diplomātija

Pirmie Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas un Kataras Valsts pilnvarotie pārstāvji Latvijā

Vakar, 6.maijā, pulksten 10.00 akreditācijā pie Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa — Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ļi Tegjens ( Ri Thae Gyun )

Viņa ekselence Ļi Tegjens, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1938.gada 6.februārī Korejā, Kovonas provincē. 1961.gadā divdesmit trīs gadu vecumā Ļi Tegjens sāka strādāt KTDR Ārlietu ministrijā par ierēdni. 1965.gadā viņu nosūtīja par sekretāru KTDR vēstniecībā Ēģiptes Arābu Republikā, un šo pienākumu viņš pildīja septiņus gadus. Pēc tam 1972. un 1973.gadā nākamais vēstnieks vadīja vienu no KTDR Ārlietu ministrijas sektoriem un 1973.gadā tika uz četriem gadiem norīkots par savas valsts vēstniecības padomnieku Ženēvā. No 1977. līdz 1984.gadam Ļi Tegjens bija KTDR Ārlietu ministrijas direktora vietnieks, bet no 1984. līdz 1990.gadam savas valsts vēstnieks Burkinafaso. No 1990. līdz 1995.gadam Ļi Tegjens veica Ārlietu ministrijas direktora pienākumus. Kopš pērnā gada marta Ļi Tegjens ir Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas vēstnieks Dānijas Karalistē, viņa rezidence arī turpmāk būs Kopenhāgenā.

Iesniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam savu akreditācijas rakstu, KTDR vēstnieks teica:

“Jūsu ekselence!

Man ir liels prieks pasniegt jums manu akreditācijas vēstuli, kas mani akreditē kā ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Es kā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas pirmais ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā gribētu apliecināt Jūsu ekselencei, ka darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai veiktu godpilno pienākumu tālāk attīstīt Korejas un Latvijas draudzīgās attiecības un sadarbību, un es ceru uz Jūsu ekselences aktīvu atbalstu un sadarbību.”

Latvijas Republikas Valsts prezidents savā atbildes uzrunā KTDR vēstniekam sacīja:

“Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas vēstnieka akreditācija Latvijā ir kārtējais solis Latvijas starptautisko attiecību sakārtošanā. Latvija ir ieinteresēta veidot stabilas un savstarpēji izdevīgas attiecības ar visām pasaules valstīm un tautām.

Pasaules procesu globalizācija aktivizē savstarpējās atkarības fenomenu. Latvija uzmanīgi seko procesu attīstībai visos kontinentos un visos aktīvākajos interešu saskares punktos. Konstruktīvisms un rūpes par cilvēku ir tā bāze, kas vienmēr bijusi Latvijas darbības pamats. Demokrātiska brīva izvēle ir Latvijas starptautiskās darbības princips un ideāls.

Vakar, 6.maijā, pulksten 12.00 akreditācijā pie Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa — Kataras Valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bāders Omars ad Dafa (Bader Omar Al-Dafa)

Viņa ekselence Bāders Omars ad Dafa, Kataras Valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1950.gada 10.februārī. Beidzis Kalamazū Komūnas koledžu un Rietummičiganas universitāti ASV, iegūstot starptautisko attiecību bakalaura grādu. Pēc tam viņš ASV Džona Hopkinsa universitātē ieguva politoloģijas maģistra diplomu.

1972.gadā Bāders Omars ad Dafa sāka strādāt Kataras Ārlietu ministrijā par diplomātisko atašeju. No 1977.gada marta līdz 1981.gada septembrim viņš bija Kataras vēstniecības Vašingtonā, ASV, pirmais sekretārs. No 1982. līdz 1988.gadam Bāders Omars ad Dafa bija Kataras vēstnieks Spānijā, bet pēc tam līdz 1993.gadam — Kataras vēstnieks Ēģiptē. Vienlaikus Bāders Omars ad Dafa no 1988. līdz 1993.gadam bija Kataras pastāvīgais pārstāvis Arābu līgas padomē. No 1993. līdz 1995.gadam viņš bija Kataras vēstnieks Francijā, Šveicē un Grieķijā. Kopš pērnā gada februāra Bāders Omars ad Dafa ir Kataras vēstnieks Krievijas Federācijā. Viņa rezidence arī turpmāk būs Maskavā. Vēstnieks ir precējies, viņam ir dēls un divas meitas. Viņš pārvalda arābu, angļu, spāņu un franču valodu. Vēstnieks ir apbalvots ar Francijas Republikas pirmās pakāpes goda ordeni.

Iesniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu, Kataras Valsts vēstnieks Bāders Omars ad Dafa sacīja:

“Prezidenta kungs,

man ir tas gods nodot Jūsu ekselencei sveicienus un vislabākos novēlējumus no Kataras Valsts emīra Viņa augstības šeiha Hamada Ben Halīfa Āl Tānī, kā arī sveicienus un vislabākos novēlējumus no Viņa augstības mantinieka.

Man ir arī tas gods būt pirmajam Kataras vēstniekam, kas akreditēts Latvijas Republikā. Es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai attīstītu un stiprinātu Kataras Valsts un Latvijas Republikas attiecības.

Jūsu ekselence,

mana valsts neatlaidīgi mēģina attīstīt savu cilvēku un materiālo potenciālu, kas paver labas iespējas sadarbībai ar jūsu valsti dažādos līmeņos, piemēram, ekonomiskās attiecības, tirdzniecība, investīcijas un kopuzņēmumu projekti. Mēs ticam arī, ka mūsu abu valstu attiecības veicinās un sekmēs mieru un stabilitāti pasaulē.

Katara ir arābu nācijas daļa un aktīva Persijas līča sadarbības padomes (GCC) locekle. Tā kā šogad šajā padomē esam prezidējošā valsts, mēs varētu dot savu ieguldījumu attiecību stiprināšanā starp jūsu valsti un pārējām GCC dalībvalstīm.

Nobeigumā es gribētu vēlēt Jūsu ekselencei visu labāko, perspektīvas mūsu starpvalstu attiecībām un progresu draudzīgajai Latvijas tautai.”

Lai starp mūsu valstīm arī turpmāk labas attiecības

Jaroslavs Bratkevičs ( Jaroslav Bratkiewicz) , Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Vakar, 6.maijā, Lietišķās mākslas muzeja zālē notika Polijas valsts svētkiem — Konstitūcijas dienai – veltīta pieņemšana, ko rīkoja Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Jaroslavs Bratkevičs.

Polijas nacionālo svētku — Konstitūcijas dienas — sakarā “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors atkal tikās ar Polijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Jaroslavu Bratkeviču un lūdza viņu izteikt savu viedokli par Latvijas un Polijas attiecību aktualitātēm.

— Vēstnieka kungs, atļaujiet šo sarunu dažas dienas pēc Polijas valsts svētkiem sākt ar dažiem pragmatiskiem jautājumiem par mūsu valstu ikdienas kontaktiem. Vispirms — kā jūs vērtējat mūsu pašreizējās ekonomiskās attiecības?

— Es domāju, ka kontakti ir labi un sekmīgi attīstās. Labs stimuls šo sakaru attīstībai bija Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Polijā. Noteikti ekonomiskos kontaktus starp mūsu valstīm sekmēs arī Latvijas un Polijas brīvās tirdzniecības līgums. Jau fakts, ka Latvija ir ļoti nozīmīgs Baltijas valstu ekonomiskās sadarbības elements, rada noteiktas priekšrocības arī mūsu valsts ekonomiskajai sadarbībai ar Latviju. Personīgi es mūsu valstu attiecībās skaidri saskatu noteiktas ekonomiskās sadarbības padziļināšanās tendences. Domāju, ka Latvijā aizvien jūtamāka kļūs Polijas ekonomiskā klātbūtne. Un Polijā — Latvijas ekonomikas klātbūtne. Katrā ziņā ir vērojama šo attiecību paplašināšanās tendence. Tas, protams, iepriecina.

— Kurās jomās, jūsuprāt, sagaidāma visstraujākā mūsu ekonomisko sakaru attīstība?

— Šobrīd mūsu ekonomiskās attiecības visvairāk ir attīstītas lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā. Es domāju, ka šajās jomās arī turpmāk notiks visstraujākā attīstība. Polija, kā zināms, kļūst par ļoti nopietnu lauksaimniecības produktu ražotāju valsti. Un mēs, protams, esam ļoti ieinteresēti tieši šāda veida sadarbībā. Ļoti lielas iespējas rodas mūsu valstu sadarbībai transportā. Mūsu valsts ir ļoti ieinteresēta “Via Baltica” maģistrāles būvē, kas Somiju un citas Ziemeļvalstis savienos ar Viduseiropu. Es domāju, ka transports, kas arī ir būtisks Latvijas ekonomikas elements, ieņems ļoti nozīmīgu vietu mūsu valstu aizvien plašākajos ekonomiskajos kontaktos.

— Runājot par transporta attīstību, esmu spiests uzdot arī varbūt nepatīkamu, taču aktuālu jautājumu. Proti, par tranzīta pasažieru un kravu drošību.

— Lieta tā, ka Polija ir atklāta valsts. Mēs arī nedomājam aizliegt iebraukšanu kādas valsts pilsoņiem. Polija tagad pieder pie desmit pasaules lielākajām tūrisma valstīm. Protams, lielā mērā tas ir ekonomiskais tūrisms. Taču mūsu valstī iebrauc ļoti liels ārzemnieku skaits. Un mēs gluži vienkārši nespējam šajā milzīgajā tūristu plūsmā, īpaši no Austrumu valstīm, īpaši vēl pirmajā brīdī, kad cilvēks iebrauc Polijā, atlasīt tos, kuri mūsu valsts teritorijā varētu veikt kriminālu darbību. Un diemžēl notiek arī tādas lietas. Es gribu uzsvērt, ka tūristiem pašiem arī mazliet vairāk vajadzētu rūpēties par savu drošību. Protams, mūsu policija viņiem palīdzēs. Mūsu oficiālie dienesti uz robežas visiem iebraucējiem iesaka naktī nebraukt, bet uzturēties pilsētas teritorijā, vislabāk viesnīcā, kur būs arī vietējais apsardzes dienests. Tagad Polijā ir pieņemts noteikums, ka tranzīta braucējs var neapstāties, ja viņam policists vai kāds cits, kas viņu grib apturēt, liekas aizdomīgs. Taču tādā gadījumā viņam pa ceļam tuvākajā apdzīvotajā vietā ir jāpiebrauc pie policijas un jāinformē, ka tādā un tādā vietā viņu gribēja apturēt. Es domāju, ka tā patiešām būs vislabākā rīcība. Katrā ziņā mēs jūsu pilsoņus arī turpmāk informēsim par visiem jaunievedumiem kopīgās drošības interesēs.

— Kā jūs vērtējat abu valstu iekšlietu ministriju sadarbību?

— Es domāju, ka visumā sadarbība ir laba. No Latvijas puses bijušas zināmas iniciatīvas, arī ierosinājums par speciālistu apmaiņu. Domāju, ka cīņa pret organizēto noziedzību ir arī viens no galvenajiem Baltijas Jūras valstu padomes dalībvalstu sadarbības aspektiem. Un, protams, tā ir ļoti svarīgs mūsu divpusējo attiecību elements, kam mēs piešķiram lielu nozīmi. Mēs šai sadarbībai piešķiram lielu nozīmi arī Baltijas Jūras valstu padomes dalībvalstu daudzpusējo attiecību kontekstā.

— Kā vērtējat poļu kopienas situāciju Latvijā?

— Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Un es domāju, ka šeit ir ļoti labs izejas punkts. Latvijā dzīvojošie poļi vienmēr bijuši lojāli pret Latvijas valsti. Arī pašlaik tieši tāda attieksme raksturo poļu kopienu Latvijā. Tāpēc arī mēs ceram, ka piepildīsies mūsu vēlme par Latvijas pilsonības atvieglotu piešķiršanu tiem 20 tūkstošiem manu tautasbrāļu Latvijā, kam vēl nav Latvijas pilsonības. Ir ļoti svarīgi Latvijā attīstīt poļu skolu tīklu.