Frakciju viedokļi

Pēc 8. maija plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K. Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”): Šodien lielāko laika daļu pavadījām ar grozījumu likumā par zemes reformu Latvijas pilsētās izskatīšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Tas bija liels un smags projekts. Tagad viss lielā mērā tika pielīdzināts situācijai, ko jau pagājušā gada beigās akceptēja attiecībā uz Latvijas laukiem. Un vēl arī, protams, tika daudz diskutēts par patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Diskusija tikai sākusies, tas ir pirmais lasījums, konceptuālais balsojums, viss faktiski ir diskusiju līmenī.

Bet ir viena cita lieta, kas nesaistās ar šodienas plenārsēdē izskatāmajiem jautājumiem. Tas acīmredzot saistīsies ar kādu no nākamajām plenārsēdēm, un jautājums ir par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir skatījusi priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo namu privatizāciju”.

Ir saņemts ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums, kas faktiski tautā bieži jau ticis dēvēts par piespiedu dzīvokļu privatizāciju. “Latvijas ceļa” deputāts Jānis Lagzdiņš informēja frakciju par to, ka viņš faktiski ir panācis balsojumu par šī priekšlikuma atlikšanu, teikdams, ka tas ir politisks jautājums, un es viņam piekrītu — viņam ir pilnīga taisnība —, un lūdzis laiku konsultēties katram komisijas loceklim ar frakcijām. Šīs konsultācijas “Latvijas ceļa” frakcijā vakar notika, un mēs nonācām pie secinājuma, ka šādu priekšlikumu par dzīvokļu piespiedu privatizāciju, tas ir, iespēja privatizēt tikai 6 mēnešu laikā no piedāvājuma saņemšanas un pēc tam to var privatizēt kāds cits, lai gan cilvēks turpina dzīvot kā īrnieks šajā dzīvoklī, mēs atbalstīt nevaram. “Latvijas ceļš” bija tā partija, kas pirms diviem gadiem visvairāk strādāja pie pašreizējā likuma. Toreiz tas bija likumprojekta stadijā. Mēs toreiz ar pilnu politisko atbildību saviem vēlētājiem apsolījām, ka neviens nebūs spiests privatizēt savu dzīvokli, ja viņš to nevēlēsies, ja viņš neuzskatīs savu dzīvokli par pietiekami vērtīgu, viņam valsts to neliks darīt. Arī tagad mēs uzskatām, ka, ja šajā valstī privātīpašuma iegūšana ir brīvas gribas akts, ja šajā valstī nevienam neliek privatizēt “Ventspils naftas” vai kāda cita uzņēmuma daļu, tad mēs arī nevaram cilvēkus spiest privatizēt viņu dzīvokļus. Tas vienkārši nav liberāli, tas neatbilst brīvā tirgus ekonomikai.

J. Rāzna (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Jā, bez šaubām šodien lielāko darba daļu plenārsēdē aizņēma likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu pilsētās”” izskatīšana. Jāsaka, ka šis likumprojekts paredz paplašināt gan fizisko, gan juridisko personu loku, kas varēs iegādāties zemi mūsu valsts pilsētās. Tāpēc tautā tas tiek saukts par brīvā zemes tirgus likumu. Es gribētu teikt, ka likums ne tikai atļaus iegādāties personām zemi pilsētās, bet arī noteiks ierobežojumus un to, kādā veidā, kur un kā šī zeme iegūstama. Jāsaka, ka ar šo likumprojektu mēs atrisinājām arī būtiskas problēmas, kas bija iepriekšējā likumā. Pirmkārt, šajā likumā iestrādāts, ka bijušie zemes īpašnieki, kuriem ostās ir dzīvojamās mājas, varēs saņemt īpašumā zemi līdz 1200 kvadrātmetriem, un tā tiktu atrisināts sasāpējušais jautājums par Rīgas brīvostas Kundziņsalas apdzīvojamo apgabalu, kurā droši vien daudzi šo māju īpašnieki gaidīja šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā, jo likumā ir iestrādāts, ka Kundziņsalas bijušie māju īpašnieki, kuriem tur atrodas mājas, varēs saņemt zemi īpašumā pilnā apmērā — tik, cik viņiem šī zeme ir bijusi. Šajā likumprojektā vēl ir liela nodaļa par valsts un pašvaldības zemes privatizāciju. Ja līdz šim visi privatizētie un citos likumos noteiktajā kārtībā iegūtie objekti īpašumā tika saņemti bez zemes, tad pēc šī likuma stāšanās spēkā visi privatizācijai nodotie objekti tiks pārdoti kopā ar zemi, kas atrodas zem šiem objektiem. Šis likums neattieksies uz zemi, kas atrodas zem dzīvojamām mājām. Tātad dzīvojamo māju zeme tiks privatizēta pēc dzīvojamo māju privatizācijas likuma.

Būtībā šajā likumā ir noteikts, kādā veidā tiks arī pabeigta zemes reforma Latvijas Republikas pilsētās, tāpēc domāju, ka tas ir ļoti liels un svarīgs dokuments, ko šajā plenārsēdē pieņēmusi Saeima.

K. Čerāns (frakcija “Latvijai”): Šīs nedēļas politiskā aktualitāte, vismaz viena no tām, bija vakardien pieprasītā aizsardzības ministra Andreja Krastiņa demisija. Jāsaka, ka Andris Šķēle beidzot ir sapratis to, ko Tautas kustība “Latvijai” teica jau pusotra gada gaitā. Mēs uz šīm nelikumībām tikām norādījuši vairākkārtīgi gan ar deputātu jautājumiem, gan ar pieprasījumiem, gan arī ar ierosinājumu par A.Krastiņa kunga demisiju pirms pusgada. Jautājumi, kurus mēs akcentējām, bija gan ieroču iegāde bruņotajiem spēkiem ar nelietojamajiem stobriem, gan skandāls ar “Land Rover” džipu iepirkšanu Zemessardzei, ko A.Krastiņa kungs atteicās izmeklēt, un, visbeidzot, pirms trīs mēnešiem mēs nosūtījām Valsts kontrolei vēstuli ar lūgumu pārbaudīt līdzekļu izšķērdēšanu Ādažu bāzē, kā arī jautājumu par degvielas iepirkšanu un formas tērpu iegādi Aizsardzības ministrijas vajadzībām. Atklātie fakti nākuši gaismā, un acīmredzot šobrīd tie ir tik kliedzoši, ka pat A. Šķēles kungs nevarēja nepieprasīt šo demisiju. Un jāsaka, ka šis ir jau trešais ministrs, kura demisiju īsākā vai ilgākā laikā Tautas kustības “Latvijai” deputātiem izdevies panākt. Pirmie divi bija M. Gailis un M. Grīnblats.

Bet, protams, situācija mainīsies tikai tad, kad no valdības būs atkāpušies visi tās ministri. Šādu ierosinājumu par Ministru kabineta demisiju mēs arī Saeimā šodien iesniedzām sakarā ar A. Šķēles kunga un R. Dilbas kunga atbildi uz Saeimas pieprasījumu valdībai par zemnieku prasību apmierināšanu un Lauksaimniecības likuma izpildi. Lauksaimniecības likumā ir pilnīgi konkrēta norma, ka valdībai jānodrošina zemnieku subsīdijām vismaz 3 procenti no valsts pamatbudžeta. Taču šī norma šobrīd pildīta netiek, un rodas jautājums, kādu attieksmi pret likumu valsts var gaidīt no saviem pilsoņiem, ja pati valsts vara nepilda pieņemto likumu. Citas mūsu prasības bija par to, lai pilnveidotu zemnieku kreditēšanas politiku un lai dotu iespējas zemniekiem plānot savas produkcijas ražošanas realizācijas iespējas.

Jāsaka, ka valdības nicinošā un nevērīgā attieksme pret zemniekiem, kas izpaudās gan ar dažādu amatpersonu paziņojumiem presē, gan arī ar šo faktiski necieņas pilno attieksmi, kas pausta atbildē uz šo pieprasījumu, nav vienīgais no tiem momentiem, kuru dēļ šobrīd redzams, ka Latvijā atkal nobriedusi varas krīze un situācija, kurā valdība nespēj vai negrib virzīt valsts attīstības procesus atbilstoši tautas interesēm.

Īsi minēšu šo administratīvi teritoriālo reformu, kas sacerēta Kabineta sienās un kura paredz patvarīgi apvienot pagastus un noteikt kādus lielāku apriņķu centrus. Tas ir jautājums par lauku skolām un par to, ka faktiski valdību neinteresē, kādā veidā šī dzīve laukos notiek. Tas ir jautājums par enerģētikas tarifiem un šo monopoluzņēmumu diktēto cenu politiku, kur faktiski valdība tarifu izvērtēšanas komisijā iestājas nevis kā tautas interešu aizstāvis, bet gan kā monopoluzņēmuma lobijs. Ir skaidrs, ka mums nav vajadzīga tāda valdība, kas nepilda savas funkcijas — aizstāvēt tautas intereses —, bet kas tā vietā aizstāv kādas citas intereses.

Par korupcijas lietām. Mēs arī šodien iesniedzām pieprasījumu valdībai izpildīt Korupcijas novēršanas likumu līdz galam un noteikt, ka visām valsts amatpersonām jādeklarē savi bezskaidras naudas uzkrājumi.

Mēs šeit arī tālāk varam runāt par pašu ierēdņu un ministru algām, kas, kā zināms, ir tikušas paaugstinātas uz tā fona, ka skolotāju algas faktiski kļuvušas vēl zemākas. Mēs redzam, ka dzīves apstākļi kļūst tikai sliktāki. Tāpēc mēs uzskatām, ka šis jautājums par neuzticības izteikšanu ir absolūti pamatots.

Vēl tikai gribu īsumā informēt, ka šodien ir iznākusi arī kārtējā avīze “Latvijai”, kur mums ir pilnīgi konkrēta informācija par Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu darbu un arī par dažām mūsu programmatiskām nostājām. Katrs interesents var griezties Saeimas frakcijā “Latvijai” — šeit iespējams šo avīzi saņemt. Tur ir konkrēti priekšlikumi, konkrēta mūsu pozīcija dažādos jautājumos — gan šī programmatiskā pamatnostādne par labklājību visiem, gan par pensiju nostādnēm, par korupcijām, invalīdu braukšanas atvieglojumiem, privatizācijas likumu, skolotāju algām, zemnieku problēmām, administratīvi teritoriālo reformu un citiem jautājumiem.

V.Balodis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Gribu pieskarties šodien aktuālākajiem jautājumiem, kas tika izskatīti Saeimas sēdē. Kārtējo reizi tika mēģināts grozīt Pilsonības likumu. Deputātu grupa — A.Rubins, J.Ādamsons, J.Jurkāns, A.Saulītis, J.Strods, I.Liepa, E.Grīnbergs, G.Valdmanis, E.Grinovskis, L.Stašs un J.Mauliņš — mēģināja paplašināt Latvijas pilsoņu loku, paredzot Latvijas pilsonību visiem tiem, kas Latvijā beiguši skolas un ieguvuši augstāko izglītību. Bet, paldies Dievam, Saeimas atbalstu šie grozījumi Pilsonības likumā neguva.

Gribu vēl atzīmēt, ka deputāti P.Apinis, E.Inkēns, A.Tomašūns, J.Ābele un I.Bērziņš iesnieguši “Grozījumus likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Kā jūs zināt, tika pieņemts ierobežojums azartspēļu rīkošanai pagrabos un puspagrabos. Saeima atbalstīja šo deputātu iesniegto priekšlikumu un nodeva tālāk komisijai.

Plašāka diskusija šodien bija par likumu “Par zemes privatizāciju Latvijas Republikas pilsētās”. Gribu atzīmēt, ka likumā tika iestrādāts un deputāti atbalstīja tādu pašu normu, kāda ir likumā “Par zemes privatizāciju Latvijas Republikas laukos”, — ka zemes par starptautiskajiem līgumiem drīkst iegādāties tie ārvalstu pilsoņi, ar kuriem ir noslēgts šis starptautiskais līgums, kurš paredz, ka arī Latvijas pilsoņi šajās valstīs var iegūt zemi. Diemžēl ierobežojumi, kas skar pēc ģenerālplāna apdzīvojamās teritorijas, neguva Saeimas atbalstu.

Gribu atzīmēt, ka šodien tika ievēlētas amatpersonas Vērtspapīru tirgus komisijas padomei. Saeimas atzinību guva tikai Viktors Šutinovs un Andris Klauss. Ojārs Kehris, Guntis Urlovskis un Ilmārs Rimšēvičs pats atteicās no šīs komisijas.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija): Šodien, izsakot LZS, KDS un LDP frakcijas viedokli par Latvijas Republikas 6. Saeimas 1997. gada 8. maija sēdes darba kārtību, gribu atzīmēt “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” likuma grozījumus, kas tika izskatīti trešajā lasījumā. Jāsaka, ka šī likuma grozījumi ievedīs kārtību daudzos jautājumos, kas skar zemes reformas kārtību Latvijas Republikas pilsētās. Šī likuma 12. pantā minētajos gadījumos, ja ēkas īpašnieks nevēlas zemi izpirkt vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi. Bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgajā lietošanā. Zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības. Gribētos uzsvērt to, ka zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības, jo līdz šai dienai vēl bija tik daudz “godīgu” zemes iznomātāju, kuri varēja plēst 15–20 procentus no zemes kadastrālās vērtības un par kādiem 1000 kvadrātmetriem zemes varēja saņemt ap 130–150 latu mēnesī. Kā tautā teic: “Naudu saņem ne par ko.” Iepriekš likumā nebija norādīts, vai tā maksa ir gadā, vai mēnesī, un arī atļauto procentu griesti. Tā kā šis pants tiešām ievedis skaidrību un vairs nevarēs spekulēt ar zemi, kā līdz šim ir darbojušies daži zemes īpašnieki.

Vēl var pievērsties šī likuma 20. pantam, kas nosaka darījumu subjektu. Tas ir, zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem. Man kā kristīgam demokrātam bija jāpievēršas šim pantam, kurā tika runāts par reliģiskajām organizācijām. Tagad pieņemtajā likuma grozījumā teikts, ka zemi savā īpašumā varēs iegūt tās reliģiskās organizācijas, kuras tika reģistrētas Latvijā līdz 1940. gada 21. jūlijam. Līdz ar to stipri tiek ierobežotas netradicionālās jaunās reliģiskās organizācijas. Likuma grozījumi tika pieņemti ar balsojumu, tas ir, par — 49, pret — 7 un atturējās — 5.

Vēl daudz tika debatēts par likumprojektu “Par 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu”. Te savus viedokļus izteica daudzu frakciju deputāti, un mūsu frakcija, tas ir, Kristīgo demokrātu savienība un Latvijas Zemnieku savienība, atbalstīja šo likumprojektu, kā arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, Nr.109