informācija

Par ražotāju cenām

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 1997.gada martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,5 procentiem, Lietuvā samazinājās par 0,7%, bet Igaunijā pieauga par 0,4 procentiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, ražotāju cenas Latvijā cēlās par 5%, Lietuvā - par 8,3%, Igaunijā - par 7,4 procentiem. Savukārt Latvijā šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 1996.gada 4. ceturksni, cenas palielinājās par 1,3%, bet salīdzinājumā ar 1996.gada 1.ceturksni - par 5,2%, Lietuvā - attiecīgi par 0,7 un 9,9%, Igaunijā - par 1,7 un 8 procentiem.

Ražotāju cenu indeksa un cenu pārmaiņas 1997.gada 3 mēnešos bija šādas:

Gada laikā (salīdzinot 1997.gada martu ar 1996.gada martu) lielāks ražotāju cenu kāpums bija vērojams ūdens ieguvēm attīrīšanā un sadalē - par 18,7%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 10,4%, radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā - par 10%, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā - par 8,3 procentiem.

Martā salīdzinājumā ar februāri cenas straujāk pieauga metāla atkritumu un lūžņu otrreizējā pārstrādē - par 5,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā- par 3,2%, pārējo transporta līdzekļu (bez automobiļiem) ražošanā - par 3 procentiem, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 2,5 procentiem.

Vienlaikus ražotāju cenas samazinājās tādās nozarēs kā apģērbu ražošana; kažokādu apstrādē un krāsošanā - par 2,6%, ādu miecēšanā un apstrādē; čemodānu, somu un apavu ražošanā - par 2,5%, kūdras ieguvē - par 2,2%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 1,4 procentiem. 1997.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 1996.gada 4.ceturksni, ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē ražotāju cenas pakāpās par 18,2%, kūdras ieguvē - par 5,4%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 5,1%, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā - par 4,8%, karjeru izstrādē - par 4,7%, ādu miecēšanā un apstrādē; čemodānu, somu un apavu ražošanā - par 4,1 procentu.

Valsts statistikas komitejas

Cenu statistikas departamenta

Ražotāju cenu indeksu daļa

Par Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem

Valsts statistikas komitejas dati par ceļojumiem ziemas sezonā liecina, ka laikā no 1996.gada decembra līdz 1997.gada februārim uz ārzemēm devušies 352 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 51 tūkstoti vairāk nekā pagājušā gada ziemas sezonā. Lai arī vidējais Latvijas iedzīvotāju ceļojuma ilgums sarucis no 5,1 līdz 3,6 diennaktīm, izdevumi toties vienā diennaktī pieauguši no 21 lata līdz 27 latiem. Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērēja 34,2 miljonus latu, bet ārvalstnieki Latvijā - par 13,8 miljoniem latu mazāk.

Latvijas ceļotāji ārvalstīs

Pēc apsekojuma datiem, 1997.gada ziemā Latvijas ceļotāji visbiežāk devās uz Lietuvu, Krieviju un Igauniju.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka uz ārzemēm visbiežāk brauc vīrieši (72% no ceļotāju skaita) vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Latvijas ceļotāji ārzemēs vidēji pavada 4 diennaktis. Visgarākie ceļojumi bijuši uz Krieviju (vidēji 8 dienas), Čehiju (7 dienas), Vāciju (5 dienas) un Franciju (5 dienas). Visīsākie bija Igaunijas un Lietuvas apmeklējumi - 87% Latvijas ceļotāju uz kaimiņu valstīm braukuši tikai uz vienu dienu.

Pēc apsekojuma datiem, katrs trešais Latvijas ceļotājs (34%) devies uz ārzemēm, lai apmeklētu draugus vai radiniekus, 31% - kārtot darījumus, 28% - iepirkties. 44% gadījumu vienas dienas ceļojumu motīvs bija iepirkšanās.

Ziemas sezonā Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 34 miljonus latu, t.i., par 1,8 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada ziemā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi).

Latvijas ceļotāju izdevumi ārzemēs

* Šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi.

Pēc apsekojuma datiem, visvairāk tērēts Vācijā - 9,5 miljoni latu, Krievijā - 9,3 miljoni, Lietuvā - 6,3 miljoni un Polijā - 1,3 miljoni latu.

No kopējā ceļotāju skaita, kuri devās garākos ceļojumos, tikai 11 procenti aptaujas lapās uzrādīja, ka ir izmantojuši tūrisma firmu pakalpojumus.

Latvijas ceļotāji mājās atgriezušies apmierināti. (62 procenti uzskatījuši ceļojumu par ļoti labu vai labu.) Visaugstāko novērtējumu saņēmuši ceļojumi uz Dāniju, Zviedriju un Somiju. Salīdzinoši viszemāk vērtēti ceļojumi uz Baltkrieviju un Krieviju.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā

Ziemas sezonā ārzemju ceļotāji, dodoties uz Latviju, 340 000 reižu šķērsoja valsts robežu, t.i.., par 66 tūkstošiem vairāk nekā pagājušajā ziemā. No ceļotāju skaita 73% izmantoja autotransportu, 13% ieradās ar vilcienu, pa 7% - ar lidmašīnu un kuģi. Visbiežāk Latvijā ieradās viesi no Lietuvas (38%), Igaunijas (28%) un Krievijas (13%).

Pēc apsekojuma datiem, tikai 102 tūkst. jeb 30% no ārzemju viesu skaita Latvijā uzturējās ilgāk nekā 24 stundas.

No kopējā ārzemju viesu skaita, kuri apsekojuma periodā ieradās Latvijā, gandrīz katrs trešais (31%) norādīja, ka Latvijā ieradies tikai caurbraucot, 28% kā galveno motīvu minēja darījumu kārtošanu, 27% - radu vai draugu apmeklējumu.

No ceļotāju skaita, kuri Latvijā uzturējās ilgāk par 24 stundām, 62 tūkstoši nakšņoja Rīgā, 7 tūkstoši - Jūrmalā, 3 tūkstoši - Ventspilī un 3 tūkstoši - Jelgavā.

Ārzemju ceļotāju izdevumi Latvijā

* Šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi.

Pēc apsekojuma datiem, visvairāk Latvijā tērējuši iedzīvotāji no Krievijas - 7,5 milj. Ls, Lietuvas - 1,6 milj. Ls, Vācijas - 1,5 milj. Ls, Somijas - 1,4 miljonus latu. Viesnīcu pakalpojumus izmantojuši tikai 38% no ārzemju viesu skaita, kuri Latvijā nakšņoja. Šie ceļotāji Latvijā vidēji pavadīja 3 dienas un tērēja 72 latus dienā, no tiem par viesnīcu pakalpojumiem tērēti vidēji 45 lati dienā. Daudz lētāk bija dzīvot pie draugiem, radiem vai izmantot citas privātās izmitināšanas vietas. Šajā gadījumā Latvijā pavadītas vidēji 8 dienas un tērēti tikai 19 lati dienā. Kopumā ārzemju viesiem brauciens uz Latviju ir paticis.

Valsts statistikas komitejas

Kultūras, izglītības, zinātnes un

veselības aizsardzības statistikas daļa

Par cenu un darba samaksu

Pamatojoties uz cenu reģistrācijas rezultātiem un darba samaksas statistikas veiktajiem aprēķiniem, Valsts statistikas komiteja ziņo sekojošo.

1. Patēriņa cenas 1997.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 1996.gada 1.ceturksni ir pieaugušas par 10%, bet sabiedriskajā sektorā* strādājošo mēneša vidējā darba samaksa - par 23 procentiem.

Mēneša vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem 1997.gada 1.ceturksnī bija 121,16 latu.

2. 1997.gada martā, salīdzinot ar 1996. gada martu, patēriņa cenas pieauga par 9%, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa - par 24 procentiem.

3. Patēriņa cenas 1997.gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,4%, tai skaitā pārtikas precēm (ieskaitot alkoholiskos dzērienus) - par 0,4%, nepārtikas precēm pieauga - 0,6%, pakalpojumiem - par 0,2 procentiem.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 1997. gada martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 4,6%, tai skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu - par 4,8%, bet budžeta iestādēs - par 4,1 procentu.

Sabiedriskajā sektorā 1997.gada martā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Ls 125,76, tai skaitā budžeta iestādēs - Ls 102,38, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu - Ls 147,94. Februārī mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija Ls 120,22, tai skaitā budžeta iestādēs - Ls 98,36, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu - Ls 141,13.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa martā bija Ls 92,43 jeb 73,5% no bruto darba samaksas, tai skaitā budžeta iestādēs Ls 76,38 (74,6%), uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu - Ls 107,66 (72,8%).

Jāatzīmē, ka no 1997.gada 1.janvāra sociālā nodokļa likme ir 9 procenti.

Valsts statistikas komitejas

Darba statistikas daļa

................................

* Sabiedriskais sektors statistikā ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas. Šajā materiālā informācija uzrādīta bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.