Vēstules "Latvijas Vēstnesim”

Sāksim ar skolas grāmatu!

Atļausim izmantot skolas katras grāmatas ievadlapu — “Deklarācijai par Latvijas okupāciju” publicēšanai! Varētu prasīt — kāpēc tas būtu jādara? Tāpēc, ka okupācijas deklarācija rosinātu skolnieku interesi par Latvijas neseno, traģisko pagātni un skolotājiem atgādinātu, ka viņu rokās ir nākotnes Latvija un viņi būs atbildīgi nākamajai paaudzei.

Deklarācijas pirmais teikums jau pasaka, ka: “Latvijas tautas augstākā pārstāvniecības institūcija Saeima vēršas ar šo deklarāciju pie pasaules valstīm un starptautiskām organizācijām, lai atgādinātu mūsu tautas un valsts traģisko likteni XX gadsimtā”.

Mums pašiem arī jāvēršas pie sevis, lai neaizmirstam, no kurienes nākam, un tautas traģisko likteni. Nesenā pagātne jāatgādina nākošām paaudzēm jau no skolas pirmajām dienām, lai tautas traģiskais liktenis netiktu nodots aizmirstībai. Tikai ar pagātnes apzināšanu būs iespējams atbildēt uz jautājumu — ko darīt ar padomisko pagātni un kā veidot veselīgu, demokrātisku tautas nākotni? Nododot skolas grāmatas ievadlapu okupācijas deklarācijas publicēšanai, būtu sperts pirmais, drošais solis uz nākotni. Ķīniešiem esot sakāmvārds, ka katrs ceļojums sākas ar pirmo soli, lai cik mazs arī tas būtu.

Savu pirmo soli, stājoties Saeimas priekšsēdes amatā, izteica 6.Saeimas deputāte Ilga Kreituse 1995.gada decembrī. Uzrunā I.Kreituse atgādināja, ka Saeima vēl joprojām nav izstrādājusi Latvijas okupācijas deklarāciju. Kā otro soli varētu uzskatīt deklarācijas izstrādāšanu un pieņemšanu ar lielu balsu vairākumu Saeimā 1996.gada 22.augustā. Pie trešā soļa Saeima netika, jo pieņemtā deklarācija nav patikusi valsts augstākai izpildvarai — valdībai, Saeimas pieņemtā deklarācija nereprezentējot valdības viedokli. Te jāatgādina demokrātijas pamatprincips — valdībai var būt tikai viens viedoklis, un tas ir Saeimas viedoklis. Saeima reprezentē tautu, un tā ir lemjošā vara, kurai ir pakļauta izpildvara — valdība. Saeima neko nedarīja, un valdība deklarāciju iesaldēja. Amatu pienākumu ierobežojumu neskaidrība arī turpmāk traucēs kā valdības, tā Saeimas darbu. Ministri nedrīkstētu būt reizē izpildvaras un lemjošās varas pārstāvji. Ministriem, uzņemoties valdības amata pienākumus, būtu nepieciešams uz amatu pildīšanas laiku nolikt deputātu tiesības, diemžēl pašlaik Satversmes noteikumi to nepieprasa.

Vēlētos ieteikt veidu, kā varētu panākt skolas grāmatu ievadlapas izmantošanu rakstā ieteiktajam mērķim. Okupācijas deklarācijas publicēšanai ievadlapā būtu nepieciešams ar likumu aizsargāts Saeimas lēmums. Šajā likumā būtu jāiekļauj visas skolas, kuru uzturēšanā tiek izlietoti valsts vai pašvaldību līdzekļi, sākot ar pamatskolām, vidusskolām, ģimnāzijām un vidējām techniskām skolām. Šim likumam būtu jāpakļauj visas mācību grāmatas, ieskaitot no jauna radītās grāmatas, tāpat atkārtoti izdotās grāmatas. Likums varētu būt spēkā desmit gadus no spēkā stāšanās dienas.

Lai man atļauts izteikt cerības — kā sabiedrība, tā valsts varas pārstāvji varbūt saskatīs šai neparastajā ieteikumā pozitīvu atrisinājumu grūti atrisināmai problēmai.

Ādolfs R.Gailītis, Bostonā