• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atjaunotās Latvijas Republikas naudas reformai - pieci gadi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.05.1997., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43317

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija padsmitgadnieku skatījumā

Vēl šajā numurā

07.05.1997., Nr. 112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

atgādnes

Atjaunotās Latvijas Republikas naudas reformai — pieci gadi

Šodien, 1997.gada 7.maijā, aprit tieši pieci gadi kopš naudas reformas sākuma atjaunotajā Latvijas Republikā, kad 1992. gada 7. maijā Latvijas Banka laida apgrozībā pirmos Latvijas rubļus. Tas bija radikāls solis Latvijas valstiskās neatkarības nostiprināšanā kā politiskā, tā arī ekonomiskā ziņā. Atdalīšanās no Krievijas rubļa ekonomiskās zonas deva iespēju Latvijai patstāvīgi izvēlēties savas tautsaimniecības attīstības vadlīnijas un cīnīties ar ieilgušās ekonomikas stagnācijas sekām.

Pagājušie pieci gadi ir pierādījuši, ka lēmums par naudas reformas veikšanu bijis savlaicīgs un pareizs. Latvija šobrīd sasniegusi ekonomiskās attīstības un dzīves līmeņa rādītājus, kas ir vieni no visaugstākajiem starp postsociālisma zemēm. Gada inflācijas līmenis Latvijā šo dažu gadu laikā ir noslīdējis zem 9%. Latvijā jau gandrīz pusgadu tiek īstenots sabalansēts valsts budžets, bet valsts parāds veido tikai nepilnus 9% no nacionālā kopprodukta. Salīdzinot ar citām bijušās rubļa zonas valstīm, Latvijā ir viens no visaugstākajiem vidējās algas rādītājiem. Līdz ar zemu inflāciju un saimnieciskās aktivitātes kāpumu tas nodrošina pakāpeniski augošu iedzīvotāju pirktspējas un dzīves līmeni.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ļāva mainīt tautsaimniecības attīstības virzienu no lejupslīdes uz pakāpenisku izaugsmi, neapšaubāmi ir nacionālās valūtas stabilitāte. Svarīga arī tās starptautiskā līmenī iegūtā uzticība. Šodien, sakot “nacionālā valūta”, ikviens domā par latu. Taču atcerēsimies, ka sākums pašreizējam latam bija Latvijas rublis. Tā ieviešanai bija skaidrs mērķis — pagaidu valūta, kurai jāpilda pilnvērtīga maksāšanas līdzekļa funkcija, līdz bijām gatavi laist apgrozībā latu. Tieši Latvijas rublim bija jāpārdzīvo finansu tirgus negācijas, kas saistītas ar jaunas naudas parādīšanos ļoti nelabvēlīgos apstākļos, toreiz Latvijai vēl atrodoties strauji savu vērtību zaudējošās Krievijas valūtas ekonomiskajā telpā. Taču, neskatoties uz to, ka Latvijas rublis bija tikai pagaidu nauda, tas ir iegājis vēsturē ar godpilno “nacionālās valūtas” nosaukumu. Pirms pieciem gadiem, kad Latvijas valstiskums vēl bija samērā trausls, Latvijas rubļa laišana apgrozībā būtiski nostiprināja reālo Latvijas valsts neatkarību.

Pāreja no Krievijas rubļa uz Latvijas rubli, tāpat kā vēlāk arī pāreja uz latu, notika demokrātiski un pakāpeniski. Tika apmainīta visa nauda, lai gan vēsturē dažādas valstis ne reti izvēlējušās konfiscējošas naudas reformas. Diemžēl naudas reforma nevarēja pildīt Krievijas rubļa inflācijas radīto zaudējumu kompensācijas lomu.

Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas nauda — Latvijas rublis — savu misiju ir izpildījusi. To nomainījis un savu vietu zem saules iekarojis Latvijas lats. Līdz ar to naudas reforma ir pabeigta, taču naudas attīstība neapstāsies. Latvijas Banka turpina darbu pie apgrozībā esošo naudaszīmju drošības uzlabošanas. Apgrozībā jau laistas jauna parauga piecu latu banknotes, kuras pakāpeniski nomainīs iepriekšējā laidiena naudaszīmes. Turpinām strādāt arī pie vairākām jubilejas un piemiņas monētām, kuras nesīs pasaulē latviskās kultūras un identitātes vērtības, kaltas sudrabā un zeltā.

Einars Repše

Latvijas Bankas prezidents

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!