Par juristu pusgadu

Trešdien, 19.janvārī, tieslietu ministra Valda Birkava preses konferencē viņš žurnālistus informēja par Tieslietu ministrijas veikumu pašreizējā Ministru kabineta darbības laikā, kā arī turpmākajiem uzdevumiem.

V.Birkavs izteica gandarījumu par nule notikušo Latvijas Juristu III forumu, kurā rezumēts to sabiedrisko aktivitāšu kopums, ko ministrs vēlējies redzēt:

— Svarīgi tagad turpināt aktīvu darbu Eiropas integrācijas virzienā. Šai sakarā februārī kopā ar Juristu biedrību iecerēta tās kolēģijas paplašināta sēde, kurā pārrunāsim trešās un ceturtās varas jeb tiesu varas un saziņlīdzekļu attiecības. Marta sākumā paredzēts sasaukt Latvijas tiesnešu konferenci, tajā apkoposim tiesu darba rezultātus un izvirzīsim jaunus uzdevumus.

Pirms pusgada tieslietu ministrs izvirzīja piecas prioritātes: pirmkārt, likumdošanas sakārtošana atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, otrkārt, tiesu varas nostiprināšana, treškārt, korupcijas apkarošana, ceturtkārt, sabiedrības integrācijas procesa veicināšana, piektkārt, Tieslietu ministrijas, kā arī pārraudzības un pārziņas iestāžu reorganizācija. Par paveikto pastāstīja tieslietu ministrs Valdis Birkavs.

Likumdošanā

Trīspusējā padomē, kas pārstāv darba devējus, arodbiedrības un valdību, saskaņots jaunais Darba likumprojekts. Tas regulēs darba tiesiskās attiecības, ievērojot nacionālās intereses un ES prasības. Šis likumprojekts iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta Komitejā. Valdība saņēmusi likumprojektu par zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Šajā sakarībā paredzēts īstenot tiesu izpildītāju institūciju reformu, lai panāktu efektīvāku un kvalitatīvāku tiesu spriedumu izpildi. Sagatavoti arī grozījumi Civilprocesa likumā, kas attiecas uz tiesas spriedumu izpildi.

Tika minēts Tieslietu ministrijas vadībā izstrādātais Adopcijas noteikumu projekts, kas atbilst ANO Bērnu tiesību konvencijai un Strasbūras konvencijai par bērnu adopciju.

Tiesu darbā

Piemēram, valsts investīciju projekta "Latvijas tiesu vienotā informācijas apstrādes sistēma" ietvaros pieņemta eksperimentāla programma. Tā nodrošinās tiesvedības procesam nepieciešamo datu reģistrāciju un apstrādi. Šī programma kļūs par pamatu tiesu informatīvās sistēmas ieviešanai.

Pabeigta apgabaltiesu datorizācija, un turpinās rajonu un pilsētu tiesu datorizācija. Šī gada valsts budžetā 40 000 latu paredzēts Tiesnešu mācību centram. Tas izstrādā trīs gadu darbības plānu. Turklāt tiesnešu izglītošanai tiks piesaistīts arī ārvalstu finansējums. Noslēgts līgums par kriminālās tiesvedības reformas īstenošanu starp LR Tieslietu ministriju un Kanādas augstskolu un koledžu asociāciju. Savukārt PHARE projekta ietvaros sākts darbs tiesu sistēmas attīstībai. Tā mērķis ir tiesnešu un tiesu personāla izglītošana atbilstoši ES prasībām, un šī projekta apjoms ir 1,2 miljoni eiro.

Korupcijas apkarošanā

Tieslietu ministrijā sācis strādāt Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts, kas, protams, sekmēs aktīvāku un efektīvāku padomes darbu. Šajā padomē apstiprināta jaunā Korupcijas novēršanas programma, tiek izstrādāta koncepcija par jaunu Korupcijas novēršanas likumprojektu.

Sabiedrības integrācijā

Ministru kabinetā apstiprināta valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija, un turpinās valsts programmas izstrāde. Valdībā iesniegts šīs programmas saīsinātais variants. Šajā sakarībā nozīmīgi ir Naturalizācijas pārvaldes un ASV nevalstiskās organizācijas "Freedom House" izstrādātie sadarbības projekti, to skaitā nepilsoņu bezmaksas latviešu valodas mācības vairākās grupās. Panākta vienošanās arī par informācijas centra izveidošanu sabiedrības integrācijas veicināšanai.

Tieslietu ministrijas

reorganizācijā

Ar šī gada 1.janvāri ministrija savā pārraudzībā pārņēmusi ieslodzījuma vietas, kas ir saskaņā ar valdības deklarāciju un sodu sistēmas reorganizāciju. Ministrijā pieņemts darbā valsts sekretāra vietnieks starptautisko tiesību un ārējo sakaru jautājumos, sākuši strādāt vairāki jauni speciālisti starptautiskajās tiesībās. Izveidotas divas jaunas nodaļas — Likumdošanas metodoloģijas, kā arī Sabiedrības tiesiskās izglītošanas nodaļa. Aizvadītajā pusgadā tieslietu ministra darbība visvairāk bijusi koncentrēta starptautiskajai tiesiskajai sadarbībai un ārvalstu investīciju piesaistīšanai tieslietu nozarei.

Pie ieguvumiem pieskaitāms Tieslietu ministrijas un Juristu biedrības sadarbības līgums. Diemžēl ieilgusi Valsts valodas centra, Valsts valodas inspekcijas, kā arī Pilsonības un nacionālo lietu pārvaldes reorganizācija, ko bija plānots pabeigt līdz pērnā gada beigām. Aizkavējusies arī jaunā Kriminālprocesa likumprojekta galīgā izstrāde. Viens variants izstrādāts un iesniegts apspriešanai, taču, kā piebilda tieslietu ministrs, tiek diskutēts par vairāku procesuālo normu vienkāršošanu, atbilstību Eiropas Padomes rekomendācijām. Tāpēc vēl abām darba grupām jāliek prāti kopā, lai izveidotu tiešām progresīvu likumu.

Žurnālisti saņēma atbildes uz vairākiem jautājumiem par tiesu telpām, ieceri atjaunot Tiesu pili tās kādreizējā nozīmē, par Tieslietu ministrijas jaunizveidoto nodaļu uzdevumiem un citu.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Par tiesu darbu, izskatot lietas

Administratīvo pārkāpumu materiāli

1999.gadā izskatīto administratīvo materiālu skaits, salīdzinot ar 1998.gadu, ir samazinājies no 21 710 uz 20 143. Soda veidi par administratīvo pārkāpumu palikuši apmēram 1998.gada līmenī, un tie ir 46% — administratīvais arests, 37% — naudas sods, 6% — brīdinājums, 2% — speciālo tiesību atņemšana, 8% — tiesvedība administratīvajā lietā izbeigta.

Krimināllietas

1.instance

1999.gadā un 1998.gadā tiesās iesūtīto lietu skaits svārstās vienā līmenī — ap 12 000 krimināllietu (11 842 — 1999. gadā, 12 087 — 1998. gadā). Arī pabeigto lietu skaits ir gandrīz vienāds — 11 723 krimināllietas 1999.gadā un 11 764 krimināllietas 1998.gadā. Apgabaltiesās pirmajā instancē iesūtīto krimināllietu skaits ir palielinājies no 739 krimināllietām 1998.gadā uz 1083 krimināllietām 1999.gadā. Pabeigto lietu skaits palicis nemainīgs — 814 krimināllietas. Neizskatīto lietu atlikums ir palielinājies un ir tik liels, cik gada laikā izskata apgabaltiesas — 886 krimināllietas. 777 jeb 88% no tām ir Rīgas apgabaltiesas lietvedībā.

Apelācija

1999.gadā apelācijas instancē Latvijas apgabaltiesas ir izskatījušas 1211 krimināllietas, kas ir mazāk nekā 1998.gadā (1343). Turklāt 550 krimināllietas jeb 45% no tām ir izskatījuši Rīgas apgabaltiesas tiesneši.

Ienākušo krimināllietu skaits ir palicis iepriekšējā gada līmenī — 1999.gadā apgabaltiesās ir iesūtītas 1332 krimināllietas (1998.gadā — 1354 lietas).

Neizskatīto lietu atlikums ir palielinājies par 121 lietu (1999.gadā — 652, bet 1998.gadā — 531). 530 jeb 81% no 1999.gadā neizskatītajām lietām ir Rīgas apgabaltiesas lietvedībā, bet visās pārējās apgabaltiesās kopā neizskatītas ir palikušas 122 krimināllietas.

Civillietas

1.instance

Pabeigto jeb izskatīto civillietu skaits Latvijas tiesās pirmajā instancē ir samazinājies no 62 120 civillietām 1998.gada decembrī līdz 54 425 civillietām 1999.gada decembrī.

Neizskatīto lietu atlikums arī ir samazinājies no 26 452 civillietām 1998. gadā līdz 22 958 civillietām 1999.gadā. Neizskatīto lietu atlikums ir samazinājies, jo ir vērojama tendence samazināties iesūtīto lietu skaitam, mazāk tiek ierosinātas civillietas. Viskrasāk samazinājušās civillietas par juridiskā fakta konstatēšanu. 1999.gadā ir sāktas 1904 civillietas, bet 1998.gadā — 6301. Nedaudz ir samazinājies arī izlikšanas lietu skaits (1999.gadā ir uzsāktas 7298 civillietas, bet 1998.gadā — 8529 lietas).

Vairāk nekā iepriekšējā gadā ir ierosinātas civillietas par darba algas izmaksu un citiem darba strīdiem (1999. gadā — 942, bet 1998.gadā — 802).

Apelācija

Apgabaltiesās apelācijas instancē pabeigto lietu skaits ir nedaudz palielinājies no 3359 civillietām 1998.gadā līdz 3421 civillietai 1999.gadā. Bet, tā kā apelācijā pārsūdzēto lietu skaits arī ir palielinājies no 3230 1998.gadā uz 3782 1999.gadā, tad neizskatīto lietu skaits ir audzis par 361 lietu un 1999.gada beigās sasniedz 1854 civillietas. Rīgas apgabaltiesai ir piekritīgas 74% no visās apgabaltiesās iesūtītajām civillietām apelācijas instancē 1999.gadā.