.2. Gaujas Nacionālais parks;

5.2.3. mežsaimniecība “LLU Mācību pētījumu mežsaimniecība”.

6. Dienesta teritoriālajām struktūrvienībām ir juridiskās personas tiesības, kā arī zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās struktūrvienības pilnu nosaukumu.

7. Dienestu vada valsts galvenais virsmežzinis, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts) un kuru ieceļ amatā uz trīs gadiem.

8. Valsts galveno virsmežzini, ņemot vērā zemkopības ministra priekšlikumu, ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Minētā amata pretendentam jābūt vismaz piecu gadu darba praksei mežsaimniecības specialitātē.

9. Valsts galvenais virsmežzinis:

9.1. ir atbildīgs par Dienesta uzdevumu izpildi;

9.2. vada un pārrauga visu Dienesta teritoriālo struktūrvienību un tā pārziņā esošo institūciju un amatpersonu darbību;

9.3. nosaka Dienesta centrālā aparāta struktūru, apstiprina centrālā aparāta štatu sarakstu saskaņā ar paredzēto štata vienību skaitu un valsts budžetā noteikto darba samaksas fondu, kā arī nosaka Dienesta ierēdņu (ierēdņu kandidātu) un darbinieku pienākumus;

9.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Dienesta intereses citās institūcijās, dod tiešus rīkojumus ikvienam Dienesta centrālā aparāta ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam, kā arī teritoriālo struktūrvienību vadītājiem;

9.5. izdod rīkojumus, kas ir obligāti Dienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un darbiniekiem;

9.6. saskaņā ar likumu “Par valsts civildienestu” ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dienesta centrālā aparāta ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un teritoriālo struktūrvienību vadītājus, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba Dienesta darbiniekus;

9.7. izveido, reorganizē un likvidē teritoriālās struktūrvienības, izņemot Gaujas Nacionālo parku, kā arī apstiprina attiecīgo struktūrvienību nolikumus;

9.8. veic citus likumos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

IV. Dienesta pakļautībā un pārziņā esošās institūcijas

10. Dienesta pakļautībā ir Valsts mežierīcības institūts.

11. Dienesta pārziņā ir šādas institūcijas:

11.1. bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Valsts medību saimniecība”;

11.2. valsts uzņēmums “Namiķis”.

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs R.Dilba