Frakciju viedokļi

Pēc 24.aprīļa plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Jirgens (Saeimas priekšsēdētāja biedrs): Man ir prieks, ka, neraugoties uz samērā garajām un spraigajām debatēm par neuzticības izteikšanu labklājības ministram, mēs paguvām izskatīt gandrīz visus Saeimas sēdē iekļautos darba kārtības jautājumus.

Protams, žēl, ka jau otro sēdi pēc kārtas neizdevās pieņemt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, ko daļa deputātu bloķēja acīmredzot tādēļ, ka viņus neapmierināja deputāta Gundara Valdmaņa izslēgšana uz sešām Saeimas sēdēm. Neraugoties uz to, domāju, ka šie Satversmes grozījumi ir aktuāli un tuvākajā laikā tiks izskatīti un pieņemti.

Ja runājam par likumdošanas jautājumiem, tad, manuprāt, pats būtiskākais, kas šodien tika izdarīts, ir grozījumu pieņemšana otrajā lasījumā likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”. Tas ir pilnīgi jauns projekts, un, lai gan debates nebija pārāk garas un mēs to pieņēmām ātri, tas, manuprāt, ir ļoti nozīmīgs likumprojekts.

Vēl vajadzētu minēt arī jauno Civilprocesa likumu, ko Saeima šodien konceptuāli akceptēja un kas ir viens no pēdējiem likumprojektiem, kas ļaus nomainīt visu bijušās LPSR tiesību sistēmu ar jauniem likumdošanas aktiem.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Šodien mūsu frakcijai un partijai ir ļoti smaga diena. Pirmais, ko es gribētu izdarīt, — frakcijas un partijas vārdā izteikt līdzjūtību I.Ķezbera kungam tuvajiem cilvēkiem. Protams, mēs šodien strādājam zālē, mēs turpināsim strādāt, bet es domāju, ka jūs mani sapratīsit — šeit ir visu partiju kolēģi, viņi pastāstīs, kas šodien notika zālē, bet mēs vairāk ne par vienu jautājumu runāt negribētu.

M.Lujāns (frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”): Šodien laikam bija pietiekami saspringta diena. Viens no jautājumiem, protams, bija par izmaiņām Latvijas Satversmē, bet kā jau pagājušo reizi opozīcija bija norādījusi — ja pret opozīcijas deputātiem tiek lietoti tādi paņēmieni kā noraidīšana uz sešām sēdēm, tad šajā periodā, kamēr kolēģim mandāts netiks atjaunots, viņa mandātam ir pilnas tiesības. Šis jautājums netiks izskatīts, un es domāju, ka tas netiks izskatīts līdz G.Valdmaņa mandāta izskatīšanai, un tālāk jau mēs varēsim skatīt, jo tur ir pietiekami daudz loģisku domu, bet tā ir diskusija.

Tāpat šodien neizdevās un cienījamajam Gundaram Valdmanim diemžēl mandātu ātrāk neatjaunoja, tam pietrūka tikai vienas balss, bet nu es domāju, ka G.Valdmaņa kungs tuvākajā laikā atkal aktīvi ķersies pie darba Saeimā un varēs arī izteikt savu viedokli, kas reizēm varbūt ir ass, varbūt vairākuma pārstāvjiem nesaprotams, bet tā ir demokrātija.

Tāpat šodien laikam var apsveikt gan Pensionāru federāciju Porieša vadībā, gan Ēbeles kundzes vadīto organizāciju “Glābiet bērnus”, gan ārstu apvienības un arodbiedrības, kas aktīvi iestājās par V.Makarova kunga saglabāšanu, lai viņš attiecīgi saglabātu savu amatu. Viņš šodien to ir izdarījis. Cerības, ka tas vai nu dos tautai kādu labklājības programmu, vai ko citu, manī noteikti nerosina, bet tā kā valdošā vairākuma lēmums bija šo kungu atstāt amatā, viņš šo amatu ir saglabājis.

Man arī gribas apsveikt visus pensionārus ar to, ka no 1.maija būs pensijas paaugstinājums par 2 latiem 16 santīmiem. Man gribas apsveikt tos pensionārus, kas saņēma divus latus — viņiem tagad jau būs 4 lati un 16 santīmi; gan tos pensionārus, kuri saņem tūkstošs latu, — viņiem būs tūkstoš un divi lati un sešpadsmit santīmi. Protams, tā ir mūsu valdības dāvana — nedaudz visiem, tas ir arī viens no tiem jautājumiem, kā dēļ mēs centāmies iestāstīt V.Makarova kungam, ka jābūt reālai politikai, jo es domāju, ka tas pensionārs, kurš šodien saņem tūkstoš latu, nebūt nejustos nabagāks, ja šos divus latus nesaņemtu, bet tam, kam ir 2 lati, patiešām varbūt vēl 2 lieki lati būtu liela nauda.

Opozīcija un arī daļēji, domāju, tie deputāti, kas domā demokrātiski, palīdzēja apstādināt piedāvātos “lielā trijnieka” labojumus Saeimas Kārtības rullī, kurā bija tādi paradoksāli priekšlikumi, piemēram, no Tieslietu ministrijas, ka, ja partijas darbība tiek apstādināta vai likvidēta, līdz ar to arī tās ievēlētie deputāti zaudē savus mandātus. Tas būtu ļoti interesants jauninājums, varbūt pat starptautiskajā praksē, bet tas tika apstādināts.

Diemžēl netika apstādināts grozījums Saeimas Vēlēšanu likumā, kas tika nodots izskatīšanai Saeimā, bet es domāju, ka lasījumos tiks izdarīti labojumi.

Šodien Saeima strādā aktīvi. Diemžēl vienīgais, ko es vēlreiz varu pateikt, ka nebija sabiedrības atbalsta, nebija sabiedrības un pašu pensionāru un citu cilvēku atbalsta V.Makarova kunga jautājumā, bet tautā ir pazīstams teiciens: trīs lietas — labas lietas, un es domāju, ka pēc kāda perioda trešo reizi, kad V.Makarova kungam izteiks neuzticību, viņš tomēr sapratīs un aizies pelnītā atpūtā.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija): Šodien plenārsēde, varētu teikt, notika diezgan saspringti. Man kā kristīgajam demokrātam lika izteikt savas domas un līdz ar to frakcijas viedokli par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu Reliģisko organizāciju likuma 6.pantā — reliģiskās organizācijas un izglītība. Kā zināms, 6.panta 3.daļa izteikta šādā redakcijā: kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēni, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesiju vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija”. Frakcija “Latvijai” gribēja papildināt šo punktu, lai izvirzīto pedagogu darbu finansētu no valsts budžeta. Es piekrītu tādam priekšlikumam, bet jāsaka, ka priekšlikuma iesniedzēji nebija iedziļinājušies likuma būtībā, jo likumā ir skaidri teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija apstiprina mācību programmas un atestē konfesiju izvirzītos pedagogus. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija uzņemas saistības finansēt kristīgās ticības mācības pedagogus no sava budžeta. Protams, Saeimā balsojot, šis priekšlikums atbalstu neguva.

Jāpiebilst arī tas, ka tieši 6.pants Reliģisko organizāciju likumā pirms gada tika pieņemts pēc ilgām un grūtām diskusijām, tāpēc arī vairākums deputātu necentās atbalstīt un apspriest šo likumu atkal. Zināms arī tas, ka pašreiz tiek gatavots līgums starp Latvijas Republikas valdību un Latvijas vēsturiskajām kristīgajām konfesiju baznīcām, kurā tiks skatīts šis un citi jautājumi.

Otrs varētu būt jautājums, kas pašreiz Saeimā un arī sabiedrībā tiek daudz diskutēts — pensiju pārmaiņas. Šajā lietā ir ļoti daudz variantu, un gribētos pieskarties vienam — Valsts prezidenta priekšlikumam veikt pensiju izlīdzināšanu, tas ir, ka tiktu “apcirptas” lielākās pensijas. Te ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Jo lielākās pensijas bieži vien ir tieši cietušajiem un represētajiem. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka pensijas tiek nolīdzinātas un represētie atkal tiktu pielīdzināti visiem pārējiem. Tāpēc Kristīgo demokrātu savienības deputāti iestājas par to, lai politiski represētajiem pensionāriem pensijas netiktu samazinātas un šī mūsu tautas daļa, kas ir visvairāk cietusi, saņemtu tādu pensiju, kādu tā ir pelnījusi.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija): Es šodien īpaši gribu minēt kārtējo mēģinājumu paplašināt pilsoņu loku, labojot Pilsonības likumu. Par to esmu runājis ļoti bieži un teikšu skaidri un gaiši: vienmēr runāšu par to un cīnīšos, lai tas tā nenotiktu, jo šī vēlēšanās kļuvusi jau gandrīz par sērgu.

Līdz šim to gribējuši darīt visbiežāk, protams, deputāti no sociālistu, kā es parasti saku, interfrontiešu, bloka, bet šoreiz gadījums ir interesantāks. Labojumus Pilsonības likumā iesniedza gan neatkarīgie deputāti — A.Rubina kungs, J.Stroda kungs, A.Saulīša kungs, J.Ādamsona kungs. Protams, sociālists O.Deņisovs, no Tautas saskaņas partijas Jānis Jurkāns, arī Paulis Kļaviņš no kristīgajiem demokrātiem un Imants Daudišs no “Latvijas ceļa”. Un G.Valdmaņa kungs. Redz, cik raiba kompānija! Es pieļauju, ka Paulis Kļaviņš kaut ko nav sapratis, bet, ja sapratis visu, nudien bēdīgi! Bet Valdmanis?

Tagad pierādās, ka šis vīrs nudien īsti nesaprot, ko reizēm runā un kādus dokumentus paraksta. Par to es jau runāju iepriekšējā preses konferencē. Paraksts zem minētā dokumenta nozīmē klaju vēršanos pret latviešu tautas izdzīvošanu, draudus nacionālai valstij, jo dokuments paredz, ka pilsonību automātiski iegūtu visi tie, kas padomju laikā beiguši augstskolu Latvijā. Nav svarīgi, kādu, kādā valodā un tā tālāk. Šādā veidā izņēmuma kārtā pilsonību iegūtu daudzi tūkstoši nepilsoņu. Gribu sacīt, ka drīz vien mēs nonāksim līdz secinājumam, ka pilsonība būs jāpiešķir visiem tiem, kuri izslimojuši cūciņas.

Šobrīd laikrakstā “Diena” izvērsusies diskusija par naturalizāciju un par nepilsoņiem Latvijā. Daudzi žurnālisti saka: “Nekas ļauns nenotiks. Jāaktivizē nepilsoņu iesaistīšana pilsonībā!” Es saku kategoriski “nē”, jo tas ir vislielākais drauds Latvijai un latviešiem, jo internacionālisms un kosmopolītisms, es jau teicu, kā tāds bacilis daudzus padara slimus. Vai mums nepietiek ar pārliecinošo piemēru, ko esam saņēmuši no Daugavpils?

Pavisam īsi par pensiju likumu. Debates izvērtās V.Makarova kunga neuzticības izteikšanas mēģinājumā. Patiešām, likums par pensijām ir nepilnīgs, tas daudzus cilvēkus nostāda kritiskā situācijā. Par to runāt ir velti, jo daudzi cilvēki nostādīti pilnīgi nožēlojamā stāvoklī. Bet nešaubos, ka mēs darīsim visu, lai šo netaisnību likvidētu, un tā tuvākā nākotnē būs deputātu atbildība. Tur nav ko izlocīties — tas ir jādara mums, deputātiem.

Daži vārdi par LNNK, tātad manas partijas, un “Tēvzemei un Brīvībai” ceļu uz apvienošanos. Sestdien notiks LNNK 10. kongress, kurā lemsim par apvienošanos. Mans viedoklis — tas ir jādara. Jārada viena spēcīga nacionāla partija, kas varēs daudz nopietnāk, ceru, visai būtiski, ja ne radikāli, ietekmēt Latvijas turpmāko ceļu. Neatkarīgas, latviskas Latvijas ceļu. Kas jūs uztrauc? Latviskas Latvijas ceļu! “Latvijas ceļu” nē, tas ir pavisam kaut kas cits, cienījamais Apiņa kungs! Tur jau tā nelaime, ka, ejot jūsu ceļu, un, ja jūs reiz tā iesmējāties, tad es pakomentēšu. Ejot jūsu ceļu, Latvija diezgan spēcīgi iebraukusi purvā. Mēs esam nonākuši pie šīm lielajām nepatikšanām.

Notikumi valstī, Saeimā un valdībā rāda, ka tikt pie īsta risinājuma neizdosies, ja nacionāļi netiks pie striktas noteikšanas valstī, un par to, man liekas, mums ikvienam būtu jāpadomā.

R.Jurdžs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Es pilnībā atbalstu Pēteri Tabūnu. Dabiski, ka tikai tad, ja mēs cīnīsimies par saviem pilsoņiem, mēs dabūsim visu labumu no mūsu ģeogrāfiskā stāvokļa, no mūsu attīstības, un tad nebūs jāklausās, kā mēs dzirdējām šodien no opozīcijas puses, ka sāls ir no austrumu virziena, kā sociālisti un internacionālisti atteiksies no lietu sakārtošanas valstī, un tāpat arī no rietumiem, no Vācijas puses, arī atteiksies no lietu sakārtošanas savā valstī.

Šodien bija ļoti daudz netīru vārdu un dubļu. Jutu, ka cilvēki nevīžīgi attiecas pret savu pienākumu — izlasīt likumus un pareizi izskaidrot šos likumus tautai. Es tieši uzsveru pensiju likumu, jo pensiju likums, kā to atzīst Pasaules banka un Eiropas Savienība, ir visprogresīvākais pensiju likums bijušajās Austrumu zemēs. Tas ir likums, kas reāli darbojas. Tas darbojas pirmo gadu, ir daži trūkumi un par to arī bija vienošanās, ka divu mēnešu laikā valdība, Saeima un sabiedrības pārstāvji kopīgā komisijā vienosies, kā šos trūkumus izlabot mazo pensiju saņēmējiem un lielo pensiju saņēmējiem. Pilnīgi nav skaidra opozīcijas nostāja, ka viņi, tikko uzsākot šo darbu, sāk destruktīvi darboties. Es kā ārsts varu teikt, ka tas varbūt ir saistīts ar to, ka šodien ir pilnmēness galvenā diena. Varbūt, ka tas arī dažiem deputātiem izsauc nepareizus secinājumus, nepareizu reakciju.

Es izmantošu laiku un paskaidrošu arī nianses, jo varbūt arī par pensiju likumu viss nav izstāstīts pareizi. Mūsu pensiju reformā ir trīs posmi. Pirmais posms — obligātais valsts pensiju likums. Tas nozīmē, ka šis likums nav tāds, kā iedomājas opozīcija, cik ir iemaksāts, tik arī jāizmaksā. Nē, šeit tiek izmantots solidārais princips. Latīņu vārds “solidārs” nozīmē izturīgs. Tas nozīmē, ka saistās ar uzskatu kopīgu darbību, atbildību, draudzību, saskaņu. Tas nozīmē, ka tagadējie strādājošie iemaksā savu nodokli šajā fondā un šī nauda tiek uzreiz izmaksāta pensionāriem, tātad nākošajiem — vecajai paaudzei, iepriekšējai paaudzei tiek izmaksāta. Te nav nekādas sakarības ar to, cik viņš ir iemaksājis, jo okupācijas režīms atstāja mums vairāk nekā 600 000 pensionāru, bet neatstāja to maciņu, kur tā nauda būtu uzkrāta. Un tagad mums jāmaksā šiem cilvēkiem pensijas. Latvija maksā regulāri, un mēs nekavējam tā kā Krievijā, ka pensijas tur izmaksā metāla vanniņās, kanniņās un vēl dažreiz ar kauliem vai nemaksā mēnešiem. Mums ir viena no lielākajām vidējām pensijām bijušajā PSRS teritorijā.

Redziet, Lujāna kungs atkal dezinformē. Pensijas netiks palielinātas par konkrētiem cipariem, bet par procentiem, tātad būs palielinājums par 5,4 procentiem. Atbilstoši jūsu pensijai, jūs varat izrēķināt, par cik katram būs palielinājums. Tas prasīs no valdības miljonus latu.

Par otro etapu. Otrs etaps pensiju likumā saistīts ar personālajām iemaksām. Tie būs valsts obligātie pensiju fondi. Tātad noteiktām kategorijām, noteiktām profesijām būs uzlikts par pienākumu noteiktā vecumā iemaksāt pensiju fondos kādu daļu līdzekļu. Un, aizejot pensijā, pie šīs pirmās pakāpes pensijām saņems arī otrās pakāpes pensijas.

Trešais līmenis ir privātie pensiju fondi, un tagad likumdošana strādā pie šī likuma. Tas nozīmē, ka cilvēks varēs pats izvēlēties, kur viņam iemaksāt. Tātad trešajā līmenī viņš varēs sakrāt vēl papildu pensiju. Tas ir plašs plāns, un mēs esam saņēmuši Pasaules bankas atbalstu, kas ir ļoti augstu novērtējusi Labklājības ministrijas sasniegumus šajās reformās.

Es apsveicu ārstu sabiedrību, jo šodien tika pieņemts likums “Par prakses ārstiem”. Tas nosaka, ka savā darbībā prakses ārsts ir brīvs. Prakses ārsta un pacienta attiecības ārstēšanas laikā nosaka abu šo personu vienošanās un savstarpējā uzticība. Tas arī pierāda, ka veselības blokā notiek reformas un likumdošana strādā saskaņā ar Labklājības ministrijas izteikto viedokli.

Nobeidzot gribu aicināt iedomāties to momentu, kas notiek, ja mēs izmainām šo likumu. Kas notiek, ja mēs atņemam cilvēkiem motivāciju maksāt sociālo nodokli. Tad uzreiz nebūs iespējams indeksēt pensijas un jaunie strādājošie cilvēki nemaksās šo lielo sociālo nodokli, jo nebūs ieinteresēti, un pensiju likums nedarbosies un automātiski atsauksies uz tagadējo pensionāru dzīves līmeni.

P. Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”): No Budžeta un finansu komisijas viedokļa šodien būtiskākais no visiem likumprojektiem, kas tika skatīts, bija likumprojekts par “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” . Tas bija otrais lasījums. Lielas un nozīmīgas debates izraisījās jautājumā par datoriem un datoru tehnoloģiju, kurā bija Finansu ministrijas priekšlikums šo preci izslēgt no to lietu skaita, kas netiek aplikts ar muitas nodokli. Vismaz otrajā lasījumā šī izmaiņa netika izdarīta. Savukārt ar muitas nodokli turpmāk netiks aplikta virkne citu priekšmetu, kā, piemēram, bērnu pārtika un preces, kas paredzētas nozīmīgām sporta sacensībām. Tika izdarīti vairāk nekā 600 labojumi muitas tarifos. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija bija izskatījusi ārkārtīgi plašu grupu ar dažādām precēm, kuru ievedmuitas tarifi turpmāk mainīsies. Ļoti lūdzu visiem tiem, kas tagad ir saistīti ar tranzītu un importa eksportu, rūpīgi sekot šīm izmaiņām. Trešais lasījums nav tālu, un tikai 10 dienas ir paredzētas, lai iesniegtu labojumus.

Vēlētos pieskarties jautājumam par to, ka šodien tika izteikta uzticība Latvijas labklājības ministram Vladimiram Makarovam. Un tā ir zināma cieņa un gods cilvēkam, kurš ieguldījis ļoti daudz sava darba, lai pierādītu iespējas vienā Austrumeiropas valstī, ka mēs jau esam perfekti sakārtojuši atsevišķus jautājumus. Un, ja mums pagaidām ne viss ir skaidrs ar pensijām, jo pirmajā gadā ir visādas kļūdas un trūkumi, tad katrā ziņā redzama pilnīgi viennozīmīga situācija, ka cilvēki sāk domāt, sāk lasīt likumus un aizvien vairāk sāk doties pensijā tikai tad, kad ir precīzi definējuši, kurā mirklī viņiem ir izdevīgi pensijā doties.

Otrkārt, kaut arī esmu daudz un dusmīgi kritizējis dakteri Juri Viņķeli viņa veselības aizsardzības finansēšanas reformā, šodien būtu diezgan nepārdomāti atcelt viņu no darba un likt strādāt kādam citam, jo, ja ir uzsākta kāda konkrēta reforma vienā virzienā uz finansu centralizāciju, uz reģionalizāciju, tad tas nu viņam pašam būtu jāturpina, un viņš šajā jautājumā pašlaik ir viskompetentākais, visvairāk iedziļinājies. Tas absolūti nenozīmē, ka es turpmāk viņu nekritizēšu par tām lietām, kas man nav pieņemamas.

Pēdējais — vēlētos teikt, Saeima piešķīra pilsonību Igoram Meļņikam — bijušajam VEF un Latvijas izlases basketbolistam. Ja viņa sportiskā forma atbildīs Latvijas izlases līmenim, tad tas būs labs papildinājums Latvijas izlasei Eiropas čempionātā.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Šodienas Saeimas plenārsēdē smagākais jautājums, neapšaubāmi, bija par neuzticības izteikšanu Vladimiram Makarovam — labklājības ministram. Šis jautājums aizņēma visvairāk laika, un šeit kā iemesli ir gan, protams, šis pensiju likums, kas izraisījis lielu neapmierinātību sabiedrībā — esam saņēmuši ļoti daudzas vēstules, un arī, tiekoties ar vēlētājiem, mums prasa: “Kā tas var būt, ka dažiem cilvēkiem ir tikai šīs viena lata pensijas, bet citi saņem 1000 latus, un kāpēc tiem cilvēkiem, kas ir visu mūžu nostrādājuši un kas tagad pēdējos gadus bijuši bez labi apmaksāta darba, šobrīd jāsaņem tikai šis valsts noteiktais sociālais pabalsts?” Vai tiešām viss viņu nostrādātais darba mūžs tiek vērtēts ar nulli? Šie jautājumi tikuši pārrunāti, un frakcija nākusi ar pilnīgi konkrētiem ierosinājumiem un labojumiem jau februārī. Diemžēl Saeima neizceļas ar operativitāti šo jautājumu risināšanā. Arī mums neizprotama ir Labklājības ministrijas nostāja, ka ministrs saka, ka nav korekti mainīt spēles noteikumus spēles laikā. Bet vai tiešām ministrs neredz šīs absolūtās netaisnības un šos pāridarījumus, kas tiek nodarīti daudziem simtiem tūkstošu cilvēku? Arī es nevaru saprast, kā šeit mans kolēģis R.Jurdža kungs var runāt tikai par mazām nekārtībām un sīkām nepilnībām. Manuprāt, R.Jurdža kunga piesauktais solidaritātes princips ir augstākā mērā cinisms, un šeit nekā no solidaritātes nav, ja vienam tiek iespēja nepamatoti iegūt lielākus naudas līdzekļus uz pārējo rēķina. Faktiski notiek zināmā mērā pat laupīšana. Var pieļaut pat tādu domu, ka šeit ir notikusi zināma ļaunprātība no politiskās elites puses, izrēķinoties ar tautu. Un šeit ir V.Makarova kunga atbildība un visas viņa partijas “Tēvzemei un Brīvībai” atbildība, ka viņi neredz, kas šeit notiek, un es tiešām nedomāju, ka tā ir nacionālā politika, kas piesmej lielāko daļu no savas valsts cilvēkiem, tajā skaitā arī pašus latviešus. Diemžēl šis lēmuma projekts netika atbalstīts.

Tāpat netika atbalstīts Tautas kustības “Latvijai” deputātu iesniegtais ierosinājums grozīt reliģisko organizāciju likumu un noteikt, ka ticības mācības skolotāji turpmāk būtu jāfinansē no valsts budžeta. Ļoti žēl, ka pret šo normu iestājās arī kristīgie demokrāti, jo tā ir viena no lietām, kas obligāti jāpaveic mūsu sabiedrībā. Un, ja šī norma citādā veidā nedarbojas, tad tā ir jāiekļauj likumā.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”

Nr.108