Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Runāsim skaidru valodu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.05.1997., Nr. 113 (828) https://vestnesis.lv/ta/id/43341

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts amatpersonu deklarācijas

Vēl šajā numurā

08.05.1997., Nr. 113 (828)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latviešu valoda — mūsu un valsts valoda

Runāsim skaidru valodu!

Valentīna Skujiņa, LZA Terminoloģijas komisijas līdzpriekšsēdētāja

Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdes, kā liecina to tematika, tiek veltītas būtiskiem mūsdienu jautājumiem — Rīgas senvēsturei, kādu to atklāj arheoloģiskie izrakumi, Friča Brīvzemnieka un Ata Kronvalda devumam latviešu kultūrā un valodā, Latvijas dabas aizsardzībai, novadu vēsturei u.d.c. Par Latvijas aktīvu iekļaušanos pasaules datorizētajā sabiedrībā liecināja informātikas zinātnei un tās lietojumiem (programmā gan bija rakstīts “pielietojumi”, taču šādu vārdu savā valodā “piebrūķēt” nespēju) veltītā sēde, kuras programmā paredzētos referātus nolasīja LR Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta direktors Dr. A.Virtmanis, LZP Informātikas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs LZA īst. loc. J.Bārzdiņš un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktors Dr.E.Karnītis. Klausītāji saņēma informāciju par dažādu nozaru nacionālajām programmām, kas top Latvijā.

Terminoloģiskā aspektā bija interesanti vērot, kā LZA Terminoloģijas komisijā pieņemtie termini ienāk Latvijas vadošo darbinieku un zinātnieku valodā. Ienāk. Ir ienācis dators, programmatūra, lietišķie pētījumi, zinātņietilpīgā produkcija, konkurētspējīga (tā! — kaut gan, šķiet, paspruka arī latviski nepareizais “konkurentspējīga”) produkcija un daudzi citi. Dzirdējām arī citus jaunākā laika terminus, tādus kā jumta likums, pilotprojekts, kas gan radušies angļu valodas ietekmē, tomēr kā jaunu parādību apzīmējumi jau atzīti par derīgiem latviešu valodā. Zināmas bažas gan rada termins pilotprojekts : vai uztversim to kā eksperimentālu, kā to paredz Oksfordas vārdnīca? Varbūt tā vietā nepārprotamāks būtu kāds no terminiem mēģinājuma projekts jeb mēģinājumprojekts, eksperimentālais projekts, pārbaudes projekts vai pirmprojekts, jo angļu lietojumā a pilot project parasti ir pirms kāda lielāka projekta? Bet referātu valoda ritēja raiti un latviski saprotami, kaut gan...

Kā vērtēt attieksmi pret valodu un terminoloģijas vienotību un skaidrību, ja viens un tas pats runātājs pamīšus lieto gan oficiāli pieņemtos un vienotai lietošanai publicētos terminus, tādus kā dators, aparatūra, programmatūra, līnijrežīms, gan attiecīgos angļu vārdus “kompjūters”, “hārdvērs”, “softvērs”, “onlains” (nu gluži kā pirms pārdesmit gadiem “saļņikus” un “dvorņikus” autotehnikā). Vai tā ir valodas bagātība un valodu mistra virtuozitāte, kas liecina par runātāja iederību Eiropas vai pasaules pilsonībā? Vai varbūt tomēr vienkārši paviršība un terminoloģijas sfēras specifikas neapzināšanās? Mūsu sabiedrība diemžēl vēl nav pieradusi īpaši godāt valodas un terminoloģijas precizitāti. Neapzinās vienotas terminoloģijas lomu straujākā gan zinātnes, gan tautsaimniecības attīstībā. Arī datorzinātnē. Ja pamīšus lieto “programmatūru”, “programmnodrošinājumu” un “softvēru” — ne tikai klausītājs, bet arī pats šo terminu lietotājs apmulsīs, ja būtu jāatbild uz jautājumu, vai tas ir viens un tas pats.

Kā žargons izskanēja arī teikums: “1997.gadam tenders varētu būt uz šī projekta realizāciju”, kā vietā skaidrāk un latviskāk būtu jāsaka: “1997.gada piedāvājums — ieviest dzīvē šo projektu”. “Tenders” ir piedāvājums. Kad speciālistiem anglisma vietā piedāvā latvisko tulkojumu, parastais pretarguments ir “tas nav tas”. Bet, ja “nav tas”, “kas” tas ir, — to parasti paskaidrot neprot. Vērojumi liecina, ka, izprotot jēdzienu, par ko ir runa, parasti angļu vārda vietā latvisko atrod un, ja nepieciešams, papildina to ar kādu raksturotājvārdu (sal., piemēram, līzings — izpirkuma noma ).

Runāsim skaidru valodu! Neslēpsim savu zināšanu robus aiz pārprotamiem svešvārdiem. Ļoti gribas cerēt, ka referenti ir pamanījuši vārdnīcas, kurām jābūt pa rokai jebkurā iestādē, uzņēmumā, firmā, visur, kur darbojas ar datoriem un risina ekonomikas un uzņēmējdarbības problēmas. Tās ir: skaidrojošā Datu apstrādes un pārraides sistēmu terminu vārdnīca (R., 1995) — ar 2000 terminiem trijās valodās un ELDO (Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas terminu vārdnīca — R., 1995) — ar aptuveni 11000 terminiem četrās valodās. Un ir arī LZA Terminoloģijas komisija, kas ir apstiprinājusi šīs vārdnīcas vienotai lietošanai latviešu valodā un kas katru terminu vērtē gan pēc tā iederības attiecīgās nozares jēdzienu un terminu sistēmā līdz pat starpnozaru un vispārtehniskajam līmenim, gan pēc atbilstības terminu paraugiem latviešu valodā. Izmantojot minētās vārdnīcas, pārliecināsimies, ka pilnīgi varam iztikt bez “onlainiem”, “oflainiem”, “tenderiem”, “mārketingiem” un citiem “ingiem” vai “mentiem”.

Ir dabiski, ka nozaru speciālisti ir specializējušies katrs savā nozarē. Ir arī dabiski, ka latviešu valodnieks nozaru speciālistu valodā vairāk saklausa valodas nepareizības, nelatviskas konstrukcijas. Tādas tika saklausītas arī darozinātnei veltītās sēdes referātos. “Valsts programma iet zem Satiksmes ministrijas”, “jautājums tā nestāv”, “par valsts valodas lietošanu šajos pielietojumos”, “patreiz”, “apmācības teorija”. Taču jebkuram nozares speciālistam ir jābūt vienlaikus arī savas nozares terminologam, ja viņš vēlas šajā nozarē radoši strādāt. Latvijā terminoloģijas darbā uzkrāta milzīga pieredze, nu jau pusotra gadu simta garumā. Tā arī rakstos apkopota. Tā ka — tikai jāiepazīstas ar to un jāapzinās, ka ne savai valodai, ne savas nozares terminoloģijai ar kāju labāk nespert.

Replika. Referāti tika bagātīgi ilustrēti ar vizuālo materiālu. Diemžēl par necieņu pret Latvijas zinātnieku auditoriju liecināja daži teksti tikai angļu valodā, īpaši pēdējā referātā. Tas faktiski bija arī Valodu likuma pārkāpums.

Secinājumi. Pirmais. Laiku pa laikam visaugstākajā valsts varas un pārvaldes līmenī izskan pārmetumi par terminoloģijas nesakārtotību valstī. Tiek meklēti vainīgie. Datorzinātnes jeb informātikas joma spilgti liecina par to, ka galvenā vaina — nevis terminu trūkumā vai Terminoloģijas komisijas slinkumā, bet gan pašos terminu lietotājos (vai, precīzāk, oficiāli apstiprināto terminu nelietotājos), ja jau nevīžo konsekventi likt lietā pašu jomai sagatavotu terminu vārdnīcu.

Otrkārt, izstrādājot nacionālo programmu jebkurā nozarē, savs nozīmīgs stūrītis būtu jāatvēl arī nozares terminoloģijas izstrādei, kā tas, manuprāt, patlaban vissekmīgāk notiek enerģētikas jomā, kur kopš 90. gadu sākuma jau publicētas četras, bet sagatavotas publicēšanai vēl trīs terminu vārdnīcas, tai skaitā skaidrojošās un vairākvalodu vārdnīcas.

Nobeigumā ir lietderīgi atgādināt ārsta I.Lazovska vārdus, ko cienījamais profesors uzsvēra starptautiskā terminoloģijas konferencē 1996.gada rudenī: “Tieši no politiskā viedokļa labāk saskatāma milzu plaisa starp terminologu darba rezultātiem, visām terminoloģijas vārdnīcām, grāmatām, krājumiem, ieteikumiem, kas izstrādāti, un to izmantošanu praksē”, kā arī profesora secinājumu, ka ir nepieciešama “politiska rīcība valodas un nacionālās terminoloģijas atbalstīšanai” un tāpēc likumos ir jānosaka, “kur izstrādātie termini lietojami obligāti” un “jāpieņem arī lēmums, saskaņā ar kuru Terminoloģijas komisijas izstrādāto terminu ieviešana un lietošana būtu visiem spēkiem veicināma”.

Komentārs pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas 25.aprīļa sēdes

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!