• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltijas valstu valdību vadītāji Pērnavā, Baltijas padomē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.1997., Nr. 106/107 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43212

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas valstu valdību vadītāji Pērnavā, Baltijas padomē (turpinājums)

Vēl šajā numurā

29.04.1997., Nr. 106/107

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

MĒS VISI BALTIJĀ

Baltijas valstu valdību vadītāji Pērnavā, Baltijas padomē

Sestdien, 26.aprīlī, Baltijas padomes trešās sesijas laikā (Pērnavā) notika Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Šķēles, Igaunijas Republikas premjerministra M.Sīmana (Mart Siimann) un Lietuvas Republikas premjerministra G.Vagnora (Gedeminas Vagnorius) tikšanās.

Tikšanās laikā triju Baltijas valstu valdību vadītāji pārrunāja valstu ekonomiskās sadarbības jautājumus — Baltijas muitas ūnijas ieviešanas problemātiku; vienotas muitas kontroles punktu sistēmas radīšanu; lauksaimniecības subsīdiju politikas realizāciju un citus jautājumus. Sarunu laikā valdību vadītāji izteica nepieciešamību aktivizēt sadarbību minēto jautājumu risināšanā.

Baltijas padomes sesijas noslēgumā triju valstu vadītāji parakstīja šādus dokumentus:

• Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību vadītāju paziņojums par Baltijas Ministru padomes aktivitātēm;

• Baltijas valstu valdību informatīvo sakaru sistēmu pamatprincipi.

Ministru prezidents Andris Šķēle — Baltijas padomes 3. sesijā Pērnavā 26.aprīlī:

Augsti godājamie Baltijas padomes 3. sesijas dalībnieki

Labdien, ekselences,

dāmas un kungi!

Mans mērķis šodien nav pateikt ko jaunu vai īpašu. Es gribētu vēlreiz parunāt par pamatlietām — par to, kas mums visiem it kā sen ir skaidrs un zināms, taču par ko, šķiet, mums būs jārunā vēl un vēl.

Mēs visi zinām, ka dzīvojam mazās un pagaidām nebūt ne bagātās valstīs, kas iespiestas starp jūru un lieliem kaimiņiem.

Mēs zinām, ka lielākā daļa cilvēku tajā pasaulē, kurai atkal vēlamies būt piederīgi, ja arī kaut ko zina par Baltijas valstīm, tad vairāk par tām visām kopā nekā par katru atsevišķi.

Lielākoties Baltija tiek uztverta kā vienota telpa, kā kopēju likteņu un kopēju centienu vēsturiski veidojusies vienība.

Mums ir bijis viens liktenis pagātnē, un loģiski, ka, domājot par mūsu nākotni, būtu tikai dabiski, ja mēs vismaz lielo lēmumu līmenī to veidotu kopīgi.

Jautājums ir par to, vai mums vispār ir cita izeja, vai mums ir izvēle.

Teikšu jums atklāti — mana dziļākā pārliecība ir tā, ka mums nav citas izvēles.

Nez vai ir iedomājama situācija, ka kāda no Baltijas valstīm varētu mainīt savu stingro kursu uz ES un NATO, un nez vai vairs ir iedomājama kādas alternatīvas vērtību sistēmas veidošanās šajā reģionā.

Es esmu pārliecināts, ka mūsu tautu ideāli ir un paliks brīvība, demokrātija un labklājība, kuru var nest sociāli atbildīga tirgus ekonomika.

Vienīgi mūsu muļķība, gļēvums vai slinkums var būt par iemeslu tam, ka mums vēl aizvien brokastīs, pusdienās un vakariņās ir vienīgi melna maize ar bagātīgām ideālu un solījumu piedevām.

Arī šodien un šeit risināmie uzdevumi ir viena no tām reizēm, kad mums ir jāpārvar savs vājums, jābūt pietiekami noteiktiem un gataviem uz rīcību.

Baltijas Muitas ūnijas izveidošana ir viens no mūsu aktuālajiem uzdevumiem.

Es domāju, ka Muitas ūnija ir pārbaudījums mums pašiem, tas ir kā eksāmens, pat ne eksāmens, bet tikai tāda kā pirmā ieskaite, kuras nenokārtošana pierādīs, ka mēs neesam spējīgi ne uz kādiem Eiropas eksāmeniem un tiem pārbaudījumiem, kuri stāv mūsu ceļā uz to pasauli, kuru mēs veidojam, uz to dzīvi, kādu mēs vēlētos redzēt savās zemēs.

Ja mēs nespējam vienoties savā starpā, ja mēs nespējam izveidot kopēju tirgu savā starpā, ja mums tas ir par grūtu, tad stipri grūtāk kļūst iztēloties, kā mēs spēsim dzīvot Eiropas Savienībā.

Tad varbūt labāk nemānīsim paši sevi un savas tautas.

Pateiksim skaidri — mēs neesam gatavi, neesam pietiekami gudri, neesam izauguši, un var gadīties, ka tā arī paliks trīs mazas, kašķīgas un nabadzīgas valstiņas pie Baltijas jūras, kādus mūs gribētu redzēt mūsu nedraugi.

Valdības preses departaments

Baltijas asamblejas Prezidija loceklis Māris Rudzītis (Latvija), Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Mečis Laurinks (Lietuva), Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Arnolds Rītels (Igaunija); tribīnē — Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle

Sesijā — Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle, Igaunijas premjerministrs Marts Sīmans, Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris Foto: Arnis Blumbergs, “LV” speciālkorespondents

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!