SVĒTKI. GODADIENAS

Norvēģijas Karalistē

Rīt, 17. maijā, savus valsts svētkus — Konstitūcijas gadadienu — atzīmēs Norvēģija

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts svētku priekšvakarā “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors tikās ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Knutu Torasenu ( Knut Tæraasen ).

— Jūsu ekselence, atļaujiet jūs apsveikt Norvēģijas Karalistes valsts svētkos!

— Es jums sirsnīgi pateicos!

— Pastāstiet, lūdzu, ko šī diena nozīmē jūsu valstij un jūsu tautai! Cik zinu, Norvēģijas konstitūcija ir viena no vecākajām pasaulē.

— Jā, mūsu konstitūcija ir viena no vecākajām, tā pieņemta 1814.gadā. Vispār jau Norvēģija, tāpat kā Latvija, ir relatīvi jauna valsts. Gandrīz 400 gadus Norvēģija atradās Dānijas sastāvā, tad 90 gadus mēs bijām savienībā ar Zviedriju. Savu neatkarību Norvēģija ieguva tikai 1905.gadā. Pēc tam mēs to atkal zaudējām Otrā pasaules kara laikā — no 1940. līdz 1945.gadam. Šī diena mūsu valstij un tautai ir īpaši nozīmīga. Konstitūcijas diena tiek svinēta ļoti līksmi visā valstī. Īpaši aktīvi šajās svinībās piedalās skolēni. Viņi iet gājienos, pa priekšu pūtēju orķestri, skan mūsu nacionālās dziesmas. Īpaši spilgts šis gājiens ir Oslo, kad visu galveno ielu piepilda skolēnu gājiens. Bērni iet līdz Karaliskajai pilij, kur sveic karali un citus karaliskās ģimenes locekļus. Šis gājiens ilgst daudzas stundas. Tajā piedalās gandrīz visi skolēni un studenti. Dienas turpinājumā visā valstī notiek plašas svinības visdažādākajos veidos. Arī mēs, nelielā norvēģu kopiena šeit Latvijā — diplomāti un biznesmeņi — šajā dienā tiekamies un atzīmējam savus svētkus. Šī diena mums ir patiešām ļoti nozīmīga.

— Sakiet, ko 1814.gadā, tātad pirms gandrīz divsimt gadiem, jūsu zemei nozīmēja savas konstitūcijas pieņemšana? Šajā laikā Norvēģija vēl bija savienībā ar Zviedriju.

— Jā, un pavisam neilgi pirms tam mēs vēl atradāmies Dānijas pakļautībā. 18l4.gadā mums ar Zviedriju bija kopīgs karalis, taču Norvēģijai tolaik jau bija vairākas savas nacionālās institūcijas. Mūsu Konstitūcija tika sastādīta, lielā mērā ietekmējoties no ASV un Francijas konstitūcijām, kas bija pašas pirmās pasaulē. Taču Norvēģijas Konstitūcija arī ir starp pasaules vecākajām konstitūcijām.

— Kā jūs vērtējat pašreizējās Latvijas un Norvēģijas attiecības?

— Manuprāt, mūsu valstu attiecības attīstās ļoti labi. Tās ir stabilas un nepārtraukti attīstās burtiski visās jomās. Vispirms jau politiķu kontakti. Ļoti jūtama ir arī biznesmeņu sadarbības paplašināšanās. Tas pats sakāms par kultūras sakariem — tie padziļinās no abām pusēm. Visbeidzot es gribu minēt sakarus starp mūsu tautām, starp atsevišķiem cilvēkiem. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs cits citu iepazīstam, tādējādi padziļinot arī informāciju par mūsu valstīm. Tieši to es uzskatu par ļoti pozitīvu attīstību. Un šajā sakarībā es par ļoti svarīgu uzskatu Norvēģijas gatavošanos jau šovasar atcelt vīzu režīmu. Tas vēl tālāk padziļinās mūsu tautu kontaktus, jo tad cilvēki abos virzienos varēs ceļot bez vīzām. Īpaši nozīmīgi tas būs darījumu aprindu pārstāvjiem.