Latvija un Polija — līdztekus uz drošību un labklājību

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Polijas Republikā sākusies

Vakar, 28.aprīlī, Valsts prezidents G.Ulmanis ieradās valsts vizītē Polijas Republikā.

Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas notika prezidentu un abu valstu oficiālo delegāciju sarunas un tika parakstīts brīvās tirdzniecības līgums.

Vakarā notika Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa preses konference. Valsts prezidents atzīmēja, ka Polija ir viena no nozīmīgākajām tradicionālajām Latvijas partnerēm. Latvija un Polija ir kaimiņvalstis, kas ar pilnu dramatismu izdzīvojušas šī reģiona vēstures visus līkločus. Arī abu valstu izpratne par XXI gadsimta Eiropu faktiski sakrīt. Latvija un Polija ir sadarbības partneres ar ciešām politiskajām, ekonomiskajām un kultūras saiknēm, un šī sadarbība nepārtraukti progresē. Veiksmīga bijusi arī līdzšinējā sadarbība starptautiskajās organizācijās.

G.Ulmanis uzsvēra, ka ir pamats būtiski intensificēt vēl ciešāku un plašāku sadarbību, saskaņot kopējus viedokļus un izstrādes, kas tuvinātu abas valstis kopējam mērķim — stabilitātei, drošībai un labklājībai Eiropas tradicionāli jutīgajā Baltijas jūras reģionā.

Valsts prezidents atzina, ka Polija ir reģiona lielvalsts, kuras izpratne par demokratizācijas procesiem un atbalsts Latvijai ir ļoti nozīmīgs. Runājot par abu valstu tālāko sadarbību, G.Ulmanis sacīja, ka nākotnē tiek plānots būtiski aktivizēt savstarpējos ekonomiskos kontaktus, kas vēl nav pietiekami. Noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums zināmā mērā sniedz iespēju jaunām, plašākām sadarbības iespējām. Tagad vārds jāsaka pašiem uzņēmējiem, atzina G.Ulmanis. Līgums ir arī būtisks solis uz brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp reģiona valstīm, kā arī CEFTA, EFTA un ES valstīm. G.Ulmanis atzīmēja, ka šogad Latvija pievienosies Pasaules tirdzniecības organizācijai un pēc tam arī CEFTA.

Nobeigumā Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvija tiecas padziļināt vispusēju dialogu ar draudzīgo partnervalsti Poliju.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: epa/A.F.I.

Latvijas Valsts prezidents — Polijas Republikas prezidenta rīkotajās svinīgajās vakariņās Prezidenta pilī Varšavā 28. aprīlī:

Augsti godājamais prezidenta kungs!

Cienījamā Kvašņevskas kundze!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Ir patiess prieks un dziļi simboliski jaukajā dabas un cilvēces atmodas laikā viesoties Polijā. Polijā, kas ar enerģiskā prezidenta Kvašņevska darba centieniem iegūst jaunu, modernās XXI gadsimta Polijas konstitūciju.

Polijas tautas radošais, brīvību mīlošais gars ir patiesas apbrīnas vērts. Polijas zeme un tauta var lepoties ar domu un ideju bagātību. To vienreizīguma apliecinājums ir iemiesots lielā skaitā darbu, kurus visa pasaule uzskata par savu garīgo mantojumu — Frederiks Šopēns, Ādams Mickēvičs, Nikolajs Koperniks, Tadeušs Kostjuško ir tikai daļa no tiem talantiem un varoņiem, ar kuriem visi lepojamies.

Abas modernās Eiropas valstis — Polija un Latvija — ir dzimušas kopējās cīņās un vienādu vēsturisku paralēļu ietekmē. Sīvajās 1918. gada rudens dienās kopā tika grauts impērisms un padzīti svešu tautu apspiedēji. Jaunam dzīves cēlienam atraisījās senās kultūras un tautas. Latvijā dzīvā piemiņā ir tas nozīmīgais atbalsts, ko grūtā brīdī sniedza Polijas armija un leģendārais maršals Juzefs Piļsudskis cīņā pret kopējo cilvēcei nedabisko, vardarbīgo režīmu un ideoloģiju.

Nav brīnums, ka cieši kopā esam arī jaunajā atmodas laikā. Latvijā Tautas frontes pirmajās rindās bija iedvesmojošā Polijas meita Ita Kozakēviča, traģiskajās 1991. gada janvāra dienās Polijas Seima maršals Andžejs Steļmahovskis drosmīgi godināja Latvijas tautu pie svētā Brīvības pieminekļa. Polijai ir sava īpaša vieta Latvijas tautas sirdī!

Abām valstīm ir pārmaiņu laiks. Latvijai Polija ir tās pašreizējā un nākotnes partnere, kas vēl vairāk nostiprina tradicionālo sapratnes un sadarbības garu, kas valda starp abām tautām — kopēji vēsturiskie likteņi un kopējs nākotnes skatījums.