Eiropas Savienībā

Šodien, 9. maijā, savus svētkus — Eiropas dienu — atzīmē Eiropas Savienība

Šodien arī aprit 47 gadi, kopš (1950. gada 9. maijā) tika parakstīta tā sauktā Šūmana deklarācija, kas lika pamatu Eiropas integrācijas procesam.

Eiropas Savienības svētku reizē “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors tikās ar vēstnieku Ginteru Veisu, Eiropas Savienības delegācijas vadītāju mūsu valstī.

“Latvijas vieta ir Eiropā”

Ginters Veiss, Eiropas Savienības delegācijas vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Jūsu ekselence, vispirms atļaujiet jūs apsveikt Eiropas Savienības oficiālajos svētkos.

— Es jums pateicos!

— Ko šie svētki nozīmē jums personīgi, un kāda ir to nozīme Eiropas likteņgaitās?

— Kā jūs zināt, es Eiropas Komisijā esmu strādājis visu savu profesionālo mūžu, kurā nu jau rit tā trīsdesmitais gads. Tas nozīmē, ka visu profesionālo mūžu esmu veltījis Eiropas Kopienai. Šo darbu nevar salīdzināt ne ar ko citu. No tā jūs varat spriest, cik man šī diena ir nozīmīga. Kā zināms, pamatus Eiropas apvienošanās procesam lika Šūmana deklarācija, kas parakstīta 1950. gada 9. maijā. Šis notikums aizsāka sarunu un apvienošanās procesu, kas beidzās vispirms ar Eiropas ogļu un tērauda kopienu. Tad radās Eiropas ekonomiskā kopiena un Eiropas atomenerģijas kopiena. Domāju, Šūmana deklarācija vispirms bija īpaši nozīmīga manai dzimtenei Vācijai un tās kaimiņvalstij Francijai, kas ilgus gadus bija viena otru uzskatījušas par niknu ienaidnieci un kas abas bija atradušās abu pasaules karu krustugunīs. Un nu visai drīz pēc Otrā pasaules kara tika parakstīts šis dokuments — Šūmana deklarācija, kas lika pamatus Eiropas apvienošanās procesam, novēršot jaunu karu iespēju nākotnē. Un tagad, atskatoties uz šo notikumu, mums, par spīti daudzajiem protestiem, kas izskanējuši pret Eiropas apvienošanās ideju, ir jāatzīst, ka šajā ceļā sasniegts liels progress. Tikai viens no parametriem, kā parādīt šī procesa dinamiku: Eiropas Savienību, kam bija sešas dibinātājvalstis, tagad veido piecpadsmit dalībvalstis. Un cerams, ka pēc dažiem gadiem ES jau būs divdesmit sešas dalībvalstis. Tā ir burtiski eksplozīva attīstība.

Izraēlas Valstī

Pirmdien, 12. maijā, savus valsts svētkus — Neatkarības 49. gadadienu — svinēs Izraēla

Izraēlas teritorija ir trīsreiz mazāka par Latviju. Arī iedzīvotāju skaita ziņā (apmēram 5,5 miljoni cilvēku) Izraēlu varētu pieskaitīt pie pasaules mazām valstīm. Tāpēc jo iespaidīgāki ir Izraēlas politiskie, ekonomiskie un sociālie sasniegumi 49 neatkarības gados, kam līdzās noteikti jāmin arī panākumi savas valsts neatkarības nosargāšanā, vairākkārt atvairot ārvalstu agresiju un joprojām pastāvīgo teroristu apdraudējumu dēļ dzīvojot paaugstinātas modrības apstākļos.

Unikāla ir arī Izraēlas Valsts pieredze imigrantu integrēšanā — kopš Izraēlas Valsts nodibināšanas 1948. gadā Izraēla ir uzņēmusi gandrīz 2,5 miljonus imigrantu, kuru skaits trīskārt pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu neatkarības iegūšanas laikā. Vairākums imigrantu ir ebreji, taču pašlaik Izraēlā dzīvojošie 5,5 miljoni tomēr veido košu reliģisko uzskatu, kultūru un sociālo tradīciju mozaīku.

Iespējams, ka šodienas Izraēlu vislabāk raksturo tās iedzīvotāju vidējais mūža ilgums — 79,l gads sievietēm un 75, 3 gadi vīriešiem. Par vienu no pamatvērtībām Izraēlā tiek uzskatīta izglītība, kam atvēlēti (proporcionāli) vieni no lielākajiem izdevumiem pasaulē. Tādēļ arī vairāk nekā puse Izraēlas jauniešu (53%) studē augstākajās mācību iestādēs. No katriem 10 000 Izraēlas iedzīvotāju 76 ir iesaistījušies zinātnes un tehnikas pētījumos. Savukārt Izraēlas valsts dotācijas pētījumiem un attīstībai (attiecībā pret iekšzemes kopproduktu) ir lielākas nekā vairumā citu valstu. Tā, piemēram, 1960. gadā Izraēlā tika iesniegti 1514 iesniegumi patentu saņemšanai, bet pērn — jau 3962 pieprasījumi. Deviņdesmitajos gados Izraēla sasniegusi vienu no visaugstākajiem iekšzemes kopprodukta līmeņiem Rietumu pasaulē. 1960. gadā valsts iekšzemes kopprodukts uz katru iedzīvotāju bija 1145 ASV dolāru, bet pērn tas bija jau desmit reizes lielāks — 13 374 ASV dolāru.

Taču ļoti būtiski valsts attīstībā ir arī morāli ētiskie un psiholoģiskie faktori. Viņa ekselence Odeds Ben Hurs, Izraēlas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, nesen intervijā “Latvijas Vēstnesim” uzsvēra tieši šos faktorus, minot arī Izraēlas vēsturiski dramatisko likteni, galvenokārt tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ — Izraēla atrodas citu valstu ceļā no Āzijas uz Āfriku un no Vidusjūras uz Indijas okeānu. “Vēstures gaitā mums allaž bijis savu brīvību jāsargā no okupantiem,” teica Izraēlas vēstnieks. “Tas tiešām nav laimīgs liktenis. Taču mūsu tauta ir allaž ticējusi saviem galvenajiem mērķiem, kas formulēti jau Bībelē.”

Izraēlas ainavu izstāde: Daudz sasniegušās tautas ilgu atspulgs

Izraēlas Valsts neatkarības nodibināšanas 49.gadadienai ir veltīta šīs valsts vēstniecības sarīkotā Izraēlas ainavu izstāde Latvijas Vēstures muzejā. Šī gleznu un fotogrāfiju izstāde organiski iekļaujas aktivitāšu klāstā, ko veic Izraēlas vēstniecība Latvijā, iepazīstinot mūsu sabiedrību ar savas valsts savdabību un dinamisko attīstību visdažādākajos virzienos. Taču izstāde ir arī savdabīgs akcents Izraēlas vēstniecības rīkoto pasākumu virknē. Izraēlas līdzšinējās aktivitātes Latvijā — Izraēlas dienas Liepājā un Daugavpilī, Izraēlas fotogrāfiju izstādes u.c. pasākumi — sniedza konkrētu ieskatu valsts straujajā izaugsmē, bet pašlaik Rīgā aplūkojamā Izraēlas ekspozīcija ļauj dziļāk ielūkoties senās tautas dvēselē, Izraēlas iedzīvotāju sapņos un ilgās. Protams, uzskatāmi reprezentējot arī Izraēlas mūsdienu mākslas profesionālo varēšanu un estētiskās kvalitātes.