Par mūsu drošības pamatiem
Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs —
Ziemeļatlantijas padomē, Briselē, 30.aprīlī
Turpinājums no 1.lpp.
Atļaujiet man minēt svarīgākos ieguldījumus, ko esam jau devuši.
Pirmkārt, Latvija ir pierādījusi, ka tā ir uzticīga Eiroatlantijas savienības pamatprincipiem — demokrātijai, brīvībai un tiesiskumam, kā arī EDSO normām un principiem. Šo apgalvojumu apstiprina šādi fakti:
• mēs esam pielikuši lielas pūles, lai izveidotu stabilu un drošu sabiedrību un lai pilnībā tiktu ievērotas katra Latvijas iedzīvotāja cilvēktiesības. Mēs esam nodibinājuši Cilvēktiesību biroju. Tā ir neatkarīga institūcija, kurai ir trīs galvenie uzdevumi: būt par vidutāju iedzīvotāju sūdzību gadījumos, dot rekomendācijas, kā uzlabot likumdošanu, un informēt sabiedrību par cilvēktiesību jautājumiem. Tas ir kļuvis par sava veida paraugu ANO sistēmā;
• Latvijā nav etnisku strīdu vai konfliktu; nav arī konstatēta vardarbība etnisku vai rasistisku motīvu dēļ; pie mums notiek stabilas un pārtikušas daudznacionālas politiskas nācijas veidošanās process;
• mums nav nopietnu ārēju teritoriālo strīdu ar mūsu kaimiņvalstīm, un mēs esam iesaistījušies konstruktīvā dialogā ar tām — dažreiz ievērojami piekāpjoties politiskos un juridiskos jautājumos, lai tuvākajā nākotnē varētu parakstīt visus līgumus par robežu noteikšanu. Nesen tika panākta vienošanās par robežu ar Krieviju, un principā mēs esam gatavi parakstīt līgumu. Jūs sapratīsit, vadoties no savas pašreizējās pieredzes sarunās starp NATO un Krieviju, ka nekad nevar būt pilnīgas pārliecības par rezultātu, kamēr tas nav sasniegts. Ir taču skaidrs, ka tango var dejot tikai divi. Vismaz mēs no savas puses esam izdarījuši visu iespējamo, lai panāktu vienošanos.
Otrkārt, mēs esam sekmējuši stabilitāti un ekonomisko labklājību, nodrošinot ekonomisko brīvību un sociālo taisnīgumu:
• ekonomiskās un tiesiskās reformas notiek ātrāk nekā daudzās citās Eiropas valstīs, kas atrodas pārejas posmā; Latvijas ievērojamie ekonomiskie sasniegumi ļaus mums labāk nodrošināt savu aizsardzību;
• mūsu centieni nodrošināt visiem vienādas iespējas un sekmēt to iedzīvotāju integrāciju Latvijā, kas ieradās šeit uz dzīvi padomju okupācijas laikā, ir devuši rezultātus aizvien vairāk vienotas sabiedrības izveidošanā Latvijā. Tas nav bijis viegls uzdevums — mēs esam saskārušies ar mēģinājumiem attēlot mūsu sabiedrību ar daudzveidīgo kultūru nevis kā vērtību, bet gan kā negatīvu parādību un izmantot to kā ieroci, lai ietekmētu mūsu ārpolitikas un drošības politikas stratēģiskos mērķus.
Treškārt, mūsu aizsardzības spēki ir sasnieguši noteiktu briedumu, lai gan mums vajadzēja tos sākt veidot gandrīz pilnīgi no jauna pirms dažiem gadiem. Tie tiek vadīti, pilnībā ievērojot principus par demokrātisku civilo kontroli pār militārajiem spēkiem.
Mēs esam uzticīgi programmai “Partnerattiecības mieram” un dodam tajā savu ieguldījumu. Šā gada septembrī Ādažos, mūsu militārajā mācību bāzē, ko esam piedāvājuši izmantošanai NATO dalībvalstīm pilnā mērā notiks militāras mācības programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros `Cooperative Best Effort' . Tagad mēs uzsākam programmas “Partnerattiecības mieram” plānošanas un pārskatīšanas procesa ciklu, kurā esam uzņēmušies 22 savstarpējās operativitātes mērķus.
Latvijas ieguldījums starptautiskajā miera uzturēšanas procesā ir tik liels, cik tas maksimāli iespējams. Latvijas karavīri ir bijuši kopā ar jūsu karavīriem IFOR un SFOR. Latvieši dienē CJ3 vienībā SFOR štābā Sarajevā, izpildot tos pašus pienākumus, ko viņu amerikāņu kolēģi. Šī pieredze rāda, ka Latvijas virsnieki spēj izpildīt tos pašus uzdevumus, ko viņu NATO kolēģi. Piedalīšanās miera uzturēšanā ir bijusi ļoti sekmīga. Ieguvums no šādas partnerattiecību paplašināšanas būs kopīgs.
Ceturtkārt, mēs esam izveidojuši reģionālu stabilitāti, pateicoties mūsu sadarbībai ar Baltijas kaimiņvalstīm. BALTBAT, kas bija unikāls pasākums, ir kļuvis par paraugu, kam var sekot citas valstis. Sadarbība paplašinās, ietverot apvienotu jūras kara spēku vienību BALTRON un reģionālu gaisa telpas uzraudzības sistēmu BALTNET.
No mūsu vēstures šajā gadsimtā mēs esam guvuši mācību, ka sadarbības trūkums starp Baltijas valstīm mums ir dārgi maksājis. Tāpēc viena no jomām, kur mūsu sadarbība šodien ir visstiprākā, ir drošība un aizsardzība. Mēs ceram, ka arī citi ir mācījušies no vēstures un vēsture vairs neatkārtosies. Stabilitāte, ko esam sasnieguši, kļūs vēl lielāka un stiprāka, mums kļūstot par NATO dalībvalstīm. Tas ir visu interesēs — NATO dalībvalstu, Latvijas un Krievijas interesēs.
Dāmas un kungi!
NATO dalībvalstis, paverot durvis jaunu locekļu uzņemšanai NATO, uzņēmās atbildību radīt lielāku drošību Eiropā. Izvirzījuši uzņemšanu NATO par savas politikas mērķi un apņēmušies izpildīt prasības, kas izvirzītas NATO paplašināšanas programmā, arī mēs esam uzņēmušies daļu atbildības. Tāpēc mums ir kopīga atbildība par paplašināšanas procesu, un mēs negribam pieļaut, ka samazinātos NATO un kandidātvalstu drošība.
Šo mērķi var sasniegt tikai tad, ja tiks darīts zināms, ka paplašināšanas procesā tiks iekļautas arī kandidātvalstis. Iedalījums starp tiem, kam ir, un tiem, kam nav, var novest pie tālākas maldīgas izpratnes un nevēlamas reakcijas. Tām valstīm, kuras netiks pirmās uzņemtas NATO, nevajadzētu saņemt atbildi “nē”, bet gan “vēl nē”. Un pēc šīs atbildes vajadzētu sekot novērtējumam par katru valsti atsevišķi, norādot, kādās jomās jāpieliek papildu pūles, lai izpildītu prasības uzņemšanai NATO.
Ja NATO ir apņēmusies atvērt durvis visām Eiropas demokrātiskajām valstīm, tad ir skaidri jāpasaka, kā to ir izdarījis ASV prezidents Klintons, ka “pirmais nebūs pēdējais”. Samitam jāliek visiem skaidri saprast, ka NATO ir lielā mērā ieinteresēta uzņemšanai atbilstošo kandidātvalstu drošībā un ka tām palīdzēs sagatavoties uzņemšanai. NATO vajadzētu izlemt, kā regulāri pārskatīt paplašināšanas procesu, lai varētu uzaicināt iestāties vairāk valstu.
Es domāju, ka šodienas sanāksme, kā arī agrākās individuālās tikšanās ir bijušas noderīgas un nepieciešamas, un mēs gribētu, lai dialogs ar atsevišķām valstīm attīstītos tālāk. Mēs atzinīgi vērtējam iniciatīvu, ko izrādīja tās NATO dalībvalstis, kas atbalstīja viedokli, ka pēc Madrides samita NATO jāturpina konsultācijas ārpus Eiroatlantijas sadarbības padomes ar tām valstīm, kas vēlas tur iestāties. Šīs konsultācijas palīdzētu regulāri novērtēt potenciālo dalībvalstu pūles un dotu vadošus norādījumus, lai sagatavotos uzņemšanai NATO.
Ir nepieciešams, lai paplašināšanās procesa nepārtrauktība kļūtu uzskatāma un būtu redzams, ka NATO tam piešķir svarīgu nozīmi. Mēs uzskatām, ka tam jābūt atspoguļotam NATO organizatoriskajā struktūrā.
Palielinoties programmas “Partnerattiecības mieram” nozīmei un jaunās Eiroatlantijas sadarbības padomes lomai, vajadzētu arī paplašināt kandidātvalstu iespējas panākt lielāku sadarbību ar NATO. Kas attiecas uz priekšlikumiem, kas izteikti līdz šim, mēs īpašu nozīmi piešķiram šādiem priekšlikumiem:
• Piešķirt partneriem lielāku lomu programmas “Partnerattiecības mieram” mācību un operāciju plānošanā un izpildē, paredzot arī iespējas piedalīties šādu operāciju politiskajā vadībā un uzraudzībā.
• Partneru iesaistīšana regulārajā NATO militāro iestāžu miera uzturēšanas darbā komandējošās struktūras visos līmeņos, kā arī to iesaistīšana ar CJTF palīdzību daudznacionālo spēku plānošanā un apmācībā, lai piedalītos 5.pantā neminētajās operācijās. Latvija atbalsta ideju, ka ir jāizveido partnervalstu štāba daļas attiecīgo štābu iekšējās zonas ietvaros, kur partnervalstu virsnieki varētu piedalīties vairāk nekā tikai sakaru uzturēšanā, bet mazāk nekā integrācijā. Latvijas virsnieku iesaistīšana darbā, ko veiks eventuālajā Ziemeļaustrumu kopīgajā subreģionālajā pavēlniecībā, nostiprinātu mūsu iespējas dot ieguldījumu NATO jaunajās misijās. Strādājot partnervalstu štāba daļās, mūsu virsnieki tiks apmācīti uz vietas, iepazīsies ar NATO procedūrām, un būs nodrošināta partneru piedalīšanās CJTF jau pašā pirmajā posmā.
• Mēs saprotam, ka partneru klātbūtnei štābā jābalstās uz savstarpēji izdevīga pamata. NATO “Partnerattiecības mieram” biroju izveidošana partnervalstīs uzlabos NATO un partnervalstu darba koordināciju. Latvija ir gatava šāda biroja izvietošanai un var uzņemties lielu daļu no šī biroja izmaksām. Tas varētu koordinēt aktivitātes visā Baltijas reģionā un demonstrēt NATO uzticību mieram un stabilitātei šajā reģionā.
Priekšsēdētāja kungs!
Mēs saprotam, ka mūsu drošība nevar tikt stiprināta tikai ar simboliskiem soļiem un skaisti noformulētiem paziņojumiem. Mums jāapkopo mūsu spēki un jāpieņem mūsu draugu palīdzība drošības stiprināšanā. Ļaujiet man izmantot šo izdevību, lai vēlreiz izteiktu mūsu pateicību sabiedrotajiem, kuri kopā ar uzticamiem partneriem reģionā ir devuši svarīgu ieguldījumu — gan praktisku, gan politisku — mūsu drošības stiprināšanā. Šī palīdzība ir bijusi nozīmīga arī ilgstošas stabilitātes veicināšanā šajā Eiropas daļā. Bet vēl ir daudz darāmā. Es vēlētos aicināt ikvienu no sabiedrotajiem raudzīties uz NATO paplašināšanu plašākā kontekstā un pievērst pienācīgu uzmanību praktiskajiem pasākumiem mūsu drošības stiprināšanā. Notikumi pēdējo mēnešu laikā ir liecinājuši par pieaugošo interesi Baltijas reģiona drošībā.Mēs ticam, ka izrādītā interese nav tikai akadēmiska rakstura vai īslaicīgu politisku apsvērumu diktēta. Tai vajadzētu pāraugt noturīgā un ilgstošā palīdzībā Baltijas valstīm to drošības un aizsardzības iespēju stiprināšanā.
Priekšsēdētāja kungs!
Sadarbība starp NATO un Krieviju ir ļoti svarīga Eiropas drošībai. Mēs atbalstām centienus panākt vienošanos starp NATO un Krieviju, tādējādi uzlabojot sadarbību Eiropā. Taču tāda sadarbība nedrīkstētu notikt uz citu partnervalstu rēķina. Man grūti atbildēt uz jautājumu, vai būtu pareizi piedāvāt plašākas iespējas kopēju lēmumu pieņemšanā valstij, kas apšauba alianses pastāvēšanas nozīmi un nepārprotami iebilst pret tās paplašināšanu, nekā valstīm, kas ir pierādījušas savu uzticību tās vērtību atbalstīšanā. Mēs no savas puses esam gatavi turpināt labu, uz sadarbību vērstu kaimiņattiecību veidošanu ar Krieviju, kas būtu balstītas vienīgi uz EDSO principu un normu ievērošanu.
Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā turpinās būt par stūrakmeni Eiropas drošībā un palīdzēs uzturēt militāro līdzsvaru kontinentā. Latvija ar gandarījumu uzņemtu līguma dalībvalstu lēmumu par jaunu dalībvalstu pievienošanos šim līgumam.
Priekšsēdētāja kungs!
Ar jūsu atļauju es vēlētos vēlreiz īsi paskaidrot, kāpēc mēs vēlamies iestāties NATO. Mēs vēlamies pievienoties pārējai Eiroatlantijas demokrātiju kopienai, pie kuras mēs piederam, jo pieņemam tās vērtības. Mums ir kopīgs kultūras mantojums un mēs atbalstām vienus un tos pašus principus, ko pašreizējie NATO locekļi. Mēs varam parakstīties zem ikviena Vašingtonas līguma panta. Mēs patiesi vēlamies integrēties šai kopienā, būt līdzatbildīgi par kopējo drošību un baudīt solidaritāti, kas simbolizē aliansi. Mēs vēlamies atstāt aiz muguras pagātnes rēgus un veidot mūsu nākotni kopā ar sabiedrotajiem jaunā aliansē. Lieki būtu piebilst, ka šo vēlēšanos neizraisa kādi draudi, bet tās mērķis ir stabilitāte.
Pēc nepilna mēneša mēs atzīmēsim Maršala plāna 50. gadskārtu. Šis plāns nodrošināja pārticības un sadarbības perspektīvu Rietumeiropā. Atskatoties laikā pirms 50 gadiem, mēs ne tikai svinam šo gadadienu, bet arī sajūtam atbildību par rītdienu. Vai šobrīd mēs redzam perspektīvu nākošajiem 50 gadiem? Valstis, kuras ir izteikušas vēlmi kļūt par Atlantijas alianses dalībniecēm, ir pelnījušas saņemt šādu perspektīvu.
Paldies, ģenerālsekretāra kungs.
“Latvijas Vēstneša”
(Gunta Štrauhmane) tulkojums
no angļu valodas