PRESES KONFERENCES

Pēc Saeimas delegācijas vizītes Ukrainā

Turpinājums no 1.lpp.

Vienojāmies, ka 21. maijā, kad mums Rīgā notiks starptautisks saiets par tranzīta jautājumiem, tiks uzlūgti arī Ukrainas ekonomisko aprindu pārstāvji. Vienojāmies, ka būs ļoti svarīga saruna 27.maijā Tallinā, kad tiek plānota piecu Eiropas valstu prezidentu tikšanās, kad tiksies Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Ukrainas prezidenti. Tas, mūsuprāt, būtu politiski ārkārtīgi svarīgi, jo šīs divas lielās Eiropas valstis un Baltijas valstis varētu daudz ietekmīgāk risināt politiskās un arī ekonomiskās attīstības jautājumus.

Oficiālajā programmā mums ļoti laimējās ar kādu cilvēku, kurš perfekti pārzina Kijevu, pārzina Ukrainas vēsturi, kultūru. Un vienu stundu mēs bijām arī Kijevas Pečoras Lavrā, ļoti daudz uzzinājām par Kijevas vēsturi, kultūru un daudz ko tādu, kas vismaz man bija interesanti, paskatīties uz Ukrainas vēsturi mazliet citādām acīm, nekā tas ir bijis līdz šim.

Vakar mēs ceļā satikāmies ar NATO ģenerālsekretāru Solanas kungu. Viņš atklāja Kijevā, kā viņi paši teica, pagaidām vienīgo NATO informācijas centru. Tādas lielas politiskas aktivitātes Ukraina plāno tuvākajā laikā ar apkārtējām valstīm, par savu robežu delimitāciju. Sākot ar Krieviju, Baltkrieviju un citām valstīm ar kurām ir šajā ziņā nenokārtoti jautājumi. Un es domāju, ka Ukraina ar savu ekonomisko potenciālu un politisko ietekmi tāpat kā līdz šim starptautiskajos forumos turpinās atbalstīt Latviju.

Andrejs Pateļējevs pastāstīja, ka sarunu laikā Ukrainā viens no jautājumiem, kas apspriests vairākkārt, ir bijis par Latvijas virzību uz NATO. Visos līmeņos — sākot ar prezidentu, ar likumdevējiem un beidzot ar izpildvaru — visi atbalsta Latvijas centienus iestāties NATO. Ja ir runa par pašas Ukrainas iespējamo līdzdalību Ziemeļatlantijas aliansē, tad tur domas dalās pat Ukrainas parlamentā.

Māris Rudzītis informēja par Ukrainas un Latvijas parlamentāro grupu darbību. Jo kontakti kļūs aizvien ciešāki, Ukrainas parlamentārieši izrādījuši arī interesi par Baltijas asamblejas darbību. Ir gaidāma Ukrainas parlamenta grupas vizīte Latvijā.

Aida Prēdele dalījās savos vērojumos Ukrainas parlamentā — šķiet, ka viņu sēdes nav mazāk vētrainas kā Saeimā. Interesanti, ka viņi vēl spriež par šī gada budžetu un domā, ka maijā tas varētu tikt pieņemts. Izrādās, ka puse no Ukrainas budžeta tiek izlietota dažādiem sociāliem atvieglojumiem. Leonīds Kučma sarunā ar Latvijas pārstāvjiem atzinis, ka šo atvieglinājumu esot tik daudz, ka tie sākot pat apdraudēt valsts stabilitāti. Iznācis arī pārliecināties, ka joprojām pār Ukrainas cilvēkiem gulst Černobiļas ēna — ir ļaudis, kas izvairās pirkt vietējo pārtiku. Cenas veikalos Kijevā ir līdzīgas cenām Latvijā, bet pensija viņiem, pārrēķinot valūtas kursu, ir 15 latu, algas tikai nedaudz lielākas par pensijām.

Pēc tam delegācija atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Cik starpvalstu dokumentu ir parakstīti ar Ukrainu?

Alfreds Čepānis: — Pašlaik ir noslēgti, parafēti un ratificēti 15, un 17 ir sagatavošanas stadijā. Mēs ļoti ceram vismaz četrus piecus parafēt jūnijā, kad šurp atbrauks Ukrainas ārlietu ministrs Genādijs Udovenko, tai skaitā gan transporta, gan sakaru, gan tirdzniecības jomā, vārdu sakot, par ļoti daudziem sadarbības aspektiem.

Andrejs Panteļējevs: — Ukraina ir vienīgā no NVS valstīm, ar kuru mums ir sadarbība arī aizsardzības jomā.

Alfreds Čepānis: — Viņi mums piedāvāja savus Harkovā ražotos tankus, kas esot vislabākie pasaulē.

Jautājums: — Vai bija arī runa par brīvās tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības precēm?

Alfreds Čepānis: — Jā. Šorīt sarunā ar ārējo ekonomisko sakaru un tirdzniecības ministra vietnieku tieši par šīm lietām runājām. Un tad, kad vasarā pie mums atbrauks Udovenko kungs, ja mēs caur mūsu vēstniecību Ukrainā jau iepriekš saņemsim dokumentus, tos attiecīgi speciālisti šeit izskatīs. Un varbūt ar lauksaimniecības produkciju arī varēs brīvi tirgoties, kā tas ir ar citām preču grupām. Jā, ar pašreizējo preču un lauksaimniecības produktu plūsmu starp Igauniju un Ukrainu (viņiem jau tā ir pilnīgi brīva) mums gluži vienkārši formāli vairs nav nekāda jēga turēties pie ierobežojumiem ar Ukrainu brīvās tirdzniecības līguma ietvaros par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Jo Latvijas ekonomikai it kā kaitīgos Ukrainas lauksaimniecības produktus var ievest nevis caur Valku, bet caur Valgu. Un turklāt tie arī neapdraudēts mūsu lauksaimniecības preču ražotājus —ā viņiem ir pietiekami plašs tirgus Eiropā un citur pasaulē. Viņiem ir pietiekami lieli apjomi, un ukraiņi tikai aiz politiskās cieņas pret Latviju saglabā diezgan daudzas faktiski viņiem neizdevīgas kvotas un tarifus, un citas lietas vienīgi tāpēc, ka mēs vienmēr esam viņus politiski atbalstījuši.

Andris Sproģis,

“LV” nozaru virsredaktors