DIPLOMĀTIJA

Eiropas Savienības svētkos — Eiropas dienā

Eiropas Savienības oficiālajiem svētkiem — Eiropas dienai — bija veltīts kārtējais Eiropas salona vakars Žurnālistu jeb Reiterna namā. Namatēva lomā šoreiz bija Eiropas Savienības delegācijas vadītājs Latvijā vēstnieks Ginters Veiss. Uzrunājot salona viesus, viņš teica:

— Latvijas un Eiropas Savienības attiecības konsekventi attīstījušās jau kopš l991. gada augusta, kad Latvija atjaunoja savu valstisko neatkarību. Latvijas uzticība Eiropai un integrācijai Eiropas Savienībā nekad nav sašķobījusies, un tā vēlreiz tika apliecināta ar iesniegumu iestāties Eiropas Savienībā, kas iesniegts 1995. gada oktobrī. Kopš šī laika Latvija un Eiropas Savienība ir ļoti cītīgi strādājušas, lai sagatavotu Latvijai ceļu iestājai Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisijas viedoklis par Latvijas, kā arī citu Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu iestāšanos ES tiks nodots Eiropas Padomei tūdaļ pēc Eiropas Savienības starpvaldību konferences noslēguma. Ir plānots, ka šī konference notiks jūnijā Amsterdamā.

Jāteic, ka ik viedoklis tiek pārbaudīts atbilstoši tiem pašiem kritērijiem un faktoriem. Lai gan pašlaik vēl pāragri teikt, kāds būs galīgais viedoklis par Latvijas iesniegumu, ir skaidrs, ka Latvija patiešām progresē, veidojot demokrātisku politisko sistēmu un pilnībā funkcionējošu tirgus ekonomiku.

Latvijā ļoti īsā laikā iesakņojusies demokrātija. Latvija tikusi pāri pārbaudījumiem, ar ko sastopas katra jauna valsts pirmajos tās neatkarības pastāvēšanas gados. Arī pašlaik Saeimā ratifikācijai nodota Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Jaunā likumdošana par patvēruma meklētājiem un bēgļiem ir apsveicams nākamais solis pareizajā virzienā.

Runājot par ekonomiku, iespaidīgs bijis temps, kādā Latvija atguvās pēc 1995. gada banku krīzes. Latvijas ekonomika attīstās straujāk, nekā gaidīts: ārzemju valūtas rezerves un banku aktīvi ir atkal sasnieguši pirmskrīzes līmeni. Turklāt inflācija un banku procenti ir diezgan strauji palielinājušies, Latvijas valūta ir stabila, un valsts budžets ir līdzsvarots.

Daudz kas jau ir sasniegts. Tomēr Latvijā, tāpat kā citās asociētajās valstīs, vēl daudz kas jādara, pieņemot Eiropas Kopienas likumdošanu un ieviešot jaunu likumdošanu, lai Latvija varētu pienācīgi sagatavoties kļūšanai par ES locekli. Īpaši lai Latvija varētu veiksmīgi konkurēt vienotajā tirgū. Daudzās jomās tas, protams, ir pieredzes, treniņa un arī zināšanu jautājums — ieviešot jauno likumdošanu, kas ar laiku, protams, tiks vēl uzlabota. Ir vajadzīgi kopēji pūliņi, lai nostiprinātu valsts administrāciju, lai nostiprinātu lietvedību, cīņu pret organizēto noziedzību, tāpat arī visu tieslietu sistēmu kopumā. Protams, šādi nostiprinātu pārmaiņu labvēlīgo ietekmi izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji.

Eiropas Savienība ir pilnībā sākusi gatavoties paplašināšanai. Starpvaldību konference, kas pašlaik iegājusi beigu fāzē, nostiprinās ES institūcijas un to spēju darboties kopā. l999. gadā tiks ieviesta vienotā Eiropas valūta, un tā izveidosies vēl ciešākas saites starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Šajā kontekstā saišu nodibināšana starp Latvijas sabiedrību un Eiropas Savienību, starp dažādām interešu grupām, ieskaitot biznesa aprindas, arodbiedrības, ārpusvaldības organizācijas un vietējās pašvaldību struktūras, ir ļoti svarīga.

Mūsu pastāvīgais dialogs, tai skaitā arī nule nodibinātais Eiropas salons, palīdzēs radīt t.s. integrācijas kultūru un atvieglos Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Es esmu pārliecināts, ka asociēto valstu uzņemšana ieviesīs Eiropas Savienībā būtiskas pārmaiņas. Šīs pārmaiņas nojauks vecās robežšķirtnes un bagātinās mūs visus.

Lai arī kādas pārmaiņas mums nestu nākotne, es gribu apliecināt, ka Eiropas Savienības pamatmērķi, kas izklāstīti nu jau 40 gadus vecā Romas līguma preambulā, paliks nemainīgi: radīt pamatu vēl ciešākai savienībai starp Eiropas tautām; nostiprināt valstu ekonomisko un sociālo progresu, kopā darbojoties, lai nojauktu visas barjeras, kas sadala Eiropu; nemitīgi uzlabot iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus.

Es esmu pārliecināts, tie ir mērķi, zem kuriem mēs visi būtu gatavi parakstīties.

Eiropas salonā bija ieradušies Eiropas Savienības priekšsēdētājas valsts Nīderlandes, Vācijas, Itālijas, Igaunijas, Lietuvas, Ķīnas, Polijas, Čehijas, Čīles, Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas un vairāku citu valstu diplomāti. Diplomātu sarunās izskanēja viedoklis par Latvijas visai mērķtiecīgo virzību uz integrāciju Eiropas struktūrās, īpaši Eiropas Savienībā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Par Latvijas un Beļģijas ārlietu ministru tikšanos

Vakar, 12. maijā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs darba vizītē apmeklēja Beļģiju.

Valdis Birkavs tikās ar Beļģijas ārlietu ministru Eriku Deriku ( Eric Derycke ). Sarunas dalībnieki atklāti un lietišķi apmainījās viedokļiem, pārrunājot jautājumus par daudzpusējo un divpusējo sadarbību, kā arī par NATO un Eiropas Savienību. Abi ministri apsprieda iespējamās izmaiņas CFE līgumā un NATO paplašināšanās nozīmi. Beļģijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka pusēm būtu rūpīgi jāizpēta NATO finansiālās izmaksas.

E.Derike pozitīvi novērtēja Baltijas valstu panākumus un gatavību pilntiesīgai dalībai ES, bet arī atzīmēja, ka vēl ir daudz darāmā, jo sarunas būs ilgstošas un sarežģītas. Beļģijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka katrai no Baltijas valstīm ir jābūt gatavai sarunu uzsākšanai. Tuvākajā laikā plānots ratificēt Latvijas Republikas un Eiropas Savienības asociācijas līgumu.

Eriks Derike sarunā ar Valdi Birkavu uzsvēra Latvijas un Beļģijas veiksmīgo sadarbību starptautiskajās organizācijās.

Šajā pašā dienā LR ārlietu ministrs tikās ar Flandrijas premjerministru Luku van den Brandu (Luc van den Brande ). Sarunā abas puses apliecināja vēlmi paplašināt sadarbību, balstoties uz Flandrijas un Latvijas Republikas sadarbības līgumu, kas parakstīts 1995. gada 5. maijā. Rīgā notiks izveidotās starpministriju komisijas sēde, kas izanalizēs prioritātes un koordinēs sadarbību vides, satiksmes, sociālās palīdzības, iekšlietu un tieslietu jomā. Biznesa seminārā Rīgā piedalīsies arī Flandrijas biznesa pārstāvji.

ĀM preses centrs

Par Latvijas un Šlēsvigas–Holšteinas tieslietu ministru tikšanos

Piektdien, 9. maijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Šlēsvigas–Holšteinas zemes (VFR) tieslietu, federālo un Eiropas lietu ministru Gerdu Valteru ( Gerd Walter ). Kā atzina abi ministri, ir jāoptimizē tiesiskā sadarbība — abām pusēm ir daudz kopīgu interešu.

Pēc G.Valtera domām, lietderīga būtu pieredzes apmaiņa vairākos abām pusēm aktuālos jautājumos, piemēram, nekustamo īpašumu reģistrācijas informatīvās sistēmas izveide, uzņēmumu reģistra informācijas datorizēta apstrāde. Viesis uzsvēras arī Latvijas īpašās intereses — likumdošanas normu harmonizāciju un tiesību sistēmas saskaņošanu ar ES standartiem.

Arī Dz.Rasnačs akcentēja likumdošanas darba nozīmību Latvijā, tai integrējoties Eiropas struktūrās, un atzīmēja vairākus ministrijas uzdevumus, kuru risināšanā būtu svarīga abpusēja pieredzes apmaiņa: tiesu darba organizācija un modernizēšana, attiecību sakārtošana ar dažādām reliģiskajām organizācijām. Kā informēja Dz. Rasnačs, pašlaik notiek sagatavošanās cietumu sistēmas pārņemšanai, tādēļ Latvijai būtu ļoti noderīga Vācijas pieredze, jo, pēc tieslietu ministra domām, šis ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem valdības deklarācijā. Ar minētā jautājuma risināšanu saistīta arī sodu izciešanas reforma un sodu izcietušo rehabilitācija. Kā atzina tieslietu ministrs Dz. Rasnačs, izvēloties koncepciju kādā konkrētā jautājumā, Latvijas dinamisko reformu apstākļos ir jārīkojas operatīvi un arī precīzi.

TM preses dienests

Par eiropiešu interesi par Latvijas kultūrmantojumu

Latvijā bija ieradies Eiropas Padomes un Karaļa Boduēna fonda deleģēti eksperti, kas kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju turpina darbu pie diviem nozīmīgiem projektiem.

Viens no tiem saistīts ar īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Abavas ieleja” attīstību, kas veido principiāli jaunu, radošu pieeju kultūrvēsturiskās vides sakārtošanai un kultūras mantojuma saglabāšanai. Šo projektu par ļoti nozīmīgu atzīst un konsultē Eiropas Padome. Vizītes laikā eksperti tiksies ar Abavas ielejas pašvaldību vadītājiem un skolu direktoriem.

Otrs ekspertu vizītes mērķis ir apspriest jautājumus, kas saistīti ar Eiropas kultūras mantojuma dienu rīkošanu Latvijā. Eiropā šis prestižais pasākums notiek jau no 1991. gada, un to kopā ar Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamentu rīko Karaļa Boduēna fonds no Beļģijas. Šī gada Mantojuma dienu temats Latvijā — “Muižas un pilis”. Jau ir apstiprināti 100 objekti, tiek izstrādāts pasākuma plāns un sagatavoti informatīvie materiāli. Kopā ar ekspertiem tiks plānotas starptautikas aktivitātes, meklētas jaunas iespējas kultūras pieminekļu popularizēšanā Latvijā un visā Eiropā.

Elvita Ruka-Birzule,

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības

inspekcijas preses sekretāre