valdībā

Ministru kabineta 6.maija sēdē

Akceptēti noteikumi “Dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtība”. Šie noteikumi nosaka nosacījumus un kritērijus, kas jāievēro, aprēķinot īres maksu par dzīvojamo telpu lietošanu, kā arī īres maksas aprēķināšanas kārtību. Noteiktā kārtība jāievēro šādiem izīrētājiem: pašvaldībām, nosakot dzīvokļa īres maksu pašvaldību dzīvojamās mājās, kā arī maksimālo īres maksas līmeni attiecīgajā administratīvajā teritorijā; dzīvojamo māju valdītājiem, nosakot maksu valsts un valsts uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā iekļautās mājās, un namīpašniekiem, kas atguvuši mājas likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju LR” un likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem LR” noteiktajā kārtībā, nosakot īres maksu īrniekiem, kuri šajās mājās īrējuši dzīvojamo platību līdz māju denacionalizācijai.

Akceptēti Būvuzraudzības noteikumi. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības atbilstoši tā izlietotajiem līdzekļiem noteiktajā laikā iegūt kvalitatīvu būvi, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvdarbu tehnoloģisko procesu secības, darba termiņiem u.c.

Akceptēti Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi. To mērķis ir nodrošināt būvprojekta autora tiesības īstenot būvprojekta autentisku realizāciju dabā.

Akceptēti MK noteikumi “Par Talsu rajona Lubes pagasta Lubes ciema pārdēvēšanu”. Lubes ciems tiks pārdēvēts par Anužu ciemu.

MK akceptēja rīkojumu “Par bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs””. Centrs tiks izveidots uz likvidējamās Zemkopības ministrijas pārziņā esošās valsts iestādes Latvijas Lauksaimniecības konsultācijas centra un tā struktūrvienības Kvalifikācijas celšanas institūta bāzes.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas iekļaušanu LU sastāvā”.

Valdība akceptēja MK rīkojumu “Par izdienas pensiju izmaksu no aktīvā dienesta atvaļinātajām Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju militārpersonām”. Paredzēts, ka līdz likuma par karavīru valsts pensijām pieņemšanai militārpersonām, kas atvaļinātas no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Militārās pretizlūkošanas dienesta, izdienas pensijas piešķirs un izmaksās no speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem Nolikumā par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā štata darbinieku pensijām noteiktajā kārtībā.

Valsts robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas un infrastruktūras izveidošanas organizēšanai un vadīšanai valdība akceptēja rīkojumu “Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Valsts robeža””, kas paredz minētās organizācijas izveidošanu. Sabiedrības pamatkapitāls noteikts 5000 latu.

Akceptēts grozījumu projekts likumā “Par zemes nodokli”. Grozījumu projekts nosaka, ka zeme, kas ir nodota Iekšlietu ministrijas valdījumā un tiek izmantota Robežsardzes funkciju veikšanai, tiks atbrīvota no zemes nodokļa maksājuma.

Saskaņā ar likuma “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” 18.pantu akceptēti noteikumi “Par pārtikas piedevu lietošanas kārtību”. Noteikumi nosaka vienotu pārtikas piedevu lietošanas kārtību visos pārtikas aprites posmos.

Akceptēts grozījumu projekts likumā “Tiesnešu disciplinārās atbildības likums”.

Valdība akceptēja noteikumus “Par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās”. Noteikumi izstrādāti, lai bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem vienkāršotu kompensācijas saņemšanu par īpašumā neatdoto zemi.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības Nodomu protokolu par savstarpēji izdevīgu ekonomisko un tehnisko sadarbību”.

Akceptēti noteikumi “Par kārtību, kādā izsniedzami apliecinājumi par ēkām, kurās nav valsts ieguldījuma”. Tie nosaka, ka apliecinājumu tam, ka ēkās, ko juridiskā persona ir uzcēlusi pēc 1940.gada 21.jūlija, nav valsts ieguldījuma, vai arī apliecinājumu tam, ka valsts nepretendē uz attiecīgo īpašumu vai tā daļu, izsniedz valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”.

Valdība akceptēja instrukciju “Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus”. Tā nosaka maksas pakalpojumu apstiprināšanas un maksas iekasēšanas kārtību. Instrukcija nav piemērojama maksas pakalpojumiem, par kuriem maksa noteikta likumos un MK noteikumos.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Vērtspapīru tirgus komisijas nolikums”. Komisija ir valsts iestāde, kas saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” un likumu “Par Vērtspapīru tirgus komisiju” regulē vērtspapīru tirgus dalībnieku darbību un kontrolē vērtspapīru publisko apgrozību LR.

Grozījumi noteikumos “Par beznodokļu vai zemi nodokļu valstīm un zonām” nosaka, ka Singapūra tiek izslēgta no beznodokļu vai zemu nodokļu valstu un zonu saraksta.

Valdība akceptēja likumprojektu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Likumprojekts nosaka kredītiestāžu, finansu iestāžu, ieskaitot apdrošināšanas sabiedrības, un to uzraudzības un kontroles institūciju pienākumus noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanai. Tiks reglamentēta procedūra attiecībā uz klientu identifikāciju un informācijas uzglabāšanu, ziņu sniegšanu par neparastiem un aizdomīgiem finansu darījumiem u.c. Projekts paredz, ka likums stāsies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri un ar kontiem, kas atvērti pirms 1997.gada 1.janvāra bez klienta identifikācijas, pēc 1999.gada 1.janvāra bez konta turētāja identifikācijas nedrīkstēs veikt nekādas darbības, izņemot konta slēgšanu.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 6.maija sēdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, Ministru prezidenta biedra Anatolija Gorbunova un finansu ministra Roberta Zīles atbildes, skaidrojumi un komentāri

Pirmais runāja Anatolijs Gorbunovs:

— Šodien Ministru kabinets pieņēma noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību. Projektam, ko izskatīja Ministru kabineta komitejas sēdē, ir veltīta liela uzmanība gan radio, gan presē. Bet faktiski par galvenajiem politiskajiem jautājumiem bija izlēmusi Saeima, labojot likumu par dzīvokļu īri. Šis politiskais lēmums nozīmē, ka turpmāk maksimālo dzīvokļa īres līmeni noteiks nevis valdība, bet pašvaldības, katra savā teritorijā. Turklāt pašvaldības noteiks visiem dzīvokļu izīrētājiem, tas ir, pašvaldībām, dzīvojamo māju valdītājiem valsts mājās un namīpašumiem, īres maksu īrniekiem, kas šajās mājās izīrējuši dzīvojamās telpas līdz mājas denacionalizācijai.

Protams, pašvaldības savās mājās šo īres maksu var noteikt katrai mājai atsevišķi, ņemot vērā šīs mājas labiekārtojumu, ērtības, atrašanās vietu un citus apstākļus. Ja šis galvenais politiskais jautājums bija noteikts likumā, tad šī dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtība vairāk bija saistīta ar Būvniecības departamenta lietām, kas saistītas ar dzīvojamo māju uzturēšanu, proti, ar to remontiem un attiecīgajiem izdevumiem. Līdz ar to faktiski šajos noteikumos ir paredzēti dažādi izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu, un to aprēķināšanas kārtība. Šajos noteikumos paredzēts arī, ka izīrētājs īres maksu atsevišķiem dzīvokļiem tiešām var palielināt vai samazināt līdz 20 procentiem atkarībā no dzīvokļa labiekārtojuma, stāva un citiem kvalitātes faktoriem.

Paredzēts arī, ka izīrētājam, nosakot īres maksu, jāinformē īrnieks par izdevumiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas uzturēšanai un pārvaldei, kā arī faktoriem, kas samazina vai palielina īres maksu. Bet ir arī desmitais punkts, kas nosaka, ka pašvaldību domes un pagastu padomes nosauc maksimālo īres maksu savā administratīvajā teritorijā un izdod saistošus noteikumus likumā par pašvaldībām noteiktajā kārtībā, ievērojot likuma par dzīvojamo telpu īri un likuma par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā prasības.