Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs vizītēs

— pie Valsts prezidenta

Vakar, 5.maijā, Rīgas pilī notika apustuliskā nuncija Husto Muljora Garsijas (Justo Mullor Garcia) atvadu vizīte.

Apustuliskais nuncijs uzsvēra, ka izveidojušās ļoti labas attiecības starp Svēto Krēslu un Latviju. Valsts prezidents atzina, ka apustuliskā nuncija seši Latvijā pavadītie gadi ir bijuši ļoti svarīgi Latvijai.

Sarunas gaitā akcentēta vienošanās starp Latviju un Svēto Krēslu nozīme — šobrīd vienošanās tiek izstrādāta, un Latvijas darba grupu vada Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups.

Valsts prezidents uzsvēra valsts un reliģijas attiecību būtisko lomu, kas lielā mērā ietekmē cilvēku stabilitātes izjūtu. G.Ulmanis kā zīmīgu minēja faktu, ka daudzos Latvijas novados tiek atjaunotas tradicionālo ticību baznīcas, pievēršot uzmanību šo procesu intensitātei.

H.M.Garsija atzina, ka tradicionālā baznīca Latvijā ieņem spēcīgu pozīciju, kā arī atzinīgi vērtēja Latvijas likumu “Par reliģiskajām organizācijām”. Sarunā tika skarta arī Aglona, atzīmējot Aglonas svētvietas kā garīguma centra nozīmī.

Valsts prezidents atcerējās Viņa Svētības vizīti Latvijā, atzīstot, ka tās ietekme ir neatsverama un vedina uz labestību un mīlestību.

Nobeigumā Valsts prezidents izteica pateicību nuncijam par atbalstu un izpratni, kas izpaudusies viņa darbības laikā Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests

— pie Saeimas priekšsēdētājs

Vakar, 5.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Svētā Krēsla apustulisko nunciju arhibīskapu Husto Muljoru Garsiju, kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Sarunā, kas norisinājās draudzīgā gaisotnē, tika pārrunātas Latvijas un Vatikāna attiecības, Romas katoļu Baznīcas un kristīgo konfesiju stāvoklis Latvijā, kā arī Aglonas bazilikas problēmas.

A.Čepānis raksturoja valsts un Baznīcas attiecības Latvijā, kuras nosaka divi likumi — “Reliģisko organizāciju likums” un “Likums par starptautiskās nozīmes svētvietu Aglonā”. Ticības mācīšana skolās, katoļu teoloģijas fakultātes atjaunošana Latvijas Universitātē, kapelānu dienests bruņotajos spēkos un ieslodzījuma vietās, valsts dalība Aglonas svētvietas sakārtošanā — šie un citi piemēri liecina, ka minētās attiecības ievirzītas auglīgā sadarbības gultnē.

H.M.Garsija atzinīgi novērtēja Latvijā valdošo ekumēnisko saticību, uzsverot, ka tāda valda arī Aglonā, kuru jo bieži apmeklē arī citām konfesijām piederīgie. Nuncijs vērsa Saeimas priekšsēdētāja uzmanību uz sarežģīto situāciju, kas izveidojusies ap Aglonas katoļu ģimnāziju un tās ēku īpašumtiesībām. Abi sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka problēmas optimālo risinājumu varētu panākt komisija, kurā būtu iekļauti Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības un kūrijas pārstāvji.

Kā pateicības zīmi par lielo ieguldījumu Latvijas un Vatikāna attiecību nostiprināšanā A.Čepānis pasniedza H.M.Garsijam piemiņas medaļu no sudraba, uz kuras vienas puses ir attēlots Saeimas nams, uz otras — Latvijas Republikas ģerbonis.

Saeimas preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”