DIPLOMĀTIJA

"Saprašanās ceļu turpinot

Pirms Valsts prezidenta vizītes Polijas Republikā

Jaroslavs Bratkēvičs (Jaroslav Bratkiewicz),

Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, —

“Latvijas Vēstnesim”

— Pirmdien, 28. aprīlī, sāksies Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Polijā. Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat gaidāmo notikumu?

— Domāju, ka tas būs patiešām svarīgs notikums. Ziniet, sakot “svarīgs” , dažkārt liekas, ka tas pilnībā neizsaka lietas būtību. Kaut arī politiskajā valodā mēs bieži lietojam šo apzīmējumu. Taču šoreiz, sakot “svarīgs”, es šajā vārdā gribētu ielikt iespējami vairāk pozitīva satura. Šī vizīte būs īpaši svarīga uz ļoti nozīmīgo politisko lēmumu fona, kuri tiks pieņemti Eiropā un īpaši mūsu politiskajā platībā. Personīgi es šo vizīti uzskatu par ļoti svarīgu ieguldījumu Polijas un Latvijas draudzības un partnerattiecību tālākā nostiprināšanā — tieši šo nozīmīgo politisko lēmumu pieņemšanas priekšvakarā.

— Kā jūs vērtējat mūsu Valsts prezidenta vizītes programmu Polijā?

— Tā ir ļoti plaša programma, kas viņa ekselencei sniegs iespēju tikties ar daudziem augsta ranga politiķiem, iepazīties ar viņu viedokli un saskatīt svarīgākos mūsu starpvalstu jautājumu risinājumus. Liela nozīme vizītes laikā būs tam, ka mūsu valstu centieni ir būtībā vienādi un arī vēsturiskā aspektā starp mūsu valstīm ir daudz kopēja.

Mums jau ir izveidojušās politiskā dialoga tradīcijas. Īpaši runājot par mūsu valstu stratēģiskajiem mērķiem. Tieši šādā aspektā Latvijas Valsts prezidenta vizīte palīdzēs mūsu valstīm vienai otru izprast vēl labāk un atkārtoti izteikt savstarpēju atbalstu mūsu kopējos centienos. Katrā ziņā mūsu valsts prezidents Kvašņevskis, tāpat kā mūsu ārlietu ministrs Rosati, ne reizi vien ir apliecinājuši, ka Polija atbalsta Latvijas centienus integrēties Rietumeiropas struktūrās, un šie centieni tiek atbalstīti pavisam atklāti visdažādākajos forumos. Esmu pārliecināts, Latvijas pusei ir zināms, ka mēs pilnībā izprotam Latvijas pozīciju un izturamies pret to ar lielām simpātijām. Uzskatu, ka jāizstrādā pat zināma kopēju pasākumu vai sadarbības programma mūsu kopīgajos centienos uz NATO un Eiropas Savienību.

Vizītes laikā, domājams, tiks izskatīti arī svarīgi divpusējo attiecību jautājumi. Janvārī darbu beidza darba komisija, kas izstrādāja brīvās tirdzniecības līguma projektu. Es domāju, vizītes laikā šis līgums tiks parakstīts. Līgums būs ne tikai ļoti svarīgs divpusējo Latvijas un Polijas ekonomisko attiecību stimuls vien. Vienlaikus tas radīs arī ļoti stingrus priekšnoteikumus, lai Latvija varētu iestāties Centrālās Eiropas brīvās tirdzniecības zonā (CEFTA). Ja Latvija tuvākajā laikā kļūs Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) locekle, domāju, būs arī visi priekšnoteikumi, lai Latvija kļūtu par CEFTA locekli. Un mēs katrā ziņā esam gatavi šādu attīstību sekmēt. Vizīte dos ļoti daudz pozitīva arī daudzpusējās sadarbības aspektā. Mūsu valstis taču ir Baltijas Jūras valstu padomes dalībvalstis. Un mēs šajā padomē labi sadarbojamies. Te būtu vietā atgādināt, ka Polija savulaik izvirzīja Latviju par šīs padomes šogad prezidējošās valsts kandidāti.

Vizītes laikā tiks izlemtas arī daudzas politiskas un sociālas problēmas. Arī vairākas tikšanās, ko piedāvā Latvijas puse, tai skaitā samits, ko Latvijas puse plāno šī gada septembrī Rīgā.

Domāju, ka divpusējo attiecību plāksnē tiks apspriesta arī problēma, kas zināmā mērā saista īpašu Polijas uzmanību. Tā ir Latvijā dzīvojošo aptuveni divdesmit tūkstošu poļu nepilsoņu problēma. Katrā ziņā es ar lielu gandarījumu un prieku gribu atzīmēt, ka Latvijā mums ir ļoti daudz draugu. Arī politiķu vidū un varas struktūrās. Viņi ir par to, lai poļiem, tāpat kā savā laikā lietuviešiem un igauņiem, tiktu dota iespēja paātrinātā tempā iegūt Latvijas pilsonību. Daudzi latviešu politiķi uzskata, ka poļi ir lojāli Latvijas pilsoņi. 40 tūkstošiem poļu jau ir Latvijas pilsonība. Es domāju, ka atlikušo 20 tūkstošu Latvijas poļu iekļaušana Latvijas pilsoņu lokā būtu nozīmīgs un nopietns ieguldījums tās pilsoņu sabiedrības veidošanā, kas nostiprinās neatkarīgo Latvijas valsti.

Domāju, kopumā tā var raksturot jautājumus, kas acīmredzot galvenokārt tiks aplūkoti jūsu prezidenta valsts vizītes laikā Polijā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī būs izcila vizīte. Katrā ziņā es no savas puses pielikšu visas pūles, lai tā kļūtu par svarīgu notikumu Latvijas un Polijas attiecībās.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Par “Cable & Wireless” pārstāvjiem pie Ministru prezidenta

Vakar, 24. aprīlī, Ministru prezidents A.Šķēle tikās ar telekomunikāciju sabiedrības “Cable & Wireless” (C&W) delegāciju, ko vadīja izpilddirektors Ričards H.Brauns.

Brauns atzina, ka pēdējā gada laikā Latvija guvusi ievērojumus panākumus ekonomisko reformu jomā un tas ļauj arī ārvalstu ieguldītājiem, tai skaitā “C&W”, ar optimismu raudzīties nākotnē un meklēt iespējas paplašināt savu darbību Latvijas un “C&W” interesēs.

Ministru prezidents izklāstīja valdības plānus attiecībā uz tālākām ekonomiskajām reformām un politiskajiem mērķiem — iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienībā.

Sarunas laikā abas puses vienojās, ka “C&W” un Latvijas intereses un izpratne par sadarbību sakrīt un perspektīvā ir jānodrošina kvalitatīvi telekomunikāciju sakari, kas būtu finansiāli pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem, un vienlaikus jāgarantē uzņēmuma “Lattelekom” saprātīga peļņas norma.

“C&W” izpilddirektors pilnībā akceptēja Ministru prezidenta ierosinājumus par izglītības un darba kvalitātes līmeņa paaugstināšanas nepieciešamību darbiniekiem, kas strādā Telekomunikāciju tarifu padomē.

Valdības preses departaments

Par Latvijas ārlietu ministru Ēģiptē

No 22. līdz 25.aprīlim Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzturas oficiālā vizītē Ēģiptes Arābu Republikā.

Ārlietu ministrs tikās ar Ēģiptes ārlietu ministru A.Mūsu. Sarunu dalībnieki lietišķi apsprieda Latvijas un Ēģiptes divpusējās attiecības, norādot, ka veiksmīgi attīstās abu valstu sadarbība tirdzniecības jomā, kā arī starptautiskajās organizācijās.

V.Birkavs uzsvēra, ka šī ir pirmā LR ārlietu ministra vizīte Ēģiptē. Latvija ir ieinteresēta paplašināt kontaktus ar Ēģipti un šī reģiona valstīm, īpaši perspektīva ir sadarbība tranzīta, finansu un tūrisma jomā.

V.Birkavs un A.Mūsa parakstīja Investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu un Gaisa satiksmes līgumu.

Abi ministri pauda pārliecību, ka šo līgumu parakstīšana veicinās ekonomiskās, tehniskās un zinātniskās sadarbības tālāku attīstību.

V.Birkavs un A.Mūsa apsprieda Eiropas un Tuvo Austrumu aktualitātes, īpašu uzmanību veltot jautājumiem, kas skar Izraēlas un Palestīnas sarunas, kā arī miera procesu kopumā.

Ārlietu ministram notika saruna ar Arābu līgas ģenerālsekretāru. V.Birkavs nolasīja lekciju al Ahrama Stratēģisko pētījumu centrā. V.Birkavs aplūkoja Latvijas ārpolitikas prioritātes, kā arī reformu gaitu.

24.aprīlī ārlietu ministrs tikās arī ar Ēģiptes ekonomikas un starptautiskās palīdzības ministri, kā arī privatizācijas ministru.

LR ārlietu ministru pavada Latvijas biznesmeņu delegācija, kā arī pārstāvji no Latvijas Privatizācijas aģentūras.

ĀM preses centrs

Par latviešu dokumentālo filmu festivālu Krievijā"

Beidzies latviešu dokumentālo filmu festivāls Krievijas TV sabiedrībā “REN TV”. Tas ilga trīsdesmit dienas. Filmas noskatījās vairāk nekā divi miljoni skatītāju. Prese atzīmē Latvijas kinematogrāfistu plašo interešu loku, žanru un stilu daudzveidību, kā arī faktu, ka padomju cenzūras apstākļos latviešu kinematogrāfisti spējuši radīt filmas, kas brīvas no propagandistiskā patosa.

Īpaši pozitīvi novērtēts režisora Ivara Selecka radošais pārskats daudzu gadu garumā.

Latvijas vēstniecības Krievijā

preses dienests