Latvija un Polija — līdztekus uz drošību un labklājību

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Turpinājums no 1.lpp.

Jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes, pašreiz ir svarīga daļa no visa tālākā attīstības procesa. Tas, kas aizsākās pirms pāris gadiem, sabrūkot cilvēcei naidīgajai komunisma sistēmai, pirmo reizi vēsturē Eiropu vienojošus apsveikumus iegūst tagad līdz ar NATO pārveidi un atvēršanos jaunām dalībvalstīm, līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos un ar jaunu attiecību veidošanos ar kontinenta lielvalsti Krieviju.

Lēmumi, kas tiks pieņemti tuvākajos gados, nepārspīlējot noteiks to, kāda izskatīsies Eiropa XXI gadsimtā. Eiropas Savienība ir viens no elementiem, kas atsevišķos gadījumos ir izšķirošs šajā no jauna veidojamajā kopainā. Eiropas Savienība dod mieru un labklājību, iedrošina politiskām konsultācijām un sadarbībai jomās, kas līdz šim bijušas īpaši jutīgas, — ārlietas, drošības politika.

ES un NATO nav saistītas institūcijas, bet to paplašināšanās uz Eiropas jaunatgūto daļu tomēr ir kopēja procesa divas straumes, jo abas padziļina drošību kontinentā un pasaulē.

Polija tradicionāli ir viena no nozīmīgākajām Latvijas partnerēm. Atcerēsimies kaut vai vēsturisko Bulduru konferenci kā mēģinājumu saliedēt jutīgo reģionu. Latvijas un Polijas izpratne par nākotnes Eiropu faktiski sakrīt. Tas ir labs pamats divpusējais un reģionālajai sadarbībai, kopīgai virzībai uz Eiropas integrāciju. Abas valstis ar tik ciešām politiskajām, saimnieciskajām un kultūras saitēm papildina viena otru reģionālās drošības un labklājības nostiprināšanā. Kopā veidojam Baltijas jūras reģionu par modernu un aktīvu XXI gadsimta Eiropas sastāvdaļu, kur viena partnera panākumi ir arī cita panākumi. Polijas izpratne un atbalsts Latvijai kopējā ceļā uz jauno Eiropu, uz tās demokrātiskajām institūcijām — Eiropas Savienību un NATO — ir ļoti nozīmīgs.

Katrai valstij likumīgas ir tās bažas par drošību. Drošības būtība ir uzticība starp cilvēkiem, starp tautām, starp sabiedrību un indivīdu. Demokrātija ir ceļš uz drošību, jo tas ir arī ceļš uz uzticību. Cilvēciskie kontakti, kontakti starp tautām veido izpratni un uzticību.

Pašreiz vēl ir pietiekams potenciāls labākai pasaulei XXI gadsimtā, stabilai Eiropai, kas balstītos uz demokrātiskām struktūrām un atvērtu tirgus sistēmu. Taču tas ir vēl jāveido. Civilizētajām nācijām ar pilnu sparu jāvēršas pret un jāattur ekstrēmisti, netolerance un nespēja domāt jaunās, XXI gadsimta kategorijās.

NATO kā demokrātiska valstu savienība ir Eiropas drošības stūrakmens, kas vārda tiešā nozīmē ir demokrātijas un stabilitātes garants, apdrošināšanas polise pret jebkuriem draudiem nākotnē. NATO uzrāda arī jaunas nozīmīgas kvalitātes — tā kļūst par miera realizētāju un ieviesēju, kā tas veiksmīgi, arī ar Latvijas palīdzību, norit Bosnijā.

No totalitārisma valgiem atbrīvojušās valstis tiecas uz demokrātiskās Eiropas stuktūrām — Eiropas Savienību un NATO — ne jau tiešu militāro draudu iespaidā. Tās tiecas iegūt iekšējas stabilitātes garantu un justies droši. Tas ir tas, kas šīm nācijām bija liegts gadsimtu garumā. Šo organizāciju politiskā un vienojošā funkcija dod kopēju iespēju apvienot spēkus un paplašināt to, ko lepni dēvējam par stabilitātes zonu. Jo plašāka šī demokrātiskā, brīvprātīgā stabilitātes zona, jo stabilāk attīstīsies viss kontinents. Tas dod garantiju kopējām vispārcilvēciskām vērtībām — demokrātijai un brīvībai.

Eiropas institūciju atvēršanas process jaunām dalībvalstīm ir vienojošās jaunās XXI gadsimta Eiropas aizsākums. Svarīgi ir to veikt pārdomāti un taktiski pareizi. Latvija ir uzņēmusies stingru kursu uz savu vēsturisko, dabisko, eiropeisko vidi. Latvija ir pārliecināta par vispusīgu un pastāvīgu Polijas atbalstu šiem centiniem, kas virzīti uz mieru, stabilitāti un labklājību visām tautām un visām valstīm, lielām un mazām.

Prezidenta Kungs!

Kvašņevskas kundze!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Nāk prātā Polijai grūtajā, bet cerību pilnajā brīdī izteiktie Ādama Mickēviča vārdi: “Ja mīli brīvību un ziedoties tai vari, tad vārdi lieki mūsu runā.”

Modernā, vienotā Eiropa, ko kopā veidojam šodien, savas saknes rod kopā izdzīvotajā dramatiskajā vēsturē — lai vairs nekad neatkārtotos tās necilvēciskajās, barbariskajās un postu nesošajās izpausmēs. Patiesi ir latviešu dzejas ģēnija, lielo pārmaiņu iezvanītāja Ojāra Vācieša vārdi: “Gribi kāpt uz zvaigznēm — māki stāvēt vagā.” Būvēsim kopā jaunu, drošu Eiropu, kas dos dabisko vidi visām tautām, lielām un mazām, kas nodrošinās visu kultūru un savdabīguma dabisku saglabāšanos un savstarpēju bagātināšanos.

Vēlos pacelt šo glāzi par Polijas un Latvijas tālāko sadarbību, par abu valstu tālāko labklājību un radošās domas ģēniju, par draugiem un rītdienas Eiropu. Uz Jūsu veselību, prezidenta kungs, un par Jums, Kvašņevskas kundze!

Par Polijas ekonomiku

Polijas Republika ir viena no Austrumeiropas valstīm, kas ceļā uz tirgus ekonomiku jau guvusi atzīstamus panākumus. Kā liecina svarīgākie makroekonomiskie rādītāji, pēc straujās lejupslīdes un zemākā krīzes punkta 1989.gadā, ko izraisīja revolucionārās transformācijas gan politikā, gan ekonomikā, valsts ekonomikā sākušies stabili augšupejas procesi.

Iekšzemes kopprodukts 1996.gadā pieaudzis par 6 procentiem, prognoze 1997.gadam — aptuveni 7 procenti. Polija pašlaik ir vienīgā no Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kuras attīstības tempi, vērtējot pēc šī rādītāja, pārsniedz pirmsreformu laika līmeni.

Par 8,8 procentiem salīdzinājumā ar 1995.gadu pieaudzis pārdotās rūpniecības produkcijas kopapjoms. Dinamiskāko nozaru vidū — elektronika, telekomunikācijas, medicīnisko, optisko un precīzo instrumentu ražošana. Šajā sektorā pieaugums 1996.gadā — 28,8 procenti.

Salīdzinājumā ar pozitīvajām tendencēm rūpniecībā otrā nozīmīgā tautsaimniecības nozarē — lauksaimniecībā — attīstība nenotiek tik strauji. Šeit ražošana 1996.gadā sasniedza tikai 90 procentu apjomu, salīdzinot ar pirmsreformas laiku — 1989.gadu.

Būtiski panākumi gūti investīciju piesaistē. 1996.gadā investīciju apjomi pieauga par 21,6 procentiem (1995.gadā — par 18,5 procentiem). Kopš pārejas perioda sākuma, tātad laika posmā no 1989. līdz 1996.gadam, ārzemju investīciju kopapjoms Polijas ekonomikā pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Arī šogad tiek prognozēts šī procesa turpinājums — paredzams, ka investīcijas 1997.gadā sasniegs aptuveni 5 miljardus ASV dolāru.

Kopš reformu aizsākuma būtiski krities inflācijas līmenis. 1996.gadā vidējais patēriņa preču un pakalpojumu cenu kāpums bija 19,9 procenti, salīdzinājumam — 1989.gadā šis rādītājs pārsniedza 90 procentus, 1997.gadā, pēc veiktajiem aprēķiniem, inflācija varētu noturēties 12—13 procentu līmenī.

Darba algas 1996.gadā pieauga lēnāk nekā 1995.gadā, tomēr, ņemot vērā zemāku inflāciju, darba algas pirktspēja palielinājās par aptuveni 6 procentiem. 1997.gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs audzis jau par 5,5 procentiem salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pagājušogad.

Valsts budžeta ieņēmumi 1996.gadā bija par 19,1 procentu augstāki nekā 1995.gadā, bet izdevumi pieauga par 19,4 procentiem, kas bija mazāk, nekā plānots. Budžeta deficīts 1996.gadā sasniedza 9,1 miljardu zlotu (aptuveni trīs miljardus ASV dolāru) un bija par 10,2 procentiem zemāks nekā budžeta likumā pieļautais. Attiecībā pret iekšzemes kopproduktu budžeta deficīts bija 2,5 procenti (1995.gadā — 2,7 procenti).

Arī 1997.gada pirmajā ceturksnī Polijas tautsaimniecībā vērojama augsta aktivitāte. Rūpniecībā ražošanas apjomi pieauguši par 7,8 procentiem (pārstrādē — par 10,7 procentiem), bet celtniecībā — pat par 23,6 procentiem, salīdzinot ar 1996.gada pirmo ceturksni. Arī bezdarbs turpina samazināties, sasniedzot jau 13 procentu līmeni, šis rādītājs krities par 0,6 procentiem salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri.

Polijas ārējās tirdzniecības bilance 1996.gadā ir negatīva, sasniedzot 12,6 miljardus ASV dolāru: eksporta apjoms 1996.gadā pieaudzis par 6,3 procentiem, palielinoties līdz 24,34 miljardiem ASV dolāru, importa apjoms — 36,94 miljardi ASV dolāru, kas ir par 27,2 procentiem vairāk nekā 1995.gadā.

Arī pārejas ekonomikas valstij tik nozīmīgajā privatizācijas procesā sasniegti ievērojami rādītāji — denacionalizēti aptuveni 60 procenti no valstij piederošajiem rūpniecības uzņēmumiem. Pašlaik norisinās šī procesa otrā kārta — enerģētikas nozares, telekomunikāciju, banku sektora un apdrošināšanas iestāžu privatizācija. Jau gandrīz pilnībā pabeigta lielākās valsts bankas — Tirdzniecības bankas — privatizācija.

Par Polijas un Latvijas ekonomiku

Vakar, 28.aprīlī, Latvijas Valsts prezidenta vizītes ietvaros tika parakstīts Polijas Republikas un Latvijas Republikas Brīvās tirdzniecības līgums. Līdz ar to ir pilnībā izstrādāts abu valstu ekonomisko attiecību tiesiskais pamats. Jau pirms minētā Brīvās tirdzniecības līguma ir noslēgtas citas nozīmīgas vienošanās — Nolīgums par abpusēju tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, Līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, Nolīgums par sadarbību starp reģioniem un vietējām pašpārvaldēm.

Stājoties spēkā Latvijas un Polijas Brīvās tirdzniecības līgumam, abu valstu eksportētājiem radīsies iespēja izmantot īpašu labvēlību un priekšrocības tirdzniecības apmaiņā. Pašlaik Latvijas īpatsvars Polijas ārējā tirdzniecībā un Polijas īpatsvars Latvijas ārējās tirdzniecības bilancē ir samērā neliels. Tomēr, sākot ar 1993.gadu, vērojams sistemātisks tirdzniecības apjomu pieaugums. Pēc statistikas datiem, ko sniedz Polijas Tirdzniecības pārstāvniecība Latvijā, 1994.gadā Latvijas un Polijas savstarpējās tirdzniecības kopapjoms bija 51,2 miljoni ASV dolāru, 1995.gadā — 73,8 miljoni, bet 1996.gadā — jau 97 miljoni ASV dolāru (Polijas eksports uz Latviju — 80,3, bet imports no Latvijas — 16,7 miljoni ASV dolāru. Galvenās preču grupas Polijas eksportā ir lauksaimniecības un pārtikas produkti (24,8%), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (21,8%), mašīnas mehānismi un iekārtas (9,7%). Savukārt Latvija uz Poliju eksportē koksni un koksnes izstrādājumus (59,4%), akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumus (12%), tekstilrūpniecības produkciju (5,6%), mašīnas, mehānismus un iekārtas (5,5%), parastos metālus un to izstrādājumus (5,2%).

Kā uzskata Polijas tirdzniecības pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kazimirs Novakovskis, lai tālāk paplašinātu un aktivizētu abu tik tuvo viena reģiona valstu ekonomiskos sakarus, jābagātina sadarbības formas — jāattīsta augstāka līmeņa ekonomiskās sadarbības formas: kooperācija rūpniecībā un lauksaimniecībā; kopēju ārvalstu investīciju piesaiste; sadarbība institucionālā līmenī; tieši sakaru veidošana gan banku, gan apdrošināšanas iestāžu sektorā; plaša reģionālā sadarbība.

Par nozīmīgu abu valstu attiecību pilnveidošanas faktoru, balstoties uz jau minēto Nolīgumu par sadarbību starp reģioniem un vietējām pašpārvaldēm var kļūt tieši kontakti starp vojevodistēm Polijā un atbilstošām administratīvi teritoriālām vienībām Latvijā , kā arī starp pilsētām un īpašām ekonomiskām zonām. Jau šīs oficiālās vizītes ietvaros tiek plānota Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa viesošanās Gdaņskā, un ir iespējams, ka, veiksmīgi risinoties aizsāktajām sarunām, nākotnē varētu dibināties partnerattiecības starp Rīgu un Gdaņsku. Vēl tālākā perspektīvā Polijas puse vēlētos veidot ciešāku sadarbību starp ostas pilsētām Ventspili un Gdiņu, kā arī starp divām kūrortpilsētām — Jūrmalu un Sopotu.

Kā, tiekoties ar žurnālistiem, uzsvēra Polijas tirdzniecības pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kazimirs Novakovskis, gan Polijai, gan Latvijai, ņemot vērā to ekonomikas attīstības procesus, ģeogrāfisko ievietojumu un citus apstākļus, ir iespējas iegūt nozīmīgu lomu Eiropas tirdzniecības kopainā. Turklāt Polijas un Latvijas sadarbību veicina arī ārējās ekonomiskās politikas mērķu sakritība — vēlme cieši iekļauties Eiropas struktūrās un galvenokārt — tikt uzņemtām Eiropas Savienībā.

Dina Gailīte,

“LV” korespondente

Pēc Polijas Tirdzniecības

pārstāvniecības datiem