Krievijas Federācijas Valsts domes sūtņi Rīgā

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 5.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes delegāciju, ko vada KF VD deputātu grupas sadarbībai ar Baltijas valstīm priekšsēdētājs, NVS un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Krievijas liberāli demokrātiskās partijas pārstāvis Mihails Vakuļenko.

Abas sarunas puses apliecināja savu valstu ieinteresētību labās kaimiņattiecībās, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra Latvijas gatavību apspriest jebkuras abu valstu domstarpības. Latvijas integrācija Eiropas Savienībā, atzīmēja A.Čepānis, prasa visu to šķēršļu nojaukšanu, kas kavē šā procesa normālu norisi.

Krievijas delegācijas dalībnieki pasvītroja, ka, lai gan viņi pārstāv dažādus politiskos spēkus, viņu nostāja ir vienota jautājumos, kas skar viņu tautiešu stāvokli Latvijā. Šie jautājumi arī veidoja sarunas centrālo tematu.

Krievijas parlamentārieši akcentēja atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās (īpaši tika uzsvērts, ka nepilsoņiem jāļauj piedalīties pašvaldību vēlēšanās) un pārlieku stingros naturalizācijas noteikumus. Atzīstot, ka Krievija izdara uz Latviju politisko spiedienu, delegācijas locekļi vērsa Latvijas puses uzmanību uz apstākli, ka politiskais spiediens esot labāks par ekonomisko, bet tāds būšot neizbēgams, ja Latvija neņems vērā Krievijas viedokli. Ekonomiskās sankcijas varētu skart naftas un citu tranzītkravu apjomu, bet Krievijas Valsts dome neratificēšot nolīgumu par robežām, līgumus par investīciju aizsardzību, par gaisa satiksmi u.tml. Atbildot uz A.Čepāņa iebildumu, ka līdz ar to cietīs arī Krievijas ekonomiskās intereses, delegācijas dalībnieki pauda viedokli, ka humanitārie jautājumi Krievijas politikā ir prioritāri. Uz jautājumu, vai Krievija ir gatava atbalstīt naturalizācijas programmas pilnveidošanu un šā procesa paātrināšanu, kā to ar savu finansiālo palīdzību dara ANO, ASV un Norvēģija, tika saņemta atbilde, ka Krievijas palīdzība izpauzas tranzītplūsmas nodrošinājumā un attiecīgajos nodokļos, ko saņem Latvijas valsts. Krievijas puse piedāvāja Latvijai noslēgt divpusēju vienošanos par nepilsoņu naturalizāciju, kas Latvijai ļautu izvairīties no Pilsonības likuma pārskatīšanas, jo starptautiskie līgumi, kā zināms, ir prioritāri salīdzinājumā ar valstu iekšējo likumdošanu.

Krievijas delegācijas locekļi ieteica Latvijas pusei apsvērt iespējas pirms termiņa atbrīvot no ieslodzījuma bijušo LKP līderi Alfrēdu Rubiku.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis, informējot Krievijas parlamentāriešus par darbu, kas tiek veikts, saskaņojot Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām, pauda apņēmību šo darbu turpināt, vienlaikus risinot arī viesu delegācijas minētās problēmas.

— Saeimas frakcijās

Vakar, 5.maijā, Saeimas frakciju pārstāvji tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupas sadarbībai ar Baltijas valstu parlamentiem delegāciju.

Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbību parlamentu līmenī, kā arī meklēti saskarsmes punkti, lai risinātu abām pusēm nozīmīgus politiskos un ekonomiskos jautājumus. Krievijas delegācija interesējās par Saeimas frakciju viedokli jautājumā par NATO paplašināšanos, vienlaikus paužot Krievijas Valsts domes stingri negatīvo attieksmi pret Latvijas virzību uz šo organizāciju. Pozīcijas frakciju pārstāvji apliecināja Saeimas vairākuma frakciju atbalstu Latvijas apņēmībai integrēties transatlantiskajās struktūrās, kuras uzskata par Latvijas drošības garantu.

Pārrunājot ekonomisko sadarbību un tranzīta iespējas caur Latviju, Krievijas puse saistīja to ar pilsonības jautājumu risināšanu, tai skaitā Latvijas nepilsoņu naturalizācijas procesa gaitu, kā arī pilsonības iegūšanas eksaminācijas augstajām prasībām.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka tikai sarunu ceļā iespējams atrast labāko veidu, kā risināt abas puses interesējošos jautājumus.

Saeimas preses dienests