saeimā

Vakar:

Saeima noklausījās ārlietu ministra V.Birkava ziņojumu par Latvijas ārpolitiku un debatēja par to.

Ārlietu ministra Valda Birkava tēzes Saeimas 7.maija ārkārtas plenārsēdē:

Turpinājums no 1.lpp.l

• Otrkārt, esam iesaistīti Eiropas attiecībās ar Krieviju un līdzatbildīgi par to tālāku attīstību;

• Treškārt, esam atbildīgi par Baltijas valstu sadarbību un Baltijas jūras reģionālo kooperāciju.

Mūsu izvēlē par labu NATO dominē politiski apsvērumi. Vēlos uzsvērt, ka Latvijai pašlaik nav nekādu tiešu militāru draudu un arī mūsu dalība NATO nevar radīt draudus nevienai valstij. Tā vajadzīga kā garantija pret visa veida nestabilitāti nākotnē, vienlaikus apliecinot Latvijas piederību Rietumu nāciju kopībai. Kopš pirmajiem paziņojumiem par eventuālu NATO paplašināšanos austrumu virzienā Latvijas NATO retorika lielā mērā ir panākusi to, lai paralēli paplašināšanas pirmās kārtas problēmu risināšanai tiktu domāts arī par to, kā turpināt integrācijas procesu ar pārējām valstīm, kas savu vitālo drošības interešu risinājumu redz līdzdalībā šajā organizācijā.

Ārpolitikas reģionālā dimensija vislabāk redzama Baltijas jūras valstu padomes darbā. Baltijas jūras valstu reģionālajai sadarbībai ir saknes Ziemeļvalstu kooperācijā, un par to liecina fakts, cik viegli un organiski uzsākās sadarbība formulas 5+3 ietvaros. BJVP bez Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm piedalās arī Krievija, Polija un Vācija. Arī pati BJVP ir izpletusies ārpus Baltijas jūras ietvariem — sākotnēji šai organizācijai pievienojās Norvēģija, kas, strikti ģeogrāfiskajā nozīmē ņemot, nav Baltijas jūras valsts, un vēlāk to izdarīja arī Islande. Šobrīd BJVP prezidējošā valsts ir Latvija. Mēs vēlamies izveidot savu reģionu par tādu, kurā dominē savstarpējā sadarbība, demokrātija un tirgus ekonomika. Svarīgi, ka BJVP aktivitātes tiek ievērotas starptautiski un iziet ārpus reģiona ģeogrāfiskajām robežām. Latvijas prezidentūras laikā ASV, Francija, Ukraina un Baltkrievija izteikušas vēlēšanos kļūt par novērotājām BJVP. Labs panākums Latvijas prezidentūrai ir ideja par BJVP galotņu tikšanos Rīgā nākamajā gadā, kam ielūgtās personas izteikušas savu atbalstu.

Svarīga loma Latvijas ārpolitikā ir attiecībām ar divām austrumu kaimiņvalstīm — Krieviju un Baltkrieviju. Runājot par attiecībām ar Krieviju, jāņem vērā arī Krievijas aizvien lielākā tuvināšanās ar Baltkrieviju un notiekošie procesi šajā valstī, tādēļ tas ir komplekss jautājums. Ir skaidrs, ka Latvijas un Krievijas dialogs veiksmīgi attīstīsies tad, ja abas puses būvēs savas attiecības kā divi līdzvērtīgi starptautisko tiesību subjekti. Šajā sakarā optimismu vieš prezidenta Jeļcina izteikumi galotņu tikšanās laikā Helsinkos, kur Krievijas prezidents izteica vēlēšanos pārliecināt Baltijas valstis par to, ka Krievija vairs neatkārtos kļūdas un netaisnību, kas tām tika nodarīta pirms gadu desmitiem.

Vēlos piebilst, ka paredzamā nākotnē mūsu attiecībās ar Krieviju svarīgākais būs divpusējo attiecību līmenis. Tomēr jāatceras, ka abu valstu resursi ir ļoti atšķirīgi. Tāpēc sevišķi svarīgi ir nodrošināt tādu pamatu šo attiecību padziļināšanai, kas nodrošina savstarpēju respektu un līdztiesību.

Pie šiem četriem ārpolitikas pamatvirzieniem es pievienotu arī tādus ekonomiskos izaicinājumus kā investīciju piesaistīšana un eksporta veicināšana. Šeit kā galvenais uzdevums šobrīd ir Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, kas gaidāma šogad. Dalība PTO dos vajadzīgos apstākļus sadarbībai ar partneriem visā pasaulē — no Krievijas (kas arī vēlas drīzumā pievienoties PTO) līdz Čīlei, Singapūrai un Dienvidāfrikai. Protams, bez daudzpusējiem instrumentiem ekonomiskajā politikā svarīgas arī divpusējās attiecības ar katru individuālo partneri. Taču Latvijai jau šodien jānosprauž tāds politiski tālejošs mērķis kā dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Dāmas un kungi!

Fokusējot uzmanību uz 1997.gadu Latvijas ārpolitikā, es vēlētos raksturot notikumus, kuri noteikti ietekmēs attīstību tikko definētajos stratēģiskajos virzienos. Mums ir izdevies visumā veiksmīgi atgriezties eiroatlantiskās telpas politiskajā apritē. Tieši šī iemesla dēļ ar vislielāko uzmanību sekojam līdzi notikumiem, kas saistīti ar 1997.gada lielajiem izaicinājumiem Eiropai — lēmumiem par ES paplašināšanas procesu un NATO paplašināšanu.

Madrides un Amsterdamas lēmumi lielā mērā noteiks integrācijas procesa tālāku attīstību. Tie nav ne eiroatlantisko struktūru paplašināšanās sākums, ne beigas. Eiroatlantiskā integrācija turpina attīstīties. Mūsu gadījumā tā turpinās jau vairākus gadus, kopš Latvija izvirzīja sev mērķi pievienoties NATO un dažādos līmeņos uzsāka gan integrāciju ar Atlantijas aliansi, gan ciešāku sadarbību drošības laukā ar atsevišķām tās dalībvalstīm. 1997.gadā šis process krietni pavirzījies uz priekšu.

ASV, Dānija, Norvēģija un Francija nākušas klajā ar iniciatīvām, kas dos ievērojamu ieguldījumu Baltijas drošības nostiprināšanā posmā starp Madrides galotņu tikšanos un Baltijas valstu pievienošanos NATO.

Latvija no Madrides tikšanās vēlas, lai visām kandidātvalstīm tiktu piedāvāta skaidra perspektīva viņu dalībai NATO. Lai gan galīgi lēmumi vēl nav pieņemti un Latvija sevi uzskata par tādu pašu kandidāti dalībai NATO kā Viduseiropas valstis, izredzes Madridē saņemt aicinājumu pievienoties NATO ir mazas. Taču tas nenozīmē noraidījumu. Latviju atbalstošu valstu politiķi vairākkārt paziņojuši, ka NATO durvis paliks atvērtas arī pēc Madrides un pirmās jaunās dalībvalstis nebūs pēdējās. Jau tas vien jāuzskata par lielu Baltijas valstu panākumu. Ja atceramies diskusijas par NATO paplašināšanu 1993.–1994. gadā, tad toreiz neviens politiķis nerunāja par vairākām paplašināšanas kārtām un neapsprieda Baltijas valstu dalības iespējas. Tagad tas notiek. Taču, lai principu saistītu ar praksi, vajadzīgi konkrēti lēmumi un viennozīmīgi paziņojumi par Baltijas valstu nākotni NATO. Un ir jāatceras, ka tās valstis, kas pieņem lēmumus par NATO un ES paplašināšanu, uzņemas sevišķu atbildību par kontinenta drošību un stabilitāti.

No ES paplašināšanas procesa Latvija sagaida Baltijas valstu un asociēto valstu labi sagatavotu integrāciju ES. Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanai galvenie priekšnoteikumi ir pašas Latvijas iekšējā gatavība līdzvērtīgi darboties šajās struktūrās, kas paredz reāla progresa sasniegšanu ekonomikā un tālāku demokrātijas attīstību, veiksmīgu likumdošanas harmonizēšanu un iedzīvināšanu, kā arī citus soļus, kas ved mūs attīstītas, demokrātiskas un eiropeiskas sabiedrības virzienā. Tieši 1997. gads šajā kontekstā parādīja, ka lielāka uzmanība jāpievērš integrācijas un naturalizācijas procesiem valstī, lai veidotu solidāru sabiedrību un nodrošinātu vajadzīgo stabilitāti straujai attīstībai.

1997. gada notikumi liecina, ka Latvijas ārpolitikā ir novērojama daudz lielāka intensitāte un dinamisms nekā agrāk. Kvantitatīvi pieaug Latvijas sakari ar citām valstīm un mainās šo sakaru kvalitāte. Augoša nozīme ir mūsu dalībai starptautiskajās organizācijās. Latvija piedalās starptautiskajā dzīvē kā ES asociēta valsts, RES asociēta partnere, dažādu NATO programmu, tajā skaitā “Partnerattiecības mieram”, dalībniece, Latvija ir BJVP prezidējošā valsts, piedalās veselā virknē citu starptautisku organizāciju. Diplomātu veikums dažādos ANO forumos ir sevišķi iespaidīgs. ANO Ģenerālās Asamblejas 51. sesijā Latvija tika ievēlēta par viceprezidējošo valsti, Latvija uzņemta Ekonomikas un sociālo lietu padomē (ESOSOC). Pašlaik Latvija izvirzījusi savu kandidatūru darbam komitejā par sieviešu statusu, nākamgad Latvija plāno kandidēt uz vietu Cilvēktiesību komisijā. Vērā ņemams apliecinājums demokrātijas attīstībai Latvijā bija ANO Ģenerālās Asamblejas vienbalsīgs lēmums pārtraukt izskatīt jautājumu par it kā pastāvošiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā. Izdevies panākt, ka Latvijas maksājumi ANO reducēti līdz pamatotam līmenim — no 0,13% uz 0,08% no ANO budžeta. Mēs iestājamies par to, lai šis skaitlis vēl vairāk samazinātos. Aktīva dalība ANO darbā pierāda, ka ir augušas Latvijas iespējas paust savu viedokli starptautiskajā dzīvē. Taču iekšpolitiski mums vajadzētu apzināties, ka rezultātā aug arī Latvijas saistības un pienākumi.

Latvijas un Krievijas attiecību sakarā jāsecina, ka tās tiek metodiski sakārtotas. To apliecina pēdējā laikā notikušās starpvalstu aktivitātes — gan Saeimas priekšsēdētāja vizīte Maskavā, gan robežsarunu norise, gan Starpvaldību komisijas vadītāju tikšanās. Raksturojot šībrīža situāciju, jāsaka, ka robežsarunas praktiski ir pabeigtas, atlikuši tikai atsevišķi tehniski jautājumi. Kas attiecas uz Starpvaldību komisiju, Latvija iesniegusi Krievijas pusei virkni likumprojektu. Ir parakstīts Nolikums par komisijas darbības mehānismu. Latvija no savas puses ir veikusi priekšdarbus, lai komisija varētu uzsākt savu darbību. Iespējams, ka komisijas sēde varētu notikt jau šomēnes. Te jāmin, ka šogad ir plānotas divas svarīgas vizītes uz Krieviju — Valsts prezidenta G.Ulmaņa brauciens uz Krasnojarskas apgabalu un Ministru prezidenta A.Šķēles darba vizīte Maskavā.

Ekonomiskajos jautājumos Ārlietu ministrija šobrīd strādā gan ar ārvalstīm divpusējo kontaktu līmenī, gan arī ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām. Divpusējos ekonomiskos kontaktus stiprina starpvalstu līgumi par izvairīšanos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem un starpvalstu līgumi par investīciju veicināšanu un savstarpējo aizsardzību. Risinās tālāka virzība uz dalību PTO. Latvijai ir politisks mērķis pievienoties Viduseiropas brīvās tirdzniecības līgumam (CEFTA). Pie ekonomiskajiem jautājumiem jāmin arī Baltijas muitas ūnijas veidošana. Tuvākajā laikā Baltijas valstīm būtu jāatceļ netarifu barjeras un jāievieš brīva pakalpojumu kustība. Taču jāņem vērā arī tas, ka ārpolitikas ekonomiskā dimensija nav atkarīga tikai no Latvijas labās gribas un centieniem. Arī citas valstis seko savām nacionālajām interesēm, un tas reizēm kavē virzību vēlamajā virzienā. Piemēram, Lietuvā valda diezgan skeptiska noskaņa par nepieciešamību izveidot Baltijas muitas ūniju pirms Baltijas valstu integrācijas ES. Latvija respektē Lietuvas uzskatus, taču uzskata, ka iesāktais darbs jāturpina.

Godājamie klātesošie!

Starptautisko attiecību pētnieki un politologi secinājuši, ka mūsdienu pasaulē vērojamas spēcīgas tendences tuvināties un saplūst iekšpolitikai un ārpolitikai. Klasiski iekšpolitikas jautājumi iegūst ārpolitisku nozīmi, un ārpolitiskām norisēm bieži ir iekšpolitiskas konsekvences. Latvijas ārpolitikas pašreizējā dinamika rāda to, ka pieaug iekšējo un ārējo faktoru mijiedarbības intensitāte. Ārējā vide dod impulsu straujākai iekšpolitiskai virzībai Rietumu pasaules standartu virzienā. To apliecina vairāki valdības soļi, ko katalizējuši ārpolitiski apsvērumi. Vērā ņemami ir tādi piemēri kā austrumu robežas sakārtošana, paātrināta likumdošanas harmonizēšana ar ES likumiem, tiek sperti vajadzīgie soļi ātrākai Eiropas cilvēktiesību konvencijas ratificēšanai.

Iekšpolitikas un ārpolitikas saikne sevišķi uzskatāma arī Latvijas virzībā uz ES un NATO. Šie ārpolitikas virzieni demonstrē, ka sekmīgai ārpolitikai ir vajadzīgi iekšpolitiski priekšnoteikumi un daudzām iekšpolitiskām darbībām ir ārpolitiskas sekas.

Redzams, ka mūsdienu pasaulē dažādu valstu un nevalstisku veidojumu savstarpējā atkarība sasniegusi tādu līmeni, ka eiroatlantiskā politika vairs nav atsevišķu nāciju valstu pretrunīgo interešu summa. Pasaule mainās ļoti ātri un integrācijas process pats par sevi ir kļuvis svarīgāks par statisku dalību kādā institūcijā. Piederība starptautiskai organizācijai šobrīd ir tikai integrācijas procesa ārējā izpausme, kas nāk pēc tam, kad sasniegta vajadzīgā iekšējā kvalitāte. Pilnīgi skaidrs, ka Latvijas pilntiesīga dalība ES un NATO būs sekas vispusējai integrācijai šajās struktūrās un padziļinātai mijiedarbībai ar to dalībvalstīm.

Mūsu virzība uz ES nav tikai politisks mērķis, kura īstenošana ir Ārlietu ministrijas kompetencē. Pirmkārt, tas ir nopietns iekšpolitisks jautājums, kura risināšanā nepieciešama likumdevēju, valdības un visu izpildvaras iestāžu sadarbība. Latvijas sekmes integrācijā ar ES būs tieši atkarīgas no mūsu iekšpolitiskā progresa ekonomikā, likumdošanas pielāgošanā un īstenošanā, demokrātijas attīstībā un sabiedrības integrācijā. Gluži dabiski, ka nepieciešama skaidra funkciju sadale starp dažādiem resoriem. Ārlietu ministrijas kompetence noteikti ietver vispārējo koordinācijas darbu, kas skar ES kopējo drošības un ārpolitiku un politisko dialogu.

Taču ārkārtīgi liela loma integrācijas procesā pieder citām institūcijām un amatpersonām. Īpašu uzdevumu ministrs ES koordinē integrācijas iekšējos aspektus. Viņa pakļautībā darbojas Eiropas integrācijas birojs, kas koordinē ministriju sadarbību un veic Eiropas integrācijas padomes sekretariāta funkcijas. Lai ilustrētu darba milzīgo apjomu, vēlos minēt, ka EIB sadarbojas ar 23 darba grupām, kas strādā pie likumdošanas saskaņošanas. Bez tam katrā nozaru ministrijā ir izveidotas struktūras, kas atbildīgas par integrācijas darbu attiecīgajā jomā. Visa tā rezultātā Latvijas integrācija ES kļuvusi par valstisku prioritāti. Tas atspoguļojas arī Latvijas misijas darbā Briselē. Neraugoties uz ārkārtīgi ierobežotajiem materiālajiem resursiem, šogad ir izveidota atsevišķa Latvijas pārstāvniecība pie ES, palielināts darbinieku skaits un nozīmēti pirmie nozaru ministriju pārstāvji. Taču nav nekāda pamata pašapmierinātībai. Lai gan Latvija Austrumviduseiropas valstu kontekstā praktiskās integrācijas tempa ziņā nav pēdējā vietā, trūkumu joprojām ir ļoti daudz. Minēšu tikai vienu faktu, kas bieži tiek minēts sarunās ar ES pārstāvjiem. Ir ļoti labi, ka Latvija spēj īsā laikā pieņemt vajadzīgos likumus, taču ne mazāk svarīga ir administratīvā kapacitāte tos iedzīvināt.

Nepieciešams piebilst, ka sekmīga ārpolitika prasa atbilstošu materiālo resursu bāzi. Latvijas Ārlietu ministrija savu uzdevumu realizēšanai no valsts budžeta saņem ievērojami mazākus līdzekļus nekā kolēģi Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, 1997.gadā Igaunijas ārlietu resora budžets bija 12 miljoni latu, Lietuvas — 14,6 miljoni latu, bet Latvijas gandrīz divas reizes mazāk — tikai 7,6 miljoni. Būtu naivi domāt, ka, ilgstoši saglabājoties šādai tendencei, tā neatstās iespaidu uz Ārlietu ministrijas iespējām realizēt savus uzdevumus.

Dāmas un kungi!

Latvijas ārpolitikā veidojas situācija, kurā ārējā stabilitāte un stratēģiskie ārpolitikas mērķi veicina ārkārtīgu dinamiku praktiskā ikdienas darbā, kas no ārpolitikas iesniedzas iekšpolitikā. Agrāk, kad konsenss ārpolitikas stratēģijā bija tikai vēlamība, šāds kopsakars nebija sevišķi izteikts. Laba ilustrācija tam ir Valdības deklarācija, kurā iekļautie uzdevumi atspoguļo “makro” mērķus “mikro” perspektīvā (tas ir, projicē ilgtermiņa procesu 1997.gada mērogos).

Laika trūkuma dēļ šajā runā nav iespējams sīkumos iztirzāt Valdības deklarācijas izpildes gaitu. Šī informācija atspoguļota īpašā pielikumā, kas izdalīts klātesošajiem. No tribīnes vēlos pateikt to, ka Ārlietu ministrija konsekventi turpina īstenot izvirzītos mērķus. Panākts ievērojams progress visos svarīgākajos ārpolitikas virzienos, kas definēti deklarācijā. Izejot no Valdības deklarācijas, Ārlietu ministrija izstrādājusi iekšēju rīcības plānu, kurā definēts 141 uzdevums. Par plāna izpildi regulāri tiek informēts Ministru prezidents, ar to iepazīstināta Saeimas Ārlietu komisija. Visiem deputātiem ir iespēja ar plānu iepazīties.

Deklarācijas izpildes gaita ļauj apgalvot, ka plānveidīga darbība un augsta dinamika novedīs pie ievērojama progresa ārpolitikas prioritārajos virzienos jau šogad. Tiks paātrināta valsts integrācija ES un NATO, uzsvērta ārpolitikas reģionālā dimensija un attīstīts Krievijas virziens.

Godājamie deputāti!

Runā ietvertie fakti un spriedumi nevar aptvert visu uzskatu spektru par Latvijas ārpolitikas stratēģiju un taktiku. Dažās niansēs iespējami atšķirīgi viedokļi, kas izpaudīsies debatēs. Ārlietu ministrija ierosināja tās noturēt tieši tāpēc, lai vēlreiz apspriestu ārpolitiskās stratēģijas un taktikas jautājumus un balstītu valsts ārlietas uz iespējami plašāku konsensu, kas ietvertu visu konstruktīvo spēku viedokļus. Kā minēju, iekšpolitika rada priekšnoteikumus ārpolitikai. Taču arī ārpolitika mūsdienu pasaulē spēcīgi ietekmē dzīvi kādas atsevišķas valsts robežās. Ārlietu ministrija vēlas panākt, lai augoša izpratne par ārpolitiskajiem apstākļiem un interesēm veicinātu pārdomātu un mērķtiecīgu likumdošanas darbu Saeimā, kā arī nodrošinātu esošo likumu efektīvu izpildi un sekmīgu izpildvaras iestāžu sadarbību jautājumos, kas tieši vai netieši saistīti ar ārlietām. Nobeigumā vēlētos sniegt vispārīgu raksturojumu pašreizējam Latvijas ārlietu stāvoklim. Šķiet, Latvijas ārlietas deviņdesmito gadu otrajā pusē sasniegušas zināmu brieduma pakāpi, ko raksturo divas galvenās iezīmes: stabilitāte un dinamiska virzība uz agrāk nospraustajiem stratēģiskajiem mērķiem. Valsts ārpolitika tuvojas jaunai kvalitātei gan satura, gan ārējo kontaktu intensitātes ziņā. Galvenā iezīme šajā procesā ir pakāpeniska ārpolitikas problemātikas maiņa. Latvija ir ievērojami tuvinājusies eiroatlantiskajām struktūrām, un mūsu ārlietas tālāk veidojas Rietumu pasaules kontekstā. Taču vēlos vēlreiz uzsvērt, ka tas nenozīmē norobežošanos no Krievijas. Tieši otrādi, tas nozīmē stabilitāti un labvēlīgus apstākļus savstarpēji izdevīgas ekonomiskās sadarbības un labu kaimiņattiecību veidošanai.

Strauju reformu un konsekventas ārpolitikas rezultātā Latvija ir izrāvusies no postpadomju vides un ar to saistītā problēmu loka. Notiek ātra integrēšanās Rietumu pasaulē, kas skar praktiski visas valsts politikas jomas. Taču šīs pārmaiņas nav pašsaprotamas. Tās lielākoties atkarīgas no mērķtiecīgas darbības, ko veic ne tikai valsts un tās institūcijas, bet sabiedrība kopumā.

Saeimas 1997.gada 8.maija sēdes darba kārtība

Sēdes sākums — pl. 17.30

1. Jautājums nr.199

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, J.Kazāks, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

ārlietu ministram V.Birkava kungam:

Par valdības pasākumiem, lai panāktu Krievijas ievedmuitas samazinājumu Latvijā ražotiem sintētiskiem pavedieniem

Lūdzam paskaidrot, kādi ir Krievijas ievedmuitas tarifi Latvijā ražotiem sintētiskiem pavedieniem, poliamīda tehniskajiem diegiem, slāpekļšķiedrai no poliamīdiem un sintētiskajiem monopavedieniem?

Ko valdība un Ārlietu ministrija ir darījusi, lai panāktu šīs Krievijas ievedmuitas samazinājumu?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešams panākt maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijā ražotai produkcijai dažādos pasaules tirgus reģionos.

2. Jautājums nr.207

Deputāti I.Kreituse, A.Kreituss, A.Golubovs, J.Urbanovičs, A.Saulītis, J.Strods, O.Deņisovs —

finansu ministram:

Par ražošanas nozarēm, kurās ir ieguldītas ERAB investīcijas

Kādās ražošanas nozarēs ieguldītas ERAB investīcijas, cik lielas summas un par kādiem procentiem?

3. Jautājums nr.208

Deputāti A.Rubins, G.Valdmanis, L.Ozoliņš, J.Strods, M.Lujāns, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par Sadarbības padomi

Lūdzam atbildēt:

1. Kas ir Sadarbības padome, ar ko tā nodarbojas, no kā tā sastāv (personālijas), kad tā tika izveidota un ar kādu mērķi?

2. Ja Sadarbības padome pastāv, mēs gribētu uzzināt, ko tā ir izdarījusi Latvijas un Latvijas iedzīvotāju labā?

4. Jautājums nr.209

Deputāti A.Rubins, G.Valdmanis, J.Strods, M.Lujāns, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par Valsts kontroles atzinumu par Labklājības ministrijas nelikumīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu lielos apmēros

Lūdzam atbildēt atkārtoti, jo atbildi sniedza V. Makarovs, kas mūs nevar apmierināt, jo netika atbildēts uz dotajiem jautājumiem:

1.Vai jūs respektējat Valsts kontroles atzinumus un lēmumus?

2. Vai Jūs personīgi vai valdības sēdē izskatījāt Valsts kontroles padomes sēdes protokolu nr.25 no 24.12.1996. par Labklājības ministrijas (ministrs V.Makarovs) nelikumīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu lielos apmēros (Ls 83 174)?

3. Ja izskatījāt iepriekš minēto jautājumu, tad kā Jūs rīkojāties — vai pieliekat algu, vai iesakāt apbalvošanai?

4. Vai Jūs uzskatāt, ka cilvēks, kas izšķērdē valsts budžeta līdzekļus, var būt ministrs?

5. Jautājums nr.210

Deputāti A.Bartaševičs, M.Lujāns, J.Urbanovičs, V.Dozorcevs, M.Bekasovs —

tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam:

Par Ministrijas turpmāko rīcību, lai Pomoru vecticībnieku baznīca varētu būt reģistrēta saskaņā ar pastāvošās likumdošanas prasībām

Cien. ministra kungs!

Griežamies pie Jums ar lūgumu informēt par motīviem, pēc kuriem gandrīz divu gadu laikā Reliģisko lietu departaments nedod Latvijas vecticībnieku Pomoru baznīcas pārstāvjiem motivētus skaidrojumus, kuri likuma panti vai normatīvo dokumentu prasības iesniegtajos vecticībnieku Pomoru baznīcas statūtos nav ievēroti, kas un kādā veidā statūtos ir jāpārstrādā

Vai tas nav pretrunā ar likuma “Par Reliģiskajām organizācijām” p.11.(2), p.5(5) prasībām?

Lūdzam informēt par lietas būtību un par Ministrijas turpmāko rīcību, lai Pomoru vecticībnieku baznīca varētu būt reģistrēta saskaņā ar pastāvošās likumdošanas prasībām.

Pielikumā: Tieslietu ministrijas atbilde Nr.1—5.9/95 no 1996.g.21.maija.

No Zviedrijas Riksdaga — Latvijas Saeimā

Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Vakar, 7. maijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija tikās ar Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komisiju.

Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Kārlis Druva pateicās Zviedrijas parlamentāriešiem par palīdzību, ko viņu valsts sniegusi Latvijai Baltijas bataljona izveidošanā, piešķirot līdzekļus un veicot militāro apmācību, kā arī jūras un sauszemes robežas sakārtošanā, uzstādot lokatorus un citu tehnisko aprīkojumu, Latvijas puse augstu novērtē Zviedrijas rūpes par Latvijas miera uzturēšanas vienību Bosnijā, kur tā darbojās Zviedrijas miera uzturēšanas spēku sastāvā.

Tikšanās dalībnieki galvenokārt sprieda par aizsardzības problēmām Baltijas reģionā un to risināšanas iespējām Eiropas kontekstā. K.Druva informēja, ka svarīgākie jautājumi, kas Latvijai būtu jārisina, ir likumdošanas sakārtošana, budžeta plānošana aizsardzības vajadzībām un aizsardzības spēku materiāli tehniskās bāzes radīšana.

Runājot par drošību Baltijas reģionā, Zviedrijas parlamentārieši pauda uzskatu, ka šis jautājums būtu jārisina visas Eiropas kontekstā, un skeptiski novērtēja jaunu reģionālo militārās drošības struktūru veidošanu. Baltijas reģiona drošības jautājumi būtu jākārto divpusējas sadarbības ceļā, iesaistot šajos procesos arī Krieviju.

Abas puses pārrunāja migrācijas problēmas un ar tām saistītos bēgļu atpakaļuzņemšanas jautājumus.

Zviedru parlamentārieši izteica cerību, ka visu līmeņu sadarbība starp Zviedriju un Latviju turpināsies tikpat veiksmīgi kā līdz šim. Lai gan Zviedrija nevar uzņemties Latvijas drošības garanta lomu, tā tomēr izmantos citus līdzekļus Latvijas drošības garantēšanai.

Ārlietu komisijā

Vakar, 7.maijā, Saeimas Ārlietu komisija tikās ar Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komisijas delegāciju.

Tikšanās dalībnieki apmainījās viedokļiem par Eiropas drošības modeļa veidošanu un Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā un Eiropas drošības struktūrās, tostarp NATO, kā arī par attiecībām ar Krieviju šajā kontekstā.

Sarunas sākumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš iezīmēja Latvijas ārpolitikas galvenos mērķus — iestāšanos ES, dalību NATO, labas kaimiņattiecības ar Baltijas reģiona valstīm un Krieviju. I.Bērziņš pauda domu, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO būtu Eiropas drošības un stabilitātes interesēs, tāpēc Eiropas valstīm vajadzētu atbalstīt Latvijas vēlmi pievienoties NATO un citām Eiropas drošības struktūrām. Latvija neuztver NATO kā līdzekli, lai vērstos pret kādu iedomātu ienaidnieku, bet gan kā iespēju iekļauties eiroatlantiskajā demokrātisko valstu kopienā.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Zviedrijas un Latvijas parlamentāriešiem jāapspriež Baltijas reģiona drošības jautājumi, lai atklātu svarīgākās problēmas, kuras būtu jarisina. Latvijas puse cer uz Zviedrijas atbalstu drošības jautājumu risināšanā un Latvijas integrācijā ES. Runājot par NATO paplašināšanos, Zviedrijas parlamentārieši norādīja, ka, nebūdama NATO dalībvalsts, Zviedrija šo procesu nevar ietekmēt, taču apliecināja savu atbalstu sarunās ar ES dalībvalstīm par Latvijas uzņemšanu ES, kā arī ekonomikā, militārpersonu apmācīšanā un jūras robežas nostiprināšanā.

Abas puses apmainījās viedokļiem par Latvijas un Krievija attiecību attīstību un atzina, ka būtu svarīgi noslēgt robežlīgumu ar Krieviju, kā arī sakārtot ekonomiskās attiecības tranzīta un preču apmaiņas jomā.

Sarunas noslēgumā Zviedrijas puse paziņoja, ka arī turpmāk sniegs Baltijas valstīm visu iespējamo atbalstu gan Eiropas struktūrās, gan sarunās ar Krieviju. Abas puses izteica gandarījumu par notikušo domu apmaiņu.

Saeimas preses dienests