MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Lietuvas ārlietu ministra vizīti Vatikānā un Itālijā

Lietuvas ārlietu ministra Aļģirda Saudarga triju dienu vizīte 5. maijā sākās ar audienci pie pāvesta Jāņa Pāvila II un pieņemšanu pie Vatikāna valsts sekretāra kardināla Andžela Sodana. Tajā pašā dienā A.Saudargs nolasīja lekciju Itālijas Starptautisko organizāciju kopienas namā un tikās ar Itālijas Senāta priekšsēdētāju Nikolu Mančinu, kas pirms divām nedēļām viesojās Lietuvā.

Pagaidām Lietuvas un Itālijas diplomātiem neizdodas vienoties par bezvīzu režīma ieviešanu. N.Mančins uzskata, ka līgums par bezvīzu režīmu starp Lietuvu un Itāliju varētu tikt parakstīts tikai tad, kad Lietuva kļūs pilntiesīga Eiropas Savienības locekle. Tiecoties par tādu kļūt, Lietuvai jāatbilst Māstrihtas līguma prasībām, īpaši naudas politikas jomā. N.Mančins, viesojoties Lietuvā, paziņojis, ka valsts, kuru viņš pārstāv, atbalsta Lietuvas centienus kļūt par NATO locekli.

Par Vītauta Landsberģa paziņojumu presei sakarā ar balotēšanos Lietuvas prezidenta vēlēšanām

V.Landsberģis presei šajās dienās izteicies:

— Tuvojas izšķirošā diena, kad es paziņošu savu lēmumu — balotēties šī gada beigās notiekošajām Lietuvas prezidenta vēlēšanām vai ne. V.Landsberģi nebaida sabiedrisko aptauju rezultāti, kuri rāda, ka viņš stipri atpaliek no citiem diviem iespējamiem kandidātiem — ASV lietuviešu dabas aizsardzības speciālista Valda Adamkus un pašreizējā prezidenta Aļģirda Brazauska.

Uz jautājumu, vai viņš piekrīt centristu ierosinājumam izdarīt labojumus konstitūcijā (atcelt prezidenta kandidātam prasību trīs gadus pastāvīgi dzīvot Lietuvā), V.Landsberģis atbildēja, ka, viņaprāt, būtu dīvaini mainīt konstitūciju viena cilvēka dēļ. V.Landsberģis neapšauba to, ka Lietuvas konstitūcija neatļauj balotēties V.Adamkum, taču ir ievērojis, ka cita trimdas lietuviete Lūcija Baškauskaite (kura tāpat solās balotēties prezidenta vēlēšanām) neprasa mainīt konstitūciju.

— Te nav Valda Adamkus problēma, bet gan konstitūcijas un mūsu viedokļa par konstitūciju problēma, — preses konferencē norādija Seima priekšsēdētājs.

Par Jātnieka Krusta ordeni

Kā esam rakstījuši “Latvijas Vēstneša” 20.marta, 3.aprīļa un 2.maija numurā, mūsu redakcijas rīcībā ir Lietuvas Republikas augstāko apbalvojumu attēli. Šoreiz iepazistinām ar trešo augstāko Lietuvas godazīmi — Jātnieka Krustu. Pa kreisi: Jātnieka Krusta I šķiras attēls, augšējā attēlā — Jātnieka Krusta zvaigzne.

Foto: Agris Dzelme

Par Lietuvas prezidenta jauno mītni

Lietuvas Valsts prezidents Aļģirds Brazausks teju teju pārcelsies uz nesen restaurēto reprezentācijas ēku — savu pastāvīgo rezidenci pašā Viļņas centrā.

Par labojumiem un papildinājumiem likumos

“Latvijas Vēstneša” rīcībā ir Lietuvas Republikas oficiālā laikraksta “Valstybes žinios” (“Valsts Ziņas”) kārtējie numuri.

“VŽ” 33. numurā publicēti labojumi Lietuvas Republikas alkohola kontroles likumā, Lietuvas komercbanku likuma atsevišķu pantu papildlikumi, Lietuvas Republikas likums par Eiropas konvencijas par starptautisko sadarbību ratifikāciju, likums par akciju sabiedrības “Lietuvas enerģija” reorganizēšanu.

Publicēta Eiropas konvencija par starptautisko sadarbību starp teritoriālām organizācijām un valdības orgāniem.

Te lasāmi Lietuvas Republikas prezidenta dekrēti par atsevišķu pilsoņu atteikšanos no LR pilsonības; par 1951. gada likuma un 1967. gada protokola par bēgļu statusu ratifikācijas izmaiņu likuma projekta iesniegšanu Lietuvas Republikas Seimam apspriešanai; par iesniegšanu Seimam ratificēt Lietuvas Republikas valdības un dažu Ziemeļvalstu (Islandes, Zviedrijas Karalistes, Somijas Republikas) valdību līgumus par to personu atgriešanu, kas iebraukušas vai dzīvo valstī bez atļaujas.

Var iepazīties ar Lietuvas Republikas valdības lēmumiem par veselības aizsardzības atzīšanu par prioritāru sektoru; par minimālās darba algas palielināšanu (no 1. maija minimālā mēnešalga būs 400 litu, bet minimālā stundu darba apmaksa 2,36 liti); ar Ekstremālu situāciju vadības centra nolikumu un šī centra sastāva apstiprināšanu; par Lietuvas Republikas jūras kara flotes piedalīšanos starptautiskajās mācībās; par Lietuvas Republikas vēstniecības izveidošanu Turcijas Republikā; par daļējām izmaiņām budžeta iestādēs un organizācijās strādājošo darba apmaksas kārtībā; par daļējiem grozījumiem Lietuvas Republikas valdības 1991. gada 31. jūlija lēmumā “Par Lietuvā dzīvojošo nacionālo minoritāšu vidējās un augstākās izglītības iegūšanas perspektīvo programmu” un citiem lēmumiem.

Publicētas Sakaru ministrijas pavēles par papildinājumiem Klaipēdas jūras ostas izmantošanas noteikumos un par mazo, sporta un izpriecu kuģu un to bāzu izmantošanu Lietuvas Republikas iekšējos ūdeņos; Finansu ministrijas ziņojums par kases aparātiem ar fiskālu atmiņu; valsts galvenā veterinārijas inspektora raksts par epizootisko stāvokli; Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums par atkārtotu Lietuvas Republikas Seima vēlēšanu izziņošanu; vairāki Radio un TV komisijas lēmumi par translēšanas licenču saņemšanas kārtību.

Lasāma Lietuvas bankas informācija par 50 litu jubilejas monētas izlaišanu (sakarā ar sešdesmitgadi kopš karaimu un tatāru apmešanās Lietuvā); ziņas par Sakaru ministrijas izsniegtajām licencēm nodarboties ar ūdenstransporta biznesu; Saimniecības ministrijas ziņojumi par bankrotējušiem uzņēmumiem un to īpašumu pārdošanu izsolēs.

Igaunijas Republikā

Par vai pret nāvessodu

Arī Igaunijā risinās diskusija par nāvessoda atcelšanu. Parlamentā notika pirmais lasījums, bet tālāka tā risināšana tika atlikta uz rudeni.

Laikraksts “Eesti Paevaleht” aptaujāja dažus parlamentā pārstāvēto partiju locekļus, uzdodot šādus jautājumus:

- Vai Igaunija ir gatava atteikties no nāvessoda?

- Vai jūs esat par vai pret nāvessoda atcelšanu?

- Ko nozīmēs Igaunijai tas, ka tā neratificēs Eiroprotokolu?

Daimars Līvs , parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Reformu partija:

1) Tas atkarīgs no visas sabiedrības gatavības, arī no tā, kā strādā valsts aparāts un kārtības uzturētāji. Uzreiz atcelt nāvessodu nebūtu prātīgi. Jāpaiet zināmam laikam, lai tautai paskaidrotu, kādēļ mēs to darām.

2) Esmu par nāvessoda atcelšanu. Tas nepalielinās kriminogēno situāciju, tieši otrādi — uzlabos, dzīvības atņemšana var būt kļūda.

3) Neratificēšana var ietekmēt mūsu ārpolitiku, mēs varam saņemt pārmetumus no Eiropas Savienības.

Jiri Adamss , Tēvzemes savienības frakcija:

1) Psiholoģiski nav gatava, bet praktiski tas netiek izdarīts jau piecus gadus, tikai mēs neuzdrošināmies to atzīt. Baidos, ka neesam pratuši Eiropai paskaidrot, ka nāvessods Igaunijā pastāv formāli.

2) Kā kristietis es neatzīstu nāvessodu.

3) Man jāpiebilst, ka neratificēšana varētu apgrūtināt Igaunijas iekļūšanu Eiropas Savienībā, bet pirms izlemšanas vajadzīgs liels sagatavošanās darbs — jārada jauns kriminālkodekss, jāmaina visa sodu politika u.c.

Edgars Savisārs , parlamenta loceklis, Centra partijas priekšsēdētājs:

1) Igaunija tam nav gatava.

2) Pats arī esmu piesardzīgs. Šis sods ir priekšlaicīgs, pat tik demokrātiskā valstī kā ASV nāvessods nav atcelts.

3) Protokola neratificēšana radīs mūsu diplomātiem papildu darbu, bet uzņemšanu Eiropas Savienībā tas neietekmēs, daudzi savienības locekļi ir panākuši īpašus noteikumus, mums arī vairāk vajadzētu pastāvēt uz savu viedokli.

Arvo Sirendi, Zemes līgas frakcijas priekšsēdētājs:

1) Nav gatava, jo noziedzības līmenis ir ļoti augsts un ar ļaundari nevar apieties cilvēcīgi.

2) Es neesmu par atcelšanu, bet gan jau pienāks laiks, kad to varēs atcelt.

3) Ja ar Beļģiju nekas nav noticis, kas gan var gadīties ar mums? Iespējams, ka uz jauniem pretendentiem Eiropas Savienībā raudzīsies savādāk nekā uz vecajām savienības valstīm. Tikai tādēļ, lai iekļūtu Eiropas Savienībā, ir vērts atcelt nāvessodu. Pret rupju vardarbību ir jāvēršas ar valstisku vardarbību.

Eino Tamms , parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, koalīcijas partija:

1) Nav gatava. To jau atspoguļo arī parlamenta darbība.

2) Esmu par atcelšanu. Jau studenta gados esmu domājis: kas tas ir par cilvēku, kas var izpildīt nāvessodu.

3) Mēs to ratificēsim. Valdība ir tādā stāvoklī, ka nāvessodu nāksies atcelt. Mums tam ir jāsagatavo tauta, bet tas prasīs laiku.

Par dienesta automašīnu skaita samazināšanu

Reformu partija iesniegusi parlamentam priekšlikumu, kas regulētu dienesta automašīnu izmantošanu. Šis priekšlikums paredz samazināt dienesta automašīnu skaitu desmitkārt. Tallinas pilsētas pašvaldībai var būt līdz septiņām mašīnām, bet citu lielāko pilsētu pašvaldībām līdz pieciem auto. Parlamentam un ministrijām var būt viens luksusauto un līdz pieciem dienesta auto. Prezidenta rīcībā paredzēts viens luksusauto un līdz trim dienesta auto.

Lielākā daļa parlamenta deputātu atbalsta dienesta automašīnu skaita samazināšanu, bet uzskata, ka tā ir valdībā, nevis parlamentā risināma problēma.

Premjera padomnieks Heido Vitsurs izteicies, ka jāpārskata arī konkursa noteikumi jaunu automobiļu iegādei, piemēram, dārgo BMW un “Volvo” vietā būtu jāpērk “Opel Vectrad”, “Ford Escort” un “Toyota Carolla”.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — ar Lietuviešu valodas institūta atbalstu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane