MĒS VISI BALTIJĀ

Baltijas valstu valdību vadītāji Pērnavā, Baltijas padomē

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Turpinājums no 1.lpp.

Es tiešām neredzu nekādu pamatu uzskatīt, ka mēs spējam dzīvot vienotā Eiropā tad, ja mēs nespējam dzīvot vienotā Baltijā.

Ja mēs nespējam paši padarīt Baltiju par vienotu ekonomisku telpu, kurā koordinēti un racionāli tiek risināti visi ekonomiskie jautājumi, nodrošināti strauji ekonomiskās attīstības tempi un kurā kopīgu pūliņu rezultātā netiek nevajadzīgi notrallināta iedzīvotāju nodokļos samaksātā nauda, uzturot liekas birokrātiskās struktūras.

Protams, mūsu ceļš uz ES sastāv no darbiem, kas ir veicami mums visiem kopā, un no darbiem, kas ir darāmi katram savā mājā. Taču tas, kā mums veiksies, darot kopējos darbus, lieliski parādīs mūsu katra gatavību dzīvot modernā, atvērtā un uz panākumiem orientētā sabiedrībā.

Es ļoti ceru, ka tā mums visiem ir vienādi augsta.

Tātad.

Ko trīs Baltijas valstis var gūt no Muitas ūnijas izveidošanas, un kas mums ir jādara?

Es mēģināšu vēlreiz uzskaitīt dažas no tām priekšrocībām, kuras saskatu Baltijas Muitas ūnijas izveidē.

Pirmkārt, paplašināsies iekšējais tirgus, un tātad tiks radīts papildu ekonomiskais potenciāls. Baltijas valstu reģions kļūs pievilcīgāks investīcijām, kas savukārt nodrošinās ražošanas attīstību. Bet tiešās ārvalstu investīcijas savukārt veicinās Baltijas valstu ekonomisko integrāciju un ciešāku iekļaušanos starptautiskajā darba dalīšanā.

Otrkārt, visa veida savstarpējo barjeru atcelšana palielinās efektīvu un reālu konkurenci. Baltijas Muitas ūnija atbilstoši ES principiem — preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīva kustība — vienkāršos Baltijas valstu vienotā tirgus izveidi, līdz ar to atvieglos Baltijas valstu uzņemšanu ES.

Treškārt, Baltijas Muitas ūnija demonstrēs Baltijas valstu vienotību politisku mērķu sasniegšanai, kas nostiprinās Baltijas valstu pozīcijas pasaulē.

Lai to sasniegtu, ir jānodrošina brīva preču kustība — jāatceļ ārpustarifa ierobežojumi, vienlaikus radot apstākļus, kuros tiktu nodrošināts:

— patērētāju veselības aizsardzība un drošība;

— rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma aizsardzība;

— sakārtota robežu šķērsošanas sistēma.

Jāharmonizē stratēģisko preču eksporta-importa kontrole. Jāizveido Baltijas valstu eksporta-importa kontroles likumi atbilstoši Eiropas direktīvām, kas nosaka eksporta kontroles režīmu stratēģiskām un dubultā lietojuma precēm.

Jāievieš kopēja konkurences politika un jāharmonizē iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi — drošības, pretsubsīdiju un antidempinga pasākumi.

Konkurences politika ir viens no būtiskākajiem tirgus veidošanas stūrakmeņiem. Iekšējais tirgus nevarētu darboties, ja netiktu radīta tāda sistēma, kas garantē konkurences principa ievērošanu vienotajā tirgū.

Brīvības palielināšana tirdzniecībā, novēršot formālus vai neformālus ierobežojumus, nenozīmē tikai vienīgi regulēšana pārtraukšanu.

Tieši otrādi — konkurences regulēšanai ir jārada jauns, skaidri saprotams likumu kopums. Godīga konkurence, kas rada optimālu resursu sadalījumu, nav neregulēta tirgus dabisks stāvoklis.

Tātad labi organizēta regulēšana ir svarīga gan uzņēmumu, gan arī valsts darbībā.

Saikne starp tirdzniecības liberalizāciju un pastiprinātu konkurenci ir tik svarīga, ka tiek meklētas labākas sadarbības iespējas starp konkurences politiku realizējošām struktūrām starptautiskajā līmenī.

Ja tiek izveidots starptautisks tirgus, nepietiek ar šo vispārējo sasniegumu, tūdaļ vajadzīga konkrēta rīcība — jāievieš detalizēti noteikumi dažādu, ar konkurences pamatprincipu kropļošanu saistītu problēmu risināšanai.

Atverot robežas, arī valstu valdībām varētu rasties vēlme piešķirt valsts palīdzību, jo tas būtu viens no līdzekļiem, kā, pastiprinoties konkurencei, aizsargāt savu rūpniecību.

Gadījumos, kad valsts palīdzība tiek piešķirta kādu vispārēju mērķu sasniegšanai, piemēram, zinātnes attīstībai, vides aizsardzībai vai reģionālās vienotības nodrošināšanai, tas varētu būt pieļaujami.

Tie galvenokārt ir gadījumi, kad uzņēmumu darbība dod labumu visai sabiedrībai kopumā.

Tas nozīmē, ka uzņēmums veic investīcijas, kas rada pozitīvu ekonomisko efektu sabiedrībai un ko pats uzņēmums nevar piesavināties.

Tomēr jāaizliedz citi valsts palīdzības veidi, kas izkropļo konkurences pamatprincipus un nedod papildu ieguldījumu.

Iekšējā tirgus aizsardzībai Baltijas valstīm ir nepieciešams izveidot tiesisko bāzi, balstoties uz attiecīgiem Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) līgumiem.

Tāpat ir jānosaka arī kopējie ārējie muitas tarifi. Ņemot vērā visu triju Baltijas valstu stratēģisko mērķi — iestāties Eiropas Savienībā.

Tā rezultātā ES ārējais tarifs būs arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārējais tarifs.

Tā kā pastāv ievērojama atšķirība importa muitas tarifu struktūrā, nepieciešama pakāpeniska vienotu muitas tarifu ieviešana precēm, kas tiek ievestas no trešajām valstīm.

Ir nepieciešams pārcelt muitas kontroli uz Baltijas valstu ārējām robežām, unificējot muitas likumdošanu — muitas procedūras, muitas vērtības noteikšanas metodes, preču izcelsmes noteikumus.

Vienlaicīgi jāveido unificēta eksporta un importa statistikas sistēma.

Trijām Baltijas valstīm ir jāizveido kopēji mehānismi ārējās tirdzniecības politikas realizēšanai un jārada muitas nodokļa iekasēšanas pārdales mehānismi.

Līdz ar Muitas ūnijas izveidošanu katras atsevišķās dalībvalsts tirdzniecības politikas jautājumi pakāpeniski pāriet ūnijas kompetencē. Lai izvairītos no tirgus izkropļojumiem, negodīgas konkurences vai nevienlīdzīga režīma noteikšanas tirdzniecības partnerim, likumi ir jāharmonizē ūnijas līmenī. Bet muitas nodokļa iekasēšanas mehānisms ir saistīts ar ilgstošu un sarežģītu savstarpēju norēķinu mehānisma izveidošanu, kā arī ar kopēja budžeta izveidošanu no muitas nodokļa iekasējumiem kopēju mērķu finansēšanai.

Nepieciešams mainīt pievienotās vērtības, akcīzes un dabas resursu nodokļa iekasēšanas mehānismu.

Latvija sagaida no Igaunijas un no Lietuvas puses aktīvu un enerģisku pieeju Baltijas muitas ūnijas veidošanā, neskatoties uz atsevišķiem skeptiskiem izteikumiem attiecībā uz Muitas ūnijas izveidošanas perspektīvām.

Kā redzams, priekšā stāvošie uzdevumi ir sarežģīti un grūti, mums trūkst arī pieredzes šādu uzdevumu veikšanā, tā ka droši vien neiztiksim bez kļūdām un neveiksmēm.

Taču es gribētu apliecināt Latvijas politisko gribu strādāt un izteikt cerību, ka mani kolēģi domā tāpat kā es.

Lai mums veicas un lai mums nepietrūkst prāta, spēka un gribas vadīt šos procesus tā, lai mūsu mazdēli mūs pieminētu ar labu vārdu!

Pateicos par uzmanību un vēlu panākumus mūsu kopīgo interešu īstenošanā.

Latvijas sūtņi Baltijas asamblejā

Eiropas lietu ministres no Lietuvas un Igaunijas Laima Andrjukiene un

Andra Veidemane. Foto: Arnis Blumbergs, “LV” speciālkoprespondents

Baltijas asamblejas 10. sesijā

Sestdien, 26. aprīlī, Igaunijas pilsētā Pērnavā tika atklāta Baltijas asamblejas (BA) sesija. Tās darbā piedalījās Ziemeļu padomes prezidents Ulufs Salmens ( Olaf Salmen ), Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Kristiāns Mārss ( Kristian Moors ) un Rietumeiropas Savienības asamblejas pārstāvji.

Sēdes sākumā ar klusuma brīdi tika godināta BA prezidija priekšsēdētāja vietnieka, Latvijas delegācijas vadītāja Ivara Ķezbera piemiņa.

Atklājot sesiju, BA prezidija priekšsēdētājs Arnolds Rītels uzsvēra Baltijas valstu kopīgo mērķi — ekonomisko un politisko integrāciju Eiropā, nodrošinot nākotni savam valstiskumam un tā ekonomiskajam pamatam. “Mūsu neatkarību,” — viņš sacīja, — “patlaban apdraud nevis agresija, bet gan iespēja pret savu gribu atkal nokļūt svešu interešu ietekmes sfērā, iespēja kļūt par manipulāciju objektu”.

Trīs temati bija dominējošie — Baltijas muitas ūnija, savstarpējā likumdošanas saskaņošana un centieni panākt tās atbilstību Eiropas Savienības standartiem un Baltijas reģiona drošība.

Svētdien, 27. aprīlī, Baltijas asamblejas 10. sesijā centrālais temats bija Baltijas jūras reģiona drošība. Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs, Igaunijas premjerministrs Marts Sīmans sacīja: “Baltijas valstis nav tikai drošības patērētājas, bet arī radītājas”. Ar ziņojumiem uzstājās Igaunijas aizsardzības ministrs Andruss Ēvels ( Andrus …švel ), Latvijas aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, Lietuvas aizsardzības ministrs Česlavs Vītauts Stankevičs ( Česlovas Stankevičus ) un Rietumeiropas asamblejas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Mārtens ( Gūnter Marten ).

Eiropas drošības identitāte, sākot ar kopīgo problēmu apzināšanu, stratēģiskā plānošana, konkrētu programmu (ieskaitot, piemēram, dalību “Partnerattiecībās mieram”) izstrādāšana un īstenošana, kopīgas rīcības iespēju radīšana (tostarp pieskaņojot nacionālo bruņoto spēku standartus NATO prasībām) — tie bija galvenie jautājumi, par kuriem diskutēja sēdes dalībnieki. Baltijas valstu kopīgie projekti — “Baltbat”, “Baltron” (jūras spēku vienība), “Baltnet” (gaisa telpas kontrole) — ir jāattīsta jaunā kvalitātē, perspektīvā paredzot vienotā Baltijas krīzes centra un mobilo strēlnieku brigādes izveidi. A.Krastiņš savu runu veltīja Baltijas bataljona pieredzes analīzei, uzsverot, ka tas ir nozīmīgs piemērs Baltijas valstu spējai pilnvērtīgi sadarboties gan savā starpā, gan ar NATO. A.Krastiņš informēja klātesošos par darbu, kas tiek veikts, gatavojoties Latvijas bataljona izveidei nākotnes kopīgās brigādes sastāvā.

Divās Baltijas asamblejas 10.sesijas dienās gan plenārsēdēs, gan atsevišķu komiteju sēdēs, gan premjeru tikšanās reizēs izskatīti vairāki desmiti aktuālu jautājumu: par Baltijas kopīgo attīstību, savstarpējām attiecībām un integrāciju Eiropas Savienībā un NATO; ārpolitikas koordinācija un sadarbība starptautiskajās organizācijās; robežprocedūru unifikācija; brīvo ekonomisko zonu izveide (tuvākais projekts Valkas – Valgas BEZ); tarifu barjeru atcelšana; brīvā darbaspēka, kapitāla, preču un pakalpojumu kustība, kopīga tranzītkoridora izveide; akcīzes nodokļu politika, tiešo subsīdiju lauksaimniecībai atcelšana; energoresursu izmantošana; organizētās noziedzības apkarošana; nacionālās identitātes saglabāšana; informācijas tīklu izveide ( īpašu uzmanību veltījot oficiālo struktūru komunikācijām un sakariem kultūras, izglītības un zinātnes jomā); “Via Baltica” projekta īstenošana.

Sesijas laikā tika nolemts reorganizēt Baltijas asamblejas darbu, tostarp paredzot BA pieņemto dokumentu izskatīšanu nacionālajos parlamentos un pastāvīgi darbojošās redukcijas komisijas izveidi.

BA pieņēma rezolūcijas par cīņu ar netīrās naudas legalizēšanu; par Baltijas valstu nekustamajiem īpašumiem ārzemēs, kas joprojām ir nelikumīgi okupēti dažās Eiropas valstīs; par attiecībām un sadarbību ar Ukrainu; par Baltijas valstu iestāšanos NATO; par integrāciju Eiropas Savienībā; par bērna tiesību paplašināšanu; par vienoto politiku cīņā ar nelegālo imigrāciju; par nāves soda atcelšanu nākotnē; par sarunām par pievienošanos Šengenas vīzu režīmam; par atbalstu Krievijas un Čečenijas sarunām.

Kā neapšaubāms BA sasniegums jāvērtē apstāklis, ka BA kopā ar Ziemeļu Padomi kļūs par starpnieci Ziemeļvalstu ekonomiskajai palīdzībai Baltijas valstu atpalikušajiem reģioniem.

Latvijas delegācijas vadītājs v.i. Māris Rudzītis, lūgts komentēt 10.sesijas norisi, atzīmēja, ka delegātu vidū arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka Eiropas Savienība un īpaši NATO nav tik drīz sasniedzami mērķi. Tāpēc, paturot tos prātā kā noteiktus orientierus un stimulu konkrētai, praktiskai rīcībai, lielāka uzmanība jāpievērš Baltijas iekšējai integrācijai. Šai procesā neatsverama nozīme ir Baltijas asamblejai, kuras loma nākotnē vēl vairāk pieaugs.

Viktors Daugmalis,

Saeimas preses dienesta vadītājs

Pērnavā 25.—27.aprīlī

“Latvijas Vēstneša” rīcībā ir arī Baltijas asamblejas un Baltijas padomes sesijās pieņemtie dokumenti, kas sekos rītdienas, 30.aprīļa, numurā