Nozaru ziņas

"Latvenergo" vadības viedoklis

Par jaunajiem elektroenerģijas tarifiem

Kopš 1.maija ir stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas tarifi, un šajā sakarā sabiedrībā tiek pausti dažādi viedokļi par šo tarifu pamatotību. Tomēr jāatgādina, ka šīs tarifu izmaiņas atbilstoši valdības apstiprinātajai politikai enerģētikas sektorā un ka iepriekšējā tarifu paaugstināšana laikus izplatītās informācijas, kopš 1.maija iedzīvotājiem jāmaksā par 10% augstāki tarifi nekā iepriekš, bet uzņēmumiem tarifi palielinājušies vidēji par 15-20 procentiem.

Grūti piekrist tiem rūpniecības uzņēmumu vadītājiem, kuri uzskata, ka elektroenerģijas tarifu pieaugumam galvenokārt būtu jāttiecas uz iedzīvotājiem, bet ražošanas uzņēmumiem būtu jāpiešķir pat zināmas priekšrocības, Nepamatoti ir rūpniecības uzņēmumu pārstāvju apgalvojumi, ka tiem jau piekto reizi tiek paaugstināti elektroenerģijas tarifi. Ja salīdzinām elektroenerģijas tarifu izmaiņas kopš 1992.gada septembra, tad redzam, ka patiesībā tarifu kāpums ir skāris tieši iedzīvotājus, kamēr rūpniecības uzņēmumi ir atradušies daudz privilegētākā situācijā. Tā, piemēram, tarifi, kas stājās spēkā 1992.gada 15.septembrī, noteica, ka iedzīvotājiem par 1 kilovatstundu jāmaksā 1,5 santīmi, rūpniecības uzņēmumiem -2,6 santīmi (tarifos nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis). Kopš 1995.gada novembra iedzīvotājiem bija jāmaksā 2,15 santīmu par kilovatstundu, tikpat, cik jau kopš 1993.gada jūnija patr patērēto elektroenerģiju maksāja rūpniecības uzņēmumi. Arī 1996.gada janvārī notikušās tarifu izmaiņas faktiski saglabāja līdzsvaru starp abu elektroenerģijas patērētāju grupu maksājumiem - 2,4 santīmi par kilovatstundu. Nākošās tarifu izmaiņas pērnā gada jūlijā atkal nāca par labu lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo viņiem turpmāk vajadzēja maksāt par 0,2 santīmiem mazāk nekā agrāk. Tagad kopš 1.maija rūpniecības uzņēmumiem par katru patērēto kilovatstundu būs jāmaksā 2,5 santīmi, kas tomēr ir par 0,1 santīmu mazāk nekā 1992.gadā. Kā redzams no minētajiem skaitļiem, rūpniecības uzņēmumu pēdējos piecos gados notikušās elektroenerģijas tarifu izmaiņas drīzāk var saukt par cenu svārstībām, nevis reālu elektroenerģijas cenu pieaugumu.

Protams, ka daudzviet jaunie elektroenerģijas tarifi sadārdzinās daudzu rūpniecības uzņēmumu ražošanas izmaksas, bet varbūt tie daļai uzņēmēju kļūs arī par stimulu lielāku uzmanību pievērst energoefektivitātes un taupības jautājumiem. Turklāt rūpniecības uzņēmumi plašāk varētu izmantot arī "Latvenergo" piedāvāto diferencēto tarifu sistēmu un pārkārtot savu patēriņa struktūru uz lētāko tarifu zonu naktī vai ārpus maksimuma stundām.

Bieži vien nācies sastapties ar apgalvojumiem, ka elektronerģijas cenas Latvijā ir krietni augstākas nekā daudzās Eiropas valsti,s tomēr avots, no kura ņemta šī informācija, parasti netiek nosaukts. Pēc "Larvenergo" lūguma Norvēģijas konsultantfirma "Norplan" ir veikusi pasaules elektroenerģijas cenu pērtījumus, minot arī konkrētus informācijas avotus. No šī pētījuma izriet, ka no Eiropas valstīm zemākas elektroenerģijas cenas nekā Latvijā ir tikai Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, kamēr Vācijā, Dānijā, Francijā, Beļģijā tās ir krietni augstākas. Varētu teikt, ka Latvijas patērētāji par elektrību maksā gandrīz tadu pašu cenu kā Kanādā, Jaunzēlandē, Zviedrijā, Polijā un Ukrainā.

Saprotama ir daudzu patērētāju vēlme saņemt lētu enerģiju vai arī apmaksāt tikai daļu no patērētās elektroenerģijas. Tomēr "Latvenergo" nevar turpmāk uzņemties "sociālā bufera" lomu, ko tas ir darījis vairākus gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā.

Ieva Jākobsone,

preses sekretāre

Par "Ventspils naftas" un "Latvenergo" privatizāciju

Privatizācijas aģentūrā notikušajā preses konferencē piedalījās PA ģenerāldirektors Jānis Naglis, direktori Ilmārs Razumovskis, Andrejs Tiknuss un Arvis Freibergs, juridiskais direktors Viktors Šadinovs, kā arī "Latvenergo" prezidents Edgars Birkāns.

PA ģenerāldirektors Jānis Naglis iepazīstināja ar pēdējo nedēļu svarīgākajiem notikumiem. 28.aprīlī notika Privatizācijas aģentūras padomes ārkārtējā sēde. Tajā izskatīja un ieteica PA valsts pilnvarniekam ekonomikas ministram Guntaram Krastam apstiprināt Privatizācijas aģentūras gada pārskatu. 1996.gads bija pirmais gads, par kuru Privatizācijas aģentūras gada pārskata revīzija tika veikta atbilstoši Starptautiskajiem revīzijas standartiem. To rūpīgi un kvalificēti veica viena no "lielā sešinieka" auditorfirmām - "Coopers & Lybrand". Privatizācijas aģentūras bilance 1996.gada 31.decembrī bija 21 358 102 lati. Privatizācijas aģentūrai par noslēgtajiem pirkuma līgumiem 1996.gadā samaksāti 46 950 363 lati, tai skaitā sertifikātos - 31 648 239 lati.

29.aprīlī tika apstiprināti "Ventspils naftas " un " LaSaM" privatizācijas noteikumi. Privatizācijas process tiks organizēts četros posmos. Pirmajā posmā tiks pārdotas a/s "LaSaM" valstij piederošās akcijas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Privatizācijas otrajā posmā notiks "LaSaM" un "Ventspils naftas" apvienošanās, kas paredzēta jūlijā, kad par to lems "LaSaM" pilnsapulce. Patlaban nepieciešams izsludināt termiņu pretenziju pieteikšanai uz "LaSaM". Sagatavotajām pamatnostādnēm būs nelielas korekcijas, bet īpašas izmaiņas nav paredzamas.Trešajā posmā plānots pārdot kapitāla daļas, kas pieder valstij statūtsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls. Trešajā posmā tiks pārdoti 32 procenti no "Ventspils naftas" akciju kopskaita jeb 64 320 000 akciju. Pēc privatizācijas trešā posma valsts īpašumā jāpaliek 31 procentam no "Ventspils naftas" akciju kopskaita jeb 62 310 000 akciju. Publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem, kurš arī tiks organizēts trijās kārtās, pārdos 30 853 500 akciju. Publiskā piedāvājuma pirmā kārta varētu notikt augustā. Lielākā daļa akciju tiks pārdotas otrajā kārtā. Akciju pirkšanā otrajā kārtā varēs piedalīties tikai fiziskās personas. Akcijas tiks pārdotas par cenu, ko noteiks Privatizācijas aģentūra. Par orientieri vienas akcijas cenas noteikšanai kalpos pirmās kārtas akciju pārdošanas tirgus cena. Akciju pārdošanas cena iepriekš tiks publiski izsludināta. Vienai fiziskai personai šajā kārtā pārdodamo akciju skaits tiks ierobežots ar 100 akcijām.Publiskā piedāvājuma trešajā kārtā akcijas tiks pārdotas PA noteiktajā kārtībā. Privatizācijas ceturtajā posmā tiks pārdotas kapitāla daļas, kas pieder valstij statūtsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls. Pēc privatizācijas ceturtā posma valsts īpašumā jāpaliek 26 procentiem no "Ventspils naftas" akciju kopskaita jeb 52 260 000 akciju. Privatizācijas ceturtajā posmā akcijas tiks pārdotas tām personām, kas par "Ventspils naftas" akcionāriem kļuvušas pēc privatizācijas otrā posma, ja tās būs izpildījušas visas saistības, kas izriet no privatizācijas pirmā posma. Ceturtajā posmā akcijas tiks pārdotas pēc akciju vidējās cenas Rīgas fondu biržā pēdējā mēnesī pirms privatizācijas ceturtā posma noteikumu apstiprināšanas. Privatizējamās valsts a/s "Ventspils nafta" un a/s "LaSaM" valsts kapitāla daļu privatizācijas rezultātā jāizveido starptautiskajā naftas produktu tirgū konkurētspējīgs naftas koncerns.

29.aprīlī PA valde apstiprināja "Latvenergo" privatizācijas pamatnostādnes. Ar 1998.gada janvāri"Latvenergo " tiks reorganizēta par holdingsabiedrību. Esošās filiāles tiks pārveidotas par atsevišķām meitas sabiedrībām. Nākotnē būs četras sabiedrības, kuras ražos enerģiju, un septiņas sadales sabiedrības. PA ir nolēmusi, cik vien ātri iespējams, radīt konkurenci enerģijas ražošanas jomā. Augstsprieguma tīkli veiks "vienīgā pircēja" un pārvaldes sistēmas operatora funkcijas. Valsts saglabās hidroelektrostaciju un Augstsprieguma tīklu kontrolpaketi. Jaunā struktūra atbilst Eiropas Savienības direktīvu prasībām un valdības politikai elektrības sektorā. Tā nodrošinās konkurenci enerģijas ražošanā. Jaunā struktūra neietekmēs pašreizējos elektrības tarifus. Pieņemot šo lēmumu, PA ņēma vērā Ekonomikas ministrijas darba grupu ieteikumus. Aptuveni 34 procenti akciju tiks piedāvātas stratēģiskajiem investoriem, 7,4 procenti - darbiniekiem un aptuveni 15 procenti - publiskajā piedāvājumā. "Latvenergo" revīzijas rezultātus paredzēts saņemt 1.jūlijā, bet novērtējumu - 1.augustā. Stratēģisko investoru atlase varētu notikt šā gada beigās. Visas pašreizējās "Latvenergo" filiāles tiks pārveidotas atsevišķās meitas sabiedrībās. Trijās sabiedrībās - Daugavas HES kaskādē, Rīgas HES un Augstsprieguma tīklos - valsts savā īpašumā paturēs 55 procentus šo sabiedrību kapitāla daļu, bet pārējie 45 procenti būs mātes uzņēmuma īpašums. Paredzēts, ka privatizācijas gaitā valsts daļa šajās sabiedrībās nekļūs mazāka par 51 procentu vismaz triju turpmāko gadu laikā. Visu pārējo meitas sabiedrību pamatkapitāls līdz to privatizācijai piederēs mātes uzņēmumam.

Kā pastāstīja "Latvenergo" prezidents E.Birkāns, gatavošanās privatizācijai uzņēmumā sākusies jau pagājušā gada nogalē. Ir izveidota tāda budžeta sistēma, lai meitas uzņēmumi būtu nodalīti katrs ar savu budžetu.Uzņēmuma pārvaldē agrāko 400 darbinieku vietā tagad strādā 190. Sakarā ar privatizācijas pamatnostādņu pieņemšanu ir jāveido privatizācijas procesa grafiks, daudz jāstrādā pie mātes uzņēmuma funkciju noformulēšanas un iestrādāšanas līgumos, jāsāk veidot uzmetums jaunai budžeta struktūrai. Augstsprieguma tīkli jau iepriekšējos gados ir izdalīti kā atsevišķa struktūra, tur lieli pārkārtojumi nebūs jāveic, tikai jāsakārto komercuzskaite starp meitas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar enerģijas realizāciju.

Turpinās darbs pie publiskā piedāvājuma programmas. Kā pastāstīja PA ģenerāldirektors J.Naglis, publiskajā piedāvājumā lielie uzņēmumi nonāks šādā secībā: "Ventspils nafta", "Latvijas gāze", "Latvijas kuģniecība", "Latvenergo" un "Lattelekom". Tuvākajā laikā par akciju sabiedrībām tiks pārveidota "Rīgas vagonu rūpnīca" un valsts uzņēmums "Ogre", kuru akcijas arī parādīsies publiskajā piedāvājumā.Patlaban publiskajā piedāvājumā var iegādāties Krājbankas akcijas. PA gatavo tādu uzņēmumu privatizāciju, kuros darbinieku skaits pārsniedz 50. Tādu uzņēmumu ir ap sešdesmit. Šo uzdevumu paredzēts izpildīt līdz gada beigām.

Ināra Zalcmane