Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut.nr.154 — dok.nr.2265a

G.Krasts Par nepieciešamību steidzami Ministru kabinetam

noteikt kārtību, kādā tiks iepirkti koģenerācijas staciju

ražotās elektroenerģijas pārpalikumi

Lai stimulētu mazo hidroelektrostaciju atjaunošanu un alternatīvās — vēja enerģijas ražošanu, Ministru kabinets ar 1995.gada 14.marta noteikumu nr.54 3.punktu ir noteicis, ka decentralizētajās mazas jaudas (līdz 2MW) hidroelektrostacijās, kā arī vēja elektrostacijās ražotās elektroenerģijas iepirkuma cena atbilst divkāršam privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” elektroenerģijas realizācijas aprēķina tarifam.

Koģenerācijas stacijās ar jaudu līdz 12 megavatiem ražotās elektroenerģijas pārpalikumu, atbilstoši grozījumiem likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” (“Latvijas Vēstnesis” 14.01.97.), iepērk elektrotīklā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumu nr.54 2.punktu, kuri šobrīd ir spēkā, atbilst privatizējāmās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” elektroenerģijas realizācijas vidējam aprēķina tarifam.

Likumā “Par enerģētiku” pašlaik tiek iestrādāta kārtība par iepirkuma cenas noteikšanu atkarībā no koģenerācijas stacijas jaudas un kurināmā veida.

1997.gada 4.martā Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr. 158 — dok.nr.2344

G.Krasts Par privatizācijas sertifikātu, kuri saņemti par zemi, apmaksu

Atbildot uz Jūsu jautājumiem par kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā, paskaidrojam sekojošo.

Ministru kabinets ir noteicis, ka sertifikātu dzēšanai nepieciešamie naudas līdzekļi tiek noteiktā kārtībā piešķirti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem. Atbilstīgi iegūtajiem naudas līdzekļiem notiks arī kompensācijas sertifikātu dzēšana likumdošanā paredzētajām personām.

Pagaidām vēl nav uzsākta par zemi piešķirto kompensācijas sertifikātu dzēšana, izmaksājot naudu, jo pašvaldībās turpinās kompensācijas piešķiršana. Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centrs nevar sastādīt galīgos kompensācijas saņēmēju sarakstus, jo turpinās pašvaldību lēmumu pieņemšana un kļūdu labošana. Līdz 1997.g. 1.martam kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā ir pieprasījušas 3826 personas par summu Ls 9,04 milj. Pēc pašvaldību lēmumu kļūdu izlabošanas ir akceptēti tikai 72% saņemto pašvaldību lēmumu.

Ministru kabinets pieņēmis rīkojumus kopumā par 40 zemes gabalu pārdošanu. Šobrīd ir pārdoti pirmie pieci zemes gabali, par kuriem saņemtā nauda Ls 135,8 tūkst. tiks izlietota kompensāciju izmaksu uzsākšanai. Ekonomikas ministrija ir akceptējusi Ministru kabineta rīkojuma projektus par vēl 19 zemes gabalu pārdošanu.

Atbilstīgi likumam “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (ar 1996.gada 5.decembra grozījumiem) Ekonomikas ministrijā izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kompensācijas sertifikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, dzēšanas kārtību, izmaksājot kompensāciju naudā”. Šis projekts paredz sertifikātu dzēšanu naudā veikt likumā paredzētajam personu lokam pēc dzimšanas gadiem, nevis pēc pieteikuma iesniegšanas datuma dzēst kompensācijas sertifikātus naudā. Izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas piešķirti par lauku apvidus zemi, dzēšanu, izmaksājot naudu”. Minētie Ministru kabineta rīkojuma un noteikumu projekti tiks vienlaikus izskatīti Ministru kabineta komitejas sēdē tuvākajā laikā.

Kompensācijas izmaksām 1997.gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmas projektā ir paredzēti Ls 4,4 milj. Kompensācijas sertifikātu dzēšana tiks turpināta 1998.gadā atbilstīgi Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmai.

Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.171— dok.nr.2367a

R.Zīle Par Ministru kabineta 1997.gada 4.marta

sēdes protokolā 26.¤ minēto rīkojumu par Ls 100 000

izmantošanu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda

Saskaņā ar Jūsu jautājumu (deputātu jautājumu reģistra nr.171) sniedzu skaidrojumu Ministru kabineta 1997.gada 4.marta sēdes protokola sakarā.

1. Pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 4.marta sēdes protokola nr.12 26.¤, ir pieņemts Ministru kabineta 1997.gada 7.marta rīkojums nr.111 “Par maksājumiem no Valsts īpašuma privatizācijas fonda”. Šī rīkojuma teksts ir nodots izsniegšanai Saeimas deputātiem.

2. 1997.gada 7.marta rīkojumā nr.111"Par maksājumiem no Valsts īpašuma privatizācijas fonda” minētos Ls 100 000 Ekonomikas ministrija no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem līdz š.g.20.martam nav izmaksājusi.

3. Lēmums par Ministru kabineta 1997.gada 7.marta rīkojumu nr.111 nepublicēšanu pieņemts saskaņā ar likuma “Par Ministru kabineta iekārta” 24. pantu, kurš nosaka, ka Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Savukārt, Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumu nr.160 “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi” 108.punkts nosaka, ka Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdotie tiesību akti jāpublicē oficiālajā prses izdevumā, ja par šo tiesību aktu publicēšanu Ministru kabinets vai Ministru prezidents nav pieņēmis īpašu lēmumu. Šajā gadījumā Ministru kabinets ar protokollēmumu ir pieņēmis īpašu lēmumu, ka Ministru kabineta 1997.gada 7.marta rīkojums nr.111 nav publicējams.

1997.gada 20.martā Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut. nr.179 — dok. nr.2415a

J.Celmiņš Par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu,

problēmas risinājumu meklējumiem valdībā

un pārrunām ar Valsts prezidentu

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 4. jūnija noteikumiem nr.194 “Skolas vecuma bērnu uzskaites noteikumi” Izglītības un zinātnes ministrija 1996. gada 6. novembrī apstiprināja un izdeva Instrukciju par dokumentāciju mācību un audzināšanas iestādēs skolas vecuma bērnu nodrošināšanai un skolēnu (audzēkņu) starpskolu kustības reģistrācijai un Instrukciju par kārtību, kādā tiek veikta visu skolas vecuma bērnu uzskaite un uzskaitē iegūtās informācijas saskaņošana.

Skolas vecuma bērnu uzskaite saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir pašvaldību kompetencē, un pašvaldības nodrošina skolas vecuma bērnus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs vispārējās izglītības iegūšanai. Lielākajā daļā rajonu (pilsētu) pašvaldībās par bērnu uzskaiti atbildīgie ir bērnu tiesību aizsardzības inspektori, kuri attiecīgo informāciju par skolas vecuma bērniem nodod IZM Bērnu tiesību aizsardzības centram. Taču saņemtā informācija ministrijā no Bērnu tiesību aizsardzības centra informācijas par bērniem, kuri neapmeklē mācību iestādes, atšķiras no informācijas, kuru Izglītības un zinātnes ministrija saņem no PID.

Latvijā pēc PID datiem 1996. gada septembrī

7–15 gadus vecu bērnu skaits — 335868

Latvijā pēc IZM datiem (saņemti no mācību iestādēm valstī)

1996./97. mācību gada sākumā 7–15 gadus vecu

bērnu skaits, kuri mācās, — 319989

Uzrādīto datu starpība 15879

Var pieņemt, ka 15879 bērni ir tie bērni, kuri nav mācību iestāžu sarakstos un mācību iestādi neapmeklē.

Pašreiz Izglītības un zinātnes ministrijā ir tikai ziņas par kopējo bērnu skaitu pa gadiem attiecībā uz konkrētu mācību iestādi vai rajonu (pilsētu). Lai precīzi varētu noteikt to bērnu skaitu, kuri neapmeklē mācību iestādi, ir jābūt uzskaitei par katru bērnu (ar personas kodu). Tad varēs salīdzināt Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošos attiecīgos datus ar PID datiem gan rajona (pilsētas), gan pagastu līmenī, gan valsts līmenī.

Vēlamais skolas vecuma bērnu uzskaites darbs ir iesākts šādos valsts rajonos: Bauskas, Cēsu, Dobeles, Kuldīgas, Tukuma un Valkas rajonā un šādās pilsētās: Jūrmalā, Liepājā un Rīgā (sākot jau ar 1995./96. māc. gadu).

Lai izveidotu pilnīgu skolas vecuma bērnu uzskaiti valstī un, to izmantojot varētu noteikt katra bērna atrašanās vietu, jābūt:

1. finansiālajam nodrošinājumam , lai izveidotu datu bāzi, kuru pastāvīgi aktualizētu;

2. tehniskajam nodrošinājumam , lai izveidotu izglītības sistēmā vienotu datortīklu (Izglītības sistēmas informatizācijas projektā noteikts to izveidot laika posmā no 1997.g. līdz 2001.g.);

3. datorprogrammatūras nodrošinājumam , lai nodrošinātu to iegādi un instalāciju (arī ekspluatācijas izdevumus) valsts līmenī;

4. pašvaldību institūciju atbildīgo amatpersonu par attiecīgo datu bāzi apmācībai.

Pēc iepriekš minētā īstenošanas pašvaldību pārstāvji, kuri atbild par skolas vecuma bērnu uzskaiti, varētu sniegt, izmantojot vienotu datu bāzi, visu nepieciešamo informāciju Bērnu tiesību aizsardzības centram par bērniem, par kuriem nav datu attiecīgajā rajonā (pilsētā), pagastā. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības centrs pēc iegūtās informācijas salīdzināšanas ar PID Iedzīvotāju reģistra datiem pa visu valsti iegūtu arī ziņas par katra bērna atrašanās vietu.

Kamēr nepastāv vienota sistēma skolas vecuma bērnu uzskaitei valstī, tikmēr nav iespējams precīzi iegūt pilnīgu informāciju par katru skolas vecuma bērnu un līdz ar to nav iespējams noteikt arī katra skolas vecuma bērna atrašanās vietu.

1997. gada 8. aprīlī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Latvijas skolas vecuma bērnu skaits (1996./97. mācību gada sākumā)

Nr. Rajons, PID dati Skolu un pirms- Saņemto ** Starpība

pilsēta Bērnu sk. skolu iestāžu sta- datu Audz. sk. (salī-

(vecumā tistiskie pārskati starpība* prof.izgl. dzinot

no 7 Skolēnu Bērnu sk. (salī- māc.iest. datus 4.

līdz skaits, kuri pirms- dzinot (vecumā un 5.

15 mācās vispār- skolas datus 1. no 14 līdz ailē)

g.) izgl.skolās iestādēs (ve- un 2.+3. 15 g.)

(vecumā no cumā no ailē)

7 līdz 15.g.) 7 līdz 8 g.)

1. Aizkraukles rajons 6540 6344 33 163 105 58

2. Alūksnes rajons 4052 3935 21 96 24 72

3. Balvu rajons 4392 4342 12 38 38

4. Bauskas rajons 8630 7923 75 632 67 565

5. Cēsu rajons 9528 9244 43 241 246 +5

6. Daugavpils rajons 5939 4930 3 1006 76 930

7. Dobeles rajons 6307 5786 18 503 82 421

8. Gulbenes rajons 4190 3919 143 128 46 82

9. Jelgavas rajons 5856 5049 21 786 29 757

10. Jēkabpils rajons 8501 7751 50 700 87 613

11. Krāslavas rajons 4878 4665 35 178 56 122

12. Kuldīgas rajons 5899 5919 16 +36 89 +125

13. Liepājas rajons 7205 6715 16 474 62 412

14. Limbažu rajons 6410 5719 14 677 122 555

15. Ludzas rajons 4876 4659 3 214 106 108

16. Madonas rajons 7058 6613 32 413 85 328

17. Ogres rajons 9234 8427 90 717 169 548

18. Preiļu rajons 6139 5767 10 362 81 281

19. Rēzeknes rajons 5630 5828 26 376 108 268

20. Rīgas rajons 20582 17081 91 3410 136 3274

21. Saldus rajons 6371 5902 23 446 64 382

22. Talsu rajons 7906 7249 34 623 53 570

23. Tukuma rajons 8371 8135 13 223 112 111

24. Valkas rajons 5186 4837 27 322 73 249

25. Valmieras rajons 9304 8866 378 60 149 +89

26. Ventspils rajons 2448 2131 3 314 31 283

27. Daugavpils 15854 14523 119 1212 816 396

28. Jelgava 8807 8645 89 73 190 +117

29. Jūrmala 7115 6438 66 611 43 568

30. Liepāja 12730 11254 50 1426 284 1142

31. Rēzekne 5509 5654 102 +247 177 +424

32. Ventspils 5822 5465 64 293 102 191

33. Rīga 98599 92301 503 5795 2480 3315

Valstī kopā 335868 311416 2223 22229 6350 15879

* 4. ailē norādīta starpība skolas vecuma bērnu uzskaites ziņā pa katru rajonu (pilsētu), tas ir, 4. ailē norādīts to bērnu skaits, kuru nav mācību iestāžu sarakstos un netiek uzrādīti.

** 5. ailē parādīti profesionālās izglītības mācību iestāžu audzēkņu vecumā no 14 līdz 15 gadiem skaits. Šī informācija nav korekta sadalījumā pa rajoniem, jo šīs mācību iestādes nav pašvaldību pakļautībā (pašvaldību pakļautībā ir 4 arodskolas), bet gan attiecīgo ministriju pakļautībā, un tajās audzēkņi tiek uzņemti no visas republikas.

Ministrs Uz jaut.nr.179 — dok.nr.2415b

J.Celmiņš Par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu,

problēmas risinājumu meklējumiem valdībā

un pārrunām ar Valsts prezidentu

Pedējā gada laikā Izglītības un zinātnes ministrijai vairākkārt tiek uzdots jautājums, cik Latvijas bērnu neapmeklē skolu.

Šajā sakarā Izglītības un zinātnes ministrija paskaidro, ka:

1. Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma 11.pantu “Pilsētu un pagastu pašvaldību kompetence izglītības jomā”

“Pilsētu un pagastu pašvaldības:

1) atbild par izglītības likumdošanas aktu pildīšanu savā administratīvajā teritorijā;

2) veic skolas vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti un nodrošina viņus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs vispārējās izglītības iegūšanai.”

Savukārt saskaņā ar Pašvaldību likuma 15.pantu pagastu un pilsētu pašvaldību pienākums ir savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas.

2. Izglītības un zinātnes ministrijā tiek veikta uzskaite par tiem bērniem, kuri apmeklē Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās skolas. Šo skolu iesniegtie statistikas dati tiek apkopoti, kopsavilkumi tiek izdoti, un tie ir sabiedrībai pieejami.

Skolās, kuras ir Kultūras ministrijas un Labklājības ministrijas pārziņā, un privātajās izglītības iestādēs 1995./96. mācību gadā mācījās 2327 skolēni.

3. Lai metodiski veicinātu bērnu uzskaites darba uzsākšanu pašvaldībās, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavoja Ministru kabineta 1996.gada 4.jūnija noteikumus nr.194 “Skolas vecuma bērnu uzskaites noteikumi” un Instrukciju par kārtību, kādā tiek veikta visu skolas vecuma bērnu uzskaite un uzskaitē iegūtās informācijas saskaņošana.

4. Datus par bērnu skaitu valstī var iegūt Valsts statistikas komitejā un no Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra. Dati bieži vien ir pretrunīgi. Pēc Valsts statistikas komitejas datiem (par bērniem pēc dzimuma un vecuma struktūras) uz 1997.gada 1.janvāri valstī bija 34,8 tūkstoši sešgadīgu bērnu, bet pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem — 35172 sešgadīgie bērni. Bērni uzsāk skolas gaitas pamatā 6 — 8 gadu vecumā, tādējādi 9.klasi pabeidz 14 — 16 gadu vecumā. Pilsonības un imigrācijas departamenta sniegtais 7 — 15 gadu veco bērnu kopskaits neuzrāda precīzu to bērnu skaitu, kuriem būtu jāapmeklē pamatskola.

5. Lai precīzi varētu noteikt skolas vecuma bērnu skaitu, kuri neapmeklē mācību iestādi, ir jābūt ziņām par katru bērnu (ar personas kodu). Tad varēs salīdzināt Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošos datus ar Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem gan rajona (pilsētas), gan pagasta līmenī, gan valsts līmenī. Pašreizējos apstākļos Izglītības un zinātnes ministrija uzskaita bērnu mācību iestādēs (uzrādot mācību iestādi, klasi vai grupu, kurā skolēns mācās, dzimšanas gadu, dzimumu).

Lai izveidotu pilnīgu skolas vecuma bērnu uzskaiti valstī un, to izmantojot, varētu noteikt katra bērna atrašanās vietu, jābūt:

1. finansiālajam, tehniskajam un datorprogrammatūras nodrošinājumam vienotas, pastāvīgi aktualizējamas bērnu uzskaites datu bāzes izveidei (izglītības sistēmas informatizācijas projektā noteikts šādu datortīklu izveidot laikā no 1997.gada līdz 2001.gadam);

2. pašvaldību institūciju par datu bāzi atbildīgo amatpersonu apmācībai.

Skolas vecuma bērnu uzskaites darbs vēlamā līmenī ir iesākts Bauskas, Cēsu, Dobeles, Kuldīgas, Tukuma un Valkas rajonā, kā arī Jūrmalā, Liepājā un Rīgā.

Pēc iepriekšējas šī jautājuma izskatīšanas Saeimā Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi deputātiem informāciju par skolas vecuma bērnu uzskaiti (informācija pielikumā).

Pielikumā: Informācija par skolas vecuma bērnu uzskaiti — uz 3 lapām.

1997.gada 9.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Valsts Uz jaut.nr.181 — dok.nr.2449a

sekretāra v.i. Par radiotranslācijas tīkla

J.Apelis likvidāciju valstī

Iekšlietu ministrija, iepazinusies ar deputātu jautājumu nr.181 par radiotranslācijas tīkla likvidēšanu, informē:

Radiotranslācija ir viena no LR Civilās aizsardzības sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēmas sastāvdaļām, kas ļauj vienlaicīgi informēt abonentus par draudošām briesmām.

Neskatoties uz to, ka radiotranslācija kā masu informācijas līzeklis ir morāli novecojis, esošie radiotranslācijas tīkli pašlaik saglabājami līdz alternatīva risinājuma izstrādāšanai un ieviešanai.

Tajās apdzīvotajās vietās un lauku rajonos, kur radiotranslācija ir nerentabla vai arī pievadlīnijas ir bojātas, un to atjaunošana prasa ievērojamus līdzekļus, kā alternatīvu risinājumu varētu apspriest Lattelekom ierosmi Ventspilī — mazturīgajiem iedzīvotājiem bez maksas, saziņā ar vietējo sociālās palīdzības nodaļu, izsniegt vienkāršus radiouztvērējus.

1997.gada 15.(16.) aprīlī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra v.i. J.Apelis

Ministrs Uz jaut.nr.181 — dok.nr.2449b

V.Krištopans Par radiotranslācijas tīkla likvidāciju valstī

Daru Jums zināmu, ka radiotranslācijas pakalpojumus Rīgā sniedz a/s “Rīgas radiotranslācija” un pārējā republikas teritorijā — SIA ”Lattelekom”.

Radiotranslācijas tīkls Latvijā pastāv no 1945.gada. Ar katru gadu abonentu skaits pakāpeniski samazinās. Pašlaik Rīgā ir 90 425 abonenti (uz 1996.gada 1.janvāri bija 107 000), pārējā Latvijas teritorijā — 29 800 (uz 1996.gada 1.janvāri bija 92 400).

Rīgā radiotranslācijas pakalpojumus turpinās sniegt a/s “Rīgas radiotranslācija”.

Laukos radiotranslācijas pakalpojumus nodrošina 1953.gadā ražotā aparatūra, kas ir fiziski un morāli novecojusi. Nepārtrauktie remontdarbi padara neiespējamu radiotranslācijas saglabāšanu bez nozīmīgām investīcijām jaunā aparatūrā un radiotranslācijas tīklos.

Lattelekom risina ar vietējām pašvaldībām jautājumu par radiotranslācijas slēgšanu vai nodošanu pašvaldību rīcībā.

Atsakoties no šī pakalpojuma, Lattelekom plāno bez maksas izdalīt radiouztvērējus vientuļiem pensionāriem un vientuļiem invalīdiem. Sadali kontrolēs vietējais klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Sakarā ar to, ka 1996.gadā radiotranslācijas abonentu skaits strauji samazinājās, redzams, ka krīzes situācijās valstī radiotranslācija nav piemērotākā metode, kā noraidīt informāciju visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ar cieņu, —

1997.gada 18.(21.) aprīlī satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.186 — dok.nr.2501

A.Kiršteins Par īpašu uzdevumu ministra A.Kiršteina

komandējuma izdevumiem

Aleksandrs Kiršteins šobrīd atrodas Saeimas apstiprinātā atvaļinājumā no šā gada 11. līdz 18.aprīlim, tāpēc atbildi uz deputātu jautājumu sagatavoja ES lietu sekretariāts.

1) Visi Eiropas Savienības Komisijas organizētie pasākumi ir finansēti par ES līdzekļiem. Ārlietu ministrijas līdzekļi A.Kiršteina komandējumiem nav izlietoti.

No ES lietu sekretariāta komandējumiem izlietoti:

1996.gadā — Ls 2610,37

1997.gadā — Ls 2417,04

2) 1996.gadā A.Kiršteins apmeklēja:

21.03. — 22.03. Prāgu — Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamentu;

22.05. — 25.05. Atēnas — Ārlietu ministra vietnieku ES jautājumos;

19.09. — 20.09. Gdaņsku — “Baltic Sea Partenariat 96”

1997.gadā:

19.02. — 21.02. Parīzi — ES lietu ministru;

21.02.—22.02. Tallinu — konferenci “Baltijas valstis un ES”;

23.02. — 25.02. Prāgu — Ārlietu ministra vietnieku, radio “Brīvā Eiropa”.

Kā arī piedalījās K.Adenauera, H.Zaidela, J.Hjalmarsona fondu apmaksātos semināros par ES paplašināšanos.

3) Lūdzu skatīt pielikumā pievienotos ziņojumus par ārzemju komandējumiem.

Īpašu uzdevumu ministra ES lietās

1997.gada 16.(17.) aprīlī padomnieks Rids Bruners

God. Šķēles kungs!

Šā gada 22.februārī Tallinā piedalījos Future of Europe Trust organizētajā konferencē “Baltijas valstis un ES”, kurā nolasīju ziņojumu. Nosūtu Jums informācijai materiālus no fonda publicētajiem dokumentiem par minēto konferenci.

Īpašu uzdevumu ministrs

1997.gada 3.martā Eiropas Savienības lietās A.Kiršteins

God. Šķēles kungs!

Šā gada 21.februārī Parīzē tikos ar Francijas ES lietu ministru — Mišelu Barnjē, lai iepazīstinātu ar Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā.

Īpašu uzdevumu ministrs

1997.gada 27.februārī Eiropas Savienības lietās A.Kiršteins

God. Šķēles kungs!

Šā gada 24.februārī Prāgā tikos ar Čehijas ārlietu ministra vietnieku ES jautājumos — Kirilu Svobodu, lai iepazīstinātu ar Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā.

Īpašu uzdevumu ministrs

1997.gada 28.februārī Eiropas Savienības lietās A.Kiršteins

God. Šķēles kungs!

Šā gada 19. un 20.septembrī piedalījos ar atklāšanas runu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas ar ES PHARE programmas palīdzību organizētajā pasākumā “Baltic Sea Partenariat 96” Gdaņskā. Nosūtu Jums informācijai atklāšanas runu.

Īpašu uzdevumu ministrs

1996.gada 30.septembrī Eiropas Savienības lietās A.Kiršteins

Ministrs Uz jaut.nr.187 — dok.nr.2518

J.Celmiņš Par Maskavas Valsts universitātes filiāles atvēršanu Latvijā

Atbildot uz šī gada 14. aprīlī izteiktajiem deputātu jautājumiem nr.187, informējam, ka:

1. Augstskolu darbību Latvijā nosaka Augstskolu likums (izsludināts 1995. gada 17. novembrī). Tajā ir noteikta kārtība, kādā Latvijas Republikā tiek dibinātas augstskolas.

Turpmāk — daži atbilstošie Augstskolu likuma panti:

8. pants. Augstskolu dibināšanas kārtība

(1) Augstskolas var dibināt gan Latvijas valsts, gan arī juridiskās personas.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

É

(4) Ja augstskolu dibina juridiskā persona, tai ir nepieciešama Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegta licence. Licencēšanas kārtību nosaka izglītības un zinātnes ministrs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

9. pants. Augsstskolu akreditācija

(1) Izsniegt absolventiem valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi sešos gados.

(2) Juridisko personu dibināto augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(3) Kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu.

86. pants. Ārvalstu augstskolas Latvijā

(1) Ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā var atvērt, ja:

1) attiecīga augstskola savā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta);

2) Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs ir devis atļauju filiāles dibināšanai.

(2) Ārvalstu augstskolu filiāles iegūst tiesības izsniegt Latvijā atzītus izglītības dokumentus pēc šo filiāļu akreditācijas vispārējā kārtībā. Ārvalstu augstskolas filiāle, kas atvērta saskaņā ar šā panta nosacījumiem, var Latvijā darboties arī bez akreditācijas, bet tādā gadījumā tās izsniegtie diplomi tiek pielīdzināti ārvalstīs iegūtai augstākajai izglītībai un Latvijā tiek atzīti saskaņā ar šā likuma 85. panta noteikumiem.

20. pants. Augstskolas struktūrvienības

(1) Augstskolas sturktūru nosaka augstskolas satversme. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Latvijas Republikas augstskolās galvenās struktūrvienības var būt katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, institūti, fakultātes (nodaļas). Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai katrai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.

(2) Augstskolas struktūrvienības dibina, likvidē to uzdevumus un funkcijas nosaka saskaņā ar augstskolas satversmi.

21. pants. Augstskolas struktūrvienību patstāvība

(1) Augstskolas struktūrvienībām var būt un var arī nebūt juridiskās personas statuss.

(2) To augstskolas struktūrvienību tiesības, kurām nav juridiskās personas statusa, tiek noteiktas ar senāta apstiprinātu nolikumu. Tām ir tiesības atvērt subkontus. Subkontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu regulē augstskolas senāta apstiprināti noteikumi un spēkā esošie likumdošanas akti. Struktūrvienību subkonti tiek veidoti, lai struktūrvienības varētu patstāvīgi izmantot līdzekļus un mērķfinansējumu, tos nedrīkst izmantot citiem mērķiem augstskolā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

(3) To augstskolas sturktūrvienību darbību, kurām ir juridiskās personas statuss, reglamentē spēkā esošie likumdošanas akti un nolikums, kuru pēc akceptēšanas augstskolas senātā un izvērtēšanas Augstākās izglītības padomē apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

Izglītības un zinātnes ministrija izskatīja Maskavas Valsts universitātes (MVU) rektora B.Sadovņičija š.g. 13. marta vēstuli Nr.124–2/99 ar priekšlikumu veidot Latvijā MVU filiāli uz Baltijas Krievu institūta bāzes un šo priekšlikumu noraidīja.

Gadījumā, ja Izglītības un zinātnes ministrija saņems cita veida piedāvājumu atvērt MVU filiāli Latvijā, ministrija izskatīs projektu un izvērtēs to no profesionālā viedokļa. Sakarā ar to, ka Latvijas prioritāte ir integrācija Eiropas Savienībā un jautājums par MVU filiāles atvēršanu Latvijā ir stipri politizēts, ministrs pirms lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā konsultēsies ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Augstākās izglītības padomi un valdību veidojošo frakciju Sadarbības padomi.

2. Ministrijā nav informācijas par to, cik Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju šobrīd mācās ārvalstu augstskolās. Ir informācija par to, cik studentu mācās ārvalstīs sadarbības programmu ietvaros.

3. Arī jautājumu par ārvalstīs iegūto akadēmisko un zinātnisko grādu un diplomu atzīšanu Latvijā nosaka Augstskolu likums:

85. pants. Ārvalstīs iegūto akadēmisko un zinātnisko grādu un diplomu atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un diplomu, kā arī vidējo vispārējo izglītību apliecinošu dokumentu atzīšanu uz ekspertīzes rezultātu pamata veic Akadēmiskais informācijas centrs.

(2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

1) vai ārvalstīs iegūtais diploms atbilst augstākajai izglītībai Latvijā;

2) kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam to var pielīdzināt;

3) kādi papildu nosacījumi jāizpilda, lai diplomu varētu pielīdzināt kādam no Latvijā piešķirtajiem akdēmiskajiem grādiem vai diplomiem, ja ārvalstīs iegūtais akadēmiskais grāds vai diploms neapmierina neviena Latvijā piešķirtā akadēmiskā grāda vai diploma prasības.

(3) Diploma ekspertīzes rezultātā tā īpašniekam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam atbilst ārvalstīs iegūtais diploms. Latvijas izglītības dokumenti pēc ārvalstīs iegūtā diploma atzīšanas netiek izsniegti.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstīs iegūtā diploma, akadēmiskā vai zinātniskā grāda atzīšanu, sedz diploma īpašnieks.

(5) Ja izglītība tiek turpināta Latvijā, attiecīgā augstskola var veikt papildu ekspertīzi un noteikt papildu prasības.

(6) Zinātnisko grādu ekspertīzi veic habilitācijas padome.

Š.g. 11. aprīlī Latvija Lisabonā parakstīja “Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas attiecas uz augstāko izglītību”. Šī konvencija attiecas uz augstāko izglītību un nosaka, ka divās dažādās valstīs iegūtās vienāda līmeņa kvalifikācijas tiek atzītas par līdzvērtīgām, ja nav būtisku atšķirību. No tās arī izriet, ka jāsalīdzina gan studiju programmas, gan konkrētā stundenta izvēles. Tādēļ jautājums par katra konkrēta ārvalstīs iegūtā augstāko izglītību apliecinošā diploma atzīšanu Latvijā tiek skatīts atsevišķi. To, ka jautājums par diplomu savstarpējo atzīšanu ir sarežģīts, liecina arī fakts, ka pat starp Eiropas Savienības valstīm nav diplomu pilnīgas atzīšanas. Informējam Jūs, ka Krievija nav parakstījusi Lisabonas konvenciju.

1997. gada 17. aprīlī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr.188 — dok.nr.2486a

V.Makarovs Par Darba departamenta Darba aizsardzības nodaļas

rīcībā esošo budžeta līdzekļu sadalījumu

bezdarbnieku pārkvalifikācijai

Uz Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumu nr.188 par budžeta līdzekļu izlietošanu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai darām jums zināmu, ka:

1. 1997.gada valsts budžetā šiem mērķiem tika iedalīti 2 169 180 lati. Nodarbinātības valsts dienests ir atbildīgs par šo līdzekļu racionālu un efektīvu izlietošanu.

2. Gada līdzekļu sadalījums katram rajonam tika plānots, ņemot vērā bezdarba līmeni rajonā 1996.gada beigās, prognozējamo bezdarbnieku skaitu rajonā 1997.gadā, kā arī Nodarbinātības valsts dienesta vietējo iestāžu pieprasījumu par bezdarbnieku nosūtīšanu uz pārkvalificēšanos, kvalifikācijas celšanu vai profesionālo apmācību.

3. Nodarbinātības valsts dienests, organizējot apmācību un pārkvalifikāciju, ievēro vietējo uzņēmumu pieprasījumu pēc noteiktas specialitātes un kvalifikācijas darbiniekiem. Bezdarbnieku apmācība tiek veikta licencētās mācību iestādēs kā Rīgā, tā arī uz vietām rajonos. Līdz šim apmācība uz vietām uzņēmumos nenotika, tādēļ, lai paplašinātu sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, Nodarbinātības valsts dienests 1998.gadā plāno uzsākt jaunu, aktīvās nodarbinātības politikas pasākumu “Jauniešu darba prakse pie darba devēja pēc arodapmācības”.

1997.gada laikā pavisam plānots apmācīt 8486 bezdarbniekus. Šī gada 1.ceturksnī izlietoti 27% no gadam kopumā paredzētajiem apmācības līdzekļiem.

1997.gada 23.(24.) aprīlī Labklājības ministrs V.Makarovs

Ministrs Uz jaut.nr.189 — dok.nr.2487a

G.Krasts Par standarta enerģijas piegādi zemnieku saimniecībām

un to iekļaušanu Lattelekom individuālo abonentu grupā

1. Piegādātāja atbildība par kvalitatīvas elektroenerģijas piegādi jebkuram Lietotājam ir noteikta 1996.gada 22.oktobrī MK noteikumos nr.413 pieņemtajos “Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos”, kuri stājās spēkā ar 1996.gada 1.novembri. Elektroenerģijas kvalitāti nosaka mūsu valstī spēkā esošais VS 13109—87.

2. Jautājumā termins “1.kategorijas patērētājs” enerģētikas likumdošanas aktos un normatīvajos materiālos netiek lietots. Deputāti ar to acīmredzot ir domājuši “īpašas kategorijas Lietotājus”, kuriem nepieciešama paaugstinātas drošības elektroapgāde. Īpašas kategorijas Lietotāji, tai skaitā arī lielie dzīvnieku un putnu kompleksi, inkubatori, kuriem nepieciešama paaugstinātas drošības elektroapgāde, tās ierīkošanas nosacījumi ir formulēti “Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumu” III un V nodaļā.

3. Atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajai informācijai zemnieku saimniecībām Lattelekom ierīko telefonus atbilstoši Telekomunikāciju tarifu padomes noteiktajiem tarifiem, kuri šobrīd ir šādi:

— pamata telefona ierīkošana pēc pieraksta adreses ar PVN — Ls 17,70. Maksa par telefona ierīkošanu ietver abonenta pamata telefona līnijas ierīkošanu ar materiāliem līdz:

40 metriem kabeļu ievada no sadales punkta,

100 metriem ar gaisa vadu ievadu no sadales punkta,

— telefona līnijas ierīkošanas maksa attālumā, kas pārsniedz iepriekš minēto attālumu, par katriem pilniem vai nepilniem 50 m ar PVN Ls 49,56.

Zemnieku saimniecībām, ja telefona līnijas gaisa vada ievads pārsniedz 100 m, tiek sastādīts atsevišķs projekts un saskaņota tāme. Ja klients piekrīt apmaksāt šo tāmi, tad telefons viņam tiek ierīkots.

Šobrīd Lattelekom speciālisti sadarbībā ar LMT speciālistiem strādā pie projekta, kas, izmantojot LMT sistēmu, perspektīvā ļaus ar krietni mazākām izmaksām uzstādīt telefonus zemnieku saimniecībām.

Šobrīd Satiksmes ministrijā norisinās sarunas ar ieinteresētām pusēm par izmaiņām “Jumta līgumā”. Šo sarunu laikā tiks precizēts Lattelekom modernizācijas plāns un atbilstoši tam tiks izmainiti grafiki, pēc kuriem Lattelekom veiks visu Latvijas mazpilsētu un lauku rajonu apgādi ar telefoniem.

Pasaules prakse ir pierādījusi, ka lauku telefonizācija ir nerentabla. Telefonu ierīkošana lauku rajonos ir iespējama, tikai pārdalot finansu līdzekļus no starptautisko un iekšzemes pakalpojumu ieņēmumiem, ko nodrošina Lattelekom monopolstāvoklis.

4. PVAS Latvenergo izstrādātās metodikas “Lietotāju elektroietaišu pieslēgumu maksas pagaidu pielietošanas kārtība”, kas tika pastiprināta PVAS Latvenergo valdes sēdē 22.08.96. un stājās spēkā 01.09.96., darbība ir apturēta pēc MK nr.413 “Elektronerģijas piegādes un lietošanas noteikumu” apstiprināšanas 22.10.96. Minēto noteikumu 12.pants nosaka, ka tikai Energoapgādes regulēšanas padome apstiprina metodiku pieslēgumu maksas aprēķinam. Energoapgādes regulēšanas padomē tika izskatīti vairāki pieslēgumu maksu aprēķina varianti un 17.04.97. sēdē tie tika akceptēti galīgā variantā un būs publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

1997.gada 23.(24.) aprīlī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.190 — dok.nr.2488a

G.Krasts Par garantijām, lai namīpašumu denacionalizācijas

procesā īpašuma tiesības netiktu atjaunotas cilvēkiem,

kam uz īpašumu 1940.gadā bijuši aprobežojumi

Atbildot uz iesniegtajiem jautājumiem par namīpašumu denacionalizāciju:

Uz pirmo jautājumu

Īpašuma tiesību atjaunošana uz nacionalizētajiem vai nelikumīgi atsavinātajiem namīpašumiem notiek atbilstoši likumam “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un likumam “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”.

Saskaņā ar likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” 4.pantu pieteikumu par namīpašuma denacionalizāciju izskata pilsētas domes vai rajona padomes izveidota komisija. Rīgā šādas komisijas var izveidot arī priekšpilsētas (rajoni). Saskaņā ar likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 2.pantu īpašuma tiesības tiek atjaunotas tiesas ceļā. Juridiskā persona, kuras valdījumā ir namīpašums, var likumīgajiem īpašniekiem to nodot labprātīgi, notariāli apliecinot šo vienošanos.

Likums neparedz parādsaistību, atbilstīgo ķīlas tiesību, citu apgrūtinājumu atjaunošanu namīpašumiem, kuri nacionalizēti vai nelikumīgi atsavināti.

Uz otro jautājumu

Denacionalizācijas komisija ir atbildīga, lai īpašuma tiesības tiktu atjaunotas saskaņā ar likumu.

Uz trešo jautājumu

Ja namīpašums ir nepamatoti denacionalizēts, tiesa lemj par tā tiesisko statusu.

Likuma “Par namīpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā” 7.pantā ir teikts, ka strīdus starp fiziskajām personām par atdodamo namīpašumu vai tā vērtības sadalīšanu, kā arī starp fiziskajām un juridiskajām personām, kurām jāatdod pilsoņiem namīpašums vai jāatlīdzina tā vērtība, izšķir tiesa.

Uzskatu, ka nav nepieciešams pieņemt jaunus normatīvos aktus, lai risinātu jautājumu par nepamatoti denacionalizētu īpašumu tiesiskā statusa tālāku noteikšanu. Šos jautājumus regulē likums “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un Civillikums.

1997.gada 24.aprīlī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.191 — dok.nr.2489a

G.Krasts Par nepamatoti lielo plānoto Latvenergo

enerģijas zudumu novērtējumu elektriskajos tīklos

1. Elektroenerģijas transportēšanas zudumi ir augsti. Tehnisko zudumu līmeni nosaka elektrotīklu neatbilstība pašreizejai lauku saimniecību struktūrai, kā arī tansformatoru tehniskais līmenis. Tehniskos zudumus tīklos var samazināt, vienīgi sakārtojot vietējo tīklu konfigurāciju atbilstoši pašreizējai lauku saimniecību struktūrai, maksimāli tuvinot slodzes centriem 20/0,4 kV transformatoru punktus, respektīvi, veicot investīcijas sadales tīklos.

Elektroenerģijas zudumu samazināšana notiek likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” noteiktajā kārtībā. Likumā noteikts, ka Energoapgādes regulēšanas padome izsniedz energoapgādes uzņēmumiem licenci energoresursu ražošanai, uzglabāšanai, pārvadīšanai, sadalīšanai un realizācijai. Izsniegtajā licencē ir noteikts uzdevums zudumu samazināšanai. Pašreiz PVAS “Latvenergo” gatavo dokumentu paketi licences saņemšanai augšminētajos energoapgādes veidos. Līdz liences saņemšanai ir spēkā Energoapgādes regulēšanas padomes 1997.gada 14.februāra rīkojums Nr.7, saskaņā ar kuru ERP veic elektroenerģijas zudumu kontroli un analīzi PVAS “Latvenergo” un uzdevusi tos samazināt 1997.gadā par 20%.

2. Latvijā lietotie elektroenerģijas realizācijas tarifi vēl nav sasnieguši Skandināvijas valstīs “lieliem rūpniecības patērētājiem” lietoto tarifu līmeni. Mūsu valsts elektroenerģijas Lietotājiem ar vienlaikus atļauto slodzi 400 kW un vairāk noteiktie tarifi (T—8, T—9, T—10) attiecībā pret Skandināvijas valstīs lietotajiem tarifiem (pēc “IEA STATISTICS THIRD QUARTER 1996.ENERGY PRICES AND TAXES Electricity Prices for Industry, Table 18, page 313” datiem) ir šādi: 43—56% no Dānijā lietotajiem, 50—60% — no Somijā lietotajiem un 70—90% — no Zviedrijā lietotajiem elektroenerģijas tarifiem.

3. Attiecībā par PVAS “Latvenergo” uzņēmuma darbinieku algu paaugstināšanu. Vidējā alga 1996.gada decembrī bija — 192 lati mēnesī. ERP 1997. gadam ir iesaldējusi algas paaugstinājumu un atļāvusi algas pieaugumu tikai par 5% sociālā nodokļa pieauguma segšanai.

Izdevumi algu un sociālā nodokļa segšanai kopumā pieaug no 17,3 līdz 18,8 milj.latu 1997.gadā jaunu darba vietu radīšanai.

4. Par līdzekļu pieaugumu juridiskajiem pakalpojumiem. Juridisko pakalpojumu apmaksas pieaugums ir saistīts ar nepieciešamību veikt auditu un nepieciešamību pārvērtēt pamatlīdzekļus starptautiski atzītām firmām, lai varētu sekmīgi veikt privatizācijas procesu. Līdz šim šos darbus veica vietējā audita kompānija.

Turklāt, juridisko pakalpojumu pieaugums ir nepieciešams sakarā ar dažādiem tiesas procesiem:

— likvidētais a/s “Banka Baltija” prasība pret likvidējamo a/s “Finansu norēķinu centru” un PVAS “Latvenergo” — Ls 14 milj.apmērā (juridiskie pakalpojumi Ls 700 tūkst.),

— VAS “Latvijas kuģniecība” prasība pret PVAS “Latvenergo” — Ls 7 milj. apmērā (juridiskie pakalpojumi Ls 310— tūkst.),

— PVAS “Latvenergo” prasība pret Salaspils pilsētas domi — Ls 1 milj.apmērā.

Kopumā pret PVAS “Latvenergo” ir iesniegtas prasības par Ls 21 milj., un PVAS “Latvenergo” ir iesniegusi prasību par Ls 1 milj.

Lai realizētu 1996.gada 28.novembra Ministru prezidenta rīkojumu nr.316 “Par Vadības darba grupu energouzņēmumu parādu sakārtošanai un maksājumu disciplīnas uzlabošanai” 1997.gadā uzsāktas tiesu prāvas debitoru parādu piedziņai, kas arī palielinās izdevumus juridiskajiem pakalpojumiem.

5. Attiecībā uz jautājumu par PVAS “Latvenergo” attīstības izdevumu palielināšanu. PVAS “Latvenergo” 1997.gada attīstības tāmes izdevumi nav palielinājušies attiecībā pret apstiprināto 1996.gadam.

Apstiprinātā attīstības izdevumu tāme 1996.gadam faktiski tika izpildīta tikai par 25%, jo PVAS “Latvenergo” vispirms vajadzēja nodrošināt maksājumus kreditoriem, ar kuriem tika noslēgti atmaksāšanas grafiki par iepirkto elektroenerģiju Ls 6,1 milj.darbuzņēmējiem un piegādātājiem Ls 7,8 milj., kā arī PVN Ls 4,6 milj., līdz ar to nācās samazināt kārtējos gada izdevumus remontiem, rekonstrukcijai un attīstībai kopsummā par Ls 18,5 milj.

1997.gada 24.aprīlī Ar cieņu, — ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.192 — dok.nr.2490a

J.Celmiņš Par skolēnu apgādi ar mācību grāmatām

Sniedzam atbildes uz Jūsu 15.04.1997.vēstulē izvirzītajiem jautājumiem:

1. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piekrīt, ka valsts finansējums Ls 1,60 grāmatu iegādei gadā apstiprinātā budžeta ietvaros ir nepietiekams. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 4. sadaļu pašvaldību pārziņā ir izglītības iestāžu darbības nodrošināšana, tajā skaitā, mācību grāmatu, uzziņu literatūras un citu mācību līdzekļu iegāde.

2. No 1995.gada IZM nedotē vispārizglītojošo skolu mācību literatūras ražošanu, bet atvēlētie līzekļi tiek novirzīti mācību literatūras iegādei atbilstoši skolēnu skaitam. Skolu apgādē ar mācību grāmatām IZM veic sekojošo:

1) tiek atbalstīta kvalitatīva satura ziņā un ilgākam laikam lietošanas ziņā mācību literatūras veidošana;

2) ar valsts budžeta līdzekļu dotācijām tiek sekmēta nozīmīgas un nepieciešamas literatūras izdošana.

3. Prioritārā kārtībā tiek finansēta izdevējiem nerentablas, bet mācību procesam īpaši nepieciešamas mācību literatūras izdošana, piemēram, 1996.gadā

Ls 78 339 apmērā dotētas Braila (neredzīgo) rakstā izdotās grāmatas;

Ls 21 616 — mācību grāmatas speciālajām skolām;

Ls 6 369 — mācību un metodiskā literatūra.

1996.gadā valsts budžeta līdzekļi mācību grāmatu iegādei izmantojami tikai IZM apstiprinātās mācību literatūras iegādei saskaņā ar nolikumu “Par mācību literatūras izdošanai un iegādei iedalīto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas kārtību”. 1995., 1996.gadā 80% no valsts budžeta līdzekļiem mācību gāmatām tika novirzīti tieši mācību literatūras iegādei, bet 20% — līdzekļu dotācijām vispārizglītojošo skolu, Braila (neredzīgo) raksta un speciālās mācību literatūras izdošanai, kas ražotājam bija dārga un nerentabla.

4. Palielinot valsts budžeta līdzekļu apjomu mācību literatūtai, būtu iespējams palielināt arī dotējamās literatūras, t.sk., uzziņu literatūras apjomu.

Lai pazeminātu grāmatu cenu, regulāri tiek organizēti konkursi par valsts pasūtījuma izpildi mācību literatūras izdošanai.

1997.gadā paredzēts dotēt mācību literatrūras “Ievads ekonomikā 8.klasē” izdošanu konkursa kārtībā, turpināt atbalstīt mācību literatūras Braila rakstā un speciālām skolām paredzētās mācību lietaratūras izdošanu. Blakus valsts budžeta līdzekļu izmantošanai tiek meklētas iespējas atbalstīt dažādu uzziņu literatūras izdošanu. Pašreiz tiek izskatīta iespēja piesaistīt Privatizācijas fonda līdzekļus enciklopēdiju konkursam un izglītības terminoloģijas vārdnīcu izdošanai.

5. Skolotāju — praktiķu izstrādātos metodiskos un darba materiālus iespējams publicēt laikraksta “Izglītība un Kultūra” pielikumos, žurnālā “Skolotājs”, kā arī iespējams piedāvāt izdevējsabiedrībām, kuras ir ļoti ieinteresētas konkurētspējīgas mācību literatūras izdošanā. Īpaši aktuālas skolotāju metodikas izdošana atsevišķos gadījumos ir iespējama Izglītības satura un eksaminācijas centra izdevumos.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr.193 — dok.nr.2491a

G.Krasts Par īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas grafiku

Atbildot uz Jūsu jautājumiem par kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā, paskaidrojam sekojošo.

Uz pirmo jautājumu

Ministru kabinets ir noteicis, ka sertifikātu dzēšanai nepieciešamie naudas līdzekļi tiek noteiktā kārtībā piešķirti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem. Atbilstīgi iegūtajiem naudas līdzekļiem notiks arī kompensācijas sertifikātu dzēšana likumdošanā paredzētajām personām.

Pagaidām vēl nav uzsākta par lauku apvidus zemi piešķirto kompensācijas sertifikātu dzēšana, izmaksājot naudu, jo pašvaldībās turpinās lēmumu pieņemšana par kompensācijas naudā piešķiršanu. Līdz 1997.g. 1.aprīlim kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā ir pieprasījušas 4085 personas par summu Ls 9,57 milj.

Atbilstīgi likumam “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (ar 1996.gada 5. decembra grozījumiem) Ekonomikas ministrijā izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kompensācijas sertifikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, dzēšanas kārtību, izmaksājot kompensāciju naudā”. Šis projekts paredz sertifikātu dzēšanu naudā veikt pēc dzimšanas gadiem, nevis pēc pieteikuma iesniegšanas datuma, vispirms izmaksājot naudu bijušajiem zemes īpašniekiem un politiski represētām personām.

Uz otro jautājumu

Par lauku apvidus zemi piešķirto kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā noteikta likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” paredzētajam personu lokam, t.sk., daļai politiski represēto personu.

Uz trešo jautājumu

Saņemot no bankas paziņojumu par kompensācijas izmaksas datumu, pensionāri var vienoties ar bankas iestādi un kompensāciju saņemt skaidrā naudā vai ieskaitīt to saņēmēja norādītajā bankas kontā.

Likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” V nodaļas 17.panta 6.punktā noteikts, ka sertifikātus var ieguldīt pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos, saņemot no šiem fondiem ienākumus saskaņā ar līgumu.

Saeima 1.lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu “Par privātajiem pensiju fondiem”.

Kad šis likumprojekts būs pieņemts, tad varēs izstrādāt arī attiecīgus Ministru kabineta noteikumus.

1997.gada 23.(24.)aprīlī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.194 — dok.nr.2493a

R.Dilba Par noteikumiem, kas regulē tehnikas identifikāciju,

un par lauksaimniecības tehnikas tehnisko gatavību

1. Lūdzu izsniegt deputātiem kopiju no noteikumiem un cenrāža par lauksaimniecības tehnikas tehnisko gatavību, kā arī noteikumiem, kas regulē tehnikas identifikāciju (numura zīmju uzlikšana, u.c.).

Traktortehnikas reģistrācijas numura zīmju izsniegšanu, valsts tehniskās apskates, ekspluatācijas un drošības kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par ceļu satiksmi”.

Pamatojoties uz LR Ministru kabineta noteikumiem, traktortehnikas uzraudzību Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija veic ne tikai par lauksaimniecībā nodarbināto tehniku, bet par visu valstī esošo traktortehniku, neatkarīgi no īpašuma veida vai nozares. Nekādi citi noteikumi, kā Jūsu jautājumos minēti — par tehnikas tehnisko gatavību nav apstiprināti un pielietoti. Tarifi, cenas noteikumos netiek apstiprinātas.

2. Kas šos noteikumus ir izdevis, un kur tie ir publicēti?

Noteikumi par traktortehnikas reģistrāciju, valsts tehniskajām apskatēm, ekspluatācijas un drošības kontroli apstiprināti 1995.gada 17.oktobrī ar LR Ministru kabineta noteikumiem nr.302 “Ceļu satiksmes noteikumi”. 1997.gada 7.aprīlī LR Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā pieņēmis papildinātus Noteikumus nr.135 “Noteikumi par ceļu satiksmi”, kurus Saeima nodevusi komisijām izskatīšanai.

Ministru kabineta “Noteikumi par ceļu satiksmi” publicēti 1997.gada 10.aprīļa laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr.93 un “Neatkarīgās Rīta Avīzes” 1997.gada 16.aprīļa pielikumā Nr.15.

3. Vai, jūsuprāt, šajos noteikumos minētie tarifi ir pamatoti un samērīgi ar zemnieku maksātspēju?

Par valsts bezpeļņas organizācijas Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija SIA sniegtajiem pakalpojumiem — traktortehnikas reģistrāciju, tehniskajām apskatēm, cenas tiek izstrādātas uz kalkulācijas pamata. Izmaksas veidojās no darba algas, nodokļu maksājumu, autotransporta, degvielas, komunālajiem izdevumiem, pamatlīdzekļu un stingrās uzskaites dokumentu (reģistrācijas apliecību, traktoru vadīšanas tiesību u.c.) iegādēm.

Līdz 1996.gada maijam Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija daļēji tika finansēta no budžeta, šogad budžeta finansējums nav izdalīts.

Pakalpojumu cenas saskaņo ar Zemkopības ministriju.

Traktortehnikai valsts apskates un citu pakalpojumu cenas inspekcijai ir zemākas nekā Ceļu satiksmes drošības direkcijas izcenojumi attiecībā uz automašīnām. Bez tam traktortehnikas apskates notiek ar inspektoru izbraukumu uz pagastiem un zemnieku saimniecībām.

1997.gada 21.aprīlī Zemkopības ministrs R.Dilba

Saraksts par valsts tehniskās uzraudzības inspektoru

sniegto pakalpojumu cenu un Ceļu satiksmes drošības direkcijas

pakalpojumu cenas attiecībā uz automašīnām (latos)

Pakalpojumi Valsts tehnis- Ceļu satiks-

kās uzraudz. mes drošības

inspekcija direkcija

1. Traktortehnikas valsts Nr. zīmes izsniegšana 5,99 11,98

2. Traktortehnikas valsts Nr. zīmes izsniegšana 10,00

pazaudētās vietā

3. Traktortehnikas reģistrācijas apliecības izsniegšana 5,00 5,90

— plastikāta vāciņi / nav obligāti saņemt / 0,35

4. Traktortehnikas noņemšana no uzskaites 1,50 1,95

5. Ierakstu izdarīšana reģistrācijas dokumentos par izmaiņām 1,00

6. Eksāmena un atkārtota eksāmena pieņemšana

traktortehnikas vadīšanas tiesību iegūšanai:

— pēc apmācības 5,00 4,96

— eksterns 10,00

— praktiskā braukšana vienai kategorijai 3,00 6,96

7. Traktortehnikas vadīšanas tiesību vai 4,00 6,97

to dublikāta izsniegšana

— laminēšana 0,50

8. Traktortehnikas rūpnīcas izgatavotājas tehniskās 1,99

pases dublikāta izsniegšana

9. Traktortehnikas ikgadējā tehniskā apskate

9.1. pašgājējs 3,00 6,90

9.2. piekabe 1,99 6,90

9.3. apskates ielīme 0,50 0,94

10. Traktortehnikas ekspertīze bez izbraukuma 1,99

11. Traktortehnikas ekspertīze ar izbraukumu 3,50* 3,54**

* — +izlietotā degviela

** — +0,35 par nobraukto km turp un atpakaļ

Valsts Uz jaut.nr.195 — dok.nr.2535

ministre Par nelegālo kontrabandas preču

A.Poča ieplūšanu Rīgas Centrāltirgū

Visā pasaulē ir pieprasījums pēc kontrabandas ceļā ievestām precēm — narkotikām, ieročiem, tabakas izstrādājumiem, alkohola u.c. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Nelikumīgi ievestās preces — pārtika, alkohola un tabakas izstrādājumi u.c. — “melnajā” tirgū ir daudz lētāki nekā likumīgajās tirdzniecības vietās, tāpēc pēc tām ir pieprasījums. Bet, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Savukārt kontrabandistiem arī šīs zemās cenas dod ļoti lielu peļņu. Tādēļ tiek izmantotas visas iespējas, lai ievestu preces kontrabandas ceļā — sākot ar tiešu preču slēpšanu no muitas kontroles, beidzot ar dokumentu viltošanu un amatpersonu uzpirkšanu.

Šobrīd saskaņā ar pastāvošo normatīvo bāzi fizisko personu aizturēšanu par tirdzniecību neatļautās vietās vai citiem tirdzniecības pārkāpumiem var veikt valsts vai pašvaldību policijas darbinieki, kā arī VID Finansu policijas pārvaldes darbinieki, bet reāli fizisko personu saukšana pie atbildības ir ļoti apgrūtināta. VID Finansu policija gan ir ļoti mazskaitlīga struktūra, kas galvenokārt veic izziņu krimināllietās, kas ierosinātas par juridisko personu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, grāmatvedības datu sagrozīšanu, u.c.pārkāpumiem valsts ieņēmumu sfērā.

Kā liecina veikto pārbaužu rezultāti, nelegāli tiek tirgotas gan nemarķētas, gan citu valstu marķējumu marķētās preces, kas ieplūst Latvijas teritorijā caur muitas kontrolpunktiem, caur kuriem šādu preču ievešana nav atļauta. Tomēr lauvas tiesa attiecināma tieši uz viltus eksporta un tranzīta pārvadājumiem (pat vienas kravas “nozušana” nodrošina uz ilgu laiku Centrāltirgu ar nelegālu produkciju).

Tādējādi galvenais uzsvars, lai novērstu šādas preces rašanās avotus, acīmredzot jāliek tieši uz Latvijas muitas operatīvās darbības uzlabošanu, jo valsts kontrolējošo iestāžu darbs Latvijas tirgū būs tikai cīņa ar sekām. Ar pašreizējiem muitas darbinieku spēkiem nav iespējams fiziski pavadīt kravas cauri robežai vai līdz muitas noliktavai. Tas arī pēc būtības nav muitas pienākums. Vislielākā uzmanība būtu jāpievērš tieši preču pavaddokumentu pārbaudei, ievērojot, ka vislielākā kontrabanda notiek, viltojot vai sagrozot datus dokumentos. Tomēr LR tiesas nezināmu iemeslu dēļ uzskata, ka drīkst muitas iestādēm iesniegt viltotus vai nepatiesas ziņas saturošus dokumentus, ja netiek konstatēts Latvijas Republikai nodarītais materiālais kaitējums, neievērojot iespējamo naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un lielo morālo kaitējumu, kurš nākotnē var nest arī materiālus zaudējumus LR kā tranzītvalstij.

Šos iespējamos kaitējumus un zaudējumus var novērst, laikus konstatējot dokumentos sniegto ziņu neatbilstību faktiskajām un nepieļaujot šādu preču nonākšanu kontrabandas ceļā nelikumīgai realizācijai jebkuras valsts (LR ieskaitot) tirgū. Muitas galvenais pienākums ir vispusīgi veicināt godīgu biznesu. Šobrīd tiek aizmirsts, ka tas panākams, tikai izslēdzot nelikumīgu darījumu iespējas, t.i., aizturot visas kravas, kuru faktisko pārdošanu (nosūtīšanu) — pirkšanu (saņemšanu) apliecinošo dokumentu vietā muitā ļoti lielā apjomā tiek uzrādīti viltoti vai nepatiesas ziņas saturoši dokumenti.

Sevišķi tas skar tā saucamo tranzītu. Tieši, noformējot preci tranzītā, gadījumos, ja preces saņēmējs neeksistē vai tam ar konkrēto darījumu nav sakara, tiek pieļauta visreālākā iespēja precei nonākt Latvijā kontrabandas ceļā.

Neviens neatļausies apgalvot, ka tirgos esošo preču daudzumu Latvijā caur mežiem pār plecu ienesušas šīs preces pārdodošās personas. To organizēti veic personu grupas, kuras, izmantodamas likumdošanas nepilnības un neskaidrības to pielietošanas kārtībā, gandrīz netraucēti var rīkoties ar būtībā nepamatoti tranzītā noformētām kravām. Turklāt tas attiecināms uz visa veida precēm. Alkohols un tabaka nav nekāds izņēmums.

Katras tranzītā noformētas kravas pavadīšana ar obligāto konvoju problēmu neatrisinās galvenokārt tādēļ, ka tieši tā veicina preču noplūdi korupcijas rezultātā. Turklāt rodas pamatots jautājums, kādēļ gan Latvijai, atškirībā no pārējām valstīm, būtu jāveicina tādu neizprotamā tranzītā noformētu kravu izvešana no valsts, kuru nosūtītāji vai saņēmēji faktiski neeksistē, kuru nosūtītājiem vai saņēmējiem ar darījumu nav sakara, vai arī kuru iegādi un pārdošanmu veic Latvijas personas, gūdamas peļņu, nemaksādamas nodokļus un, protams, slēpjot to, piestādīdamas pašu izgatavotus dokumentus uz citu uzņēmumu veidlapām, kuros norāda neeksistējošus darījumus starp pārdevēju (no kura pašas iegādājušās preces) un pircēju (kuram pašas pārdevušas preces). Pat gadījumā, ja šādi noformētas preces tomēr Latviju atstās, citā valstī tās tiks realizētas tikai nelikumīgā ceļā. Nez vai šī valsts būs pateicīga Latvijai par to, ka tā, rūpīgi apzīmogojot katru no viltotajiem vai nepatiesas ziņas saturošajiem dokumentiem, veicinājusi šo preču ievešanu konkrētajā valstī pati, atšķirībā no daudzām citām valstīm, atteikusies no budžeta papildināšanas iespējām, nekonfiscējot kravas, kuru nelikumīgas realizācijas priekšnosacījumi ir acīmredzami.

Nav arī vienota Muitas kodeksa pantu pielietošanas skaidrojuma, jo LR nav nevienas institūcijas, kam būtu piešķirtas šādas tiesības. Būtu nepieciešams ar likumu noteikt šādas tiesības kādai no kompetentām institūcijām.

Lai samazinātu nelegālo alkohola un citu preču tirdniecību Rīgas Centrāltirgū un citās tirdzniecības vietās, jāpanāk situācija, kad mazinās pieprasījums pēc konkrētām kontrabandas ceļā ievestām precēm.

Viena no iespējām ir ierobežot preču ieplūšanu kontrabandas ceļā, līdz ar to paceļot “melnā tirgus” cenas. Tādēļ tiek veikti ļoti daudzi pasākumi kontrabandas apkarošanā. Tieši kravu pavaddokumentu pārbaude ir veicinājusi cenu pieaugumu “melnajā” tirgū. Ilgtermiņa tranzītkravu pārbaudes operāciju rezultātā spirta cena Rīgas Centrāltirgū ir cēlusies. Šobrīd 1 l ļoti apšaubāmas kvalitātes spirta, kura kvalitāti iespējams novērtēt jau pēc smaržas vien, maksā Ls 3,8 par litru (agrāk — Ls 1,5), kas jau ir tuvu legālā tirgus cenām, ja Latvijā šo preci ievests būtu atļauts. Cena ir vairākkārt kāpusi, jo ir samazinājies kontrabandas ceļā ievestā alkohola apjoms.

Otra iespēja ir veikt izskaidrošanu sabiedrības vidū, jo šobrīd diemžēl cilvēki labprāt samaksā dažus santīmus mazāk par kontrabandas preci, piem., sviestu, nekā pērk to likumīgās tirdzniecības vietās, tādējādi vispusīgi veicinot to personu darbību, kas nodarbojas ar preču ievešanu Latvijā kontrabandas ceļā.

Šajā gadā tikai Mobilā pretkontrabandas daļa ir sastādījusi 7 (septiņus) muitas pārkāpumu protokolus pēc muitas kodeksa 71.panta — par nepatiesas ziņas saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādē, turklāt kopējā preču vērtība šajos protokolos sastāda vairākus miljonus USD. Aizturētas ir arī kravas par preču deklarēšanu ar nepatiesu nosaukumu, kā rezultātā ir konfiscētas preces un uzlikti sodi apmēram 100 tūkstošu USD vērtībā, atklāti vairāki nodoļu nenomaksas gadījumi, kuru rezultātā nodokļi un soda naudas tiks iekasēti.

Sākot ar š.g.janvāri, akcizēto preču marķēšanas daļa bez papildu štatu un materiāltehniskā nodrošinājuma pārņēma no Finansu ministrijas Akcizēto preču pārvaldes, kas šobrīd ir uzņēmusies vadošo lomu akcizēto preču aprites uzraudzībā, ar alkoholisko dzērienu marķēšanu un akcīzes nodokļa iekasēšanu saistītās funkcijas, turklāt papildus ir uzsākta arī vietējā ražojuma alkoholisko dzērienu (80—90% no kopapjoma) marķēšana.

Tādējādi, ņemot vērā ievērojamo darba apjomu pieaugumu, VID Akcizēto preču marķēšanas daļai šobrīd ir nācies ievērojami ierobežot ar akcizēto preču aprites uzraudzību saistītās aktivitātes. Šī gada laikā ieplānots veikt papildu uzraudzību attiecībā uz alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tranzīta un eksporta pārvadājumiem, attīstīt sadarbību ar citām kontrolējošām iestādēm, sagatavot metodoloģiju un organizēt saplānotu un regulāru darbu Valsts ieņēmumu dienestā attiecībā uz akcizēto preču aprites uzraudzību un konfiscētās preces apriti.

No VID pretkontrabandas daļu puses tiek veikti pasākumi lielākā riska preču grupu noteikšani, kā arī pasākumi, lai novērstu un atklātu šo riska grupu preču nelegālu ieplūšanu LR. Šo pasākumu efektivitāte ir ļoti labi redzama pēc”melnā” tirgus cenu svārstībām, kad pretkontrabandas daļas koncentrē darbību uz atsevišķām preču grupām. “Melnā” tirgus cenas ir labākais muitas darbības kvalitātes indikators. Galvenais moments šeit ir nevis kravu arests, bet gan situācijas radīšana, kura apgrūtina nelegālo preču ieplūšanu un citi profilaktiski pasākumi.

Par alkohola un tabakas tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, ko izdarījušas fiziskas personas (kas nav tirdzniecības uznēmumu darbinieki), t.i., par nelegālā alkohola tirdzniecibu, piemēram, tirgos, atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.3 pantā. Šajā pantā paredzēto pārkāpumu lietu izskatīšana ir rajonu tiesu, valsts un pašvaldības policijas iestāžu kompetencē. Tikai policija ir pilnvarota par iepriekšminētajiem pārkāpumiem aizturēt fiziskas personas, kā arī veikt personas un mantu apskati; likumā noteiktā kārtībā izdarīt kratīšanu. VID un muitas dienestam jānovērš šo pārkāpumu iespējas.

Bez tam, nolūkā apstiprināt atbildību par alkohola aprites noteikumu pārkāpumiem, Saeima 05.02.97. ir pieņēmusi Akcizēto preču pārvaldes sagatavotos grozījumus LR Kriminālkodeksā, papildinot to ar 150.7.pantu “Spirta un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana”. Par šī panta pārkāpumiem ir paredzētas maksimālas sankcijas 100 mēnešalgu apmērā; mantas konfiskācija; brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

Pašreiz Saeimā izskatīšanā atrodas arī Akcizēto preču pārvaldes sagatavotie grozījumi LR Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuros paredzēta administratīvā atbildība par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpumiem.

Pēc Akcizēto preču pārvaldes iniciatīvas ar Ministru kabineta 20.06.1996. noteikumu nr.248 (“Noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”) 61.punktu alkohola aprite tirgos ir aizliegta (izņemot mazumtirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos). Par šī aizlieguma pārkāpumiem LR likumdošanā noteiktajā kārtībā ir atbildīga tirgus vadība.

Nolūkā aktīvi piedalīties šī aizlieguma ievērošanā Akcizēto preču pārvalde 16.01.1997. ir izsūtījusi vēstules visu valsts rajonu domēm ar lūgumu atsūtīt to teritoriju plānus, adreses un administrācijas koordinātes, kurām piešķirts tirgus statuss.

Lai rezultāts būtu labvēlīgs, būtu jāpanāk, lai visas valsts institūcijas pieliktu visas pūles un aizstāvētu valsts intereses saskaņā ar LR likumdošanas aktiem, tādājādi novēršot pārkāpumu iespējas.

1997.gada 22.aprīlī Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministru Uz jaut.nr.196 — dok.nr.2514a

prezidents Par A.Šķēles lomu un amatiem I.Godmaņa un

A.Šķēle turpmākajās valdībās saistībā ar privatizācijas jautājumiem

1. Informēju, ka I.Godmaņa vadītajā valdībā esmu ieņēmis šādus amatus:

no 1990.gada 14.augusta līdz 1993.gada 24.maijam — lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks;

no 1993.gada 24.maija līdz 1993.gada 3.augustam — lauksaimniecības ministra vietas izpildītājs.

Esmu vadījis šādu valsts uzņēmumu privatizācijas komisijas: “Valsts Liepājas piena kombināts” — no 1993.gada 5.marta līdz 1994.gada 24.februārim;

“Rīgas vīna un šampanieša kombināts” — no 1993.gada 3.augusta līdz 1994. gada 10.maijam.

Bez tam no 1993.gada 24.maija līdz 1993.gada 25.augustam biju iecelts par Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

No 1993.gada 3.augusta līdz 1994.gada 10.maijam pildīju līgumdarbu saistībā ar Privatizācijas aģentūras izveidošanu.

2. Informēju, ka līdz 1933.gada 3.augustam (līdz V.Birkava valdībai), pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas, privatizēti šādi uzņēmumi —

2.1. Ar atsevišķu Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu:

a/s “Arta F”; a/s “Dzintars”; a/s “Latvija”; Jelgavas a/s “RAF”; a/s “Vidzemes celtnieks”; a/s “Saiva”.

2.2. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību”:

valsts kažokādu fabrika “Elektra”;

Latvijas valsts tirdzniecības uzņēmums “Latvijas zivs”.

2.3. Saskaņā ar likumu “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”:

valsts Jēkabpils piena kombināts;

valsts Tukuma piena kombināts.

Šajos uzņēmumos neesmu ieņēmis nekādus amatus un man nav piederējušas šo uzņēmumu akcijas.

3. Informēju, ka, sākot no bezpeļņas valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” nodibināšanas dienas (22.04.1994.), ar tās padomes lēmumiem piešķirtas prēmijas:

VAS “Privatizācijas aģentūra” ģenerāldirektoram 1996.gadā piešķirtas prēmijas 8405,39 latu apmērā, 1997.gadā — Ls 3115,60.

Privatizācijas procesa direktoram piešķirtas prēmijas 1996.gadā 7984,49 latu apjomā, 1997.gadā — Ls 2923,50.

Juridiskajam direktoram piešķirtas prēmijas 1996.gadā 7896,09 latu apjomā, 1997.gadā — Ls 2725,80.

Finansu direktoram piešķirtas prēmijas 1996.gadā 7896,09 latu apjomā, 1997.gadā — Ls 2725,80.

Tehniskajam direktoram piešķirtas prēmijas 1996.gadā 7807,69 latu apjomā, 1997.gadā — Ls 2530,90.

Neviena no iepriekšminētajām amatpersonām 1994.gadā un 1995.gadā prēmijas nav saņēmusi.

1997.gada 24.aprīlī Ministru prezidents A.Šķēle

Ministrs Uz jaut.nr.197 — dok.nr.2515a

R.Zīle Par akciju sabiedrības “Daugavpils piens”

G—24 kredīta parāda piedziņu

Uz Jūsu pieprasījumu Finansu ministrija paskaidro:

A/s “Daugavpils piens” piešķirti divi ārvalstu kredīti — 1994.gada 15. novembrī Starptautiskā valūtas fonda kredīts 450 000 ASV dolāri un 1995.gada 16.aprīlī G—24 kredīts 175 000 ASV dolāru apmērā ar atmaksas termiņu 1995. gada 25.maijā, kuru Finansu ministrija jau vienreiz pagarināja līdz 1997.gada 7.aprīlim. Termiņā nav atmaksāta G—24 aizdevuma pamatsumma 175 000 ASV dolāri un procentu maksājumi 14 443,88 ASV dolāri. Minētos parādu maksājumus Finansu ministrija ir samaksājusi a/s “Daugavpils piens” vietā, un valstij ir nodarīti reāli zaudējumi.

1996.gada aprīlī a/s ”Daugavpils piens” iesniedza Finansu ministrijā vēstuli ar lūgumu pagarināt minēto kredītu atmaksas termiņu. Izskatot iesniegto biznesa plānu, Finansu ministrija a/s “Daugavpils piens” norādīja uz trūkumiem un nepilnībām šo dokumentu sastādīšanā. A/s “Daugavpils piens” direktoram G.Vingrim vairākkārt Valsts kases darbinieki ir paskaidrojuši, kādi dokumenti ir nepieciešami saskaņā ar 1995.gada 14.februāra Ministru kabineta noteikumiem nr.37 “Valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanas noteikumi” un 1995.gada 16.maija noteikumiem nr.133 “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 14.februāra noteikumos nr.37”, lai tiktu izskatīts jautājums par ārvalstu kredītu atmaksas termiņa pagarināšanu. Līdz šim laikam atbilstoši izstrādāti dokumenti nav iesniegti, t.i., biznesa plāns, kurā aizdevuma atmaksa paredzēta, sākot ar pagarinājuma pirmo gadu, un auditorslēdziens par uzņēmuma finansiālo stāvokli un aizdevuma atmaksas iespējām atbilstoši biznesa plānam. Pašreizējais a/s “Daugavpils piens” finansiālais stāvoklis neliecina par to, ka kredīts varētu tikt atmaksāts, ja tiktu pagarināts tā atmaksas termiņš.

1996.gada 1.jūlijā Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas kolēģijas sēdē izskatīja jautājumu par G—24 kredīta piešķiršanu, izmantošanu un atmaksas iespējām piena un gaļas pārstrādes uzņēmumos.Valsts kontroles aktā tika dots šāds a/s “Daugavpils piens” darbības novērtējums: “Pašu kapitāla nepietiekamais apjoms, lielie parādi piegādātājiem un nepārtrauktais naudas līdzekļu trūkums liecina par uzņēmumu maksātnespēju. Līdz ar to, pēc pašreizējā finansiālā stāvokļa, uzņēmums G—24 un SVF—2 kredītu laikā atdot nespēj”. Ar minēto kolēģijas lēmumu Finansu ministrijai tika uzdots nodrošināt neatmaksāto kredītu atgūšanu. Finansu ministrija vairākkārt griezās pie a/s “Daugavpils piens” ar pretenzijām par parādu samaksu, bet atbilde netika saņemta un parāds netika dzēsts. Pildot Valsts kontroles kolēģijas lēmumu, Finansu ministrija 1996.gada 30. septembrī iesniedza Latgales apgabaltiesā prasības pieteikumu par aizdevuma pamatdaļas Ls 96 950, procentu maksājumu parāda Ls 16 745,90, soda naudas Ls 57 398,30 un atrauto peļņu nesaņemto procentu veidā Ls 11 208,40 piedziņu un 1996.gada 8.oktobrī prasības pieteikumu par a/s “Daugavpils piens” atzīšanu par maksātnespējīgu. Minētās lietas Latgales apgabaltiesā nav vēl izskatītas. Valsts kontrole revīzijas materiālus ir nosūtījusi LR Saeimas Budžeta un finansu komisijai, kā arī Ģenerālprokuratūrai. LR Iekšlietu ministrijas Ekonomikas policijas pārvaldē ir ierosināta krimināllieta par valstij nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar G—24 kredītu atmaksas termiņu pagarināšanu 1995.gadā, tai skaitā par a/s ”Daugavpils piens” G—24 kredītu atmaksas termiņa pagarināšanu, kur Finansu ministrijas darbinieki ir nopratināti liecinieku statusā. Finansu ministrija uzskata, ka ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu valstij nodarīto zaudējumu atgūšanu, tai pašā laikā ir izskatījusi visus a/s “Daugavpils piens” iesniegtos dokumentus par kredīta pagarināšanu, kuri neatspoguļo un neapstiprina uzņēmuma iespējas atmaksāt kredītu.

1997.gada 24.aprīlī Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.197 — dok.nr.2515b

R.Dilba Par akciju sabiedrības “Daugavpils piens”

G—24 kredīta parāda piedziņu

Zemkopības ministrija iepazinās ar frakcijas “Latvijai” pieprasījumu par G—24 kredītu a/s “Daugavpils piens” un paskaidro:

1. Kāpēc Latvijas Republikas valdība nav pagarinājusi G—24 kredīta atdošanas laiku a/s “Daugavpils piens”?

1995.gada 7.aprīlī starp Finansu ministriju un a/s “Daugavpils piens” tika noslēgts līgums par Eiropas Kopienas piešķirtā G—24 kredīta USD 175 000 izmantošanu un tā atmaksu līdz 1997.gada 15.aprīlim.

Tā kā Latvijas Republikai šis ārvalstu kredīts tika piešķirts līdz 2000.gadam, Zemkopības ministrija 1996.gada 16.aprīļa vēstulē Finansu ministrijai Nr.4.1.—739 atbalstīja akciju sabiedrības “Daugavpils piens” lūgumu pagarināt G—24 kredīta atmaksas termiņu līdz 2000.gadam, motivējot šī pagarinājuma nepieciešamību, kas ļautu nodrošināt tā savlaicīgu atmaksu pilnā apjomā (atbilstoši MK noteikumu nr.37 punkts 2.3., kas paredz nozares ministrijas atzinumu par aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanas nepieciešamību un lietderību).

Ar Ministru kabineta 1996.gada 30.oktobra rīkojumu nr.436 a/s “Daugavpils piens” G—24 kredīta atmaksas termiņš līdz 1999.gada 1.jūlijam netika pagarināts (reizē ar pārējiem septiņiem gaļas un piena pārstrādes uzņēmumiem), sakarā ar kredīta izmantošanas procenta likmes un kredīta pamatsummas atmaksas termiņa neievērošanu.

Jāpiebilst, ka kredīta pagarināšana nav Zemkopības ministrijas kompetencē, jo saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 7.marta noteikumiem nr.44 “Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu aizdevumu izmantošanu”, neviena valsts institūcija, tajā skaitā arī Zemkopības ministrija, nav tiesīga iejaukties kredītu saņemšanas un izlietošanas procesā.

2. Kādu summu valdība gatavojas piedzīt un kāpēc par parāda piedziņu netika laikus informēta pati a/s “Daugavpils piens”?

Pašreiz, pēc ministrijai pieejamās Zemes bankas informācijas, a/s “Daugavpils piens” parāds par 1993.gada savlaicīgi neatmaksātu G—24 kredītu ir USD 156 400 (pamatsumma) un USD 5 499,13 (procentu atmaksa).

3. Vai valdība apzinās iespējamās sekas, kas radīsies, ja iznīcinās otro lielāko piena kombinātu Latvijā?

A/s “Daugavpils piens” 1996.gadā saražoja 5208 tonnas pilnpiena produkcijas, kas sastādīja 2,6% no republikā ražotā, 190 tonnas sviesta (2,7% no republikā ražotā), 103 tonnas siera (1,2% no republikā ražotā).

Republikā kopumā pienu pārstrādā vairāk nekā 70 dažādi uzņēmumi un cehi, un piena pārstrādes jaudas tiek izmantotas vidēji tikai no 10 līdz 60 procentiem, kas savukārt ir galvenais piena pārstrādes sadārdzināšanas iemesls.

Valsts kontrole izskatīja G–24 kredītu izlietošanu un tā atmaksas iespējas un konstatēja, ka daļa kredītu izlietoti apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, nodoļu parādu samaksai, nevis uzņēmumu attīstībai.

LR IeM Ekonomikas policijas pārvaldē ir ierosināta krimināllieta par G—24 kredīta pagarināšanas pamatotību 1995.gadā, kurā Zemkopības ministrijas vadība un speciālisti tika uzaicināti kā liecinieki.

Tā kā kredīta pagarināšana nav ministrijas kompetencē, lūdzam sniegt atbildi frakcijai “Latvijai”.

1997.gada 22.(24.) aprīlī Zemkopības ministrs R.Dilba

Ministrs Uz jaut.nr.198 — dok.nr.2519a

R.Zīle Cik un kad Latvijai būs jāmaksā par 1000 ERAB akcijām

Latvija par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dalībvalsti kļuva 1992. gada 18.martā, ko akceptēja 1992.gada 15.aprīļa LR AP likums “Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā, tās apvienotajās organizācijās un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā”. Latvijai ERAB pieder 1000 akcijas par kopējo summu ECU 10 miljoni (ECU 3 miljoni apmaksājamā kapitāla daļa — 30% + ECU 7 miljoni uz pieprasījumu apmaksājamā kapitāla daļa — 70%.

Apmaksājamā kapitāla daļa tiek samaksāta 5—7 gadu laikā. Saskaņā ar maksājumu grafiku Latvijai 1997.gadā jānomaksā ECU 200 000 un līdz 1998. gada 15.jūnijam ECU 100 000.

1997.gadā iemaksas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā ir paredzētas likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” programmas “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammā “Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka” — Ls 131 000.

Tā kā, ņemot vērā ERAB ilgtermiņa kredītu izsniegšanas apjomus, bankas izsniegto kredītu apjoms 1998.gadā varētu pārsniegt tās pamatkapitālu, 1996.gada pilnvarnieku sapulcē vienbalsīgi tika pieņemta rezolūcija par bankas pamatkapitāla 100% palielināšanu.

Akceptējot Latvijas Republikai piederošo akciju skaita palielināšanu par 1000 akcijām, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā valsts budžetā, sākot ar 1998.gadu ir jāparedz līdzekļi šo akciju apmaksai. 1000 akciju kopējā summa ir ECU 10 miljoni.

ECU 10 miljoni (Latvijas daļa)

22,5% jeb ECU 2,25 milj. 77,5% jeb ECU 7,75 milj.

apmaksājamā kapitāla daļa uz pieprasījumu apmaksājamā

Jāapmaksā 8 vienādos kapitāla daļa

ikgadējos maksājumos

8* ECU 281250 = ECU 2,25 milj.

40% naudā 60% ar parādzīmi

ECU 112500 ECU 168750

1/5 daļa ir ECU 33750

Jāapmaksā 5 vienādos

ikgadējos maksājumos

Pirmā iemaksa sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu ir noteikta tikai 1998. gada 15.aprīlī, un 1997.gadā iemaksas sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu nav paredzētas.

1997.gada 23.aprīlī Ar cieņu, finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.200 — dok.nr.2521a

J.Celmiņš Par Izglītības un zinātnes ministrijas politiku

attiecībā uz skolu apgādi ar licencētām datorprogrammām

Ievērojot noteikto likumdošanā par licencētu datorprogrammu lietošanu, Izglītības un zinātnes ministrija jau ir apkopojusi informāciju par datoriem un pašreiz apkopo informāciju par esošo datoru programmnodrošinājumu vispārizglītojošajās skolās un profesionālajās izglītības mācību iestādēs. Ir uzsākts darbs, lai apzinātu, ar kādām datorprogrammām mācību iestādes strādā un kādas problēmas šajā sakarībā ir mācību iestādēs.

Tā kā 90% no minētajām mācību iestādēm ir pašvaldību pakļautībā, tad sadarbība Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) notiek ar rajonu (pilsētu) skolu valdēm. Tā kā skolu valde ir tā institūcija, kura palīdz risināt mācību iestādes attiecīgās problēmas, IZM uzskata, ka jautājums par licencēto datorprogrammu lietošanu mācību iestādei jārisina sadarbībā ar savu skolu valdi.

IZM arī uzskata, ka centralizētu apgādi ar licencētām datorprogrammām vajadzēja uzsākt tad, kad tika pieņemts attiecīgais likums par licencētu datorprogrammu lietošanu. Pašreiz ir nereāli darbu veikt centralizēti, jo:

1) mācību iestādes ir jau šo darbu sākušas;

2) IZM šim darbam budžeta līdzekļi nav ieplānoti.

Taču, apzinoties jautājuma svarīgumu, IZM ir plānojusi koordinēt attiecīgos jautājumus par licencētu datorprogrammu iegādi un aktīvi sadarboties ar skolu valdēm, kā arī ar ministrijas pakļautības iestādēm, lai tām palīdzētu īstenot attiecīgo jautājumu risinājumu.

1997.gada 23.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr.201 — dok.nr. 2522a

A.Kiršteins Par Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības programmā

MEDIA II un programmā SAVE

Godājamie deputāti!

Sakarā ar ministra Aleksandra Kiršteina prombūtni, atbildi uz Jūsu jautājumu sniedz ministra sekretariāts.

Lai izvērtētu Latvijas līdzdalību Eiropas Kopienas programmās un sagatavotu attiecīgo dokumentu projektus, ieskaitot priekšlikumus 1998.gada budžeta projektam, ar Ministru prezidenta rīkojumu nr.45 šī gada 19.februārī tika izveidota darba grupa. Darba grupa tika veidota no iesaistīto ministriju pārstāvjiem.

Programma SAVE atbalsta un saskaņo dalībvalstu vienotas energoefektivitātes politikas un dažādu pasākumu izstrādi un ieviešanu.

Darba grupa izvērtēja iespējamo Latvijas dalību katrā no piedāvātajām programmām pēc trim pamata kritērijiem.

1. Līdzdalības nozīmīgums no politiskā viedokļa. Būtu lietderīgi, ka Latvija piedalītos visās programmās.

2. Līdzdalības izmaksas. No šī viedokļa salīdzinoši nelielās izmaksas ļautu mums piedalīties programmā SAVE.

3. Praktiskā gatavība piedalīties programmās, ko raksturo, nozares autoritāšu ieinteresētība darboties programmā, un nozares ekspertu pieredze, piedaloties atsevišķās programmu aktivitātēs. No šī viedokļa raugoties, piemēram, audiovizuālajā jomā ir veikti nopietni priekšdarbi, lai Latvijas dalība programmā MEDIA II būtu produktīva.

Pieņemot lēmumu par priekšlikumiem dalībai programmā SAVE, tika ņemti vērā šādi apsvērumi.

1. Piedalīšanās SAVE programmā līdz šim bija slēgta Eiropas Savienības asociētajām valstīm un tajā skaitā arī Latvijai. Līdz ar to iepriekšējos gados te nav bijusi Latvijas puses līdzdarbība atšķirībā no citu nozaru sadarbības programmām.

2. Saskaņā ar informāciju, ko Ekonomikas ministrijai sniedza SAVE programmas pārstāvji, pēc programmas atvēršanas jaunajām dalībvalstīm nav paredzēts piešķirt pilnībā visas tās tiesības, kuras ir tajā iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Šī gada janvārī Rīgā notika SAVE pilnvaroto pārstāvju tikšanās ar Ekonomikas ministrijas vadību, kurā apsprieda iespējamo Latvijas piedalīšanos šajā programmā, un no tās izrietošajām abpusējām saistībām un pienākumiem. Rezultātā Ekonomikas ministrija, ievērojot valsts budžeta iespējas un citu starptautisko sadarbības programmu prioritāti, nolēma līdzdarboties SAVE programmā, sākot ar 1999.gadu.

Uzskatām, ka Latvijas līdzdarbība Eiropas Savienības enerģētikas programmā SAVE ir nepieciešama tuvā nākotnē. Tomēr, pieņemot lēmumu par dalību programmā, kurai nepieciešami Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, primārs bija mūsu attiecīgās nozares speciālistu viedoklis par iespējām un atdevi darbojoties tajā.

Ar cieņu, —

īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās

1997.gada 23.aprīlī padomnieks Rids Bruners

Ministrs Uz jaut.nr.202 — dok.nr.2523a

V.Krištopans Par grafikiem, kādā SIA “Lattelekom” veiks visu Latvijas

mazpilsētu un lauku rajonu apgādi ar telefoniem

Daru Jums zināmu, ka

1. Zemnieku saimniecībām Lattelekom ierīko telefonus atbilstoši Telekomunikāciju tarifu padomes noteiktajiem tarifiem, kuri šobrīd ir šādi:

— pamata telefona ierīkošana pēc pieraksta adreses ar PVN — Ls 17,70.

Maksa par telefona ierīkošanu ietver abonenta pamata telefona līnijas ierīkošanu ar materiāliem līdz:

40 metriem kabeļu ievada no sadales punkta,

100 metriem ar gaisa vadu ievadu no sadales punkta.

— Telefona līnijas ierīkošanas maksa attālumā, kas pārsniedz iepriekš minēto attālumu, par katriem pilniem vai nepilniem 50 m ar PVN — Ls 49,56.

Zemnieku saimniecībām, ja telefona līnijas gaisa vada ievads pārsniedz 100 m, tiek sastādīts atsevišķs projekts un saskaņota tāme. Ja klients piekrīt apmaksāt šo tāmi, tad telefons viņam tiek ierīkots.

Šobrīd Lattelkom speciālisti sadarbībā ar LMT speciālistiem strādā pie projekta, kas, izmantojot LMT sistēmu, perspektīvā ļaus ar krietni mazākām izmaksām uzstādīt telefonus zemnieku saimniecībām.

2. Šobrīd Satiksmes ministrijā norisinās sarunas ar ieinteresētām pusēm par izmaiņām “Jumta līgumā”. Šo sarunu laikā tiks precizēts Lattelekom modernizācijas plāns un atbilstoši tam tiks izmainīti grafiki, pēc kuriem Lattelekom veiks visu Latvijas mazpilsētu un lauku rajonu apgādi ar telefoniem.

3. Pasaules prakse pierādījusi, ka lauku telefonizācija ir nerentabla. Telefonu ierīkošana lauku rajonos ir iespējama, tikai pārdalot finansu līdzekļus no starptautisko un iekšzemes pakalpojumu ieņēmumiem, ko nodrošina Lattelekom monopolstāvoklis.

Ar cieņu, —

1997.gada 24.aprīlī satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.203 — dok.nr.2524a

J.Celmiņš Par ministrijas pasākumiem, lai panāktu valsts ģimnāzijas

statusa piešķiršanu kādai latviešu skolai Daugavpilī

Atbildot uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumu par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu kādai no vispārējās vidējās izglītības iestādēm ar latviešu mācību valodu, paskaidrojam:

1. Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta valsts ģimnāziju tīkla veidošanu valsts visos novados, tajā skaitā — Latgalē. Par to uzskatāmi liecina fakts, ka trīs no astoņām esošajām valsts ģimnāzijām atrodas Latgales novadā vai tā tuvumā — Preiļu Valsts ģimnāzija, Viļakas Valsts ģimnāzija, Jēkabpils Valsts ģimnāzija.

2. Organizējot valsts ģimnāziju tīkla attīstības pirmo posmu, 1995.gada nogalē tika izsludināts vispārējās vidējās izglītības iestāžu pieteikumu konkurss valsts ģinmnāzijas statusa piešķiršanai. Pieteikumi bija jāsaskaņo ar attiecīgās administratīvās teritorijas skolu valdi un pašvaldību. Izvirzītajai vispārējās vidējās izglītības iestādei jāatbilst Valsts ģimnāzijas paraugnolikumā (17.05. 1995. IZM rīkojums Nr.277) izvirzītajām prasībām.

1996.gadā tika atvērtas astoņas valsts ģimnāzijas un izsludināta nākamā pieteikšanās valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai.

Ne 1995.gadā, ne 1996.gadā pieteikums valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai kādai no Daugavpils pilsētas vispārējās vidējās izglītības iestādēm ar latviešu mācību valodu Izglītības un zinātnes ministrijā nav saņemts.

Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija nav uzsākusi otrās kārtas pieteikumu izvērtēšanu, jo valsts ģimnāziju tīkla attīstības plānošanu kavē:

— neskaidrība par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem vispārējās vidējās izglītības iestāžu pakļautības jautājumā;

— nepietiekamie finansu līdzekļi — 1997.gadā valsts ģimnāzijām nav piešķirti līdzekļi 1996.gada 26.marta MK noteikumos nr.73 “Noteikumi par valsts ģimnāzijām” paredzētajām piemaksām, šos izdevumus, iespēju robežās, sedz attiecīgās pašvaldības; 1998.gada budžetā ir ieplānoti finansu līdzekļi esošajām astoņām valsts ģimnāzijām, taču tā ietvaros nav iespējams plānot jaunu valsts ģimnāziju dibināšanu. IZM 1998.gada budžeta projektā pieprasīja Ls 136 850 valsts ģimnāziju tīkla paplašināšanai, taču pieprasījumu neatbalstīja un to svītroja no budžeta projekta.

1997.gada 23.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrs J .Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr.204 — dok.nr.2525a

J.Celmiņš Par vienotu mācību programmu poļu skolām Latvijā

Atbildot uz deputātu jautājumiem par Latvijas poļu skolām, informēju, ka:

Mācību saturu Latvijas poļu skolās, tāpat kā visās Latvijas Republikas pašvaldību dibinātajās vispārizglītojošās skolās, nosaka valsts izglītības standarti. Valsts izglītības standartus visos obligātajos mācību priekšmetos izstrādā Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs. Izglītības satura un eksaminācijas centrs izstrādā arī paraugprogrammas šajos mācību priekšmetos. Skolotājs var izvēlēties kādu no piedāvātajām paraugprogrammām vai izstrādāt savu programmu, kuru apstiprina skolas direktors. Skola savā izglītības programmā var iekļaut arī citus mācību priekšmetus, tad standartu izstrādāšana jānodrošina skolai, un tie jāapstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrā.

1996.gada 20.jūnijā tika parakstīts Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Polijas Republikas Nacionālās izglītības ministrijas nolīgums par sadarbību izglītībā un augstākajā izglītībā.

Nolīgumā ir paredzēts, ka mācību priekšmetu standarti poļu valodā, Polijas vēsturē, Polijas ģeogrāfijā un priekšmetos, kas saistīti ar Polijas kultūru, Latvijas poļu skolās tiks izstrādāti, piedaloties metodiķiem no Polijas un Latvijas poļu skolu skolotājiem, un apstiprināti atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajai kārtībai.

Pārējos mācību priekšmetos jāievēro Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra izstrādātie valsts izglītības standarti.

Katra mācību gada sākumā Izglītības satura un eksaminācijas centrs izdod ieteicamās mācību literatūras sarakstu. Tas jāņem vērā arī poļu skolām. Izņēmumi ir poļu valoda, Polijas vēsture, Polijas ģeogrāfija un priekšmeti, kas saistīti ar Polijas kultūru, kuru mācīšanai izmanto Polijā izdotās mācību grāmatas.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma 5.pantu mazākumtautību vis-pārizglītojošās skolās, kurās mācībvaloda nav latviešu valoda, 1.–9. klasē vismaz divos, bet 10.—12. klasē vismaz trijos humanitārajos vai eksaktajos mācību priekšmetos mācībām pamatā jānotiek valsts valodā. Latvijas ģeogrāfija un vēsture ir mācību priekšmeti, kurus Izglītības un zinātnes ministrija iesaka mācīt valsts valodā.

Polijas puse ir ieinteresēta, lai mācības Latvijas poļu skolās pamatā notiktu latviešu valodā, poļu valodā būtu mācāma Polijas vēsture, Polijas ģeogrāfija un priekšmeti, kas saistīti ar Polijas kultūru.

Ar cieņu, —

1997.gada 23.aprīlī izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš