Ministru kabineta noteikumi Nr. 89

Rīgā 2001.gada 27.februārī (prot. Nr. 9, 11.§)

Iekšlietu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 5.pantu

I. Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un tiesības valsts pārvaldes jomā

1. Iekšlietu ministrijas (turpmāk — ministrija) galvenie uzdevumi ir izstrādāt un īstenot vienotu valsts politiku noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, robežsardzes, ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības, migrācijas, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas jautājumos.

2. Ministrijai ir šādas galvenās funkcijas:

2.1. izstrādāt likumu un citu normatīvo aktu projektus, ievērojot Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, Eiropas Savienības normas un Latvijai saistošos starptautiskos līgumus;

2.2. nodrošināt likumu un citu normatīvo aktu, kā arī Latvijai saistošu starptautisko līgumu izpildi;

2.3. sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo un administratīvo aktu projektiem;

2.4. organizēt un koordinēt sadarbību ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, uzturēt divpusējus un daudzpusējus starpvaldību starptautiskos sakarus, kā arī slēgt starpvaldību līgumus un piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos;

2.5. veidot un uzturēt ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo datu informatīvo sistēmu;

2.6. iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ministrijai un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm, kā arī pārziņā esošajām izglītības iestādēm;

2.7. organizēt un veikt budžeta līdzekļu izlietojuma pārbaudes un kontroli ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

2.8. nodrošināt masu informācijas līdzekļus ar informāciju par ministrijas un tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību;

2.9. koordinēt ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu darbību un to sadarbību ar citām institūcijām;

2.10. veikt citas funkcijas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

3. Ministrijai ir šādas tiesības:

3.1. pārstāvēt ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un pārziņā esošo izglītības iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) intereses starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos pasākumos;

3.2. veicināt starptautisko sadarbību ministrijas kompetencē esošajās jomās;

3.3. likumos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3.4. veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.

II. Ministrijas amatpersonu kompetence un ministrijas struktūra

4. Ministrijas darba politiskais vadītājs ir iekšlietu ministrs (turpmāk — ministrs). Ministrs ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību un veic likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Ministrs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju un savas kompetences ietvaros realizē šādas tiesības:

5.1. savas kompetences ietvaros paraksta starptautiskos līgumus;

5.2. apstiprina ministrijas pakļautībā esošo iestāžu un pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nolikumus un statūtus;

5.3. dod tiešus rīkojumus katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes ierēdnim un darbiniekam, kā arī — likumos noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu un pārziņā esošo izglītības iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem;

5.4. izveido komisijas un darba grupas, kurās var iesaistīt arī citu iestāžu ierēdņus un darbiniekus, kā arī attiecīgus speciālistus;

5.5. iesaka Ministru prezidentam apstiprināšanai ministrijas parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasa ministrijas parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata;

5.6. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas pakļautībā esošo iestāžu vadītājus;

5.7. savas kompetences ietvaros piešķir speciālās dienesta pakāpes;

5.8. apbalvo ministrijas ierēdņus un darbiniekus un savas kompetences ietvaros uzliek disciplinārsodus.

6. Parlamentārais sekretārs ministra uzdevumā:

6.1. nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, piedalās Saeimas, tās komisiju un frakciju darbā;

6.2. pārstāv ministra politisko viedokli Saeimā un tās komisijās, kā arī valsts iestādēs;

6.3. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumprojektu virzību Saeimā un tās komisijās.

7. Valsts sekretārs:

7.1. vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību, ja notiek ministrijas politiskās vadības maiņa;

7.2. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju un slēdz līgumus;

7.3. pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru apstiprina ministrijas štatu sarakstu valsts budžetā ministrijai noteiktā darba samaksas fonda un maksimālā štata vienību skaita ietvaros;

7.4. ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus katram ministrijas ierēdnim un darbiniekam un tās pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem, kā arī — likumā noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu un pārziņā esošo izglītības iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem;

7.5. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus un pieņem darbā un atlaiž no darba darbiniekus;

7.6. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finansu līdzekļiem, kā arī iesniedz priekšlikumus par ministrijas darbībai nepieciešamajiem finansu un materiālajiem līdzekļiem;

7.7. izdod rīkojumus ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja normatīvajos aktos šādas tiesības nav paredzētas tikai ministram;

7.8. ir atbildīgs par ministrijas efektīvu darbību;

7.9. savas kompetences ietvaros piešķir speciālās dienesta pakāpes;

7.10. apbalvo ministrijas ierēdņus un darbiniekus un uzliek tiem disciplinārsodus;

7.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

8. Valsts sekretāram ir vietnieki, kuru kompetenci nosaka valsts sekretārs.

9. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. To uzdevumi, funkcijas un tiesības noteiktas valsts sekretāra apstiprinātos attiecīgo departamentu un nodaļu nolikumos. Ierēdņu un darbinieku tiesības un pienākumi tiek noteikti viņu amata aprakstos. Ierēdņu amata aprakstus apstiprina iestādes vadītājs, bet darbinieku amatu aprakstus — struktūrvienības vadītājs.

10. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekiem saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

11. Departamenta darbu vada departamenta direktors, kura kompetence ir noteikta attiecīgā departamenta nolikumā un direktora amata aprakstā. Departamenta direktoram var būt vietnieki.

12. Patstāvīgās nodaļas darbu vada nodaļas vadītājs, kura kompetence ir noteikta attiecīgās nodaļas nolikumā un vadītāja amata aprakstā. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks.

13. Lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus, ministrs vai valsts sekretārs ministra uzdevumā var izveidot ministrijā padomes, komisijas un citas konsultatīvas un metodiskas institūcijas. Minēto institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

III. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes, pārziņā esošās mācību iestādes un valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

14. Ministrijas pakļautībā ir šādas iestādes:

14.1. Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs;

14.2. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

14.3. Sardzes pulks;

14.4. patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki";

14.5. Saimniecības un apgādes pārvalde.

15. Šo noteikumu 14.punktā minēto iestāžu vadītāji ir tieši pakļauti ministram vai ministra pilnvarotai amatpersonai.

16. Ministrijas pārraudzībā ir šādas iestādes:

16.1. Valsts policija;

16.2. Drošības policija;

16.3. Valsts robežsardze;

16.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

16.5. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

17. Šo noteikumu 16.punktā minēto iestāžu pārraudzību likumos noteiktajā kārtībā veic ministrs.

18. Ministrijas pārziņā ir šādas izglītības iestādes un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības):

18.1. Latvijas Policijas akadēmija;

18.2. valsts uzņēmums "Materiālās rezerves";

18.3. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika";

18.4. bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums "Iekšlietu ministrijas medicīnas centrs";

18.5. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Komplekss "Dzintari"";

18.6. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Likuma Vārdā";

18.7. valsts uzņēmums "Assets";

18.8. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Policijas centrālais sporta klubs";

18.9. bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums "Iekšlietu ministrijas sporta komplekss";

18.10. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas un rajona policijas sporta klubs";

18.11. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas policijas sporta klubs";

18.12. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils policijas sporta klubs";

18.13. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Telekomunikāciju tehnikas centrs".

19. Ministrijas pārziņā esošajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) valsts kapitāla daļu pārvalda ministra iecelti valsts pilnvarnieki.

IV. Noslēguma jautājumi

20. Atzīt par spēku zaudējušiem:

20.1. Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumus Nr.223 "Iekšlietu ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 113.nr.; 1996, 120.nr.; 1997, 121.nr.);

20.2. Ministru kabineta 1996.gada 9.jūlija noteikumus Nr.255 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos Nr.223 "Iekšlietu ministrijas nolikums"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 120.nr.);

20.3. Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumus Nr.177 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos Nr.223 "Iekšlietu ministrijas nolikums"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 121.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Iekšlietu ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 3.martu.