ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu ministrijas ziņojums "Par valsts budžetu uz 1997.gada martu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.05.1997., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43304
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Nozaru ziņas
Finansu ministrija Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departaments
Par valsts budžetu
uz 1997.gada martu
Iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms 1996.gadā faktiskajās cenās bija 2768,4 milj. latu. 1996.gadā IKP salīdzināmās cenās pret 1995.gadu pieauga par 2,8%. IKP pieaugumu noteica tādas nozares kā transports un sakari, rūpniecība un celtniecība, kuru pieauguma tempi, salīdzinot ar 1995.gadu, bija attiecīgi 13,5%, 3,1% un 5,3%. IKP uz vienu iedzīvotāju 1996.gadā bija 1111 latu, kas veidoja 3,8% pieaugumu salīdzināmās cenās attiecībā pret 1995.gadu.
1997.gada martā ekonomiskā aktivitāte ir ievērojami pieaugusi. Martā, salīdzinot ar februāri, vērojams visu svarīgāko makroekonomisko rādītāju pieaugums.
Makroekonomiskie indikatori (pieaugums - procentos)
| 1997.gada marts pret | ||
| 1996.g.martu | 1997.gada februāri | |
| Mazumtirdzniecības apgrozījums, milj. latu | 70,61* | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 5,9 | 5,7 |
| - pieaugums salīdzināmās cenās | - 2,6 | 5,3 |
| Rūpniecības ražošanas apjoms, milj. latu | 119,3 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 14,5 | 6,7 |
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 1,1 | 5,3 |
| Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā**, lati | 125,76 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 24,4 | 4,6 |
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 14,5 | 4,2 |
| Skaidrā nauda apgrozībā, milj. latu | 291,8 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 29,9 | 3,1 |
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 19,5 | 2,7 |
| Kopbudžeta ieņēmumi***, milj. latu | 92,88 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 10,9 | 5,1 |
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 2,0 | 4,7 |
| Patēriņa cenu indekss | 8,7 | 0,4 |
| Ekonomiskās aktivitātes indekss | 9,0 | 4,7 |
* FM novērtējums
** šeit un turpmāk pieaugums salīdzināmās cenās tiek aprēķināts attiecībā pret PCI izmaiņām
*** valsts pamatbudžeta ieņēmumi, pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumi un sociālā nodokļa ieņēmumi
Ekonomiskās aktivitātes indekss
% pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi
IKP % pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni
Patēriņa cenas 1997.gada martā, salīdzinot ar š.g. februāri, pieauga par 0,4%, bet, salīdzinot ar 1996.gada februāri, par 8,7%. Uzkrātā inflācija 1997.gada pirmajos trīs mēnešos ir 2,7%. Salīdzinot ar februāri, cenas precēm un pakalpojumiem pieauga attiecīgi par 0,5% un 0,2%. Martā cenu pieaugumu ietekmēja izmaksu inflācija, jo cenu līmeņa celšanos netieši ietekmēja ķēdes reakcija, ko izraisīja akcīzes nodokļa paaugstināšana ar š.g. 1.janvāri. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija gaļas un piena produktu cenu kāpumam attiecīgi par 0,9% un 0,7%.
Kopējo cenu līmeni pazemināja medicīnas pakalpojumu maksas samazināšanās par 4,4 procentiem.
Marta mēnesī inflācija Igaunijā un Lietuvā bija attiecīgi 0,8% un 0,1%.
Monetārie faktori cenu pieaugumu nav ietekmējuši.
Vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā martā bija 125,76 lati, tai skaitā budžeta iestādēs - 102,38 lati, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību daļu - 147,94 lati. Vidējā neto darba samaksa - 92,43 lati.
Martā, tāpat kā februārī, vidējā neto darba samaksa pieauga straujāk nekā patēriņa cenas. Tā rezultātā sabiedriskajā sektorā strādājošo pirktspēja martā pieauga par 4,0%, bet budžeta iestādēs strādājošo par 3,3 procentiem.
Bezdarba līmenis š.g. martā bija 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar februāri, bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,2 procenta punktiem. Bezdarbnieku skaits februārī ir pieaudzis par 2,6 tūkst. cilvēku. Kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits marta beigās bija 96,3 tūkst. cilvēku.
Martā valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolēs 1 mēneša parādzīmju vidējās diskonta likmes turpināja kristies, mēneša beigās sasniedzot 3,7%. 3 un 6 mēnešu parādzīmju likmes paaugstinājās attiecīgi līdz 5,73% un 6,17%. Marta beigās no apgrozībā esošajām parādzīmēm 1,9% bija 1 mēneša parādzīmes, 9,8% bija 3 mēnešu parādzīmes, 32,7% bija 6 mēnešu parādzīmes un 55,6% bija 1 gada parādzīmes.
Kopbudžeta ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 2473 tūkst. latu jeb par 2,4 procentiem, kas ievērojami apsteidz inflāciju.
Valsts pamatbudžeta, pašvaldību budžeta un sociālās apdrošināšanas
budžeta ieņēmumi 1994., 1995., 1996.gadā un 1997.gada I. cet. (milj.latu)
Faktiskie ieņēmumi
Ieņēmumi 1993.gada decembra cenās
Martā salīdzinājumā ar februāri ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir palielinājušies. Kopš gada sākuma ir saņemti 23% no gada plāna. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi šajā periodā samazinājās, jo netika paredzētajos apmēros saņemti iedzīvotāju ienākuma un zemes nodokļa maksājumi. Sociālās apdrošināšanas budžetā martā sociālais nodoklis iemaksāts par 443 tūkst. latu vairāk nekā februārī. Kopējie ieņēmumi martā šai budžetā, kuros ietilpst lauksaimniecībā nodarbināto sociālā nodokļa kompensācija, ko Zemkopības ministrija janvārī un februārī iemaksāja 95% apmērā no gadam paredzētās summas, tomēr ir mazāki nekā februārī par 298 tūkst. latu.
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februāri palielinājušies par 4612 tūkst. latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu palielinājumu martā ietekmēja galvenokārt mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa apjoma pieaugums. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šī gada trijos mēnešos ir 22,8% no gada plāna. Tā kā I ceturksnī katru gadu parasti ir zemāka ekonomiskā aktivitāte, arī nodokļa ieņēmumi ir zemāki nekā pārējos gada ceturkšņos.
Svarīgāko budžetu ieņēmumi (tūkst. latu, pieaugumi - procentos)
| 1997.gada marts pret | ||
| 1996.gada martu | 1997.gada februāri | |
| Valsts pamatbudžetā | 42 076 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 21,9 | 11,1 |
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 12,1 | 10,7 |
| Pašvaldību pamatbudžetos | 27 411 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 24,0 | - 3,0 |
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 14,1 | - 3,3 |
| Sociālajā budžetā | 28 715 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 26,3 | - 1,0 |
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 16,2 | - 1,4 |
Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februārī ir samazinājušies par 131 tūkst latu, galvenokārt sakarā ar to, ka akcīzes nodokļa maksātāji iepriekšējā gada beigās ieveda lielas dīzeļdegvielas un benzīna rezerves, kas vēl nav izlietotas. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februāri samazinājušies par 234 tūkst. latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi š.g. trīs mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada trim mēnešiem, ir par 2,4 milj. latu mazāki. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi martā salīdzinājumā ar februāri samazinājās par 288 tūkst. latu. Martā saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" valsts kase pārskaitīja pašvaldību izlīdzināšanas fondā 967 tūkst. latu, lai kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpildi martā. Nenodokļu ieņēmumi martā palielinājās par 1918 tūkst. latu, jo valsts pamatbudžetā tika ieskaitīti Latvijas Bankas maksājumi - 2 023 tūkst. latu.
Svarīgāko nodokļu ieņēmumi (tūkst. latu, pieaugumi - procentos)
| 1997.gada marts pret | 1997. | 1997.gada plā- | ||
| 1996.g. | 1997.g. | gada | na izpilde (%) | |
| martu | februāri | plāns | (norma-24,99%) | |
| Pievienotās vērtības | 23 545 | 290 000 | 22,8 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 17,3 | 24,4 | ||
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 7,9 | 23,9 | ||
| Akcīzes | 8 123 | 125 800 | 19,9 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 78,6 | - 1,6 | ||
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 64,3 | - 2,0 | ||
| Muitas | 1 679 | 16 340 | 28,5 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 15,9 | 13,8 | ||
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 6,6 | 13,3 | ||
| Uzņēmumu ienākuma | 3764 | 59 400 | 21,1 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | - 35,2 | - 5,9 | ||
| - pieaugums salīdzināmās cenās | - 40,4 | - 6,2 | ||
| Iedzīvotāju ienākuma | 13 544* | 189 000 | 20,6* | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 4,4 | - 2,1 | ||
| - pieaugums salīdzināmās cenās | - 3,9 | - 2,5 | ||
| Sociālais (bez decentral. maksājumiem) | 28 530 | 382 793 | 21,7 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 25,8 | 1,6 | ||
| - pieaugums salīdzināmās cenās | 15,7 | 1,2 | ||
* bez aizdevuma no valsts pamatbudžeta
Valsts pamatbudžeta maksājumu parādi
(kopā ar termiņu pagarinājumiem un saskaņā ar likuma
"Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu apturētajiem nodokļu parādiem) (milj. latu)
Kopā pamatbudžetam
Apgrozījuma un pievienotās vērtības nodokļi
Akcīzes nodoklis
Peļņas un uzņēmumu ienākuma nodoklis
1997.gada pirmajos mēnešos ir vērojama neliela valsts pamatbudžeta nodokļu parādu samazināšanās tendence: uz 1.janvāri parāds bija 154,8 milj. latu, uz 1.februāri - 153,0 milj. latu, uz 1.martu - 152,6 milj. latu, bet uz 1.aprīli - 151,2 milj. latu. Tomēr nodokļu ieņēmumi uz tā rēķina gandrīz nepieauga, jo nodokļu parādi galvenokārt samazinās sakarā ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzēto nodokļu maksājumu parādu kapitalizāciju atsevišķiem uzņēmumiem. Š.g. pirmajos trīs mēnešos kopējais parāds valsts pamatbudžetam ir samazinājies par 1,42 milj. latu vai 0,9% (t.sk. termiņa pagarinājumi - par 1,52 milj. latu vai 4,6%, bet apturēto nodokļu maksājumu parādu summa ir palielinājusies par 10,16 milj. latu vai 37,5%). Martā par 0,11 milj. latu ir samazinājies kopējais pievienotās vērtības nodokļa parāds, uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds - par 0,63 milj. latu, bet akcīzes nodokļa parāds - par 0,65 milj. latu.
Uzkrātie valsts pamatbudžeta maksājumu parādi
(kopā ar termiņu pagarinājumiem un saskaņā ar likuma
"Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu apturētajiem nodokļu parādiem)
(milj. latu, pieaugumi - procentos)
| 1997.gada marts pret | ||
| 1996.gada martu | 1997.gada februāri | |
| Apgrozījuma un PVN | 82,39 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 12,1 | - 0,1 |
| Akcīzes nodoklis | 21,07 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 13,6 | - 3,0 |
| Peļņas un uzņēmumu ienākuma nodoklis | 46,46 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | - 3,4 | - 1,3 |
| Kopā pamatbudžetam | 151,20 | |
| - pieaugums faktiskajās cenās | 7,9 | - 0,9 |
Lielākais valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums martā salīdzinājumā ar februāri ir investīcijām. Izdevumi investīcijām ir palielinājušies par 1 170 tūkst. latu. Š.g. janvārī un februārī sakarā ar sezonalitāti gandrīz netika veikta investīciju projektu finansēšana. Pārējo izdevumu posteņos martā salīdzinājumā ar februāri nav būtisku izmaiņu.
Svarīgāko budžetu izdevumi (tūkst. latu)
| 1997.gada marts | izmaiņas procentos | |
| pret iepriekšējo mēnesi | ||
| Valsts pamatbudžeta | 39 081 | 0,8 |
| Valsts speciālā budžeta | 42 646 | - 10,6 |
| t.sk. sociālā budžeta | 28 052 | - 0,4 |
| Pašvaldību pamatbudžetu | 26 804 | 2,5 |
| Pašvaldību speciālā budžeta | 2 053 | 10,1 |
Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas (tūkst. latu)
| 1997.gada | 1997.gada | Valsts pamatbudžeta | |
| janv.- | marts | izdevumu struk- | |
| marts | tūra 1997.gada | ||
| janv.- martā, % | |||
| Valsts pamatbudžeta izdevumi | 115 260 | 39 081 | 100 |
| I. Kārtējie izdevumi | 59 395 | 21 097 | 54,0 |
| II. Kredītu procenti, subsīdijas, dotācijas | 48 853 | 16 024 | 41,0 |
| III. Kapitālie izdevumi | 5 749 | 1 658 | 4,2 |
| IV. Nesadalītie izdevumi | 1263 | 302 | 0,8 |
Martā valsts pamatbudžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem bija 3 995 tūkst. latu (februārī finansiālais deficīts - 882 tūkst. latu).