Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 87

Rīgā 2001.gada 27.februārī (prot. Nr. 9, 9.§)

Prasības tērauda kausēšanas iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 3.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro tērauda kausēšanas iekārtu (iekārtas, kas projektētas un uzstādītas, lai kausētu melnā metāla izstrādājumus) valdītājiem, apkalpojošajam personālam un juridiskajām personām, lai, lietojot attiecīgās iekārtas vai veicot to uzstādīšanu, remontu, tehniskās apkopes, rekonstrukciju un tehniskās pārbaudes, neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī nosaka tērauda kausēšanas iekārtu tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Tērauda kausēšanas iekārtai ir šādi pamatelementi:

2.1. martena krāsns vai elektrokrāsns;

2.2. tērauda liešanas kausi un sārņu kausi;

2.3. sagatavju nepārtrauktās liešanas mehānismi;

2.4. tehnoloģiskās iekārtas, kas tieši saistītas ar tērauda kausēšanas iekārtu.

3. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

4. Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

II. Tērauda kausēšanas iekārtu lietošana

5. Lai neradītu draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam un videi, tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs nodrošina attiecīgās iekārtas atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu prasībām un tērauda kausēšanas iekārtas uzstādītāja instrukcijām.

6. Atļauts lietot tikai Valsts darba inspekcijā reģistrētas tērauda kausēšanas iekārtas.

7. Katrai tērauda kausēšanas iekārtai nepieciešama pase valsts valodā. Tērauda kausēšanas iekārtas pasi saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto pases paraugu konkrētai tērauda kausēšanas iekārtai izdod un aizpilda iekārtas uzstādītājs.

8. Tērauda kausēšanas iekārtas uzstādītājs pievieno pasei atbilstības deklarāciju par iekārtas atbilstību šo noteikumu un attiecīgo normatīvo aktu prasībām un šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajā kārtībā izsniegtu pilnvarotās inspicēšanas institūcijas pārbaudes protokolu par iekārtas pirmreizējo pārbaudi, kā arī montāžas un lietošanas instrukciju valsts valodā. Instrukcijā ir norādīta šāda informācija:

8.1. tērauda kausēšanas iekārtas uzstādīšanas un pārvietošanas kārtība (arī atsevišķo elementu savienošana);

8.2. tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas uzsākšanas kārtība;

8.3. tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas kārtība;

8.4. tērauda kausēšanas iekārtas tehniskās apkopes un uzraudzības kārtība (arī pārbaudes, ko veic lietotājs);

8.5. tērauda kausēšanas iekārtas tehniskā dokumentācija, rasējumi, diagrammas un aprēķini, kas palīdz izprast tērauda kausēšanas iekārtas lietošanu.

9. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs, nododot vai iznomājot tērauda kausēšanas iekārtu citam valdītājam, nodod arī tās pasi un šo noteikumu 8.punktā noteiktos dokumentus. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājam aizliegts uzsākt iekārtas lietošanu, ja nav saņemta pase un šo noteikumu 8.punktā noteiktie dokumenti.

10. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājam ir šādi pienākumi:

10.1. norīkot speciālistu, kas ir atbildīgs par tērauda kausēšanas iekārtas tehnisko stāvokli, drošu lietošanu un apkopi (turpmāk — atbildīgais speciālists);

10.2. atbilstoši tērauda kausēšanas iekārtas konstrukcijai un lietošanas apstākļiem nodrošināt apmācītu un atestētu personālu iekārtas apkalpošanai;

10.3. ievērojot uzstādītāja sniegtās lietošanas instrukcijas, izstrādāt, apstiprināt un, ja nepieciešams, precizēt un papildināt darba instrukcijas tērauda kausēšanas iekārtas apkalpojošajam personālam;

10.4. nodrošināt norīkojumu–atļauju izsniegšanu paaugstinātas bīstamības darbiem;

10.5. nodrošināt savlaicīgu šajos noteikumos paredzēto tehnisko pārbaužu veikšanu tērauda kausēšanas iekārtai;

10.6. nodrošināt tērauda kausēšanas iekārtas pases un lietošanas instrukciju glabāšanu un uzrādīšanu Valsts darba inspekcijas amatpersonām un pilnvaroto inspicēšanas institūciju pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

10.7. ziņot Valsts darba inspekcijai par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši saistībā ar tērauda kausēšanas iekārtas lietošanu;

10.8. neatkarīgi no šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajām pārbaudēm lietošanas laikā pārliecināties par tērauda kausēšanas iekārtas atbilstību šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz tērauda kausēšanas iekārtām un to aprīkojumu.

11. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs nodrošina atbildīgo speciālistu ar šādu dokumentāciju:

11.1. tērauda kausēšanas iekārtas pase, kurā tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas laikā atbildīgais speciālists norāda visus ar iekārtas uzturēšanu un apkalpošanu veiktos pasākumus, kas ietekmē tās drošu lietošanu;

11.2. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā veikto tehnisko pārbaužu rezultāti;

11.3. tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas instrukcija;

11.4. tērauda kausēšanas iekārtas ekspluatācijas žurnāls, kurā atbildīgais speciālists norāda datus par tērauda kausēšanas iekārtas darbināšanas laiku, iekārtu, automātikas, signalizācijas un aizsardzības ierīču stāvokli un pārbaudes rezultātiem;

11.5. tērauda kausēšanas iekārtu izvietojuma tehnoloģiskā shēma, kurā ietverts arī cauruļvadu, aprīkojuma un slēgierīču izvietojums;

11.6. elektriskā shēma, kurā norādīti elektroenerģijas patērētāji, aparatūra un elektrolīnijas izvietojums tērauda kausēšanas iekārtu telpās;

11.7. tērauda kausēšanas iekārtu dzesēšanas sistēmas uzraudzības žurnāls, kurā atbildīgais speciālists norāda informāciju par dzesēšanas sistēmas pārbaudēm un remontiem, kā arī par bojājumiem un to novēršanu.

12. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:

12.1. nodrošināt lietošanas dokumentācijai atbilstošu tērauda kausēšanas iekārtas un tās aprīkojuma tehnisko stāvokli;

12.2. nodrošināt tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas dokumentācijas atbilstošu uzturēšanu;

12.3. nodrošināt, lai tērauda kausēšanas iekārtas apkalpojošajam personālam būtu attiecīga kvalifikācija un tas būtu instruēts par tērauda kausēšanas iekārtas drošu darbību;

12.4. sagatavot tērauda kausēšanas iekārtu šajos noteikumos paredzētajām tehniskajām pārbaudēm un piedalīties to norisē;

12.5. ja konstatēti nepieļaujami defekti vai instrukcijas pārkāpumi darbā ar tērauda kausēšanas iekārtu, apturēt iekārtas darbību un nodrošināt trūkumu novēršanu;

12.6. veikt apkalpojošā personāla instruktāžas darba vietās, kā arī atkārtotās un ārkārtas zināšanu pārbaudes;

12.7. pārtraukt tērauda kausēšanas iekārtas darbināšanu, ja tās darbība rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī, ja tērauda kausēšanas iekārtas tehniskā pārbaude nav veikta noteiktajā termiņā.

13. Tērauda kausēšanas iekārtu apkalpojošajam personālam ir šādi pienākumi:

13.1. ievērot visas darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar tērauda kausēšanas iekārtām atbilstoši darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem;

13.2. apstādināt tērauda kausēšanas iekārtas darbību, ja iekārta rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

III. Vispārīgās prasības

tērauda kausēšanas iekārtām

14. Tērauda kausēšanas iekārtas konstrukcija visā iekārtas lietošanas laikā nodrošina iekārtas izturību pret mehāniskām, termiskām un ķīmiskām slodzēm paredzētajos lietošanas apstākļos un nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

15. Tērauda kausēšanas iekārtas valdītājs uz tērauda kausēšanas iekārtas vadības pults redzamā vietā izvieto uzrakstu vai piestiprina plāksnīti (burtu augstums ne mazāks par 50 mm), kur norāda iekārtas reģistrācijas numuru, ražotāja noteiktos galvenos darba parametrus un nākamās tehniskās pārbaudes datumu.

16. Tērauda kausēšanas iekārtas pamatelementu nomaiņu vai to elementu metināšanu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk — remonts), kā arī iekārtas konstrukcijas vai darba parametru maiņu (turpmāk — rekonstrukcija) atļauts veikt tikai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

17. Tērauda kausēšanas iekārtas elementus drīkst metināt metinātāji, kuri atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir apliecinājuši savu kompetenci attiecīgo darbu izpildē.

18. Tērauda kausēšanas iekārtas metināto savienojumu pārbaudi ar nesagraujošām kontroles metodēm veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas laboratorijas.

19. Tērauda kausēšanas iekārtas remontu un rekonstrukciju drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad iekārtas valdītājs ir izsniedzis rakstisku norīkojumu–atļauju saskaņā ar šo noteikumu 10.4.apakšpunktu.

20. Pirms remonta un rekonstrukcijas uzsākšanas tērauda kausēšanas iekārtu atdzesē un atvieno no visiem spiediena, temperatūras, šķidruma, tvaiku un gāzu avotiem.

21. Visus datus par tērauda kausēšanas iekārtu rekonstrukciju un remontu un attiecīgajām pārbaudēm dokumentē un pievieno iekārtas pasei.

22. Tērauda kausēšanas iekārtu uzstāda tā, lai nebūtu iespējama tās elementu patvaļīga novirzīšanās vai sašķiebšanās. Tērauda kausēšanas iekārtas elementi izvietojami tā, lai būtu iespējama iekārtas apskate, remonts un tehniskā apkope. Ja nepieciešams, ierīko attiecīgas platformas un kāpnes.

23. Telpas, kurās atrodas tērauda kausēšanas iekārta, atbilst šādām prasībām:

23.1. ir aprīkotas ar ugunsdzēsības līdzekļiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

23.2. ir aprīkotas ar iezemēšanas kontūru elektroiekārtām un dūmeņiem ar zibensnovedējiem (kontūru noplūdes pretestība nedrīkst pārsniegt 4 omus elektroiekārtām un 15 omus zibensnovedējiem). Visi zemētāju savienojumi, kas nav brīvi pieejami, ir savienoti, izmantojot metināšanu;

23.3. ir aprīkotas ar piemērotām ventilācijas iekārtām, kas nodrošina atbilstošu gaisa temperatūru, mitrumu un sastāvu;

23.4. ir aprīkotas ar ierīcēm ūdens un citu šķidru vielu novadīšanai no vietām, kur iespējama šādu vielu uzkrāšanās;

23.5. ir tīras un uzkoptas, īpaši attiecībā uz sagatavju un ražošanas atlikumu atrašanos darba vietās un ejās;

23.6. telpām ir piemērotas grīdas no nodilumizturīgiem materiāliem ar neslidenu virsmu; darba vietas un ejas atrodas līdzenās vietās;

23.7. ieejas atrodas vietās, no kurienes var droši nokļūt līdz darba vietai;

23.8. ir aprīkotas ar mehanizētiem vārtiem dzelzceļa vagonu iebraukšanai. Par vārtu atvēršanu un aizvēršanu brīdina skaņas un vizuālā signalizācija;

23.9. elektroiekārtu un elektroinstalācijas izvietojums telpās atbilst normatīvo aktu prasībām. Pie spēka un apgaismes kabeļu slēdžiem ir skaidri norādīts ar tiem darbināmais aprīkojums vai iekārta;

23.10. uz jumta nav pieļaujama putekļu, ledus un sniega uzkrāšanās.

24. Tērauda kausēšanas iekārtu darba platformas atbilst šādām prasībām:

24.1. attālums no darba platformas virsmas līdz konstrukcijām, iekārtām un cauruļvadiem, kas ierīkoti virs darba platformas, ir ne mazāks kā 1,8 metri;

24.2. darba platformas, kuras atrodas augstāk par 0,6 m no grīdas virsmas, kā arī pārejas tiltiņi, kāpnes, ailas, lūkas, kanāli, bedres un nepārtrauktās liešanas iekārtu nostādināšanas vietas ir ierobežotas ar margām un apšuvumu, kura augstums ir vismaz 0,1 metrs;

24.3. krāšņu pārlaides darba platformām ir vismaz viena eja uz divām krāsnīm, bet tērauda izliešanas pārlaides platformām — vismaz viena eja uz trim krāsnīm. Minētās ejas ir aprīkotas ar piemērotām kāpnēm.

25. Tērauda kausēšanas iekārtas dūmeņi:

25.1. nodrošina iekārtas darba režīmam piemērotu siltumu;

25.2. novērš gaisa iekļūšanu gar aizbīdņiem un plaisām dūmejās un pašā dūmenī;

25.3. nodrošina, lai netiktu pārsniegts kaitīgo izmešu daudzums tērauda kausēšanas tehnoloģiskā procesa normālas darbības režīmā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

26. Tērauda kausēšanas iekārtu dūmeņi ir ierīkoti uz pamatiem, kuri tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas laikā nodrošina dūmeņa stabilitāti un vertikalitāti pieļaujamajās robežās (maksimāli pieļaujamā atkāpe no vertikalitātes ir piecas tūkstošdaļas no dūmeņa augstuma metros). Pamati ir aprīkoti ar augstuma references ierīci (reperi).

27. Dūmeņa stiprinājuma gredzeni un metāla konstrukcijas ir aizsargātas pret izmešu un apkārtējās vides nevēlamu iedarbību.

28. Veicot darbus tērauda kausēšanas iekārtu telpās, aizliegts:

28.1. cilvēkiem atrasties zonās, kur tērauda izlaišanas laikā var nokļūt metāla un sārņu šļakatas;

28.2. izmantot tērauda kausēšanas iekārtas kurināmā padeves cauruļvadus par balstiem, paceļot kravu, kā arī komunikāciju nostiprināšanai vai iekārtu iezemēšanai.

IV. Drošības prasības

martena krāsns lietošanai

29. Martena krāsns augšējās daļas apskatei un remontam, kā arī putekļu un citu netīrumu novākšanai no krāsns augšējās daļas izmanto stacionāras piemērotas darba platformas.

30. Martena krāsns aizmugures darba platformas platums ir ne mazāks kā 1 m, un platforma ir nožogota. Krāsns laukumā nožogojums visā tā augstumā ir izveidots no metāla loksnēm.

31. Tērauda izlaišanas teknes nožogojums ir noņemams vai izbīdāms. Darba laukums pēc teknes noņemšanas ir nosegts.

32. Martena krāsns aizmugures siena ir ekranēta, lai nodrošinātu aizsardzību no siltuma izstarojuma. Aizmugures darba platformā darba vietas pie izlaišanas teknes ir nodrošinātas ar piemērotu gaisa ventilāciju.

33. Martena krāsns pildlūku aizvaru celšanas ierobežotāji tiek uzturēti darba kārtībā. Pildlūku aizvarus vada no droša attāluma.

34. Pildlūku aizvaru konstrukcija nodrošina pietiekamu blīvumu starp aizvaru un pildlūkas rāmi un ir aprīkota ar speciālām palīgierīcēm, kas novērš aizvara patvaļīgu krišanu.

35. Pildlūku aizvari ir aprīkoti ar nepārtrauktu dzesēšanas sistēmu. Ja pildlūku aizvari tiek dzesēti ar ūdeni, dzesēšanas sistēmas konstrukcija ir tāda, lai tvaiku izvadīšana neradītu draudus cilvēkiem un tehnoloģiskajam procesam.

36. Bojātus pildlūku aizvarus un rāmjus laikus nomaina. Nomaiņas laikā ir samazināta gāzes un gaisa padeve.

37. Martena krāšņu sārņu kameras un reģeneratori:

37.1. ir hermētiski un ar atbilstošu siltumizolāciju;

37.2. ir aprīkoti ar atverēm gala sienās kameras izpūšanai vai reģeneratora pildījuma mazgāšanai. Pēc izpūšanas un mazgāšanas beigšanas atveres var aizvērt;

37.3. ir aprīkoti ar dūmu kanāliem padziļinājumu veidā;

37.4. ir noblīvēti un atrodas vismaz 0,8 m augstumā no grīdas līmeņa.

38. Martena krāsns dūmeju līdlūkas izmēri nedrīkst būt mazāki kā 0,8 x 0,8 metri, un tām ir divi noslēdzošie vāki ar vadīklām, kas noblīvēti ar ugunsdrošu blīvējumu.

39. Pildīšanas logu vāku ūdens aizvadīšanas ierīces novērš ūdens nokļūšanu uz martena krāsns galvenās velves.

40. Martena krāsns dzesēšanas sistēma nodrošina šādu prasību izpildi:

40.1. ūdens, ko izmanto martena krāsns dzesēšanai (turpmāk — dzesēšanas ūdens), ir attīrīts no mehāniskiem piemaisījumiem;

40.2. elementus, kuri tiek dzesēti ar dzesēšanas ūdeni, iespējams atvienot no dzesēšanas sistēmas;

40.3. dzesēšanas ūdeni dzesējamajiem elementiem piegādā apakšējā daļā, bet uzkarsēto dzesēšanas ūdeni aizvada no augšējās daļas;

40.4. dzesēšanas ūdeni savāc tilpnēs, kas novietotas vietās, kur nevar nokļūt izkausēts metāls un sārņi;

40.5. no atdzesētajiem elementiem aizvadītā dzesēšanas ūdens temperatūra ir zemāka par katlakmens veidošanās temperatūru;

40.6. dzesēšanas ūdens pārplūdes caurules ir izvietotas tā, lai apkalpojošais personāls redzētu ūdens iztecēšanu pa caurulēm;

40.7. martena krāsns dzesējamos elementus, dzesēšanas sistēmas un iztvaices cauruļvadu noslēgierīces tiek vadītas no apkalpošanai drošām un piemērotām vietām;

40.8. dzesēšanas ūdens nepieciešamā līmeņa uzturēšana boileros–separatoros ir automātiska.

41. Ja tiek pārtraukta dzesēšanas ūdens padeve, kurināmā padeve martena krāsnij tiek pārtraukta. Pēc ūdens padeves atjaunošanas, lai nepieļautu spēcīgu tvaiku veidošanos un dzesēšanas sistēmas sagrūšanu, ūdens padeve veicama lēni saskaņā ar lietošanas instrukciju.

42. Martena krāsnīs ar iztvaices dzesēšanas sistēmu papildus ir nodrošināta šādu prasību izpilde:

42.1. sistēma ir aprīkota ar ierīcēm, kas ļauj pārslēgt dzesēšanas sistēmu darbam ar tehnisko ūdeni;

42.2. iztvaices dzesēšanas boileri–separatori ir novietoti speciālās galerijās, kas izbūvētas no ugunsdrošiem materiāliem un aprīkotas ar piespiedu ventilāciju vai atrodas ārpus martena krāsns telpām. Šādām galerijām ir vismaz divas ieejas (izejas), kas atrodas pretējās pusēs un kuru durvis veras uz ārpusi. Durvis nedrīkst būt ar aizbīdņiem;

42.3. iztvaices dzesēšanas vadības pults telpā ir gaisa kondicionēšanas iekārta vai piespiedu ventilācija, kas nodrošina 1,5 reizes lielāku gaisa tilpuma apmaiņu vienā stundā nekā telpas kopējais tilpums;

42.4. ja ūdens kondensāts sācis tecēt no iztvaices dzesēšanas sistēmas, nav iespējama ūdens nokļūšana uz martena krāsns velves un reģeneratora;

42.5. tvaiku no iztvaices dzesēšanas sistēmas izlaiž, izmantojot skaņas slāpētājus, vietās, kur tvaiks neapdraud tehnoloģisko procesu un cilvēku veselību un dzīvību.

43. Boileru separatoru drošības vārstu nopūšanas sveces ir izvadītas vietās, kur nav iespējama personāla apdedzināšanās ar tvaiku.

44. Martena krāsns dzesēšanas sistēmai reizi maiņā pārbauda galējo ūdens līmeni un signalizāciju un pārbaudes rezultātu ieraksta šo noteikumu 11.6.apakšpunktā minētajā žurnālā.

45. Martena krāsns vadības pults ir aprīkota ar:

45.1. skaņas un vizuālo signalizāciju par dzesēšanas ūdens līmeņa izmaiņām ±0,15 m robežās no nominālā līmeņa;

45.2. saziņas līdzekļiem saziņai ar martena ceha dispečeru, kā arī savienota ar vietējo ceha skaļruņu iekārtu;

45.3. martena krāsns siltuma režīma regulēšanas ierīcēm;

45.4. galējo kurināmā un skābekļa nesēja parametru signalizācijas ierīcēm.

46. Martena krāsnī izkausētā tērauda izlaišanas atveri drīkst atvērt tikai pēc tam, kad zem krāsns tērauda izlaišanas teknes ir novietots izkausētā tērauda uztveršanas kauss.

47. Martena krāsns izlaišanas atveres izmēri un forma nodrošina metāla izlaišanu blīvā strūklā saskaņā ar lietošanas instrukciju. Dezoksidantu padeve teknē vai kausā ir mehanizēta.

48. Sārņus no martena krāsns izvada sārņu kausos, kas atrodas zem darba platformas, kurā ierīkota atvere ar tekni uz kausu.

49. Izkausētā metāla līmenis martena krāsns vannā nedrīkst būt augstāks par krāsns pamatsliekšņiem.

50. Martena krāsns siltuma režīma vadība ir automatizēta.

51. Kurināmais, ko pievada martena krāsns kurināšanai, ir attīrīts no piemaisījumiem un uzsildīts līdz temperatūrai, kas nepārsniedz tvaiku uzliesmošanas temperatūru.

52. Uz kurināmā kopīgā pievada krāsnīm ir ierīkotas noslēdzošās un regulējošās ierīces un mēraparāti, kas kontrolē kurināmā spiedienu un temperatūru, kā arī iekārtas automātiskai padeves pārslēgšanai uz abām krāsns pusēm.

53. Tilpnes, kas paredzētas kurināmā noliešanai un uzglabāšanai, iztukšojot cauruļvadus, atrodas ārpus martena krāsns telpām.

54. Martena krāsns ir aprīkota ar nepārtrauktās mērīšanas termopāriem, lai kausēšanas laikā noteiktu metāla temperatūru.

55. Lietojot martena krāsni, aizliegta:

55.1. cilvēku atrašanās uz krāsns velves;

55.2. krāsns darbināšana, ja nav stacionāro vai noņemamo nožogojumu, platformu, izkausētā tērauda izlaišanas tekņu vai citu krāsns elementu un aprīkojuma vai ja tas ir bojāts;

55.3. slēgierīču novietošana virs martena krāsns galvas velvēm;

55.4. pakāpienu izveide dūmu kanālu sienās;

55.5. martena krāsns apkope, ja ir atvērta sārņu izlaišanas atvere;

55.6. krāsns darbināšanai paredzētā kurināmā padeves cauruļvadu ierīkošana virs krāsnīm.

V. Drošības prasības

sagatavju nepārtrauktās liešanas

mehānisma lietošanai

56. Visi ražošanas procesi sagatavju nepārtrauktās liešanas mehānismiem (turpmāk — liešanas mašīnas), sākot ar metāla liešanu un beidzot ar sagatavju padošanu uz dzesētāju, ir mehanizēti un iespējami automatizēti. Katrai liešanas mašīnai ir nodrošināta arī rokas vadība.

57. Otrās pakāpes liešanas mašīnu dzesēšanas iekārtas atrodas atsevišķā telpā ar siltumizolētām sienām un vilkmes ventilāciju.

58. Otrās pakāpes liešanas mašīnu dzesēšanas iekārtas kameras durvis metāla liešanas laikā ir aizvērtas ar aizbīdni.

59. Tehnoloģiskā iekārta, kas neatrodas otrās pakāpes dzesēšanas zonā (arī velkošie rullīši), atrodas telpā ar ugunsdrošām sienām. Cilvēku iekļūšana un uzturēšanās minētajā telpā metāla liešanas laikā ir aizliegta.

60. Otrās pakāpes dzesēšanas zonā ir avārijas ūdens padeves sistēma. Ja tiek atvienota pamatsistēma vai pārtraukta vai samazināta ūdens padeve, uz liešanas mašīnas vadības pulti automātiski tiek noraidīts gaismas un skaņas signāls un tērauda liešana tiek pārtraukta.

61. Liešanas mašīna ir aprīkota ar:

61.1. saziņas līdzekļiem un brīdinājuma signalizāciju;

61.2. vadības pulti, kurā ir kontroles iekārtas tā ūdens daudzuma un temperatūras kontrolei, kurš tiek padots kristalizatora dzesēšanai un otrās pakāpes dzesēšanas zonā;

61.3. centralizētu eļļošanas sistēmu.

62. Liešanas mašīnas vadības pults liešanas laukumā atrodas atsevišķā telpā ar siltumizolētām sienām un karstumizturīgu stiklojumu, kas aizsargāts ar metāla sietu, kā arī ar divām izejām uz liešanas laukumu. Gaisa temperatūru, mitrumu un sastāvu telpā nodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pults atrodas vietā, kur operators var labi saskatīt liešanas mašīnas veiktās operācijas.

63. Lietojot kristalizatoru, nodrošina šādu prasību ievērošanu:

63.1. kristalizatora eļļošana ir mehanizēta;

63.2. kristalizatora dzesēšanas sistēmā ir avārijas ūdens padeves sistēma gadījumam, ja atvienojas pamatsistēma;

63.3. mitruma uzkrāšanās kristalizatora iekšienē nav iespējama;

63.4. aizliegts sākt tērauda liešanu pirms ūdens padeves kristalizatoram;

63.5. ieliešanas un izliešanas laikā kristalizators tiek šūpots;

63.6. sagatavju velkošie rullīši tiek ieslēgti pēc kristalizatora piepildīšanas ar metālu līdz līmenim, kas nodrošina metāla kristalizācijas procesu;

63.7. vilkšanas un kristalizatora šūpošanas mehānisms iedarbināms uzmanīgi, vienmērīgi palielinot ātrumu;

63.8. otrās pakāpes dzesēšanas sistēma nodrošina sagatavju vienmērīgu atdzesēšanu.

VI. Drošības prasības tērauda liešanas

kausa un sārņu kausa lietošanai

64. Tērauda liešanas kausa konstrukcija ir tāda, lai kauss izturētu mehāniskas, termiskas un ķīmiskas slodzes, kas rodas, pārvietojot izkausētu metālu liešanas un transportēšanas laikā.

65. Tērauda liešanas kausa konstrukcija atbilst šādām prasībām:

65.1. kauss nedrīkst patvaļīgi apgāzties;

65.2. kausa radžu drošības koeficients nedrīkst būt mazāks par 8,0;

65.3. kauss ir oderēts:

65.3.1. ne mazāk kā divās kārtās — ar armatūras kārtu un darba kārtu;

65.3.2. monolīti vai ar karstumizturīgiem ķieģeļiem;

65.3.3. tā, lai armatūras kārtas savienojuma šuves un darba kārtas savienojuma šuves nesakristu;

65.3.4. tā, lai kausa dibena un sienu oderējuma savienojumi neveidotu caurejošas šuves.

66. Tērauda liešanas kauss ir aprīkots ar:

66.1. aizvaru un izteces aizturu, ko vada no attāluma;

66.2. kausā vertikāli ierīkotu izliešanas čaulu. Sprauga, kas veidojas starp čaulu un kausa apvalku, ir aizpildīta ar ugunsizturīgu masu. Izliešanas čaulas nomaiņa kausā ir mehanizēta.

67. Aizvarus tērauda liešanas kausos ierīko tikai pēc pilnīgas tērauda izliešanas un čaulas izžāvēšanas.

68. Izliešanas čaulu un tērauda liešanas kausu izteces aizturu maiņu veic speciāli šim nolūkam izveidotās un iekārtotās vietās, kur aizturus iespējams droši un mehanizēti izjaukt, salikt un žāvēt.

69. Metāla līmenis izkausētā tērauda uztveršanas kausā nedrīkst būt augstāk kā 0,15 m no sārņu noteces. Kausa konstrukcija novērš tā patvaļīgas apgāšanās iespēju.

70. Sārņu nolaišanu sārņu kausos veic pirms izkausētā tērauda izlaišanas. Sārņu kauss un tā aprīkojums atbilst šādām prasībām:

70.1. kauss ir sauss un pārklāts ar kaļķu šķīdumu;

70.2. kausa dibenā ir iebērti sausi tehnoloģiskie gruži;

70.3. kausa estakāde ir attīrīta no atkritumiem;

70.4. sārņu līmenis kausā nav zemāks par 0,25 m no augšējās malas.

VII. Drošības prasības

elektrokrāsns lietošanai

71. Elektrokrāsns konstrukcija ir tāda, lai krāsns izturētu visas mehāniskās un termiskās slodzes, kurām tā tiek pakļauta lietošanas laikā. Elektrokrāsns smaguma centrs atrodas tādā vietā, lai gadījumā, ja nedarbojas sasvēršanas mehānisms, krāsns atrastos vertikālā stāvoklī.

72. Elektrokrāsns ierīkota uz pamatiem, kuri nodrošina iespēju apskatīt elektrokrāsns apakšējo daļu un mehānismus, kas atrodas zem elektrokrāsns darba platformas. Elektrokrāsns ir aprīkota ar:

72.1. efektīvām iekārtām dūmgāzu izvadīšanai un attīrīšanai no putekļiem;

72.2. sasvēršanas mehānismu, kuru vada no vietas, kur ir pārredzamas tērauda izliešanas operācijas;

72.3. vadības svirām, kuru virziens sakrīt ar elektrokrāsns sasvēršanās virzienu;

72.4. atdurēm elektrokrāsns sasvēršanās ierobežošanai;

72.5. laukumiem un kāpnēm, kas norobežotas ar margām, lai nokļūtu pie elektrokrāsns sasvēršanas mehānisma un velves;

72.6. skaņas un vizuālo brīdinājuma signalizāciju, kas iedarbojas ne mazāk kā vienu minūti pirms krāsns sasvēršanās;

72.7. sārņu kausiem vai sārņu vannām to piespiedu nolaišanai no elektrokrāsns;

72.8. pildlūkām un to aizvariem atbilstoši šo noteikumu 33., 34., 35. un 36.punktam;

72.9. oderētu tekni izkausēta tērauda izlaišanai. Teknes konstrukcija novērš iespēju to pārpildīt ar izkausētu metālu, un tās oderējums ir piemērots, lai novērstu izkausētā metāla caurrāvumu caur tekni lējuma izlaišanas laikā;

72.10. nepārtrauktas dzesēšanas sistēmu, kuras dzesēšanas šķidruma pievadi un elementi ir hermētiski. Tie nedrīkst atrasties zem elektrokrāsns pildlūkas vai teknes.

73. Elektrokrāsns elektrodu konstrukcija nodrošina šādu prasību izpildi:

73.1. elektrodu pārvietojuma mehānismiem ir gājiena ierobežotāji, kas automātiski iedarbojas, ja sasniegti galējie paredzētie stāvokļi;

73.2. mainot elektrodus, elektroda vītnes metāliskā daļa pilnībā tiek ieskrūvēta elektrodā;

73.3. elektrodu satveršana un atbrīvošana no elektrodu turētāja ir mehanizēta, un to vada no darba platformas pie krāsns;

73.4. elektrodi brīvi pārvietojas velves atverēs, un tie nedrīkst pieskarties apmūrējumam;

73.5. elektrodu satvērēji ir izolēti no krāsns statņiem un iezemētajām daļām;

73.6. atstarpes starp elektrodu gredzeniem un elektrodiem ir noblīvētas.

VIII. Tērauda kausēšanas iekārtu

tehniskās pārbaudes

74. Pilnvarotās inspicēšanas institūcijas veic tērauda kausēšanas iekārtas pirmreizējo tehnisko pārbaudi, kārtējās tehniskās pārbaudes, kā arī ārkārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 79.punktā noteiktajos gadījumos saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

75. Tērauda kausēšanas iekārtas uzstādītājs pirms iekārtas montāžas iesniedz pilnvarotajā inspicēšanas institūcijā šādus dokumentus:

75.1. tērauda kausēšanas iekārtas vispārīgu aprakstu;

75.2. tērauda kausēšanas iekārtas uzstādīšanas tehnisko projektu, kas izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehniskais projekts ietver šādu informāciju:

75.2.1. konstrukcijas kopsalikuma rasējumi, sastāvdaļu, salikuma vienību un citi darba rasējumi un shēmas, kā arī tērauda kausēšanas iekārtas darbības apraksti un skaidrojumi;

75.2.2. projektēšanas aprēķini;

75.3. tērauda kausēšanas iekārtas atsevišķu elementu un mezglu atbilstības sertifikātus un lietošanas instrukcijas, ja tas noteikts attiecīgajos normatīvajos aktos.

76. Pilnvarotā inspicēšanas institūcija pārbauda tērauda kausēšanas iekārtas tehnisko projektu, kā arī veic attiecīgas pārbaudes montāžas laikā, lai nodrošinātu tērauda kausēšanas iekārtas atbilstību šo noteikumu un attiecīgo normatīvo aktu prasībām, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

76.1. projekta un uzstādīšanas procedūru tehniskās dokumentācijas pārbaude;

76.2. lietoto materiālu un to sertifikātu pārbaude;

76.3. tērauda kausēšanas iekārtas teritorijas un tehniskās dokumentācijas pārbaude (piemēram, būvju, iekārtu, aprīkojuma un to izvietojuma atbilstība projekta prasībām un tehnoloģiskajai shēmai);

76.4. tērauda kausēšanas iekārtas un tās aprīkojuma iekšējā un ārējā apskate un krāšņu aprīkojuma funkcionālā pārbaude;

76.5. tērauda kausēšanas kausu apskate un kausu radžu mērījumi ar negraujošo pārbaudes metodi;

76.6. dūmeņu un dūmeju oderējuma un metālkonstrukciju apskate un vertikalitātes un nosēdes mērījumi;

76.7. iztvaices dzesēšanas sistēmas apskate un hidrauliskā pārbaude;

76.8. iezemēšanas kontūra un izolācijas pārbaude (piemēram, iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības, izolācijas pretestības mērījumi).

77. Tērauda kausēšanas iekārtas lietošanas laikā tās valdītājs nodrošina, lai pilnvarotā inspicēšanas institūcija ne retāk kā reizi divos gados veiktu tērauda kausēšanas iekārtas kārtējo tehnisko pārbaudi, kas ietver:

77.1. tērauda kausēšanas iekārtas teritorijas un tehniskās dokumentācijas pārbaudi;

77.2. tērauda kausēšanas iekārtas un tās aprīkojuma ārējo apskati darbībā un krāšņu aprīkojuma funkcionālo pārbaudi;

77.3. tērauda liešanas kausu apskati un kausu radžu mērījumus ar negraujošo pārbaudes metodi;

77.4. dūmeņu un dūmeju apskati un pārbaudi;

77.5. iztvaices dzesēšanas sistēmas apskati un pārbaudi;

77.6. iezemēšanas un izolācijas pārbaudi (piemēram, iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības, izolācijas pretestības mērījumi).

78. Ņemot vērā tērauda kausēšanas iekārtas tehnisko stāvokli un kalpošanas laiku, pilnvarotā inspicēšanas institūcija ir tiesīga kārtējās pārbaudes noteikt biežāk, nekā minēts šo noteikumu 77.punktā.

79. Tērauda kausēšanas iekārtu ārkārtas tehniskās pārbaudes veicamas šādos gadījumos:

79.1. pēc tēraudu kausēšanas iekārtas remonta vai rekonstrukcijas;

79.2. pēc avārijām vai nelaimes gadījumiem, kuru dēļ ir bojāti tērauda kausēšanas iekārtas elementi vai aprīkojums;

79.3. pēc Valsts darba inspekcijas amatpersonas pamatota pieprasījuma.

80. Lai atvieglotu tērauda kausēšanas iekārtas atbilstības novērtēšanu ārkārtas pārbaudes laikā, pirms iekārtas remonta vai rekonstrukcijas uzsākšanas iekārtas valdītājs saskaņo ar pilnvaroto inspicēšanas institūciju attiecīgo darbu izpildes tehnoloģiju un kārtību. Ārkārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka pilnvarotā inspicēšanas institūcija.

81. Pēc tehniskās pārbaudes pilnvarotā inspicēšanas institūcija izdara ierakstu tērauda kausēšanas iekārtas pasē un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru izsniedz valdītājam, otru uzglabā pilnvarotā inspicēšanas institūcija ne mazāk kā 10 gadus pēc pārbaudes dienas.

82. Ja tērauda kausēšanas iekārta atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā inspicēšanas institūcija izsniedz valdītājam bīstamās iekārtas drošības pārbaudes zīmi, ko valdītājs piestiprina uz tērauda kausēšanas iekārtas vadības pults redzamā vietā.

83. Ja pilnvarotā inspicēšanas institūcija pēc tehniskās pārbaudes konstatē, ka tērauda kausēšanas iekārta neatbilst šo noteikumu prasībām, valdītāja pienākums ir mēneša laikā novērst neatbilstību un uzaicināt pilnvaroto inspicēšanas institūciju veikt atkārtotu pārbaudi.

84. Ja tērauda kausēšanas iekārta pēc atkārtotās pārbaudes neatbilst šo noteikumu prasībām un apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai apkārtējo vidi, pilnvarotā inspicēšanas institūcija par to nekavējoties brīdina valdītāju, paziņo Valsts darba inspekcijai, kā arī Vides valsts inspekcijai, ja apdraudēta vide, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēts paaugstināts ugunsbīstamības stāvoklis, un vienas dienas laikā izsūta minētajām institūcijām pārbaudes protokola kopiju.

IX. Noslēguma jautājums

85. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.