Eiropā. Eiropas Padomē

Sadarbībā ar Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centru “Latvijas Vēstnesis” (9.aprīļa numurā) sācis dot apskatmateriālus no EP žurnāla “Europa 40+”. Šodien — otra ziņu kopa no jaunākā žurnāla.

Izglītības konvencija, kas atbilst šodienas vajadzībām

Barbara mācās politiskās zinātnes kādā Vācijas universitātē, bet gribētu turpināt mācības Romā. Viņa ir nobažījusies, vai daļu materiāla, ko jau izstudējusi Vācijā, vajadzēs atkārtot Itālijā, un gribētu, lai Romas universitāte atzīst jau notikušās studijas, un tādējādi nevajadzētu izniekot laiku.

11. aprīlī Lisabonā Eiropas Padomes dalībvalstis un UNESCO Eiropas reģiona valstis parakstīja konvenciju, kas varētu padarīt dzīvi vieglāku tādiem studentiem kā Barbara. Valdības locekļi un izglītības nozares oficiālie pārstāvji no 55 valstīm sapulcējās Lisabonā, lai parakstītu Konvenciju par augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā.

Viens no cēloņiem, kāpēc tika izstrādāta jauna konvencija (tā aizstās sešas pašreizējās konvencijas) ir studentu mobilitātes ievērojams pieaugums pēdējos desmit gados. Piemēram, ERASMUS, Eiropas zinātniskās apmaiņas programma pirmajā darbības gadā (1987–88) piešķīra 3 000 stipendijas, bet pagājušā gadā — 170 000.

Konvencija piešķir kandidātiem tiesības uz taisnīgu eksamināciju saprātīgā laika periodā, tai jānotiek atklāti un bez diskriminācijas. Tajā ietverts princips, ka valstīm jāatzīst citu konvencijai pievienojušos valstu kvalifikācijas, ja vien tās nav “būtiski atšķirīgas” no attiecīgās valsts kvalifikācijām.

Starpvaldību komitejai un Eiropas nacionālo informācijas centru tīklam, kas nodarbojas ar diplomu savstarpējās atzīšanas un mobilitātes jautājumiem, būs jāuzņemas atbildība interpretēt, kādas kvalifikācijas ir “būtiski atšķirīgas”. Konvencija stāsies spēkā, kad tai būs pievienojušās vismaz piecas valstis.

Projekts “Astoņkājis”: cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju

Pēdējos piecos gados Viduseiropā un Austrumeiropā notikušas lielas pārmaiņas. Privatizācija ir veicinājusi konkurenci, bet bieži vien trūkst atbilstošas likumdošanas un biznesa pamatiemaņu, turklāt netiek ievēroti ētikas principi.

Šomēnes pieci Eiropas Padomes eksperti uzsāk vizīšu sēriju uz 16 Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kas vienlaikus ir arī Eiropas Padomes dalībvalstis (Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Bulgārija, Čehijas Republika, Horvātija, Igaunija, Krievija, Latvija, Lietuva, Moldova, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ukraina un Ungārija), un darbības pamatā izmanto rekomendācijas, kas izstrādātas katrai valstij.

Viņi strādās projekta “Astoņkājis” ietvaros, kas uzsākts pagājušajā gadā sadarbībā ar Eiropas Komisiju. Viņu ieteikumi balstījās uz aptauju, ko pagājušā gadā aizpildīja šo valstu valdību pārstāvji.

Atbildes uz aptaujas jautājumiem liecināja, ka korupcija izplatīta gan valsts iestādēs, gan muitā, banku sektorā un privātuzņēmumos. Divu valstu ierēdņi norādīja, ka korupcija ievērojami attīstīta arī policijā. Dažās valstīs likumi pat veicina korupciju un organizēto noziedzību. Piemēram, korupciju atvieglo likumi, kas piešķir neaizskaramību sabiedriskiem darbiniekiem, bet banku likumi, kas neļauj izpaust informāciju par rēķiniem un aizsargā it kā privātās dzīves neaizskaramību, bieži vien īstenībā tikai slēpj netīrās naudas “atmazgāšanu”.

Ekspertu misijas ilgs līdz 1997. gada septembrim, kad notiks noslēguma sanāksme ar attiecīgo valstu pārstāvju piedalīšanos.

Aizstāvot cilvēka cieņu

Eiropas Padomes projekts ļaus izgaismot nabadzību un sociālo atstumtību visā Eiropā, turklāt mēģinot atklāt jaunus problēmas risinājuma veidus.

Pirmais pasākums visas Eiropas līmenī bija 17 ekspertu ziņojums par piecām sociālās dzīves jomām (veselību, dzīvesvietu, nodarbinātību, sociālo aizsardzību un izglītību). Mērķis bija noskaidrot, cik ļoti sociālā atstumtība un nabadzība skar visu kontinentu nu jau desmit gadus pēc dzelzs priekškara krišanas.

23. aprīlī šajā sakarā notika preses konference, kurā žurnālisti tika iepazīstināti ar galvenajiem pētījumu rezultātiem:

• Viduseiropas un Austrumeiropas iedzīvotāji dzīvo nepiemērotos dzīvokļos un citās apmešanās vietās. Vienā no valstīm aptuveni puse cilvēku sūdzējās, ka mitinās pārapdzīvotos dzīvokļos. 58,7% pilsētas un 74,5% lauku mitekļu nav elementāro labierīcību. Tikai 40% uzskata, ka viņu dzīvošanas apstākļi ir labi.

• Vairākumā Eiropas valstu bezdarbs sieviešu vidū ir relatīvi augstāks. Izņēmumi ir Lielbritānija, Zviedrija un Somija.

• Pēdējo piecu gadu laikā dažās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs pieaudzis to bērnu skaits, kas neapmeklē skolu.

• Daudzās Eiropas valstīs, neraugoties uz konstitucionālajām un juridiskajām tiesībām, dažas iedzīvotāju grupas nebauda līdztiesību veselības aprūpes pieejamībā — neapdrošinātās personas, ārzemnieki, nelegālie imigranti, kam nereti ir pieejama vienīgi neatliekamā palīdzība.

Projekta mērķis ir sasniegt šādus mērķus: izstrādāt ieteikumus, kā novērst nabadzību un sociālo atstumtību; mudināt nevalstiskās organizācijas un citas organizācijas palīdzēt nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem cilvēkiem; nostiprināt Eiropas Padomes lomu cīņā pret sociālo atstumtību.

Eiropas policija: ar skatu uz cilvēktiesībām

Eiropas Padome organizē programmas, lai visas Eiropas mērogā palīdzētu policijai respektēt cilvēktiesības, veicot bīstamos pienākumus. Viens no darba paņēmieniem iesaistīt policijas virsniekus Eiropas Padomes cilvēktiesību pasākumos. Pieredze rāda, ka policisti, tāpat kā citu profesiju pārstāvji, nopietnāk izturas pret cilvēktiesību nodarbībām, ja tās vada viņu kolēģi.

Notikuši arī pasākumi, lai uzlabotu policijas un minoritāšu attiecības. Piemēram, 1996. gada novembrī notika triju dienu praktiskas nodarbības Rumānijas policijas vecākajam sastāvam par attiecībām ar romiem jeb čigāniem, to ietvaros arī policistu un romu tikšanās.

Pašlaik 40 dalībvalstu lielā organizācija tulko cilvēktiesībām veltītus plakātus, kas tiks izvietoti policijas iecirkņos visā Eiropā. To mērķis ir atgādināt policistiem, ka viņu misija ir ne vien nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, bet arī cienīt cilvēktiesības.

Tulkojums no angļu valodas:

Uldis Krastiņš