Iesniegumi

Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem

(Saeimas dok.nr.2570a)

Saeimai

Finansu ministrija izskatīja Ministru kabineta likumprojektu “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” un paziņo savu viedokli šajā jautājumā.

Saskaņā ar likumprojekta 24.pantu “Pirmos astoņpadsmit mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas bēglis saņem pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, kuram jāsedz izmaksas, kuras nepieciešamas dzīvošanai un uzturam, kā arī latviešu valodas un — nepieciešamības gadījumā — profesijas apguvei”.

No Ārlietu ministrijas saņemtā materiāla redzams, ka nepieciešamos līdzekļus 250 cilvēku uzturēšanai 1997.gadā un 1998.gadā plānots saņemt no donorvalstīm, bet, ja bēgļu skaits būs vairāk nekā 250 cilvēki, tad viņu uzturēšana no valsts budžeta prasīs papildu līdzekļus. Bēgļu skaits nav prognozējams. Piemēram, Lietuvā šobrīd uzturas 600 cilvēku. Latvijas Republikā tiek plānotas uzturēšanas izmaksas uz vienu cilvēku — Ls 3 dienā (600 cilv. x Ls 3 x 360 dienas) jeb Ls 648 000 gadā. Šīs izmaksas varētu būt vēl lielākas, nekā tiek plānots.

Jāatzīmē, ka ar šī likumprojekta pieņemšanu būs jāizveido 3 valsts institūcijas, kuras tiks finansētas no valsts budžeta, no kura paredzēts papildus izdalīt apmēram Ls 100 000 gadā, jaunizveidoto institūciju darbinieku atalgojumam.

Paziņojam, ka 1997.gadā valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi šī likumprojekta īstenošanai.

1997.gada 7.maijā Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas bēgļu likumdošanas normu salīdzinājums (Saeimas dok. nr.2570b)

Likuma panti Latvijas likumprojekts Igaunijas likums Lietuvas likums Piezīmes, secinājum

Likuma

mērķis

(1.pants)

Bēgļa

definīcija

(2.pants)

Pamati, kas

izslēdz bēgļa

statusa

piešķiršanu

(18.pants)

Spēkā stāšanās

i

Likums saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskiem cilvēktiesību principiem nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek īstenotas tiesības saņemt patvērumu un iegūt bēgļa statusu. Likums nosaka patvēruma meklētāja un bēgļa tiesības un pienākumus.

Kā patvēruma meklētājas uz bēgļa statusu var pretendēt personas, kuras nav Latvijas pilsoņi vai likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekti un kuras ierodas vai atrodas Latvijas Republikas teritorijā sakarā ar labi pamatotām bailēm no vajāšanas to rases, reliģijas, tautības, piederības noteiktai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai — bezvalstniekiem — savas parastās uzturēšanās valstīs, un kuras šādu baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot šīs valsts tiesisko aizsardzību.

Ja personai ir vairāk nekā viena pilsonība, ar jēdzienu “pilsonības valsts” jāsaprot katra no valstīm, kurā tā ir pilsonis, un persona nav uzskatāma par tādu, kura nevar izmantot savas pilsonības valsts tiesisko aizsardzību, ja tā bez iemesla, kas balstās uz šī panta pirmajā daļā minētajām bailēm, neizmanto kādu no savas pilsonības valstu tiesisko aizsardzību. Persona atzīstama par patvēruma meklētāju ar brīdi, kad tā iesniegusi rakstisku pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Bēgļa statuss personai netiek piešķirts , ja:

1) personai ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv likuma 2.pantā minēto vajāšanu draudi;

2) persona ir bezvalstnieks un viņa parastās uzturēšanās valstī nepastāv likuma 2.pantā minēto vajāšanu draudi.

3) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējusies valstī, kurā nepastāv likuma 2.pantā minēto vajāšanu draudi un kurā tā varēja pieprasīt patvērumu;

4) persona ir ieguvusi bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no vajāšanām, kuras minētas likuma 2.pantā, var izmantot tās aizsardzību;

5) citā valstī, kurā nepastāv likuma 2.pantā minētie draudi, tiek izskatīts jautājums par bēgļa statusa piešķiršanu personai;

6) ir izdarījusi noziegumus pret mieru, kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci, arī genocīdu, tādā izpratnē, kā tie formulēti starptautiskajos aktos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

7) ir izdarījusi smagu nepolitiska rakstura noziegumu ārpus Latvijas robežām pirms ieceļošanas tajā kā patvērtuma meklētājs;

8) pieder teroristiskai organizācijai;

9) ir vainīga tādu darbību izdarīšanā, kas ir pretrunā ar ANO principiem un mērķiem;

10) persona apzināti neievēro likuma 10.panta prasības vai sniedz apzināti nepatiesas ziņas, ja tas ir būtiski jautājuma izlemšanai par bēgļa statusa piešķiršanu;

11) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai bezvalstnieks — ar iepriekšējās mītnes zemi (griežoties pēc tiesiskas aizsardzības pie šīs valsts oficiālajām institūcijām vai amatpersonām vai veicot darbības, lai brīvprātīgi atgrieztos šajā valstī);

12) persona brīvprātīgi nodibina tiesisko saikni ar citu valsti, saņemot tās pilsonību un baudot tās tiesisko aizsardzību;

13) personas pilsonības valstī vai — bezvalstniekam — iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis izmainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no vajāšanām, kuras minētas likuma 2.pantā.

Satversmē paredzētajā kārtībā.

Noteikt patvēruma meklētāju un bēgļu tiesisko statusu un uzturēšanās pamatu Igaunijā, balstoties uz 1951.g. 28.jūlija ANO konvenciju “Par bēgļa statusu” un 1967.g. 31.janvāra Protokolu.

Šī likuma nozīmē, neierobežojot konvencijas nosacījumus, bēglis ir ārvalstnieks:

1) kurš atbilst konvencijas 1.panta nosacījumiem papildu pie Protokola 1.panta;

2) kuram Igaunijas valdība ir piešķīrusi patvērumu.

Likuma 1.,4.pantā ir tieša atsauce uz 1951.g. konvenciju. Likums (6.pants) paredz 3 gadījumus, kad Igaunijas varas iestādes nepiešķir patvērumu Igaunijā:

1) persona ir izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

2) persona ir izdarījusi nopietnu nepolitiskas dabas noziegumu ārpus Igaunijas pirms tās ierašanās Igaunijā;

3) persona ir izdarījusi darbības, kuras ir pretrunā ANO mērķiem un principiem.

Igaunijas valdība var nepiešķirt patvērumu personai, kura ir griezusies pēc patvēruma vai kurai ir piešķirts patvērums citā valstī, ja ir pamats uzskatīt, ka:

1) persona var būt drauds Igaunijas valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai;

2) persona ir ieradusies Igaunijā ekonomisku, sociālu vai citu apstākļu vadīta, kuri neatbilst bēgļa definīcijai, kuru nosaka konvencija un protokoli.

Brīdī, kad stājas spēkā konvencija.

Noteikt nosacījumus un procedūru bēgļa vai patvēruma meklētāja statusa piešķiršanai vai atteikšanai Lietuvā, noteikt bēgļa tiesības, pienākumus, kā arī pamatu bēgļa iebraukšanai un deportēšanai.

Ārvalstnieks ir jāuzskata par bēgli, ja tam ir labi pamatotas bailes vajāšanas, rases, reliģijas, tautības, piederības noteiktai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ, nevar baudīt savas pilsonības valsts aizsardzību vai ja viņam/viņai nav attiecīgās pilsonības un viņš/viņa atrodas ārpus valsts teritorijas, kur viņš/viņa dzīvoja, un augšminēto apstākļu vai baiļu dēļ nevar atgriezties mājās.

(6.pants) Tiesības uz bēgļa statusu tiek atteiktas , ja:

1) ārvalstniekam pašam pēc savas gribas ir bijusi tās valsts aizsardzība, kurā viņš ir pilsonis;

2) ārvalstnieks atgūst pats pēc savas gribas zaudēto pilsonību;

3) ārvalstnieks ir ieguvis jaunu pilsonību un bauda šīs jaunās pilsonības valsts aizsardzību;

4) ārvalstnieks pats pēc savas gribas ir atgriezies valstī, kuru viņš atstājis vai bijis ārpus tās teritorijas, baidīdamies no vajāšanām;

5) ārvalstniekam patvērums ir ticis dots citā valstī, kuras palīdzību un aizsardzību viņš ir baudījis;

6) ārvalstnieks nāk no valsts, kurā viņš ir varējis saņemt patvērumu;

7) ārvalstniekam ir ļoti bīstama infekcijas slimība vai arī viņš nepiekrīt medicīniskai izmeklēšanai, esot aizdomām, ka viņam tāda ir.

Latvijas likumprojektā nav atsauces uz konvenciju. Līdz ar to likumprojekta normas ir fleksiblākas.

Likumprojekta definīcija ir detalizēta. Konvencijas definīcija ir papildināta. Projektā ir ielikts normu īstenošanas mehānisms.

Lai saņemtu bēgļa statusu saskaņā ar Latvijas likumprojektu, persona nedrīkst pārkāpt 13 nosacījumus. To ir vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā kopā.