Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par prakses ārstiem

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prakses ārsts — sertificēts ārsts, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrējis ārsta praksi un nodarbojas ar ārstniecību;

2) ārsta prakse — šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta īpaši iekārtota darba vieta, kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību;

3) ārsts stažieris — ārsts, kas nav sertificēts specialitātē un strādā sertificēta ārsta vadībā;

4) rezidents — pēcdiploma apmācībā esošs ārsts, kas specializējas kādā no Latvijas Republikas profesiju klasifikatorā iekļautajām specialitātēm darba līgumiskajās attiecībās kādā no apmācīttiesīgām ārstniecības iestādēm.

2.pants

(1) Prakses ārsta profesionālā darbība (turpmāk arī — darbība) ir intelektuāls darbs, tā ir brīvā profesija. Prakses ārsta darbība ir medicīniskās palīdzības pamats.

(2) Prakses ārsta darbību nosaka šis likums un citi normatīvie akti.

3.pants

Par prakses ārstu var būt pilsoņi, nepilsoņi, bezvalstnieki un ārvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kuri ir saņēmuši Latvijas Ārstu biedrības izsniegtu ārsta sertifikātu un reģistrējuši ārsta praksi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4.pants

Par prakses ārstu nevar būt:

1) personas, kas neatbilst šā likuma 3.panta prasībām;

2) par tīšu noziegumu notiesātās vai tiesājamās personas;

3) personas, kas notiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, lai arī tās atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai arī to sodāmība ir dzēsta vai noņemta;

4) personas, kas atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

5) personas, kas ar tiesas nolēmumu ir atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem.

II nodaļa

Prakses ārsta profesionālā darbība

5.pants

Prakses ārsts darbojas individuāli vai sadarbībā ar citiem prakses ārstiem vai ārstniecības iestādēm.

6.pants

Prakses ārsts darbojas personiski un tieši. Ārstēšanu nedrīkst veikt ar masu saziņas un komunikācijas līdzekļu starpniecību vai sarakstes veidā.

7.pants

Prakses ārsts darbojas specialitātē (specialitātes var būt vairākas), kas noteikta ārsta sertifikātā. Prakses ārsts drīkst darboties apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot atsevišķu izmeklēšanas vai ārstēšanas metodi tikai tad, ja viņam ir sertifikāts pamatspecialitātē. Specialitātes, kurās prakses ārsts nedrīkst darboties vienlaikus, nosaka Latvijas Ārstu biedrība.

8.pants

Profesionāli pamatotas nepieciešamības gadījumā prakses ārstam ir tiesības un pienākums norīkot pacientu pie citas specialitātes ārsta.

9.pants

Savā darbībā prakses ārsts ir brīvs. Prakses ārsta un pacienta attiecības ārstēšanas laikā nosaka abu šo personu vienošanās un savstarpēja uzticība. Prakses ārsts var atteikties no ārstēšanas, ja ir pārliecināts, ka starp viņu un pacientu nav pietiekamas uzticības. Minētās tiesības neattiecas uz gadījumiem, kad ārstēšanas novilcināšana var apdraudēt pacienta dzīvību vai neatgriezeniski apdraudēt viņa veselību.

10.pants

Prakses ārsta vadībā drīkst strādāt viens ārsts stažieris. Ja prakses ārsts ir iekļauts apmācīttiesīgo ārstu sarakstā, viņa vadībā var strādāt vēl viens rezidents, kas darbojas tajā pašā specialitātē, kurā strādā prakses ārsts.

11.pants

Prakses ārstam ir tiesības veikt pārejošas darbnespējas ekspertīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegt dokumentus, kas apliecina pārejošu darbnespēju.

12.pants

Medicīniskās dokumentācijas lietvedību prakses ārsts kārto saskaņā ar ārstniecības likumu.

III nodaļa

Prakses ārsta finansiālā darbība

13.pants

Savā darbībā prakses ārsts ir finansiāli patstāvīgs.

14.pants

(1) Prakses ārsts kārto savu ienākumu un izdevumu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Prakses ārsta ieņēmumus veido pacientu, slimokasu, apdrošināšanas sabiedrību un citu fizisko vai juridisko personu maksājumi par ārstniecisko, preventīvo, diagnostisko, rehabilitāro vai konsultatīvo palīdzību, kā arī par apmācību.

(2) Prakses ārsts maksā nodokļus likumā noteiktajā kārtībā.

15.pants

Prakses ārstiem, kas pacientiem sniedz medicīnisko palīdzību par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, ir saistoši slimokases un Latvijas Ārstu biedrības līguma noteikumi.

16.pants

Ja prakses ārsts ar pacientu vienojas par ārstēšanas uzsākšanu, prakses ārstam jāpilda normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un ieteikumi attiecībā uz profesionālo darbību, bet pacientam jāievēro prakses ārsta norādījumi, kā arī jāsedz ārstēšanas izdevumi.

17.pants

Prakses ārsta civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

18.pants

Prakses ārstam ir tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem pieņemt darbā personālu, kas veic ar ārsta praksi saistītu darbu. Prakses ārsts ir atbildīgs par šā personāla darbību.

19.pants

Par prakses ārsta darbības uzsākšanu, kā arī par prakses vietas maiņu prakses ārstam ir pienākums septiņu dienu laikā paziņot attiecīgajai pašvaldībai, Latvijas Ārstu biedrības Ārstu prakses reģistram (turpmāk — Ārstu prakses reģistrs) un Valsts ieņēmumu dienestam.

IV nodaļa

Prakses ārsta tiesības, pienākumi un atbildība pret pacientu

20.pants

(1) Prakses ārstam ir tiesības iegādāties zāļu lieltirgotavā vai aptiekā ārstniecības līdzekļus, ieskaitot psihotropās vai narkotiskās zāles, kas viņam nepieciešami savas darbības nodrošināšanai.

(2) Par šo ārstniecības līdzekļu uzglabāšanu un lietošanu prakses ārsts ir atbildīgs likumā paredzētajā kārtībā.

21.pants

Prakses ārsts saviem pacientiem izraksta zāles normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Prakses ārsta pienākums ir paziņot Labklājības ministrijai par viņa praksē novērotu nelabvēlīgu zāļu iedarbību.

22.pants

(1) Infekcijas slimību profilaksi, ārstēšanu un izplatīšanās ierobežošanu prakses ārsts veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Prakses ārsta pienākums ir informēt ārstniecības personu, kas strādā ar pacientu pēc viņa, par infekcijas slimībām, ja tādas attiecīgajam pacientam konstatētas.

23.pants

Prakses ārsts ir atbildīgs par nedzimušas dzīvības saglabāšanu. Prakses ārsta pienākums ir censties atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, ja šī grūtniecība nav pretrunā ar pacientes veselības stāvokli un jaundzimušo neapdraud pārmantojama vai iegūta slimība. Prakses ārstam ir tiesības atteikties izdarīt grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav medicīniska rakstura iemeslu.

24.pants

Prakses ārstam ir jāsaņem pacienta piekrišana ārstēšanai, tādēļ viņa pienākums ir sniegt pacientam saprotamā veidā informāciju par viņa diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm un prognozi. Prakses ārsta pienākums ir informēt pacientu par iespējamām slimības sekām un komplikācijām. Prakses ārsts izskaidro pacientam, kāda var būt izrakstīto zāļu vai ārstēšanas metožu blakusiedarbība. Prakses ārsts var nesniegt pacientam pilnīgu informāciju par slimības diagnozi un prognozi, ja uzskata, ka šī informācija var pasliktināt pacienta veselības stāvokli.

25.pants

Ja pacients, viņa ģimenes locekļi, bet, ja tādu nav, — tuvākie radinieki, aizgādņi vai aizbildņi (turpmāk šajā pantā — tuvinieki) pilnībā vai daļēji atsakās no piedāvātās konsultācijas, izmeklēšanas vai ārstēšanas un ja šīs atteikšanās rezultātā iespējama pacienta veselības pasliktināšanās vai nāve, prakses ārsta pienākums ir izskaidrot to pacientam vai viņa tuviniekiem un dokumentēt atteikšanās iespējamās sekas. Ja pacients vai viņa tuvinieki savu lēmumu nemaina, prakses ārsta pienākums ir mudināt pacientu apmeklēt citu ārstu.

V nodaļa

Pacientu reģistrācija pie prakses ārsta

26.pants

Pacients reģistrējas pie prakses ārsta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un šis prakses ārsts kārto pacienta medicīniskās dokumentācijas lietvedību. Pacients, reģistrējoties pie prakses ārsta vai saņemot medicīnisko palīdzību, uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

27.pants

Pacientam ir tiesības mainīt savu prakses ārstu. Šajā gadījumā prakses ārsta pienākums ir nodot pacienta izraudzītajam prakses ārstam pilnīgu medicīniskās dokumentācijas izrakstu par pacientu.

VI nodaļa

Prakses ārstu sadarbība un savstarpēja aizstāšana

28.pants

Prakses ārstiem jābūt gataviem savstarpēji aizstāt citam citu. Prakses ārstu drīkst aizstāt tikai tās pašas specialitātes ārsts. Ja aizstājējs ārsts praksē strādā ilgāk par trim mēnešiem gada laikā, viņš reģistrējams Ārstu prakses reģistrā.

29.pants

Prakses ārsta pienākums ir atrast sev aizstājēju, ja viņa prombūtne no savas prakses vietas ir ilgāka par piecām dienām. Ja prakses ārsts nevar atrast aizstājēju, par to jāpaziņo Ārstu prakses reģistram, kuram ir jānodrošina iedzīvotāju veselības aprūpes nepārtrauktība.

VII nodaļa

Prakses ārsta darbības izbeigšana

30.pants

(1) Prakses ārsts savu darbību var izbeigt pēc paša iniciatīvas, nekavējoties par to paziņojot Ārstu prakses reģistram.

(2) Prakses ārsts, izbeidzot savu darbību, garantē tās laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti.

(3) Prakses ārsts drīkst nodot savus pierakstus tikai tam prakses ārstam, pie kura pierakstījušies viņa bijušie pacienti. Prakses ārsts drīkst nodot savus pierakstus arhīvā.

31.pants.

Latvijas Ārstu biedrība ir tiesīga izbeigt prakses ārsta darbību šādos gadījumos:

1) ja uz prakses ārstu attiecas kāds no šā likuma 4.panta ierobežojumiem;

2) ja prakses ārsts sniedz Ārstu prakses reģistram nepatiesas ziņas.

VIII nodaļa

Ārsta prakses sertificēšana

32.pants

Ārsta praksi sertificē Ekonomikas ministrijas Akreditācijas biroja akreditēta vai Ministru kabineta pilnvarota institūcija saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātajiem sertifikācijas noteikumiem.

33.pants

Pirms ārsta prakses uzsākšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāsaņem ārsta prakses sertifikāts. Ārsta prakses sertifikāts ir dokuments, kas apstiprina prakses telpu un aparatūras atbilstību sertifikācijas noteikumiem. Ārsta prakses sertifikātā ietverama šāda informācija:

1) institūcija, kas veikusi prakses sertifikāciju;

2) prakses sertifikāta numurs;

3) prakses ārsta vārds, uzvārds;

4) ārsta prakses adrese, tālruņa numurs;

5) sertifikāta izsniegšanas datums;

6) sertifikāta derīguma termiņš.

34.pants

Prakses sertifikātu vai tā atteikumu izsniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

35.pants

Lēmumu par atteikumu izsniegt ārsta prakses sertifikātu ārsts likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

36.pants

(1) Prakses ārsta pienākums ir iepazīties ar pašvaldības lēmumiem par medicīniskās palīdzības sniegšanu attiecīgajā teritorijā, kā arī par sadarbību ar attiecīgajām veselības aprūpes un citām institūcijām katastrofu, epidēmiju un citos ārkārtas gadījumos.

(2) Prakses ārstam, uzsākot darbību, jāinformē attiecīgā pašvaldība par savu darba laiku.

IX nodaļa

Ārsta prakses reģistrācija

37.pants

(1) Ārsta praksi reģistrē Ārstu prakses reģistrā.

(2) Ārstu prakses reģistram iesniedzami šādi dokumenti:

1) pieteikums;

2) Latvijas Ārstu biedrības izsniegtā ārsta sertifikāta noraksts;

3) ārsta prakses sertifikāta noraksts;

4) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

38.pants

Ārstu prakses reģistru finansē no valsts budžeta.

Pārejas noteikums

Šā likuma 38.pants stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 24.aprīlī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 8.maijā