Dzīvokļu privatizācijas paātrinājumam

Atkal gaidāmi grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Otrajam lasījumam Saeimā sagatavots likumprojekts, kas paredz ieviest vairākus nozīmīgus grozījumus pašreiz spēkā esošajā dzīvojamo māju privatizācijas likumdošanā. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš teic, ka pārmetumiem par biežajām likuma pārvērtībām nav pamata, jo tas tiek funkcionāli pilnveidots un attīstīsies arī turpmāk, jo “sakārtot gandrīz pusi no valsts īpašuma nav vienkārši un mums ir jāiegūst zināma pieredze, lai redzētu, ko un kā darīt”.

Priekšlikumus likuma grozījumiem Saeimā iesniegusi Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Pirmie divi attiecas uz valsts dzīvojamo māju privatizāciju.

• Atrisināt valsts iestāžu, valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību dzīvojamo māju vispārējo privatizāciju, šo procesu uzticot Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, kā arī noteikt tālāko rīcību ar šo dzīvojamo māju neprivatizētajām daļām pēc privatizācijas.

• Samazināt valsts dzīvojamās mājas dzīvokļa īrnieka pieteikšanās laiku līdz sešiem mēnešiem pēc privatizācijas paziņojuma saņemšanas pašreizējā termiņa (1999. gada 1. jūlijs) vietā.

Par šiem diviem punktiem jau daudz diskutēts gan Saeimā, gan paspēts satraukt pašreizējos īrniekus.

Kā zināms, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija no šā gada sākuma nodarbojas ar valsts māju dzīvokļu paātrināto privatizāciju, tas bija tikai pats procesa sākums, var teikt, leduskalna virsūdens daļa. Tagad komisijai jādomā, ko ar šīm mājām darīt tālāk.

Z. Ziediņš stāsta:

— Ar visām šīm mājām, kurām ir dažādi īpašnieki un kurās īpašuma attiecības nereti ir ļoti sarežģītas, nodarbosimies tieši mēs. Paredzam, ka mums būs jātiek galā ar apmēram astoņiem vai pat desmit tūkstošiem māju. Privatizācijas aģentūras pārziņā ir 1200 daudzdzīvokļu māju, kas bija saistītas ar valsts uzņēmumiem, kurus aģentūra tagad privatizē vai likvidē, vai citādi izslēdz no valsts īpašuma. Sagatavojot privatizācijas noteikumus, saskaņā ar likumdošanu dzīvojamais fonds no šiem objektiem lielākoties tiek atdalīts. Paredzams, ka kopumā caur Privatizācijas aģentūru izies apmēram 2500 šādu māju. Šobrīd 800 māju bijušie īpašnieki — valsts uzņēmumi, iestādes un citas organizācijas — jau ir privatizēti vai likvidēti. Šo uzņēmumu vairs nav.

Ja notiek privatizācijas process, tad jādomā, kā rīkoties ar neprivatizēto daļu, lai tai atrastu īpašnieku. Un, lūk, komisija piedāvā visus dzīvokļus šajās mājās nopirkt to īrniekiem. Daži īrnieki var piekrist, citi var arī atteikties. Otrs solis — mēs atkārtoti piedāvājam šīs mājas pārņemt pašvaldībai. Taču, tā kā šīs mājas parasti nav tās labākās un ir apkrautas ar parādiem, pašvaldības arī atsakās. Ko darīt tālāk? Ir taču jāatrod kāds īpašnieks. Te mēs nākam klajā ar savu priekšlikumu — piedāvājam mājas neprivatizēto daļu nopirkt mājas kopīpašuma sabiedrībām, tas ir, tiem, kuri savus dzīvokļus privatizējuši. Bet ja tādu sabiedrību arī nav? Ļaut mājām sabrukt? Tādā gadījumā mūsu ierosinājums: piedāvāt šo māju nopirkt jebkuram , kas to vēlas. Jo risinājumam ir jābūt. Mājas patiešām sāk sabrukt. Nav neviena, kas iekasētu komunālos maksājumus, kas remontētu, mājas ziemā neapkurina, tās bojājas. Un kā lai tur cilvēki dzīvo?

Tādēļ arī esam piedāvājuši valsts dzīvojamās mājas īrniekam sešus mēnešus laika pārdomām — privatizēt savu dzīvokli vai ne, lai šo sabrukuma un neskaidrības periodu saīsinātu. Tad pēc iepriekš apstiprinātas shēmas mājas neprivatizēto daļu varētu pārdot. Šo priekšlikumu par rīcību ar mājas neprivatizēto daļu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja, bet termiņa saīsinājumu noraidīja.

Šeit gribu uzsvērt, ka neuzskatu mūsu priekšlikumu par jebkāda veida piespiedu privatizāciju. Jo īrnieks jebkurā gadījumā paliks īrnieks un viņa tiesības aizsargās likums par dzīvojamo telpu īri. Lai kas arī būtu mājas īpašnieks.

Jā, šo saīsināto sešu mēnešu pārdomu laiku savos priekšlikumos mēs piedāvājām piemērot arī privatizējamo pašvaldību māju īrniekiem.Tur situācija gan ir mazliet savādāka. Jo pašvaldība pēc šiem sešiem mēnešiem atsevišķus dzīvokļus — mājas neprivatizēto daļu — būtu ieguvusi savā īpašumā un varētu tos pārdot ne vairs par sertifikātiem, bet par naudu.Diemžēl divas vadošās Saeimas frakcijas šo priekšlikumu noraidīja.

Deputāti ierosinājuši paplašināt paātrinātās dzīvokļu privatizācijas dalībnieku loku. Šobrīd likums nosaka, ka paātrinātajā privatizācijā ar pārējo ģimenes locekļu piekrišanu dzīvokli īpašumā var iegūt tikai viens no īrniekiem.