• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pirmie Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas un Kataras Valsts pilnvarotie pārstāvji Latvijā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.05.1997., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43323

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Civillikumā

Vēl šajā numurā

07.05.1997., Nr. 112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

diplomātija

Pirmie Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas un Kataras Valsts pilnvarotie pārstāvji Latvijā


Vakar, 6.maijā, akreditācijā pie Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa —

Korejas TDR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ļi Tegjens

Turpinājums

no 1.lpp.

Latvijas ārpolitiskais kurss ir vērsts uz Latvijas starptautisko pozīciju nostiprināšanu. Tas ir kurss uz Latvijas tautas drošību, stabilu attīstību un labklājību katram. Latvijas dziļākai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās nav redzamas citas alternatīvas. Latvijas virzībai uz demokrātiskajām institūcijām ir vitāla nozīme tautas labsajūtai XXI gadsimtā. Latvija ciena un patiesi tiecas uzturēt labas kaimiņattiecības ar visām valstīm.

Veiksmīgu darba sākumu!”

Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas ceremonijas notika saruna, kurā vēstnieks Ļi Tegjens apliecināja KTDR vadības augsto novērtējumu Latvijas sasniegumiem un vadības ieguldījumam valsts labklājības attīstībai, kā arī nodeva sveicienus G.Ulmanim no KTDR vadības.

Iepazīstinot ar situāciju Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, vēstnieks to raksturoja ekonomiski kā nedaudz sarežģītu. Kā divus galvenos problēmas iemeslus Ļi Tegjens minēja KTDR tradicionālā sociālistiskā tirgus sabrukumu, kā arī dabas katastrofu — negaidīti lielos plūdus. Līdzās ekonomisko problēmu atrisināšanai par otru svarīgāko savas valsts uzdevumu vēstnieks nosauca Korejas tautas apvienošanos, kuru KTDR saskata kā konfederāciju — viena tauta, bet divas valdības, tas izrietot no milzīgās atšķirīgās vēsturiskās attīstības.

KTDR vēstnieks atteicās no iespējas izteikt savu viedokli arī Latvijas masu informācijas līdzekļiem.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors, un Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”


Vakar, 6.maijā, akreditācijā pie Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa —

Kataras ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bāders Omars ad Dafa

Turpinājums no 1.lpp.

Atbildot Kataras vēstniekam, Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

“Jūsu ekselence,

vēlos jūs sveikt kā pirmo Kataras Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvija ar cieņu uzņem Kataras pārstāvi savā zemē. Kataras vēstnieka akreditācija Latvijā ir jauna lappuse Latvijas un Kataras attiecībās.

Starp Latviju un Kataru veidojas attiecības, kas abpusēji izdevīgi kalpos mūsu tautu labā. Ģeogrāfiskais attālums sen jau vairs nav šķērslis izdevīgas sadarbības veidošanai. Kontakti, kas veidojas un attīstās mūsu valstu starpā, ir ar plašām iespējām gūt pozitīvu tālāko virzību. Saimnieciskie sakari izsenis ir vairojuši savstarpējo izpratni un tautu labklājību.

Latvija ir uzmanīgi sekojusi notikumu attīstībai visos pasaules interešu krustpunktos. Latvija apzinās, ka tikai konstruktīva un izsvērta politika dod mieru nodrošinošus augļus.

Latvijas vēlme turpināt integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās ir Latvijas ieguldījums kopējā drošības būvē. Latvijas starptautiskās darbības principi ir orientēti uz stabilitāti, drošību un tautas labklājību. Latvijai nav citas redzamas alternatīvas kā maksimāli aktīva ārpolitika, kas nodrošina tās interešu aizstāvību un iekļaušanos starptautiskajā dzīvē. Latvijas izsvērtais ārpolitikas kurss, politiskās un saimnieciskās reformas nodrošina stabilu progresīvu attīstību vienā no perspektīvākajiem Eiropas reģioniem un visām Latvijas kaimiņvalstīm.

Jūsu ekselence, es vēlreiz sveicu jūs kā Kataras Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu veiksmi, darbu sākot!

Pēc akreditācijas Kataras vēstnieka un Valsts prezidenta sarunās tika atzīmēts, ka nepieciešams sekmēt abu valstu saimnieciskos un tirdzniecības sakarus visdažādākajos līmeņos. Šajā sakarā jau tiek domāts par attiecīgas līgumiskās bāzes veidošanu. Abas puses atzina, ka sekmīga un abpusēji atbalstoša ir arī abu valstu sadarbība dažādās starptautiskās organizācijās.

Runājot par Latvijas drošības politiku un centieniem integrēties NATO struktūrās, Kataras vēstnieks atzina, ka katrai valstij ir tiesības noteikt savu drošības politiku un attīstības ceļu. G.Ulmanis pauda pārliecību, ka Latvijas un Kataras vienprātība šajā jautājumā kalpos par labu pamatu abu valstu sadarbībai.

Sarunas laikā tika atzīts, ka nepieciešams aktīvi sadarboties arī kultūras un tūrisma jomā.

“Latvijas Vēstnesim”

Jūsu ekselence, apsveicu jūs ar nule notikušo akreditācijas ceremoniju un jūsu stāšanos šajā atbildīgajā un goda pilnajā amatā!

— Pateicos jums!

— Kuri, jūsuprāt, varētu būt perspektīvākie Latvijas un Kataras sadarbības virzieni?

— Mēs gribam attīstīt attiecības starp manu valsti un jūsu valsti visdažādākajos līmeņos. Mēs domājam, no praktiskā redzes viedokļa perspektīvākie sadarbības virzieni varētu būt ekonomika un tirdzniecība. Pat kopuzņēmumu veidošana. Tieši tādēļ es esmu ieradies ar sadarbības līgumu projektiem šajā līmenī un gribu ierosināt tos noslēgt. Mēs no savas puses būtu gatavi tos parakstīt. Mēs uzskatām, ka konkrēti līgumi radīs vislabāko juridisko pamatu mūsu ekonomiskajai sadarbībai un tirdzniecībai. Mēs varētu sadarboties arī kultūras un tūrisma jomā. Šeit Latvijā ir tik patīkamas vēsas vasaras. Mūsu cilvēki no Kataras varētu braukt pie jums pavadīt savas vasaras brīvdienas. Savukārt jūs ziemā, kad pie jums ir sals un sniegs, varētu braukt atpūsties uz Kataru — pie mums arī tad ir ļoti silts un saulains laiks.

Es saskatu arī labas iespējas mūsu valstu politiskajai sadarbībai. Abas valstis ir mazas, un mēs labi varētu sadarboties un viena otru atbalstīt starptautiskajā jomā. Piemēram, atbalstot viena otru ANO un citās starptautiskajās organizācijās. Es patiesi gribu jums apliecināt, ka pielikšu visus spēkus, lai attīstītu un stiprinātu mūsu valstu attiecības.

Kādi būs jūsu pirmie soļi Kataras vēstnieka statusā Latvijā?

— Šīs vizītes laikā man paredzētas divas tikšanās Rīgā. Es tikšos ar Latvijas finansu ministru un iesniegšu viņam jau minētā līguma projektu. Pēc tam es tikšos ar ekonomikas ministru un iesniegšu viņam tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līguma projektu. Tie tad arī būs mani pirmie, taču, domāju, visnotaļ svarīgie soļi Latvijā.

— Jūs pārstāvat Kataru piecās valstīs — Krievijas Federācijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

— Jā, tas tiesa. Pavisam nesen es iesniedzu savu akreditācijas rakstu Lietuvā un pēc pāris nedēļām šajā pašā nolūkā došos uz Igauniju.

— Vai nav grūti apvienot visus šos pienākumus?

— Tā ir smaga pienākumu nasta. Taču tas ir mans darbs. Tas ir mans pienākums, un domāju, ka es to veicu labi.

— Cik bieži redzēsim jūs Rīgā?

— Ziniet, es gribētu visai drīz atbraukt šurp ar sievu un bērniem. Man ir dēls, kurš mācās universitātē Amerikā, un divas meitas, kuras arī mācās Vašingtonā.

— Vai jūsu valsts ir domājusi par vēstniecības atvēršanu Rīgā?

— Pagaidām par to ir bijusi tikai domu apmaiņa. Taču, ja starp mūsu valstīm sekmīgi attīstīsies tirdzniecība un ekonomiskās sadarbības projekti, mēs par vēstniecības atvēršanu Rīgā varēsim runāt jau daudz konkrētāk. Tāpat kā, es ceru, varētu runāt arī par Latvijas vēstniecības atvēršanu mūsu valstī. Tas noteikti sekmētu mūsu valstu attiecību attīstību un nostiprināšanu.

— Diemžēl pagaidām Latvijā visai jūtami trūkst informācijas par jūsu valsti un droši vien jūsu valstī ir informācijas deficīts par Latviju.

— Jā, jums taisnība. Es teiktu, ka viens no iemesliem, kāpēc mūsu valsts vēlas ciešākas attiecības ar Latviju, ir arī sakaru stiprināšana starp mūsu tautām. Tiešo kontaktu attīstīšana, lai atvērtu jūsu valsts un manas valsts cilvēkiem durvis, palīdzētu viņiem sastapties un rast aizvien jaunas sadarbības iespējas. Mums ir iecere par Kataras kultūras dienu rīkošanu Rīgā nākamajā gadā — ar mūsu tautas mākslas ansambļu koncertiem, ar Kataras nacionālās mākslas izstrādājumu izstādēm. Varbūt vēlāk varētu Katarā sarīkot Latvijas eksporta preču izstādi. Mēs domājam, ka abi šie projekti dotu labus rezultātus. Esam gatavi apspriest arī citus sadarbības projektus. Es domāju, liela nozīme varētu būt arī informācijai televīzijā. Maskavā, kur ir mūsu vēstniecība, pastāvīgi strādā Kataras televīzijas korespondenti, un mēs domājam regulāri sūtīt viņus uz Latviju, lai sagatavotu reportāžas par Latvijas dzīvi. Tas ļoti palīdzētu mūsu tautai iegūt vairāk informācijas par dzīvi jūsu valstī.

Kādi ir jūsu pirmie iespaidi Latvijā? Vai esat pie mums pirmoreiz?

— Jā, Latvijā esmu pirmoreiz. Ziniet, man visvairāk patīk jūsu cilvēki. Visspilgtāk mani iespaidojusi latviešu mentalitāte. Būtībā jau katrā valstī, katrā lielā pilsētā cilvēkiem ir atšķirīga mentalitāte. Latvijā tieši cilvēku mentalitāte ļauj man justies ļoti ērti. Es to nesaku tikai diplomātiskas pieklājības dēļ, saku to, ko patiešām jūtu.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors, un Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”


Lai starp mūsu valstīm arī turpmāk labas attiecības

Turpinājums no 1.lpp.

Mēs gribētu, lai poļu bērni mācās poļu un latviešu skolās, lai uzsvars būtu likts uz to, ka Latvijas poļu jaunā paaudze, kas vēl ir bērni, kļūtu par labi izglītotiem, gudriem Latvijas pilsoņiem, kuri bez latviešu valodas, kultūras un kādas profesijas pārzinātu arī savas — poļu kultūras saknes. Es domāju, ļoti svarīga ir tāda poļu skolu attīstība, kurās bērni iegūst labas latviešu valodas zināšanas un iepazīst Latvijas kultūru, arī citus priekšmetus apgūst latviešu valodā, vienlaikus mācoties poļu valodu, Polijas vēsturi un poļu kultūru.

Mēs uz šo procesu varam raudzīties visnotaļ optimistiski. Mēs apspriedīsim iespēju radīt unificētu mācību programmu pamatskolu bērniem, īpaši sākot ar ceturto klasi —jo līdz ceturtajai klasei šīs programmas jau ir zināmā mērā saskaņotas. Vēl par šo jautājumu ir jādiskutē Latvijas un Polijas ekspertiem. Taču starp mums valda laba saprašanās. Mēs arī ļoti gribētu, lai Rīgā, kur pēc mūsu aplēsēm dzīvo 10—15 tūkstoši poļu, tiktu radīts plašs skolu tīkls, kur poļu bērni varētu apgūt poļu valodu. Lai līdzās divām jau esošajām poļu skolām tiktu radīta vēl trešā, varbūt pat vēl kāda. 1999. gadā jātiek uzceltai poļu vidusskolai. Poļu puse jau ir panākusi vienošanos ar Rīgas varas iestādēm — tas arī būs ļoti liels ieguldījums poļu skolu tīkla izveidē. Šī skolas ēka tiks uzcelta pilnībā par Polijas naudu.

— Kad jūs minējāt mūsu vēsturiski labās attiecības, man vispirms ienāca prātā latviešu un poļu karavīru kopīgās kaujas Latvijas atbrīvošanas cīņās Latgalē. Poļu lozungs šajās cīņās bija “Par jūsu un mūsu brīvību”.

— Es gribu teikt — tā ir vadlīnija, kas daudzkārt noteikusi Polijas attieksmi pret saviem austrumu kaimiņiem. XX gadsimtā poļi kopumā uz šo reģionu raugās tā, ka visām tām nācijām, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā bijušas demokrātiskās Žečpospolitas valsts sastāvā, jābūt pilnīgi patstāvīgām valstīm. Mēs vienmēr ar lielu cerību un simpātijām esam raudzījušies uz šo valstu neatkarības cīņām. Domāju, ir vietā atgādināt, ka pirms Otrā pasaules kara Polijai ar Latviju bija kopīga robeža. Un tā patiešām bija draudzības robeža. Tas bija ļoti zīmīgi, jo Polijai laikā starp abiem pasaules kariem attiecības ar kaimiņvalstīm, kā zināms, ne vienmēr bija labas. Es te domāju attiecības ar Padomju Savienību un Vāciju. Tāpēc mums jo vairāk palicis atmiņā, ka ar Latviju mums bija draudzības robeža un ka traģiskajā 1939.gadā daudzi poļi bēga pāri šai robežai, ko tradicionāli uzskatīja par draudzīgas valsts robežu. Mēs ļoti priecājamies, ka Latvija un abas pārējās Baltijas valstis spēja atjaunot savu neatkarību. Mēs esam gatavi visādi atbalstīt neatkarīgo Latviju. Paldies Dievam, tagad nav vajadzīgs, lai poļu karavīri ziedotu savu dzīvību par Latvijas neatkarību. Taču arī tagad esam gatavi daudz darīt Latvijas neatkarības nostiprināšanai.

— Kā jūs šajā kontekstā vērtējat abu valstu aizsardzības ministriju kontaktus? Šeit gan, protams, jāņem vērā mūsu valstu atšķirīgie lielumi un fakts, ka Polijai arī komunistiskā režīma laikos bija samērā liela un moderna armija, kamēr mūsu valstij pēc neatkarības atjaunošanas savu nacionālo bruņoto spēku veidošana bija jāsāk pilnīgi no nekā.

— Es to uzskatu par ļoti perspektīvu mūsu sadarbību. Kaut arī mūsu valsts bruņotie spēki izjūt zināmas grūtības, tomēr atradām iespēju nodot Latvijas armijai zināmu daudzumu bruņojuma un munīcijas. Mēs to darījām pilnīgi nesavtīgi, bez jebkādas atlīdzības. Arī turpmāk esam gatavi sadarboties ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, piemēram, personāla apmācībā. Septembrī Latvijā notiks militārās mācības NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, tajās piedalīsies arī poļu kareivji. Nesen notika arī Latvijas aizsardzības ministra Andreja Krastiņa vizīte Polijā. Mēs esam gatavi palīdzēt kopīgā Baltijas jūras karaflotes vienības “Baltron” izveidošanā. Polija ir gatava šajā projektā piedalīties kopā ar Skandināvijas valstīm. Esam gatavi arī turpmāk palīdzēt Latvijai nostiprināt savus Nacionālos bruņotos spēkus, kas ir jūsu valstiskās neatkarības garants. Pilnībā atbalstām arī Latvijas vēlēšanos iestāties NATO struktūrās, kur mēs kā demokrātiskas valstis vēl labāk varēsim sadarboties kopīgās drošības nostiprināšanā kā militārajā, tā politiskajā jomā.

— Pasaules presē izskan arī komentāri, ka Baltijas valstis līdz ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tātad arī Poliju, savos centienos integrēties Eiropas struktūrās un NATO ir savā ziņā arī konkurentes. Kāds ir jūsu viedoklis par šādiem pieņēmumiem?

— Domāju, būtu ļoti muļķīgi, ja kāds to uzskatītu par konkurenci vai pat censtos īstenot kādu konkurences politiku. Ja Rietumu valstis redzētu, ka mēs, pretendentvalstis, cenšamies cita citu šajā ceļā kaut kā kavēt, ja mēs ceļu uz šo mērķi laužam, tā teikt, ar elkoņiem, tad par mums rastos ļoti nenopietns iespaids. Un Rietumu struktūrām nav vajadzīgi nenopietni dalībnieki. Mēs uzskatām, ka šajā jomā, gluži otrādi, mums, pretendentiem, ir ļoti cieši jāsadarbojas. Nevar būt nekādu šaubu, ka Polija, kas pati bija upuris pēc Jaltas lēmuma par pasaules sadalīšanu, ir jebkādu “neojaltas” lēmumu pretiniece. Tā ir principiāla mūsu ārpolitikas nostādne. Dažakārt gan mēdz runāt par reālpolitiku, kas varētu balstīties valstu ļoti savtīgos apsvērumos. Es gan negribētu teikt, ka mūsu valsts politika ir kāda īpaši romantiska, taču domāju, ka politikā tomēr jāpastāv zināmiem ideāliem.

— Principialitātes un godīguma ideāliem.

— Jā, tieši tā mēs saprotam mūsdienu politiku. Un, ja Polija gadījumā pirmā tiks uzņemta NATO, tad mūsu valsts visādi sekmēs Ziemeļatlantijas savienības atvēršanu citām pretendentēm. Mūsu valsts ir izgājusi smagu vēstures skolu. Es domāju, mūsu valstīm ir līdzīga vēsturiskā pieredze. Grūta un dramatiska. Un tieši šī vēstures skola ir galvenais garants Polijas godīgumam starptautiskajā arēnā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors


Par Polijas Augstākās tiesas delegāciju Latvijā

— Latvijas Augstākajā tiesā

Tiekoties ar Polijas kolēģiem: Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš, priekšsēdētājs Andris Guļāns, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Mārtiņš Dudelis

Vakar, 6.maijā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas vadība uzņēma kolēģus no Polijas Augstākās tiesas — tās priekšsēdētāju prof. dr. hab. Adamu Stšembošu ( Adam Strembosz ) un divus tiesnešus — Jadvigu Skibinsku–Adamoviču un Mečislavu Mlodziku. Pagājušajā gadā mūsu Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns viesojās Polijā un iepazinās ar Polijas Augstākās tiesas darbu. Šo ierašanos var uzskatīt par atbildes vizīti.

Sarunu ievadīja Andris Guļāns, uzsverot, ka šādas tikšanās ar tuvākajiem kaimiņiem ir īpaši svarīgas, jo mūs ar Poliju saista ne tikai vēsture, bet arī tie procesi, kas abās valstīs norit pēdējos gados. Un to skaitā ir gan likumdošanas sakārtošana, tiesu sistēmas pilnveidošana, gan pasākumu veikšana, lai efektīvāk cīnītos pret noziedzību un citām negatīvām parādībām. Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētajs Andris Guļāns pastāstīja par mūsu tiesu attīstības vēsturi, Augstākās tiesas pašreizējo struktūru, likuma “Par tiesu varu” darbību un problēmām. Savukārt AT priekšsēdētāja vietnieks, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un senators Pāvels Gruziņš informēja viesus par departamenta uzdevumiem un paveikto, kā arī atbildēja uz poļu kolēģu jautājumiem par politiski represēto reabilitāciju un citiem. LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs senators Mārtiņš Dudelis dalījās domās par tiesu darba sarežģītību, šķetinot daudzās mantojuma lietas denacionalizācijas procesā.

Lietišķā un sirsnīgā noskaņā stundu ieplānotā tikšanās aizritēja nemanot.

— Latvijas Tieslietu ministrijā

Sarunu laikā (no labās) : tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Sauļūna Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 6. maijā, Polijas Augstākās tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Adama Stšemboša vadībā savas vizītes ietvaros turpināja sarunas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā. Ar viesiem pie viena galda sēdās gan tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, gan Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Sauļūna, gan ministra padomniece ārējo sakaru jautājumos Baiba Sējāne, kā arī pārstāvji no LR Augstākās tiesas — Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Mārtiņš Dudelis un Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīdze Inta Ķirse.

Sarunas tematika izvērsās visai plaša par abas puses interesējušajiem jautājumiem. Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs informēja viesus par ministrijas galvenajiem darbības virzieniem, tiesnešu pašpārvaldi, viņu profesionālo zināšanu papildināšanu, darba samaksas un citiem jautājumiem. Poļu kolēģus interesēja gan tiesnešu pašpārvaldes institūcija, viņu kvalifikācijas kolēģu darbība, zemesgrāmatu nodaļu veikums, Tieslietu ministrijas, tiesu finansējums. Savukārt Latvijas kolēģi labprāt vēlējās uzklausīt poļu domas par tiesu noslogotības regulēšanu, tiesnešu amata atlases kritērijiem par trešās un ceturtās varas (tiesa un saziņas līdzekļi) attiecībām, tiesu tehnisko darbinieku profesionālo izaugsmi.

Vakar Polijas Augstākās tiesas delegācija ieradās arī Rīgas Apgabaltiesā, bet šodien un rīt paredzētas vairākas tikšanās — ar Tiesnešu mācību centra valdes priekšsēdētaju Valdemāru Šubrovski un Valmierā — ar Vidzemes Apgabaltiesas priekšsēdetāju Edīti Knēgeri.

Rita Belousova, “LV” nozares redaktore


Par Krievijas Federācijas Valsts domes sūtņiem Rīgā

— Saeimas Latvijas-Krievijas atbalsta grupā

Vakar, 6.maijā, Saeimas Latvijas – Krievijas parlamentārā atbalsta grupa tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupas sadarbībai ar Baltijas valstu parlamentiem delegāciju, ko vada grupas priekšsēdētājs Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas pārstāvis Mihails Vakuļenko.

Tikšanās dalībnieki apliecināja ieinteresētību labās kaimiņattiecībās un apmainījās viedokļiem par abu valstu parlamentu iespējām veicināt ekonomisko un politisko jautājumu risināšanu ne tikai parlamentu, bet arī valdību līmenī. Parrunātas arī ar migrāciju saistītās problēmas.

Krievijas delegācijas dalībnieki saistīja ekonomisko jautājumu risināšanu ar politiskām prasībām un humanitāro jautājumu risināšanu, galvenokārt ar nepilsoņu stāvokli Latvijā un naturalizācijas gaitu. Pēc viņu domām, naturalizācijas process būtu paātrināms un vienkāršojams. Ja humanitārie jautājumi netiks risināti Krievijai vēlamā virzienā, nebūšot progresa arī ekonomiskajās attiecībās.

Latvijas – Krievijas parlamentārās atbalsta grupas vadītājs Jānis Jurkāns bija vienisprāt, ka humanitārie jautājumie jārisina pie sarunu galda tā, lai galarezultāts apmierinātu abas puses.

Krievijas delegācija pauda savu negatīvo attieksmi pret NATO paplašināšanos Austrumu virzienā un Latvijas vēlmi iestāties šajā organizācijā vērtēja kā Krievijas drošību apdraudošu.

Tikšanās dalībnieki atzina, ka, tikai padziļinot sadarbību starp abu valstu parlamentiem un veicinot abām pusēm svarīgu jautājumu risināšanu valdību līmenī, iespējams pozitīvs rezultāts.

Mihails Vakuļenko uzaicināja Saeimas Latvijas – Krievijas parlamentārās atbalsta grupas deputātus apmeklēt Krievijas Valsts domi.

— Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā

Vakar, 6.maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes deputātu grupas sadarbībai ar Baltijas valstu parlamentiem delegāciju. Latvijas un Krievijas deputāti izteica savus viedokļus jautājumā par nepilsoņu stāvokli un naturalizācijas gaitu Latvijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts norādīja, ka bieži vien termins “krievvalodīgie iedzīvotāji” tiek lietots nepamatoti, jo Latvijā dzīvo daudzas minoritātes ar atšķirīgām problēmām. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst ekonomisko jautājumu risināšanu saistīt ar politiskām prasībām, turklāt, risinot jebkuru problēmu, ir jāapzinās, ka Latvija un Krievijas ir līdztiesīgas sarunu partneres. Krievijas politiķu izteikumi arī dažkārt liecinot par to, ka Krievija ir ieinteresēta, lai Latvijā būtu liela ar valsts politiku neapmierināta iedzīvotāju grupa. Raksturojot nepilsoņu stāvokli, Saeimas deputāti pastāstīja, ka daudzi nepilsoņi nemaz nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, jo neizmanto Pilsonības likumā paredzētās iespējas naturalizēties un saņemt Latvijas pilsonību.

Savukārt Krievijas Valsts domes deputāti uzsvēra, ka pastāv ap desmit nepamatotu atšķirību pilsoņu un nepilsoņu tiesībās, uz kurām ir norādījušas arī starptautiskas institūcijas.

Sarunas noslēgumā visi tikšanās dalībnieki atzina, ka sadarbība starp abu valstu parlamentiem ir jāturpina un dialogs ir labākais veids, kā nonākt līdz abām pusēm pieņemamam risinājumam.

Saeimas preses dienests

— Ārlietu ministrijā

Vakar, 6. maijā, LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš ticies ar KF Valsts domes delegāciju Mihaila Vakuļenko vadībā. KF Valsts domes delegācijas locekļi pārstāv deputātu grupu, kas veicina sadarbību ar Baltijas valstu parlamentiem.

M.Riektiņš pauda atbalstu sadarbībai starp Latvijas un Krievijas parlamentiem, norādot, ka tieši kontakti veicina izpratni un uzticību starp abu valstu valdībām un tautām. Latvijas diplomāts uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta draudzīgās, stabilās un konstruktīvās attiecībās ar Krieviju. Abas puses atzina, ka Latvijas un Krievijas attiecībās vērojamas pozitīvas attīstības tendences.

Sarunas dalībnieki atklāti un lietišķi apmainījās viedokļiem par pašreizējām Latvijas un Krievijas attiecībām, kā arī izvērtēja iespējas paplašināt sadarbību. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija ir visoptimālākā sadarbības struktūra, kas ļaus pusēm konstruktīvi risināt aktuālus jautājumus, izvairoties no atsevišķu pozīciju politizēšanas. M.Riekstiņš norādīja, ka abām valstīm ir arī labas sadarbības iespējas starptautiskās organizācijās.

Abas puses apsprieda humanitārus jautājumus, īpaši izglītības, naturalizācijas un cilvēktiesību jomā. Krievijas Valsts domes pārstāvji pauda norūpētību par situāciju šajās jomās, kā arī par atsevišķiem LR likumiem, kas, pēc viņu domām, ierobežo nepilsoņu tiesības. Latvijas puse informēja, kā Latvijas valdība risina humanitāros jautājumus, uzsverot pozitīvo sadarbības pieredzi ar EDSO, ANO, EP un citām institūcijām.

ĀM preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!